Pārtika

Inovācijas ir iespēja paplašināt biznesu

Anda Asere, 16.10.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Dažāda līmeņa inovācijas

Runājot par konkrētām idejām un jauninājumiem, S. Muižniecei-Brasavai grūti nosaukt tikai dažas nesenākās inovācijas, jo katram uzņēmumam, sākot ražot jebkuru nebijušu produktu, tā ir inovācija, jo tiek ieguldīti būtiski līdzekļi ražošanas procesu nodrošināšanai.

«Vienam uzņēmumam tā ir inovācija uzņēmuma līmenī, citam – valsts, bet vēl citam – Eiropas mērogā, iekļaujot eksporta tirgu. Piemēram, pēdējā gada laikā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē esam izstrādājuši virkni zivju produktu, kur kā izejviela tiek izmantotas brētliņas, rezultātā iegūstot sešu grupu dažādus produktus, piemēram, zivju desas, kulinārijas izstrādājumus, panētus un nepanētus zivju pusfabrikātus, zivju makaronus, miltu konditorejas izstrādājumus ar zivju masas pildījumu. Izstrādājot visus šos produktus, galvenais uzsvars likts uz vietējā resursa izmantošanu un atbilstošas struktūras un krāsas izejvielu gatavošanas tehnoloģisko risinājumu izstrādi,» viņa teic.

Runājot par lielākajām pēdējā laika pārtikas inovācijām Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedru vidū, tā izpilddirektors Kristaps Ročāns piemin SIA Aloja-Starkelsen proteīnu produktu no bioloģiskajiem pelēkajiem zirņiem un pupiņām, kas domāts kā pārtikas sastāvdaļa un izejviela vegāniem un veģetāriešiem domātiem produktiem. «Tas ir pilnīgi jauna tipa produkts ar lielu tirgus potenciālu. Tam ir iespēja aizvietot sojas proteīnu, to iespējams izmantot visdažādākajās jomās, aizstājot, piemēram, tradicionālos miltus vai dzīvnieku izcelsmes proteīnus,» viņš teic. Vēl no klastera biedriem K. Ročāns izceļ Very Bery specializētos bērniem domātos dabīgos dzērienus, Valmiermuižas alus bezalkoholiskos dzērienus, Vides risinājumu institūta un SIA Field&Forest bioloģiski sertificēto ārstniecības augu izpēti un ražošanu, kas izmantojami kā sastāvdaļa gan pārtikas, gan kosmētikas ražošanā.

Sadarbojas biežāk

«Latvijas patērētājs ir kļuvis daudz prasīgāks un izvēlīgāks pārtikas produktu iegādē, kā rezultātā uzņēmumam nepārtraukti jāstrādā pie inovācijām,» akcentē D. Krieviņa. Viņa novērojusi tendenci sadarbībai starp pārtikas uzņēmumiem un pētniecības institūcijām, kopā izstrādājot nebijušus un augstvērtīgus produktus. Arī mājražotāji ir radoši un pašu spēkiem izstrādā augstvērtīgus produktus. Salīdzinot situāciju pirms desmit gadiem un šodien, S. Muižniece-Brasava teic, ka uzņēmīgu cilvēku, kuri vēršas LLU ar vēlmi izstrādāt inovatīvus produktus, kļūst vairāk. «Priecē, ka ir aizvien vairāk uzņēmēju, kuri jau precīzi zina savas vēlmes, mērķauditoriju un valstis, kuru eksporta tirgu tie vēlas iekarot,» viņa saka.

Runājot par to, kuros virzienos pārtikas inovāciju jomā Latvija ir spēcīgākā, D. Krieviņa izceļ gan tradicionālās pārtikas apakšnozares – graudkopību, pienkopību, augļkopību un dārzeņkopību –, gan ekoloģiskās pārtikas un nišas produktu izstrādi. «Tradicionālo pārtikas apakšnozaru uzņēmumi fokusējas jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešanā, ražošanas procesu optimizācijā, jaunu produktu ieviešanā, biežāk akcentu liekot uz bioloģiskās pārtikas produktu ražošanu un pārstrādi, bet ekoloģiskās un nišas pārtikas produktu piedāvātāji pārsvarā ir mājražotāji un mikrouzņēmumi, kuri ir ļoti aktīvi un radoši tieši jaunu produktu izstrādē,» viņa raksturo.

D. Krieviņa spriež, ka lielākās inovācijas pārtika nozarē ir tapušas, uzņēmējiem sadarbojoties ar Latvijas zinātniekiem. Viņa īpaši izceļ divus – graudaugu pārslas Milzu! un dārzeņu biezeni bērniem Rūdolfs.

Visu rakstu lasiet 16. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!