Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Īpaši būtiska ir izpratne par pārmaiņu un jaunrades procesiem tieši vadības līmenī, kas uzņēmuma prioritātes un vīziju nodod tālāk darbiniekiem. Tādēļ, pirms tiek veiktas lielas investīcijas, ir svarīgi apzināties, vai darbinieki un vadība ir pietiekami motivēti un saskata procesu pievienoto vērtību. Ne mazāk svarīgi ir arī izprast, vai uzņēmumam ir piemēroti izaicinājumi, ko iespējams risināt koprades gaitā ar ārējiem partneriem. Izaicinājuma mērogam ir jābūt daudz plašākam par pašu uzņēmumu.

Lielisks atvērto inovāciju piemērs ir korporatīvie akseleratori - jaunuzņēmumu akcelerācijas programmas, kas tiek veidotas uzņēmuma iekšienē, lai attīstītu biznesa virzienus un padarītu efektīvāku tā esošo darbību. Tomēr jāpiebilst, ka šāda tipa programmas prasa lielus uzņēmuma resursus laika, cilvēku un arī izmaksu ziņā, un lielākajā daļā gadījumu šis nav atbilstošs pirmais solis atvērtajās inovācijās. Taču ir vairāki citi atvērto inovāciju modeļi un virzieni, kas ļauj saprast, vai uzņēmuma darbības virziens ir piemērots atvērtajām inovācijām un vai ir vērts šo uzņēmējdarbības modeli uzstādīt kā prioritāti.

Pirmais solis – hakatoni un koprades programmas

Hakatoni vienmēr ir bijuši daļa no tehnoloģiju kultūras, taču pie mums, Latvijā, tie plašākas sabiedrības uzmanību guva aizvadītā gada pavasarī, kad tehnoloģiju kopiena aicināja meklēt risinājumus Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām. Pašmāju hakatons Hackforce kalpoja kā aizsākums tādiem šobrīd jau plaši zināmiem projektiem kā Shield 48 un brīvprātīgo kustībai Paliec Mājās. Maijā sekoja kultūras un radošo industriju hakatons HackCreative, savukārt gada noslēgumā sevi pieteica Swedbank ilgtspējas hakatons Hack for the Future. Ar hakatonu palīdzību uzņēmums bez lielām investīcijām vai darbinieku noslodzes var identificēt tam aktuālos izaicinājumus un piedāvāt tos plašākai publikai, lai hakatona laikā komandas sacenstos, izstrādājot prototipus. Tas ir lielisks veids, kā radīt jaunas, radošas idejas un atrast tehnoloģiju risinājumus, saglabājot konkurētspēju, ko potenciāli pēc hakatona integrēt uzņēmumā. Vēl viens ieguvums, ko noteikti nevajag noniecināt, ir uzņēmuma darbadevēja tēla stiprināšana. Hakatonos lielākā daļa no dalībniekiem ir tieši informāciju tehnoloģiju, lietotāju pieredzes un datu zinātnes jomu eksperti, pēc kuriem tirgū ir nemainīgi augsts pieprasījums.

Bieži vien kā nākamais solis pēc hakatona ir koprades programmas, kuru ietvaros uzņēmumiem tiek piemeklēti sadarbībai atbilstoši jaunuzņēmumi. Tā ir ļoti laba alternatīva korporatīvajiem akseleratoriem, jo uzņēmumam nav jāiegulda tik lieli resursi. Koprades programmas darbojas kā atspēriena punkts sadarbības uzsākšanai, un to pamatmērķis ir rast sinerģiju starp jaunuzņēmumiem un lielajiem uzņēmumiem, veidojot pilotprojektus. Šāda vadīta atvērto inovāciju modeļa lielākais ieguvums ir strukturētā pieeja, ko nodrošina koprades programmas komanda. Sadarbības process tiek vadīts, nosakot konkrētus mērķus, laika plānu un dažāda veida darba sesijas, lai pēc noteiktā laika nonāktu pie vēlamā rezultāta un secinājumiem.

Pirmā šāda veida programma Baltijas uzņēmumiem ir aģentūras Helve veidotais Future Hub, kam pievienojušies tādi tirgus līderi kā Swedbank, Rimi Baltic, Latvenergo, Orkla, kā arī Rīgas dome. Ir patīkami redzēt, ka arī pašmāju uzņēmumi aizvien biežāk saskata vērtību koprades programmās, turklāt tas ir veids kā tiem celt starptautisko konkurētspēju, īpaši digitālajā jomā.

Inovācijas kā daļa no uzņēmuma kultūras

Hakatoni un koprades programmas ir lieliski rīki, lai identificētu potenciālās inovācijas konkrētām problēmām, taču ar vienreizējiem panākumiem vien nepietiek. Jaunu problēmu un iespēju identificēšana un metodes radošai problēmu risināšanai ir pamats inovāciju kultūras aizsākšanai uzņēmuma ikdienā. Šajā procesā veiksmes atslēga ir darbinieku iesaiste, motivācija, kā arī prasme radoši raudzīties uz izaicinājumiem. Jāatceras, ka atvērtās inovācijas uzņēmuma iekšienē attiecas ne tikai uz produkta izstrādes procesu, bet arī uz jebkuru problēmu, kam nepieciešams rast risinājumu - tātad tās skar visus darbiniekus.

Lai izvairītos no haosa, ko var izraisīt lielais ideju daudzums, iesaistot virkni cilvēku, nepieciešama strukturēta un sakārtota pieeja. Viens no produktīvākajiem un populārākajiem veidiem, kā veicināt strukturētu inovatīvu problēmu risināšanas pieeju uzņēmuma līmenī, ir praktizēt dizaina domāšanu. To iespējams panākt, aicinot darbiniekus uz īpaši organizētām dizaina domāšanas darbnīcām, kas paredzētas, lai mācītos praktiskas metodes, kā meklēt risinājumus radošā un inovatīvā veidā. Uzņēmuma kultūru veido darbinieki, tādēļ būtiski sākt tieši ar viņiem.

Tikpat plaši izmantota metode projektu izstrādei uzņēmuma iekšienē ir arī sprinta darbnīcas - uzņēmums identificē problēmu, un tās risināšanai tiek nokomplektēta komanda, iesaistot uzņēmuma darbiniekus un ārējos ekspertus jaunuzņēmumu un inovāciju vadības jomās. Tam seko aptuveni piecu dienu ilga sprinta darbnīca, kuras ietvaros tiek meklētas atbildes izvirzītajam izaicinājumam, izmantojot dizaina domāšanas metodes, prototipu izveidi un to validēšanu ar gala klientu vai lietotāju.

No kā uzmanīties, ko ņemt vērā un kādu rezultātu sagaidīt

Neskatoties uz izvēloties atvērto inovāciju modeli, uzņēmumam ir jāņem vērā dažādi izaicinājumi. Atvērto inovāciju pamatā ir sadarbība, taču dažkārt uzņēmums sadarbības partneri mēdz uztvert kā vienīgo darba darītāju. Lai sadarbība būtu abpusēji vērtīga, inovatīvi risinājumi uzņēmumā jāmeklē koprades procesā. Arī lielais ideju apjoms sākotnēji var šķist pārmērīgs vai tieši pretēji - jaudas trūkums īstenot visas idejas var laupīt motivāciju. Jebkāda veida inovācijas, tajā skaitā atvērtās inovācijas modelis, ir gana sarežģīts un laikietilpīgs process. Tā īstenošanā vairumā gadījumu tiek veiktas lielas investīcijas, taču jāņem vērā, ka rezultāti prasa laiku un potenciālais ieguvums nebūs redzams tūlītēji. Veiksmes atslēga, ko diemžēl nav iespējams meklēt nevienā ārējā partnerī vai pakalpojumā, ir piemērots domāšanas veids, saskatot iespējas un noticot sadarbības modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 200 jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru programmas, varēs uzsākt savu biznesa ideju, produktu vai pakalpojumu attīstīšanu.

Lai uzsāktu virzīšanos uz globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu, jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja pievienoties inkubācijas programmai, savukārt tie, kas vēlas attīstīt savu biznesa ideju, aicināti pieteikties pirmsinkubācijas programmai.

"Tā kā LIAA biznesa inkubatoru programma pamazām tuvojas savai izskaņai, tad šis vēl ir brīdis, kad vēl var paspēt pieteikties dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā. Vienlīdz tiek gaidīti gan jaunu ideju autori, kā arī tie, kuri tikko nodibinājuši savu uzņēmumu un nopietni metušies sava biznesa attīstībā. Runājot par biznesa attīstību, biznesa inkubatori ir viens no nopietnākajiem instrumentiem Latvijā, kas paredzēts jauna biznesa uzsācējiem, kuru idejas attīstība vēl ir pašā sākuma stadijā. Inkubatoru programmā uzņēmējiem tiek piedāvāts ne tikai finansiāls atbalsts iekārtu, izejvielu un dažādu pakalpojumu iegādei, bet arī profesionāļu atbalsts - konsultācijas, mentorings un piekļuve visai LIAA inkubatoru dalībnieku kopienai, kurā iespējams iegūt vērtīgus kontaktus un pieredzē balstītus padomus no līdzīgi domājošajiem," komentē Valmieras biznesa inkubators vadītājs Jurģis Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Baltic Investment Group (BIG) ir uzsācis jaunas daudzdzīvokļu ēkas celtniecību Ieriķu ielā, Rīgā, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas plānotas 3,5 miljonu eiro apmērā.

Piecstāvu ēkā, kuru plānots pabeigt 2022.g. vasarā, būs 36 dažādas platības dzīvokļi, 20 pazemes un 20 virszemes autostāvvietas, nelielam parkam līdzīga zaļā zona, rotaļu laukums, kā arī attīstīta infrastruktūra.

Projekta nosaukums “Ieriķu spāres” atspoguļo divas Rīgas nākotnes ēkas unikālās iezīmes - modernu arhitektūras risinājumu, atvērtās koka spāru konstrukcijas un fokusu uz dabīgo izejmateriālu izmantošanu projekta celtniecībā.

“Mājokļa izmaksas jaunajā projektā nebūs lielas un īpašuma iegādes cenas būs atbilstošas vidējo cenu kategorijai. Piemēram, dzīvoklim ar pilnu apdari, parketa grīdām, augstas kvalitātes logiem, akmens masas flīzēm un citiem dabiskajiem apdares materiāliem, kv.m., izmaksas būs sākot no 1.8 tūkst. eiro,” teic BIG grupas valdes loceklis Ļevs Golands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studējošo inovāciju sekmēšanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 4,5 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā ES fondu atbalsta programmā studējošo inovācijas spēju un uzņēmējspēju stiprināšanai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumam var pieteikties augstākās izglītības institūcijas - augstskolas un koledžas. Tās kā sadarbības partnerus projektu ieviešanā iesaistīs citas augstākās izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas, komersantus, biedrības un nodibinājumus, kā arī valsts vai pašvaldību institūcijas.

CFLA skaidroja, ka augstākās izglītības iestādes varēs organizēt inovāciju konkursus un sacensības, inovāciju darbnīcas, īstenojot studentu inovāciju pieteikumus, vasaras skolas, specializētās mācības un mācību konferences, kā arī citus pasākumus, kas attīsta studējošo inovatīvumu un uzņēmīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam piešķir 460 000 eiro digitalizācijas plāniem

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pakāpeniski mīkstinās Covid-19 ierobežojumus

LETA--AFP, 04.03.2021

Pēc divarpus mēnešu dīkstāves frizieri visā Vācijā atsāk darbu, kas ir vēl viens piesardzīgs solis, mazinot ierobežojumus.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uz Mūkusalas Biznesa Centra jumta uzstādīta lielākā saules elektrostacija Rīgā

Db.lv, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā ekspluatācijā tiks nodota lielākā saules elektrostacija Rīgā – saules paneļi izvietoti uz biznesa kvartāla "Mūkusalas Biznesa Centrs" ēku jumtiem.

Saules paneļi jau tagad tiek uzstādīti uz biznesa kvartāla ēku jumtiem. Uzstādīto paneļu kopējā jauda sasniegs 240 kW, un saražotā elektroenerģija tiks izmantota biznesa centra elektroenerģijas pašpatēriņam.

"Ilgtspējīga attīstība ir neatņemama mūsu biznesa centra stratēģijas sastāvdaļa. Katru dienu mēs "Mūkusalas Biznesa Centrā" rūpējamies par to, kā padarīt šo vietu, kur dzīvojam, strādājam un atpūšamies kopā ar klientiem, labāku. Mēs cenšamies samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc Rīgā lielākās saules elektrostacijas atklāšana mums ir ļoti svarīgs projekts. Tādējādi mēs nodrošināsim biznesa centra klientus ar videi draudzīgu elektroenerģiju un samazināsim no fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu," stāsta "Mūkusalas Biznesa Centra" īpašnieks Klāvs Vasks, uzsverot, ka šādas saules elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņa vajadzībām ir komerciāli pamatota investīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Bite Rīgas centrā atklājis līdz šim lielāko 5G bāzes staciju skaitu vienkopus - 6 jaunas 5G bāzes stacijas, aptverot Vecrīgu, Krastmalu un Ķīpsalu, informē uzņēmumā

Līdz ar jauno bāzes staciju izbūvi, Bites 5G pārklājums Rīgā sasniegs aptuveni 22 km2 platību. Kopumā uzņēmums pērn tīkla attīstībā, tostarp jauno 5G bāzes staciju izbūvē, ieguldījis vairāk nekā 10 miljonus eiro, tikpat liels investīciju apjoms tiks novirzīts infrastruktūras attīstībā arī 2021. gadā.

“Šobrīd publiski pasākumi nav atļauti, savukārt nākotnē, kad atgriezīsimies pie normāla dzīves ritma, 11.novembra krastmala atkal būs gan valsts, gan Rīgas svētku centrālā norises vieta, kas vienkopus pulcēs lielu cilvēku skaitu, bet Vecrīga - tūristu galvenais galamērķis. Tāpēc saskatām, ka 5G tīkls šajā teritorijā pavērs plašas iespējas ikdienas mobilo sakaru lietotājiem, biznesa centriem, viesnīcām, kā arī pasākumu organizatoriem nodrošināt, piemēram, tiešraides ar zemu latentāti un augstākajā kvalitātē,” stāsta Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Circle K biznesa centrs uzsāk darbību ASV un Kanādā

Db.lv, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latvijas Biznesa Eņģeļu tīklu (LatBAN), juridisko pakalpojumu platformu SmartLaws un Lietuvas akcelerācijas fondu "Baltic SandBox" no 30.marta līdz 29.aprīlim organizē tiešsaistes mācības "Biznesa eņģeļu līderības programma", uz kurām tiek aicināti uzņēmēji - potenciālie riska kapitāla investori no visas Latvijas.

Šāda veida programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi. Tās mērķis ir attīstīt un paplašināt Latvijas vadošo biznesa eņģeļu tīklu, lai sekmētu jaunuzņēmumu kvalitāti un investoru kompetenci, kā arī pievērst uzmanību Latvijas problēmām riska kapitāla investīciju tirgū, kurā vitāli trūkst vadošu investoru ar plašu tīklu. Biznesa eņģelis ir nozīmīgs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, tā pieredze un kontaktu loks palīdz izslēgt riskus uzņēmējdarbībā un dod iespēju atrast projektam ātrāko ceļu uz peļņu.

"LTRK kā lielākā Latvijas uzņēmēju pārstāvoša biedrība mijiedarbojas ar dažādām biznesa organizācijām, kas ar savu darbības veidu veicina Latvijas ekonomikas attīstību. Jāatzīst, ka no šāda skatu punkta biznesa eņģeļu loma Latvijas ekonomikā līdz šim nav novērtēta. Atbalsta mehānismi, kas biznesa uzsācējiem tiek piedāvāti, pamatā ir Eiropas Savienības fondu nauda vai citi pieejamie finansējuma veidi, bet šāda veida atbalstam ir viens būtisks trūkums - līdzi nenāk biznesa pieredze, kas ir īpaši vērtīgs un nozīmīgs atbalsts jaunajiem biznesa censoņiem. Tieši tāpēc biznesa eņģeļu investīcijas ir pareizais vektors biznesa veiksmes stāstam," teic LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, kuri bija jāsasniedz atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajam, stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

Komentāri

Pievienot komentāru