Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Īpaši būtiska ir izpratne par pārmaiņu un jaunrades procesiem tieši vadības līmenī, kas uzņēmuma prioritātes un vīziju nodod tālāk darbiniekiem. Tādēļ, pirms tiek veiktas lielas investīcijas, ir svarīgi apzināties, vai darbinieki un vadība ir pietiekami motivēti un saskata procesu pievienoto vērtību. Ne mazāk svarīgi ir arī izprast, vai uzņēmumam ir piemēroti izaicinājumi, ko iespējams risināt koprades gaitā ar ārējiem partneriem. Izaicinājuma mērogam ir jābūt daudz plašākam par pašu uzņēmumu.

Lielisks atvērto inovāciju piemērs ir korporatīvie akseleratori - jaunuzņēmumu akcelerācijas programmas, kas tiek veidotas uzņēmuma iekšienē, lai attīstītu biznesa virzienus un padarītu efektīvāku tā esošo darbību. Tomēr jāpiebilst, ka šāda tipa programmas prasa lielus uzņēmuma resursus laika, cilvēku un arī izmaksu ziņā, un lielākajā daļā gadījumu šis nav atbilstošs pirmais solis atvērtajās inovācijās. Taču ir vairāki citi atvērto inovāciju modeļi un virzieni, kas ļauj saprast, vai uzņēmuma darbības virziens ir piemērots atvērtajām inovācijām un vai ir vērts šo uzņēmējdarbības modeli uzstādīt kā prioritāti.

Pirmais solis – hakatoni un koprades programmas

Hakatoni vienmēr ir bijuši daļa no tehnoloģiju kultūras, taču pie mums, Latvijā, tie plašākas sabiedrības uzmanību guva aizvadītā gada pavasarī, kad tehnoloģiju kopiena aicināja meklēt risinājumus Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām. Pašmāju hakatons Hackforce kalpoja kā aizsākums tādiem šobrīd jau plaši zināmiem projektiem kā Shield 48 un brīvprātīgo kustībai Paliec Mājās. Maijā sekoja kultūras un radošo industriju hakatons HackCreative, savukārt gada noslēgumā sevi pieteica Swedbank ilgtspējas hakatons Hack for the Future. Ar hakatonu palīdzību uzņēmums bez lielām investīcijām vai darbinieku noslodzes var identificēt tam aktuālos izaicinājumus un piedāvāt tos plašākai publikai, lai hakatona laikā komandas sacenstos, izstrādājot prototipus. Tas ir lielisks veids, kā radīt jaunas, radošas idejas un atrast tehnoloģiju risinājumus, saglabājot konkurētspēju, ko potenciāli pēc hakatona integrēt uzņēmumā. Vēl viens ieguvums, ko noteikti nevajag noniecināt, ir uzņēmuma darbadevēja tēla stiprināšana. Hakatonos lielākā daļa no dalībniekiem ir tieši informāciju tehnoloģiju, lietotāju pieredzes un datu zinātnes jomu eksperti, pēc kuriem tirgū ir nemainīgi augsts pieprasījums.

Bieži vien kā nākamais solis pēc hakatona ir koprades programmas, kuru ietvaros uzņēmumiem tiek piemeklēti sadarbībai atbilstoši jaunuzņēmumi. Tā ir ļoti laba alternatīva korporatīvajiem akseleratoriem, jo uzņēmumam nav jāiegulda tik lieli resursi. Koprades programmas darbojas kā atspēriena punkts sadarbības uzsākšanai, un to pamatmērķis ir rast sinerģiju starp jaunuzņēmumiem un lielajiem uzņēmumiem, veidojot pilotprojektus. Šāda vadīta atvērto inovāciju modeļa lielākais ieguvums ir strukturētā pieeja, ko nodrošina koprades programmas komanda. Sadarbības process tiek vadīts, nosakot konkrētus mērķus, laika plānu un dažāda veida darba sesijas, lai pēc noteiktā laika nonāktu pie vēlamā rezultāta un secinājumiem.

Pirmā šāda veida programma Baltijas uzņēmumiem ir aģentūras Helve veidotais Future Hub, kam pievienojušies tādi tirgus līderi kā Swedbank, Rimi Baltic, Latvenergo, Orkla, kā arī Rīgas dome. Ir patīkami redzēt, ka arī pašmāju uzņēmumi aizvien biežāk saskata vērtību koprades programmās, turklāt tas ir veids kā tiem celt starptautisko konkurētspēju, īpaši digitālajā jomā.

Inovācijas kā daļa no uzņēmuma kultūras

Hakatoni un koprades programmas ir lieliski rīki, lai identificētu potenciālās inovācijas konkrētām problēmām, taču ar vienreizējiem panākumiem vien nepietiek. Jaunu problēmu un iespēju identificēšana un metodes radošai problēmu risināšanai ir pamats inovāciju kultūras aizsākšanai uzņēmuma ikdienā. Šajā procesā veiksmes atslēga ir darbinieku iesaiste, motivācija, kā arī prasme radoši raudzīties uz izaicinājumiem. Jāatceras, ka atvērtās inovācijas uzņēmuma iekšienē attiecas ne tikai uz produkta izstrādes procesu, bet arī uz jebkuru problēmu, kam nepieciešams rast risinājumu - tātad tās skar visus darbiniekus.

Lai izvairītos no haosa, ko var izraisīt lielais ideju daudzums, iesaistot virkni cilvēku, nepieciešama strukturēta un sakārtota pieeja. Viens no produktīvākajiem un populārākajiem veidiem, kā veicināt strukturētu inovatīvu problēmu risināšanas pieeju uzņēmuma līmenī, ir praktizēt dizaina domāšanu. To iespējams panākt, aicinot darbiniekus uz īpaši organizētām dizaina domāšanas darbnīcām, kas paredzētas, lai mācītos praktiskas metodes, kā meklēt risinājumus radošā un inovatīvā veidā. Uzņēmuma kultūru veido darbinieki, tādēļ būtiski sākt tieši ar viņiem.

Tikpat plaši izmantota metode projektu izstrādei uzņēmuma iekšienē ir arī sprinta darbnīcas - uzņēmums identificē problēmu, un tās risināšanai tiek nokomplektēta komanda, iesaistot uzņēmuma darbiniekus un ārējos ekspertus jaunuzņēmumu un inovāciju vadības jomās. Tam seko aptuveni piecu dienu ilga sprinta darbnīca, kuras ietvaros tiek meklētas atbildes izvirzītajam izaicinājumam, izmantojot dizaina domāšanas metodes, prototipu izveidi un to validēšanu ar gala klientu vai lietotāju.

No kā uzmanīties, ko ņemt vērā un kādu rezultātu sagaidīt

Neskatoties uz izvēloties atvērto inovāciju modeli, uzņēmumam ir jāņem vērā dažādi izaicinājumi. Atvērto inovāciju pamatā ir sadarbība, taču dažkārt uzņēmums sadarbības partneri mēdz uztvert kā vienīgo darba darītāju. Lai sadarbība būtu abpusēji vērtīga, inovatīvi risinājumi uzņēmumā jāmeklē koprades procesā. Arī lielais ideju apjoms sākotnēji var šķist pārmērīgs vai tieši pretēji - jaudas trūkums īstenot visas idejas var laupīt motivāciju. Jebkāda veida inovācijas, tajā skaitā atvērtās inovācijas modelis, ir gana sarežģīts un laikietilpīgs process. Tā īstenošanā vairumā gadījumu tiek veiktas lielas investīcijas, taču jāņem vērā, ka rezultāti prasa laiku un potenciālais ieguvums nebūs redzams tūlītēji. Veiksmes atslēga, ko diemžēl nav iespējams meklēt nevienā ārējā partnerī vai pakalpojumā, ir piemērots domāšanas veids, saskatot iespējas un noticot sadarbības modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padome kā uzņēmuma dzinējspēks: vajadzīgs efektivitātes novērtējums

Viesturs Lieģis, "Amrop" partneris, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 200 jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru programmas, varēs uzsākt savu biznesa ideju, produktu vai pakalpojumu attīstīšanu.

Lai uzsāktu virzīšanos uz globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu, jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja pievienoties inkubācijas programmai, savukārt tie, kas vēlas attīstīt savu biznesa ideju, aicināti pieteikties pirmsinkubācijas programmai.

"Tā kā LIAA biznesa inkubatoru programma pamazām tuvojas savai izskaņai, tad šis vēl ir brīdis, kad vēl var paspēt pieteikties dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā. Vienlīdz tiek gaidīti gan jaunu ideju autori, kā arī tie, kuri tikko nodibinājuši savu uzņēmumu un nopietni metušies sava biznesa attīstībā. Runājot par biznesa attīstību, biznesa inkubatori ir viens no nopietnākajiem instrumentiem Latvijā, kas paredzēts jauna biznesa uzsācējiem, kuru idejas attīstība vēl ir pašā sākuma stadijā. Inkubatoru programmā uzņēmējiem tiek piedāvāts ne tikai finansiāls atbalsts iekārtu, izejvielu un dažādu pakalpojumu iegādei, bet arī profesionāļu atbalsts - konsultācijas, mentorings un piekļuve visai LIAA inkubatoru dalībnieku kopienai, kurā iespējams iegūt vērtīgus kontaktus un pieredzē balstītus padomus no līdzīgi domājošajiem," komentē Valmieras biznesa inkubators vadītājs Jurģis Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Baltic Investment Group (BIG) ir uzsācis jaunas daudzdzīvokļu ēkas celtniecību Ieriķu ielā, Rīgā, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas plānotas 3,5 miljonu eiro apmērā.

Piecstāvu ēkā, kuru plānots pabeigt 2022.g. vasarā, būs 36 dažādas platības dzīvokļi, 20 pazemes un 20 virszemes autostāvvietas, nelielam parkam līdzīga zaļā zona, rotaļu laukums, kā arī attīstīta infrastruktūra.

Projekta nosaukums “Ieriķu spāres” atspoguļo divas Rīgas nākotnes ēkas unikālās iezīmes - modernu arhitektūras risinājumu, atvērtās koka spāru konstrukcijas un fokusu uz dabīgo izejmateriālu izmantošanu projekta celtniecībā.

“Mājokļa izmaksas jaunajā projektā nebūs lielas un īpašuma iegādes cenas būs atbilstošas vidējo cenu kategorijai. Piemēram, dzīvoklim ar pilnu apdari, parketa grīdām, augstas kvalitātes logiem, akmens masas flīzēm un citiem dabiskajiem apdares materiāliem, kv.m., izmaksas būs sākot no 1.8 tūkst. eiro,” teic BIG grupas valdes loceklis Ļevs Golands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studējošo inovāciju sekmēšanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 4,5 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā ES fondu atbalsta programmā studējošo inovācijas spēju un uzņēmējspēju stiprināšanai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumam var pieteikties augstākās izglītības institūcijas - augstskolas un koledžas. Tās kā sadarbības partnerus projektu ieviešanā iesaistīs citas augstākās izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas, komersantus, biedrības un nodibinājumus, kā arī valsts vai pašvaldību institūcijas.

CFLA skaidroja, ka augstākās izglītības iestādes varēs organizēt inovāciju konkursus un sacensības, inovāciju darbnīcas, īstenojot studentu inovāciju pieteikumus, vasaras skolas, specializētās mācības un mācību konferences, kā arī citus pasākumus, kas attīsta studējošo inovatīvumu un uzņēmīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam piešķir 460 000 eiro digitalizācijas plāniem

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Bonduelle virzās uz ilgtspējību, ieviešot atbildīgas uzņēmējdarbības principus

Sadarbības materiāls, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pakāpeniski mīkstinās Covid-19 ierobežojumus

LETA--AFP, 04.03.2021

Pēc divarpus mēnešu dīkstāves frizieri visā Vācijā atsāk darbu, kas ir vēl viens piesardzīgs solis, mazinot ierobežojumus.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas valdība nolēmusi atcelt gandrīz visus ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un no piektdienas vairums iestāžu drīkstēs atsākt darbu.

Naktsklubi un diskotēkas ir vienīgie izņēmumi. Tie arī turpmāk paliks slēgti.

Dānijā arī turpmāk cilvēkiem būs jāievēro sociālā distancēšanās, daudzās vietās būs jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, negatīvs Covid-19 tests vai pierādījums par Covid-19 pārslimošanu.

Restorāni, bāri, sporta zāles un daudzas citas vietas Dānijā jau ir atvērtas, un vairums skolēnu jau labu laiku mācās skolās klātienē.

Tagad arī universitāšu studenti drīkstēs apmeklēt lekcijas klātienē, un arī vakarskolās un mūzikas skolās mācības atsāksies normālā režīmā.

Tiks atvērtas arī saunas, peldbaseini, zoodārzu telpas un izklaides parki. Atļautas būs arī citas sporta un atpūtas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par konsultāciju un audita kompānijas Deloitte Baltijas vadošo partneri no 2021. gada 1. jūnija iecelta Kristīne Jarve, informē uzņēmumā.

K.Jarve pievienojās Deloitte Baltijas komandai 2015. gadā kā nodokļu partnere, 2017. gadā viņa tika iecelta par vadošo partneri nodokļu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, savukārt 2018. gadā kļuva par Deloitte Igaunijas un 2020. gadā par Deloitte Lietuvas valsts vadītāju. Līdz ar vadošās partneres lomu, K.Jarve kļūst arī par Deloitte Latvijas valsts vadītāju.

"Es esmu pagodināta, ka esmu izvēlēta šai lomai. Tā ir liela privilēģija būt daļai no organizācijas, kas sniedz nozīmīgu ietekmi, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus, piedāvājot inovatīvus risinājumus klientiem un attīstot mūsu organizācijas talantus par nākotnes līderiem. Kā jaunā Deloitte Baltijas vadītāja es koncentrēšos uz sadarbības veicināšanu un vadības komandas darbu, lai nodrošinātu, ka mūsu zīmols joprojām tiek atpazīts un saistīts ar inovatīviem pakalpojumiem, tehnoloģiski progresīviem piedāvājumiem un kvalitāti. Iespējas Baltijā ir lielas, un, lai tās izmantotu, ir jāuzlabo mūsu spēja ātrāk integrēt inovācijas klientu vajadzību īstenošanā, jāturpina pārveidoties un attīstīties līdzi laikam," piebilst K.Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru