Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Patēriņa projekti

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas atveseļošanas plānu, lai apturētu vīrusa izraisīto ekonomikas lejupslīdi un tā var būt iespējas Latvijas zinātnei, inovācijām un ekonomikai. Pieejamie finanšu resursi varētu būt iespēja izveidot inovāciju infrastruktūru un sniegt valsts atbalstu produktu tālākai izstrādei. Šī ir unikāla iespēja veikt ekonomiskās attīstības izrāvienu, ja vien spēsim saskatīt ilgtermiņa perspektīvas un ieguldīt lielāko daļu pieejamā finansējuma nākotnē, nevis caurumu lāpīšanā un iepriekš pieļauto kļūdu labošanā.Saskaņā ar šo piedāvājumu Latvijai tuvāko septiņu gadu laikā no ES budžeta varētu būt pieejami nepilni 12 miljardi eiro. Kopš EK plāna publicēšanas dienas 27. maijā sabiedrībā nerimst diskusijas par to, kur un kā šos līdzekļus investēt.

Vēl septembrī Finanšu (FM) apkopoja un vērtēšanai iesniedza projektus kopumā par 7,5 miljardiem eiro. Nesen FM nāca klajā ar informāciju, ka ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros piedāvā EK saņemto finansējumu ieguldīt 5G tīkla pilnveidē, īres dzīvokļu būvniecībā, Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā. Vai šie patēriņa projekti būs tie, kas stimulēs ekonomiku, veicinās konkurētspēju, eksportspēju un ilgtermiņa atdevi, ir diskutējami.

Šo līdzekļu apguvei ir izaicinājumi, kuri galvenokārt saistīti ar ierobežotu laika resursu, strikti definētiem mērķiem, taču neskaidri noteiktām vadlīnijām finansējuma saņemšanai. Tātad līdz 2022. gada beigām vismaz 60% no pieejamā grantu finansējuma ir jābūt noslēgtiem līgumos, pārējie – līdz 2024. gada beigām. Laikus neapgūto finansējumu pārdalīs citām dalībvalstīm.

Ierobežots laiks

Līdz 2021. gada aprīlim jāizstrādā un EK jāiesniedz pielāgotais valsts atveseļošanās plāns, ko varēs precizēt līdz 2022. gada aprīlim. Projektu izdevumi var tikt pilnībā segti no ES budžeta, taču, ja projekts nesasniedz nospraustos mērķus, tā izmaksas jāsedz no valsts vai pašvaldības budžeta. Tādēļ ieguldījumi jāizvēlas īpaši apdomīgi. Ierobežots laiks kvalitatīvu projektu izstrādei veicina meklēt vieglākus ceļus un finansēšanai no ekonomikas atveseļošanas fondiem piedāvāt augstas gatavības projektus. Ilustratīvs piemērs tam ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kura pirmos piesaistītos 215,9 miljonus eiro jau ir ieguldījusi reģionu infrastruktūras sakārtošanai, pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai, bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei, kā arī virknei nosacīti mazu projektu, kas saistīti ar mājsaimniecību pieslēgšanu centrālajiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem, jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidiem jeb atsevišķu pakalpojumu sniegšanu attālināti, higiēnas prasību nodrošināšanu izglītības iestādēs utt., kas nenoliedzami uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet vai uzlabos valsts ekonomiskos rādītājus?

Francija ir paziņojusi, ka pieejamo atveseļošanās finansējumu ieguldīs auto industrijā, lai veicinātu nozares pāreju uz elektromobiļu ražošanu un kļūtu par vadošo tīro transportlīdzekļu ražotāju Eiropā, bet Vācija nolēmusi attīstīt mākslīgās inteliģences stratēģiju. Latvijas pieredze liecina, ka grantos saņemtos miljonus ātrāk un vienkāršāk ir ierullēt asfaltā, remontējot Latvijas blīvo ceļu tīklu, nevis investēt projektos, kuru darbība ilgtermiņā celtu konkurētspēju un eksportspēju. Būvniecības nozares pārkaršanas risks ir atsevišķa pētījuma vērts. Pirms vairāk nekā desmit gadiem bijušais Somijas premjers Esko Aho kādā radošuma un inovāciju konferencē sacījis: “Ja zinātne ir process, kurā nauda tiek pārvērsta zināšanās, tad inovācija ir process, kurā zināšanas tiek pārvērstas naudā un ne tikai naudā, bet arī cilvēces labklājībā.”

Ieguldīt zinātnē

Ar 1. decembri LZA prezidenta amatā uzsāka akadēmiķis Ivars Kalviņš, kuram no laika gala sāp sirds par to, ka Latvijā zinātne ir finansējamas bārenītes lomā, lai arī tās potenciāls ļauj īstenot globālus inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus. Stājoties LZA prezidenta amatā, profesors Kalviņš ar savu komandu apzināja un strukturēja problēmjautājumus, kas traucē inovācijai Latvijā, ieskicēja iespējamos risinājumus un uzsāka par to pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, un runa bija ne tikai par hronisko naudas badu zinātnē, pret ko atsitas, nokrīt un saplīst labākās idejas, bet galvenokārt par ambiciozas, vērienīgas reformas nepieciešamību zinātnes un inovāciju jomā – par vienotas inovāciju ekosistēmas izveidošanu Latvijā.

Runa ir par pētniecības, attīstības un inovāciju parku, kurā būtu izvietota nepieciešamā infrastruktūra. Par platformu, kura apvieno dažādu nozaru zinātniekus un inženierus un kur uzņēmēji var atnākt ar savu inovāciju produkta ideju un kopā ar zinātniekiem to realizēt līdz eksportēšanai gatavam produktam. Latvijā šobrīd ir astoņi valsts nozīmes zinātņu centri, kuri galvenokārt strādā fundamentālās zinātnes jomā. Tās uzdevums nav balstīt valsts ekonomiku, drīzāk otrādi – saņemt no tās atbalstu zināšanu radīšanai. Lai šīs zināšanas pārvērstu produktos, nepieciešama inovāciju infrastruktūra, bet tādas nav nedz publiskajā, nedz komercsektorā.

Kā retu izņēmumu var minēt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabriku. Tai ir infrastruktūra, kas ir izmantojama, lai sniegtu atbalstu pētniecības, dizaina, prototipēšanas un izglītības jomā RTU pētniekiem, studentiem un uzņēmumiem. Īstermiņā viens no svarīgākajiem jaunā LZA vadītāja uzdevumiem ir pārliecināt valdību neizkaisīt ekonomikas atveseļošanai pieejamos līdzekļus daudzos salīdzinoši vienkāršos projektos bez cerībām atgūt ieguldīto finansējumu. Otrs – pārliecināt lēmējinstitūcijas, ka mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju atbalstam ir nepieciešams izveidot Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu (LITAF), kas finansētu inovācijas ekosistēmas izveidi un produktu izstrādni.

Infrastruktūras izmaksas

Uzklausot ideju par pētniecības, attīstības un inovāciju parku Latvijā, pirmais jautājums, kas rodas, ir – vai LZA prezidents ir aprēķinājis šādas infrastruktūras izveidošanas izmaksas. I. Kalviņš vilcinājās saukt jebkādus skaitļus, taču iedrošināja ar savu pieredzi: “Lai piesaistītu līdzekļus, ir nepieciešams parādīt vienu, divus, trīs veiksmīgi īstenotus projektus, kurus finansējis šis inovāciju fonds. Mums nav jākoncentrējas uz iekšējā patēriņa tirgu, jo tas ir par mazu. Ir jāstrādā stratēģiskās attīstības virzienos – digitalizācija, zaļā ekonomika utt., bet ar noteikumu, ka viss vai lielākā daļa no tā tiek eksportēts. Un tam jāvelta resurss,” LZA pozīciju pauda I. Kalviņš.

Viņš šobrīd nekonkretizē investīciju apjomu, kas būtu nepieciešams šādu vērienīgu projektu īstenošanai, jo rakstīt biznesa plānu un rēķināt esot jēga tikai pēc tam, ja ideja valsts līmenī konceptuāli tiek atzīta par labu esam un tiek veidota darba grupa detalizētāka projekta izstrādei. LZA prezidents ir pētījis citu valstu pieredzi šādas inovāciju katapultas projekta īstenošanā. Piemēram, Anglijā šāda projekta izmaksas bijušas 1,2 miljardi eiro, atnesot valstij inovācijas septiņkārt lielākā vērtībā.

Taču LZA vadītājs ir piezemēts un apzinās, ka pat apstākļos, kad “naudas ir tik daudz kā nekad”, šādu finansējumu no budžeta līdzekļiem inovāciju ekosistēmas izveidei un inovāciju atbalstam piesaistīt diez vai izdosies. “Jāatceras, ka budžeta finansējums ir akūti nepieciešams tikai projekta sākuma posmā. Tiklīdz tiek īstenotas pirmās veiksmīgās inovācijas, būtiski pieaug privāto investīciju interese par to un ekosistēma kļūst patstāvīga,” tā I.Kalviņš.

Valsts politikas atbalstītās jaunās tehnoloģijas visos gadījumos noved pie investīcijām, nodarbinātības un nodokļu ieņēmumiem. Palielinot pētījumu un attīstības finansējumu no 0,03% līdz 1,5- 2% no IKP, no pašreizējās pēdējās pozīcijas reitingā Latvija iekļūtu TOP-5.

Vairāk lasiet 8.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

FM pārtsāvis Armands Eberhards trešdien nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē informēja par aktualitātēm saistībā ar ES Atveseļošanas fondu un Latvijas iecerētajiem projektiem, kuru īstenošanai varētu piesaistīt fonda līdzekļus.

Kopumā Latvijai no ES Atjaunošanas fonda ir garantēti 1,65 miljardi eiro, bet šis atbalsts var sasniegt 2,2 miljardus eiro.

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās...

Pēc Eberharda teiktā, Latvija savu investīciju projektu sarakstu sagatavojusi, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus, proti, ka 20% no fonda līdzekļu jāiegulda digitalizācijā, bet 37% klimata mērķu sasniegšanā.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Latvija ES Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldījumus plāno sešos virzienos. Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā.

Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā.

Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai

Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.

Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

FM pārstāvis piebilda, ka ar EK vēl nav noslēgušās sarunas par ES Atveseļošanas fondu, tāpēc joprojām pastāv nenoteiktība par fonda finanšu ietvaru un "spēles noteikumiem" kopumā.

Tajā pašā laikā Eberhards informēja, ka FM ir sagatavojusi investīciju plāna projektu, kas balstīts "uz pieņēmumiem", un valdībā par šo plānu paredzēts diskutēt decembrī. Savukārt sarunas ar EK par projektiem indikatīvi varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,2 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismam dota zaļā gaisma

Jānis Goldbergs, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) 9.februārī diskutēs un balsos par Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm novērst Covid-19 pandēmijas sekas, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Atveseļošanas un noturības mehānisms veido ES atveseļošanās plāna "Next Generation EU pamatu" - tas paredz 672,5 miljardu eiro izsniegšanu dalībvalstīm grantos un aizdevumos, lai tās varētu mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Par regulas tekstu EP un ES Padome provizoriski vienojās pagājušā gada decembrī.

Lai saņemtu ES finansējumu, dalībvalstīm būs jāiesniedz nacionālie atveseļošanās un noturības plāni, kuros jākoncentrējas uz ES politikas prioritātēm­ - "zaļo pāreju", tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, digitālo transformāciju, ekonomikas kohēziju un konkurētspēju, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju.

Uz finansējumu varēs pretendēt arī valsts iestāžu krīzes reaģēšanas pasākumi un projekti ar mērķi nodrošināt gatavību krīzēm, kā arī bērnu un jauniešu politikas pasākumi, tostarp saistībā ar izglītību un prasmēm. Uz Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu varēs pretendēt projekti, kas uzsākti pēc 2020.gada 1.februāra un saistīti ar Covid-19 krīzes seku mazināšanu ekonomikā un sociālajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez skaidrām reformām Latvija var netikt līdz sarunām par naudu no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauvas tiesa" no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, lai arī no tā izskan pretējas bažas, šādu pārliecību šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts par pārmetumiem, ka šī instrumenta nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš atbildēja: "Tas ir, kā skatās." Viņš ir pārliecināts, ka "lauvas tiesa" - līdz pat trim ceturtdaļām - no šīs naudas "aizies privātās kabatās".

Premjers domā, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Politiķis atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses.

Runājot par no Atveseļošanas un noturības plāna Latvijai pieejamo finansējumu, Kariņš sacīja, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas Eiropas Savienības piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības nauda varētu kļūt lielāka. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda līdzekļi būs tieši orientēti uz uzņēmējiem

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pieejamie 1,6 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda būs tieši orientēti uz uzņēmējiem, nevis valsts sektoru, otrdien valdības sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas izstrādāto "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam", uzņēmēju organizāciju pārstāvji atkārtoti pauda kritiku, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns pārāk lielu daļu finansējuma paredz piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.

Lai mazinātu uzņēmēju organizāciju bažas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja ekonomikas ministru viest skaidrību.

Vitenbergs norādīja, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē tika meklēti kompromisi, turklāt plāna izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas.

Ministrs nepiekrita paustajam, ka 80% no ES Atveseļošanas fonda 1,6 miljardiem eiro nonāks valsts sektorā, turpretī atlikusī daļa privātajā sektorā. Vitenbergs uzskaitīja piemērus, ka plānā iezīmētie līdzekļi pamatā būs orientēti uz uzņēmējiem, piemēram, līdzekļi zinātnei, klimata politikas īstenošanai un infrastruktūras projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, jaunākajā monitoringa ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Vērtējot septembrī pieņemtos lēmumus par valsts atbalstu, FDP secināja, ka tādu nav bijis daudz. Nacionālajam veselības dienestam ir piešķirti 9,4 miljoni eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Covid-19.

"Jāatzīst, ka pēdējos mēnešos veselības aizsardzības sistēmai ir piešķirti salīdzinoši daudz budžeta līdzekļu. Četri miljoni eiro ir piešķirti datortehnikas iegādei, lai nodrošinātu iespējas mācības attālināti. Septembrī darbību ir sācis "Altum" ieguldījumu fonds modernizācijai, kas atbalstīs lielos uzņēmumus, kas cietuši no Covid-19- ar kapitāla injekcijām, subordinētiem aizdevumiem, un obligāciju iegādēm," pauž FDP.

Šteinbuka: Ilūzija par "mazo Šveici" ir pilnībā izgaisusi 

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā...

Fiskālās disciplīnas uzraugi norāda, ka valdības darbs Covid-19 krīzē vērtējams pozitīvi, tomēr FDP aicina valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi, jo tie tieši pasliktina valsts budžeta un valsts fiskālo ilgtspēju.

FDP norāda uz to, ka valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu.

"Valsts investīciju projektiem primāri ir jāveicina Latvijas ekonomiskā potenciālā attīstība, produktivitātes pieaugums un konkurētspēja. Kā tuvākā prioritāte ir uzskatāma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES izvirzītajām prioritātēm," min FDP.

Fiskālās disciplīnas uzraugi atzīmē, ka ES Atveseļošanas fonda izmantošana, visticamāk, nepasliktinās valsts budžetu un nepalielinās valsts parādu.

"Latvijai tuvākā prioritāte Covid-19 seku mazināšanai ir Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana nākamajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES prioritātēm. Šie līdzekļi sniedz unikālu iespēju ne tikai mazināt pandēmijas sekas, bet arī veicināt ekonomikas izrāvienu," norādīja padomē.

Apgūstot Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus nākamajos divos gados, FDP norāda, ka šīs naudas izlietojumā ir jāseko ES noteiktajām prioritātēm, kas paredz veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī atbalstīt zaļās un digitālās transformācijas.

"Atveseļošanās fonda līdzekļi ir ļoti vērtīgs resurss, taču ekonomisko izrāvienu Latvijai tie nesīs tikai tad, ja šī nauda tiks efektīvi ieguldīta. Tāpēc FDP atkal un atkal uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai šī nauda nepārvērstos kaut kādos infrastruktūras projektos - ēkās, ceļos un tamlīdzīgi. Naudas izlietojumam ir jābūt skaidri mērķētam un tādam, kas dod ātru atdevi, panāk IKP pieaugumu un papildus budžeta ienākumus. Lai ir saprotams, kur un pēc kādiem kritērijiem nauda tiek ieguldīta," pauda FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Tāpat FDP atzīmēja, ka fiskālo ierobežojumu dēļ pasaules attīstītās valstis ieiet "parādu ērā", kas var radīt nopietnus izaicinājumus ekonomikām vidējā termiņā.

FDP pārstāvji arī minēja, ka Latvija ar Covid-19 krīzi saskārās laikā, kad ekonomikas izaugsme sāka sabremzēties, ko ietekmēja ekonomikas cikliskums, tranzīta samazinājums un banku sektora "kapitālais remonts". Līdz ar to ekonomikai bija jāsaskaras ar dubultu negatīvo slogu.

Tajā pašā laikā FDP atzīmēja, ka Covid-19 krīze Latvijā ienāca veselīgākā ekonomiskajā vidē, ko nodrošināja nozīmīgas strukturālās reformas pēc 2008.gada finanšu krīzes. Turklāt šobrīd Latvijai priekšrocības sniedz dalība eirozonā un efektīva ekonomikas atbalsta programma. Līdz ar to pašlaik novērotās Covid-19 sekas Latvijas ekonomikā nav tik dziļas kā iepriekšējā finanšu krīzē.

Kā pozitīvu tendenci Covid-19 ietekmes mazināšanā FDP min to, ka turpina uzlaboties nodokļu iekasēšana, piemēram, šogad septembrī valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tika iekasētas par 6% vairāk nekā 2019.gada septembrī. Arī pamatbudžetā ir novērojams nodokļu pieaugums par 1%. "Kopumā gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izpildi var uzskatīt par atbilstošu ārkārtas situācijai," atzina padomē.

Pēc FDP minētā, arī Ministru kabineta sēdē apstiprinātās valsts budžeta prioritātes liecina, ka budžets 2021.gadam ir sociāli orientēts, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pieņemšanu un izvērtējot iespējamos risinājumus, pieturēties pie šī mehānisma pamatidejas – radīt nosacījumus valsts veiksmīgai izejai no COVID -19 radītās ekonomiskās krīzes.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības ekonomiskās atveseļošanās stūrakmens ir uzņēmējdarbības attīstība. Tieši stimulējot uzņēmējdarbību ar ražošanas ilgtermiņa projektiem, iespējams radīt jaunas darba vietas, pārstrukturēt ekonomiku un radīt ieņēmumus valsts budžetā ar jaunu pievienoto vērtību un eksportspējīgiem projektiem.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Pieņemot lēmumus par konkrētu virzienu atbalstu, būtu jāvērtē iesniegto risinājumu atbilstība Eiropas Komisijas vadlīnijām, un kā galvenais jānosaka, vai īstenotie projekti rada ilgtermiņa ieņēmumus valsts budžetā.

No dažādu darba grupu apskatītajiem piedāvājumiem LOSP secinājuši, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna risinājumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību ar ilgtermiņa ieņēmumiem iesniegti gandrīz tikai no Zemkopības un Ekonomikas ministrijām.

"Nenoliedzami, saprotama ir dažādu institūciju un ministriju vēlme šajos apstākļos risināt sasāpējušas problēmas, lāpot budžeta iztrūkumus un risinot sociālās problēmas, ar pieejamā Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna Finansējuma palīdzību, taču būtiski būtu šo līdzekļu novirzīšana tieši tādu projektu realizācijai, kas dod ilgtermiņa ieguldījumu tautsaimniecībā, rada jaunas darba vietas, papildus pievienoto vērtību un jaunus, eksportspējīgus produktus," uzskata LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka Ungārija un Polija šonedēļ atsauc uzlikto veto ES daudzgadu budžetam un Atveseļošanās fonda veidošanai, agrākais tā pieņemšanas termiņš ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Lai valstis normāli sagatavotos, tam bija jābūt gatavam jau oktobrī.

Pat pie veiksmīgākā vienošanās scenārija Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta trīspusējās sarunās budžeta aprises kļūs zināmas tikai līdz ar jaunā gada pirmo dienu, kas neapšaubāmi radīs problēmas un aizkavēšanos iecerēto projektu realizēšanai. Lielāka kavēšanās, piemēram, budžetu pieņemot tikai 2021. gada janvārī vai februārī, kam seko arī Atveseļošanās fonda apstiprināšana, faktiski nozīmē neatliekamas palīdzības kavēšanos Covid-19 seku novēršanai.

Veto ES budžetam Ungārija un Polija veto ES budžetam un atveseļošanās paketei uzlika šā gada 16. novembrī, tā protestējot pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvēto likuma varas ievērošanu. Jau novembrī bija ieplānots, ka Briselē tiks apstiprināts kompromiss par 1,1 triljona eiro vērto ES budžetu un 750 miljardu lielo Atveseļošanās fondu, kuru bija iecerēts veidot kā aizņēmumu, kuru garantē visas Eiropas Savienības valstis ar ES budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrija ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus ES jaunajam budžeta instrumentam - Atveseļošanas un noturības mehānismam. Indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām. Plānots, ka nākamnedēļ darba grupa sāks iesniegto projektu analīzi un izvērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam Latvijai kopumā būs izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ ļaus saņemt ap 3,60 eiro, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, vienlaikus politiķe kā netaisnīgu kritizē tiešmaksājumu apjomu Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī jaunajā budžetā pieaugs, tomēr joprojām nesasniegs Eiropas vidējo līmeni.

Eiropas budžets top pārāk lēni 

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka...

Politiķe skaidroja, ka līdz 2027.gadam Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā desmit miljardus eiro Eiropas naudas. Pēc viņas paustā, no daudzgadu budžeta Latvija iegūs astoņus miljardus eiro, bet vēl virs diviem miljardiem eiro no īpašā ekonomikas atveseļošanas fonda "Next Generation EU" jeb "Nākamās paaudzes ES".

Eiroparlementāriete, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, norādīja, ka EP jau septembrī apstiprinājām lēmumu, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos un atveseļošanas fondu varētu ieviest. Tagad jāgaida ratifikācija dalībvalstu parlamentos.

ES līderi vienojušies ar Poliju un Ungāriju par ES budžetu 

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies ar Poliju un Ungāriju par daudzgadu...

"Patiešām ceru, ka fonda apstiprināšana notiks bez liekas kavēšanās, jo grūtībās nonākušie iedzīvotāji un uzņēmumi gaida ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Vaidere, izsakot prognozi, ka "Nākamās paaudzes ES" varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī vai vasarā.

Tāpat politiķe atzīmēja, ka EP smagās sarunās ar dalībvalstīm ir izdevies izcīnīt papildu 16 miljardus eiro veselības, zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās, kas, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Politiķe atzīmēja, ka ES daudzgadu budžeta pieņemšana EP ir gaidītas ziņas, jo šie līdzekļi ļaus Latvijai gan straujāk atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā - ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt drošību.

Viņa īpaši izcēla to, ka EP izdevās trīskāršot finansējumu veselības aprūpei. Pēc deputātes paustā, nesen veikta aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji patlaban kā ļoti svarīgu jomu ES budžeta ieguldījumiem redz tieši veselības aprūpi.

Vaidere norādīja, ka nozīmīgs solis šajā virzienā no nākamā gada būs ES vēsturē pirmā veselības programma. Tā ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības aprūpi, padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm.

Deputāte uzsvēra, ka EP jauno daudzgadu budžetu var pieņemt un tas stāsies spēkā jau no 2021.gada 1.janvāra, jo Ungārija un Polija pagājušonedēļ atsauca savu veto, kas draudēja ar visiem eiropiešiem nelabvēlīgu fondu pārrāvumu.

Jau rakstīts, ka iepriekš Ungārija un Polija bija uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Abas valstis iebilda pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Baltijas valstu ekonomikas kļūtu stiprākas, Rīgai jākļūst par Baltijas valstu ekonomikas galvaspilsētu, piektdien Rīgas Ekonomikas augstskolas tiešsaistes diskusiju ciklā "Meklējot jaunu izaugsmi" par Baltijas ekonomikas nākotni pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai stiprinātu katras valsts ekonomiku, tostarp Rīgai jābūt Baltijas dzinējspēkam, lai celtu visu Baltijas valstu kopējo vērtību.

Tāpat Kazāks minēja, ka Latvija, salīdzinot ar citām pasaules ekonomikām, pagaidām salīdzinoši labi tiek galā ar Covid-19 izplatības riskiem, taču, lai arī turpmāk valdība spētu ātri reaģēt, tai ir jābūt brīvi pieejamiem līdzekļiem. Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijai pagaidām ir nauda Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, taču nav skaidru ideju, stratēģiju.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvija nedrīkst neapdomīgi tērēt Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar ES līdzfinansējumu pret elektroenerģijas tarifa kāpumu

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zināmi ikoniskie Raiņa vārdi "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", un līdz šim nav nācies sastapties ar vārdu kopumu, kas vēl trāpīgāk raksturotu vārda "attīstība" esenci – ar to domājot gan katra individuālo attīstību, gan arī attīstību visas sabiedrības vai valsts kontekstā.

Šoreiz vairāk par valsti un konkrētāk – vienu no lielajiem attīstības pīlāriem, dēvētu arī par tautsaimniecības mugurkaulu – elektroapgādes nozari. Raiņa vārdi šeit ir tieši attiecināmi, jo, lai elektroapgādes nozare nākotnē varētu stabili un kvalitatīvi funkcionēt, tā šobrīd ir jātransformē – jāpārbūvē elektroenerģijas sadales sistēma, attīstot vēl viedāku elektrotīklu – tā, lai tas būtu pilnībā gatavs "zaļo" inovāciju uzņemšanai. Pretējā gadījumā plaša izkliedētās enerģijas ražošana, saules paneļu ieviešana un elektromobilitāte nebūs iespējama, jo elektrosadales tīkls tam nebūs gatavs – ne fiziskā, ne digitālā infrastruktūra.

Attiecīgi zem sitiena būs arī Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, kas lielā mērā balstās tieši uz elektrības ražošanu no atjaunīgiem resursiem, elektromobilitāti un energoefektivitāti. Tīkla transformācijai ir nepieciešami lieli resursi. Šobrīd ir iespēja šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļus; otra iespēja – šīs izmaksas segt caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas nozīmētu tarifa kāpumu un papildus slogu iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sabiedrisko mediju ēkas būvniecībai piesaistīs Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko mediju apvienotās ēkas būvniecībai plānots piesaistīt naudu no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) padomes locekle Ieva Kalderauska.

"Pēkšņi parādījās iespēja piesaistīt būtisku finansējumu no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma," sacīja Kalderauska, skaidrojot, kāpēc sabiedrisko mediju apvienotās ēkas būvniecības projekts šobrīd tiek virzīts ļoti straujā tempā.

Viņa norādīja, ka pieteikums Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu piesaistei jāiesniedz piektdien.

Pēc Kalderauskas teiktā, sabiedrisko mediju apvienotās ēkas būvniecībai, pēc sākotnējām aplēsēm, varētu būt nepieciešami 56-57 miljoni eiro. "Tās ir pirmās, ļoti vājas aplēses, cik varētu izmaksāt jauna ēka," sacīja NEPLP padomes locekle.

"Katrā ziņā valsts budžetā šādas naudas nav, un ja mēs neizmantosim šo iespēju, iespējams, mums tāda vairs neradīsies vēl turpmākos 10 vai pat 20 gadus," teica Kalderauska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti “iegriež” ekonomikai un attīstībai. Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas atveseļošanas plānu, lai apturētu vīrusa izraisīto ekonomikas lejupslīdi. Pieejamie finanšu resursi varētu būt iespēja izveidot inovāciju infrastruktūru un sniegt valsts atbalstu produktu tālākai izstrādei.

Šī gada pandēmija vieglāk vai smagāk skāra visas biznesa nozares, daudzām no tām meta izaicinājumus, pārbaudot uzņēmumu spēju ātri reaģēt un pielāgoties, vēl citas nospieda uz ceļiem un būtiski paretināja komersantu rindas. Vīruss savu ietekmi ekonomikā turpinās vēl nenosakāmu laiku – cits pēc cita uzņēmumi spiesti pārtraukt savu darbību ierobežojumu vai slimības izplatības dēļ. Lai atbalstītu vīrusa nokdaunēto ekonomiku, Eiropas Komisija (EK) vēl maija beigās publicēja savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dalībvalstu dubultā finansējuma pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sagatavojusi vēstuli ekonomikas ministram, paužot atbalstu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam priekšlikumam mājokļu pieejamības programmām paredzēt 230 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas Atveseļošanās plāna.

“Pašvaldībās dzīvojamais fonds ir novecojis un tā nepietiek, un šī problēma ir aktuāla jau ilgstoši. Par kvalitatīvu dzīvojamo fondu pašvaldībās interesējas gan vietējie uzņēmēji, kuru speciālistiem nepieciešams mājoklis, gan jaunās ģimenes, kas būtu ieinteresētas atgriezties Latvijas novados,” norāda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Kur Latvija ieguldīs ES Atveseļošanas fonda naudu?  

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu...

LPS uzsver, ka iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamām cenām ir mūsdienu pamatvajadzība, taču iedzīvotāju vajadzības pēc pieejama mājokļa netiek apmierinātas, un liels skaits mājsaimniecību dzīvo zemas kvalitātes mājokļos vai izmaksas par mājokli ir tik augstas, ka to segšana sagādā lielas grūtības. Iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis, mājokļu trūkums vietējās pašvaldībās, kur veidojas darbavietas, un augstais izdevumu īpatsvars mājoklim, kas jāatvēl no cilvēku ienākumiem, ir viens no būtiskākajiem iemesliem iedzīvotāju emigrācijai uz ārvalstīm un nespējai darbaspēku noturēt Latvijā, tas bremzē uzņēmējdarbības paplašināšanos un attīstību un rada draudus ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai un pandēmijas Covid-19 seku veiksmīgai pārvarēšanai.

Latvijas pašvaldībās kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir ierobežots un tikpat kā nepastāv īres tirgus.

Tas mazina mobilitāti, bet privātais sektors atturas veikt investīcijas īres namu būvniecībā, jo lielā daļā pašvaldību īres maksa no jauna uzbūvētajos mājokļos pārsniegtu vidējo īres maksas līmeni, ko nosaka iedzīvotāju zemie ienākumi.

Šo problēmu risināšanai ir jāparedz pietiekams finansējums, lai būtu iespējams īstenot aktivitātes, kas kompleksi risinātu mājokļu izaicinājumus. Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, lai ar Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma palīdzību veicinātu izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecību un atsevišķos gadījumos paredzētu arī īres ar izpirkumu modeli, attīstītu zemu izmaksu mājokļu pieejamību, kā arī mājokļu būvniecību, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, kur tas ir ekonomiski pamatoti, kopumā aktivitātēm piešķirot vismaz 230 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija ir paredzējusi dzīvojamā fonda attīstību trīs virzienos – izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība (finansējums – 120 miljoni eiro), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība, kur atbalstu varētu piešķirt nekustamā īpašuma attīstītājiem, tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām (finansējums – 40 miljoni eiro), un sociālo mājokļu pieejamība (finansējums – 70 miljoni eiro kā granti pašvaldībām esošo sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu būvniecībai).

Papildus LPS vēlas uzsvērt, ka aprites ekonomikā Latvija var rādīt priekšzīmi Eiropas Savienībā, un uzskata, ka būvizstrādājumu ilgtspējas jautājumu risināšana, kas Latvijas gadījumā nozīmētu koka vairākdzīvokļu māju attīstību, palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti un lieti izmantos pētniecības, inovācijas un digitalizācijas potenciālu.

Latvijas Pašvaldību savienība saredz būtisku pašvaldību lomu mājokļu pieejamības programmu īstenošanā un ir gatava aktīvi līdzdarboties mājokļu pieejamības programmu tālākā izstrādē, lai rastu labāko risinājumu sen nepieciešamajam atbalstam.

“Tā kā Latvijā gandrīz puse mājsaimju nevar pretendēt uz mājokļa pabalstiem vai arī pašvaldības vai sociālo mājokli, jo ir pārāk “turīgas”, tomēr nevar atļauties hipotekāro kredītu, Ekonomikas ministrijas piedāvājumu izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai uzskatām par ļoti perspektīvu. LPS līdzšinējo sadarbību ar ministriju vērtējam kā sekmīgu un ceram, ka izdosies vienoties un kopā izstrādāt arī konkrētus atbalsta instrumentus,” norāda A. Salmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar stratēģiju, kā Eiropas Savienībā (ES) turpmāk novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) uzkrāšanos Covid-19 krīzes dēļ, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem krīzes laikā joprojām būtu pieejams nepieciešamais finansējums. EK uzsvēra, ka bankām ir milzīga nozīme koronavīrusa krīzes radīto seku mazināšanā, jo tās nodrošina ekonomikas finansēšanu. Tas ir būtiski, lai ES ekonomikai palīdzētu atveseļoties.

Pēc EK ieskatiem, ņemot vērā koronavīrusa ietekmi uz ES ekonomiku, ir paredzams, ka ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoms visā ES palielināsies, lai gan vēl aizvien nav skaidrs, kad tieši un cik lielā mērogā tas notiks. Atkarībā no tā, cik ātri ES ekonomika atgūsies no koronavīrusa krīzes, varētu pasliktināties banku aktīvu kvalitāte - un līdz ar to arī banku aizdošanas spēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru