Jaunākais izdevums

Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Sēdes sākumā finanšu ministrs informēja par līdz šim nesaskaņotiem Latvija plānā iekļautiem projektiem. Sākotnēji plānā bija paredzēts ieguldīt 40,293 miljonus eiro biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, tomēr EK šo priekšlikumu neatzina kā "zaļu" projektu.

Tādējādi Latvijai no plāna nācās izņemt ar biometāna ražošanas attīstīšanu saistītus projektus, proti, elektroautobusu iegādi skolēnu pārvadājumiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta auto parka izveidi.

Pēc Reira skaidrotā, tā kā biometāna attīstīšana tika izņemta no Latvijas pieteikuma, paredzētie 40,29 miljoni eiro pārdalīti digitalizācijas projektiem un uzņēmējdarbības veicināšanai.

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka Latvija plāno novirzīt desmit miljonus eiro elektroautobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem, jo šis projekts ir saistīts ar Latvijas plāniem no ES Atveseļošanas fonda valsts un reģionālās nozīmes ceļos ieguldīt 100 miljonus eiro. Reirs skaidroja, ka EK neatbalstīja minētās summas ieguldīšanu autoceļos, ja papildu netiktu paredzēti projekti ar "zaļo" komponenti, savukārt elektroautobusu iegāde skolēnu pārvadājumiem būtu šī "zaļā" komponete.

Pēc Reira skaidrotā, "zaļo" komponenti iespējams nodrošināt trijos veidos - vai nu ieguldīt elektroautobusu iegādē skolēnu pārvadāšanai, vai nu attīstīt elektroauto uzlādes iespējas, vai arī celt nodokļus veciem, nekvalitatīviem auto. Ņemot to vērā, rosināts domāt par elektroautobusu iegādi skolēnu pārvadāšanai.

Finanšu ministrs atzina, ka par elektroautobusu ražošanu un iegādi ir runāts ar Dambi, kuram ir pieredze elektroautobusu izstrādē.

Reirs norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sazinājusies ar Dambi par iespēju veidot "nopietnāku ražotni", lai Latvijā varētu sākt ražot un komplektēt elektroautobusus. Viņš gan neatklāja sarunas ar Dambi detaļas, bet atzina, ka Dambis esot paudis interesi.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) piebilda, ka virziens uz elektroautobusu iegādi ir labs.

Turpinot par diskutabliem jautājumiem Latvijas pieteikumam ES Atveseļošanas fondam, Reirs informēja, ka vēl tiek meklēta iespēja novirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijai vienu miljonu eiro. Kā arī vēl gaidāmas nopietnas diskusijas par industriālo zonu virsvadību, proti, nodot to pārvaldību pašvaldībām vai Ekonomikas ministrijai. Tāpat vēl gaidāmas diskusijas par atbalstu privātajiem mežiem.

Reirs arī atzina, ka tikusi panākta vienošanās par to, ka nevalstiskās organizācijas varēs pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalīties visos projektu konkursos.

Sēdes laikā sociālie partneri nepauda apmierinātību ar Latvijas kopējo pieteikumu ES Atveseļošanas fondam, tomēr atbalstīja plāna iesniegšanu EK ar nosacījumu, ka plāna detaļas vēl tiks uzlabotas.

Plānu iecerēts otrdien skatīt Ministru kabineta sēdē, bet EK to varētu iesniegt 30.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Rīgas satiksmes” elektroautobusu iepirkuma pirmajā posmā interesi piegādāt transporta līdzekļus izrādījuši 10 uzņēmumi.

Lai varētu izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, konkurss “Par elektroautobusu piegādi” norisinās divos posmos. Pieteikumu iesniegšana konkursa pirmajam posmam noslēdzās 25. novembrī.

Tālākajā procesā tiks vērtēti autobusu ražotāju pieteikumi. Otrajam posmam atlasītie kandidāti tiks uzaicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus, kam sekos šo piedāvājumu vērtēšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.

“Šis autobusu iepirkums ir īpašs – pirmo reizi “Rīgas satiksme” plāno iegādāties ar elektrību darbināmus autobusus. Plānojam šim mērķim izmantot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzmaksājumu, kas paredzēts videi draudzīgu autobusu iegādei. Pēc pirmā posma noslēguma mums priekšā ir rūpīgs darbs vērtējot, kurš no autobusu ražotājiem būs atbilstošākais. Elektroautobusi pilsētas sabiedriskajā transportā jau šobrīd izmantoti daudzviet pasaulē un plānojam, ka arī “Rīgas satiksme” līdz 2023. gada beigām iekļausies to uzņēmumu vidū, kas pasažieru pārvadājumus veic ar elektroautobusiem,” komentē “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eiropas fondu nauda nevar būt vilcējspēks biznesā

Jānis Goldbergs, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Manuprāt, uzņēmējs nevar gaidīt, kad valsts atvērs zaļo koridoru un nauda birs no gaisa, un tikai tad mēs ražosim," uzskata divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis.

Viņaprāt, ir jārada labs produkts un tad jāizmanto šīs Eiropas naudas iespējas, un jāpiedāvā labais produkts tieši tajā brīdī, kad valstij to vajag.

Trīs gados no prototipa līdz 30 elektroautobusiem gadā 

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO –...

“Piemēram, kādai pašvaldībai vajag elektromikroautobusus – mums ir, un viņi var izvēlēties. Mums šis produkts būs, un būs iespēja to nopirkt. Eiropas fondu nauda nevar būt vilcējspēks biznesā, lai arī tā var radīt papildu vilkmi. Tāpat ir, raugoties no pircēja viedokļa. Var jau domāt no pozīcijas – būs valsts atbalsts, un tad pirkšu elektromašīnu! Tā būtu ideāli, tikai Latvija nav tik bagāta. Es personīgi uzskatu: ja ir jautājums – samaksāt skolotājiem vai ārstiem vai piemaksāt elektroautomašīnu iegādei, tad labāk ir samaksāt skolotājiem un ārstiem. Tajā pašā laikā, ja valstī ienāk nauda, kas ir tieši mērķēta zaļo tehnoloģiju ieviešanai, tad tā būtu jāizmanto, un, protams, tieši šie ieguldījumi ļaus izpildīt CO2 izmešu jaunos mērķus,” intervijā Dienas Biznesam saka A.Dambis.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs gados no prototipa līdz 30 elektroautobusiem gadā

Jānis Goldbergs, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis šogad uzņēmumos sola saražot līdz 30 elektromikroautobusiem, kas pārvadās pasažierus dažādos maršrutos.

Slavenā inženiera eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā. Par to, ka Latvijā elektroautomašīnu ražošana ir iespējama, inženieris nevis pārliecina, bet parāda ar piemēru.

Fragments no intervijas

2012. gadā Dakāras rallijā startēja automobilis OSCar eO, kas bija pilnpiedziņas elektroautomobilis, kurā gan bija arī iekšdedzes dzinējs, kas darbināja ģeneratoru, bet tomēr tā bija izšķiršanās ko tādu veidot. Elektromašīnas ideja ir tikpat veca kā iekšdedzes dzinēju auto iecere. Kādēļ jūs izlēmāt tai ķerties klāt brīdī, kad vēl nebija ne miņas no Parīzes vienošanās, Zaļā kursa un visa cita, kas šobrīd diktē situāciju ražotājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru