Ražošana

Trīs gados no prototipa līdz 30 elektroautobusiem gadā

Jānis Goldbergs, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis šogad uzņēmumos sola saražot līdz 30 elektromikroautobusiem, kas pārvadās pasažierus dažādos maršrutos.

Slavenā inženiera eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā. Par to, ka Latvijā elektroautomašīnu ražošana ir iespējama, inženieris nevis pārliecina, bet parāda ar piemēru.

Fragments no intervijas

2012. gadā Dakāras rallijā startēja automobilis OSCar eO, kas bija pilnpiedziņas elektroautomobilis, kurā gan bija arī iekšdedzes dzinējs, kas darbināja ģeneratoru, bet tomēr tā bija izšķiršanās ko tādu veidot. Elektromašīnas ideja ir tikpat veca kā iekšdedzes dzinēju auto iecere. Kādēļ jūs izlēmāt tai ķerties klāt brīdī, kad vēl nebija ne miņas no Parīzes vienošanās, Zaļā kursa un visa cita, kas šobrīd diktē situāciju ražotājiem?

Mūsu gadījumā tā pirmā atbilde ir – tas bija interesanti. Mēs taisām visu, kas ir interesanti. Iepriekš mēs bijām daudz ko tehniski pamēģinājuši gan sporta jomā, gan arī biznesā, un tādēļ likās, ka tā elektrība ir kaut kas jauns un nezināms. Šī izziņas kāre, interese bija noteicošais izvēlē. Protams, ka tā izvēle nesākās 2012. gadā, kad mašīna bija jau rallijā, tas notika krietnu laiciņu ātrāk. Šī izvēle bija ļoti veiksmīga, jo mēs ar šo lietu sākām nodarboties savlaicīgi, lūkojoties pret šodienu, kad elektrodzinējus taisa katrs lielais autoražotājs. Šodien jau šāda izvēle nebūtu nekas pārsteidzošs, elektriskās mašīnas var redzēt uz ielām. Ja skatāmies tieši no 2012. gada – elektriskās mašīnas ir ļoti attīstījušās. Visu šo laiku esam pavadījuši apgūstot un patlaban esam ļoti komfortablā zināšanu līmenī, un varam ļoti labi un kvalitatīvi ieviest tehnoloģijas jau plaša patēriņa produktā, mūsu gadījumā tas ir elektriskais mikroautobuss.

Vai, no tehnoloģiju viedokļa raugoties, akumulatoru bateriju ražošanas attīstība bija tā, kas mudināja domāt par elektroautomašīnām?

Tā tiešām ir noteicošā tehnoloģija, kas atvēra ceļu elektroautomašīnām, kas pavēra iespēju sērijveidā ražot kvalitatīvu automašīnu, kurai ir līdzvērtīgs nobraukums un enerģijas uzpildes iespējas kā iekšdedzes dzinēju mašīnām. Es vienmēr esmu uzsvēris, ka elektriskai mašīnai ir jābūt tādai, kas nemaina braukšanas paradumus. Ja cilvēks ir pieradis iekāpt mašīnā, aizbraukt un atbraukt atpakaļ, un patērēt benzīna uzpildei 8 minūtes, tad tie ir tie ieradumi, kas būtu jāievēro. Ja runājam par periodu vairāk nekā pirms desmit gadiem un arī pirms 100 gadiem, galvenā problēma bija nobraukums. Ar vecā tipa akumulatoriem nobraukumi bija nelieli, tādēļ arī elektropiedziņas transportlīdzekļi vairāk bija nišas produkti. Arī šodien ir distances, kuras ar elektromašīnām nevar nobraukt. Akumulatori bija tas vājais punkts, kuru tehnoloģijas atrisināja, ļaujot tos ražot tādā kvalitātē un ilgmūžībā, kā nepieciešams.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eiropas fondu nauda nevar būt vilcējspēks biznesā

Jānis Goldbergs, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Manuprāt, uzņēmējs nevar gaidīt, kad valsts atvērs zaļo koridoru un nauda birs no gaisa, un tikai tad mēs ražosim," uzskata divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis.

Viņaprāt, ir jārada labs produkts un tad jāizmanto šīs Eiropas naudas iespējas, un jāpiedāvā labais produkts tieši tajā brīdī, kad valstij to vajag.

Trīs gados no prototipa līdz 30 elektroautobusiem gadā 

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO –...

“Piemēram, kādai pašvaldībai vajag elektromikroautobusus – mums ir, un viņi var izvēlēties. Mums šis produkts būs, un būs iespēja to nopirkt. Eiropas fondu nauda nevar būt vilcējspēks biznesā, lai arī tā var radīt papildu vilkmi. Tāpat ir, raugoties no pircēja viedokļa. Var jau domāt no pozīcijas – būs valsts atbalsts, un tad pirkšu elektromašīnu! Tā būtu ideāli, tikai Latvija nav tik bagāta. Es personīgi uzskatu: ja ir jautājums – samaksāt skolotājiem vai ārstiem vai piemaksāt elektroautomašīnu iegādei, tad labāk ir samaksāt skolotājiem un ārstiem. Tajā pašā laikā, ja valstī ienāk nauda, kas ir tieši mērķēta zaļo tehnoloģiju ieviešanai, tad tā būtu jāizmanto, un, protams, tieši šie ieguldījumi ļaus izpildīt CO2 izmešu jaunos mērķus,” intervijā Dienas Biznesam saka A.Dambis.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis krītas par diviem centimetriem stundā

LETA, 16.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru