Jaunākais izdevums

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Premjers paslavēja savas valdības darbu, paužot viedokli, ka aizejošai valdībai izdevies spert pirmo soli, paaugstinot minimālo algu un ieviešot progresīvo ienākumu nodokli. «Bet ir jāiet tālāk. Nevienlīdzībai ir liels spēks, tas sašķeļ sabiedrību, tas saindē pat tuvu cilvēku attiecības, bet to nevar atcelt vai iznīdēt ar vienu Ministru prezidenta rīkojumu vai balsojumu Saeimā,» sacīja premjers.

Kučinskis aicināja redzēt un saprast vienam otru - «pasniegt roku kādam, kurš nespēj iekāpt vilcienā, palīdzēt kādam, kurš veikalā nevar saskaitīt mazas naudiņas savā saujā, piebremzēt arī pie zaļās gaismas krustojumā, ja kāds vēl nav paguvis pāriet ielu, vai neatraidīt svešinieku, kam vajag parādīt ceļu».

«Mēs protam būt sirsnīgi un iejūtīgi, un reizēm mums visiem acīs saskrien asaras. No tām nevajag ne kautrēties, ne bēgt, asaras un cerības nespēj atņemt mums neviens,» sacīja Kučinskis.

Vērtējot 2018.gadu, kas aizvadīts parlamenta vēlēšanu zīmē, Ministru prezidents izteicās, ka šajā gadā bijušas vērojamas kaislības, varas alkas un daudz solījumu. «Bija griba atrisināt visu ātri un uzreiz,» piebilda premjers.

«Aiziet gads, kurā daudz uzzinājām paši par sevi un tiem, kas mums apkārt. Gribu cerēt, ka šī jaunā pieredze būs vērtīgs ieguvums,» piebilda Kučinskis.

«Daudzi noteikti zina ironisko stāstu par trim aploksnēm, kuru aizejošās valdības vadītājs atstāj savam pēctecim. Pirmajā aploksnē ir vēstījums - visās nelaimēs vaino mani. Otrajā nav nekā. Bet trešajā ir padoms - gatavo trīs aploksnes. Nešaubos, ka pirmās vēstules padoms tiks izmantots visos iespējamos veidos, bet par spīti visam, otrajā aploksnē es ierakstu šādu padomu - nebaidies rīkoties!» sacīja aizejošās valdības vadītājs, «nākamajai valdībai vienmēr būšu gatavs palīdzēt ar padomu, vienlaikus - stingri vērtējot padarīto.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kučinskis: Steidzami nepieciešams plāns īres dzīvokļu celtniecībai

LETA, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steidzami ir nepieciešamas plāns īres dzīvokļu celtniecībai, ceturtdien tikšanās laikā ar Cēsu novada domes pārstāvjiem uzsvēris Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka vizītes laikā Kučinskis tikās ar Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (V) un pašvaldības deputātiem, lai diskutētu par pašvaldībai un valstij kopumā aktuāliem jautājumiem.

Sarunas laikā tika aktualizēts gan Cēsu pašvaldībai, gan Latvijai kopumā būtisks jautājums - nepieciešamība attīstīt jaunu īres dzīvokļu tirgu. Kučinskis norādīja, ka īres dzīvokļu celtniecība ir svarīgs jautājums, kas jārisina, lai valsts tautsaimniecība attīstītos, lai cilvēki dzīvotu reģionos, arī tie, kuri atgriežas no darba gaitām ārvalstīs.

«Jau tuvākajā laikā ir nepieciešams konkrēts plāns, atbilstoši kuram notiktu īres dzīvokļu celtniecība, un šis process tiktu efektīvi finansēts,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija ir paveikušas virkni kopīgu darbu, tomēr darāmā vēl ir daudz, otrdien atklājot pirmo Latvijas un Igaunijas valdību kopīgo sanāksmi, kas veltīta abu valstu simtgadei, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uzrunājot abu valstu ministrus, Kučinskis norādīja, ka Latviju un Igauniju vieno kopīgi paveiktais, tomēr šīs dienas sēdē abām valstīm jāvienojas par turpmāk kopīgi darāmajiem darbiem.

Premjers piebilda, ka daudz ir paveikts Latvijas un Igaunijas reģionālajā sadarbībā, nodrošinot abu valstu iedzīvotājiem iespēju bez problēmām pārvietoties pāri robežām. Tajā pašā laikā Kučinskis rosināja domāt par veselības un izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu pierobežā.

Pēc Kučinska teiktā, abu valstu ministri šodien arī apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar transporta nozari un reģionālajiem projektiem. Viņš pauda atzinīgu vārdus par dzelzceļa projektu «Rail Baltica», kas no plānošanas fāzes ir pārgājis projektēšanas fāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Premjers vēlas Ušakova atkāpšanos, bet ar Rīgas domes atlaišanas likumprojektu nesteigsies

LETA, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) būtu jāatkāpjas no amata, tomēr viņš nesteigsies Ministru kabineta darba kārtībā iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kamēr to nebūs kārtīgi izvērtējuši juristi.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Kučinskis sacīja, ka vēl nav iepazinies ar visiem VARAM sagatavotā likumprojekta atzinumiem un guvis pārliecību, ka normatīvā akta projekts ir tiesisks un likumīgs. «Mēs šeit nerunājam par ministru vai amatpersonu, kurai ir politiska atbildība. Mēs runājam par sabiedrības ievēlētu pašvaldību. Tādā veidā - ar politiskiem lēmumiem, ar kongresa lēmumiem - vismaz vēl kādi četri, pieci, seši būtu atbrīvojami. Varbūt, ka mana valdība ir pēdējā, kura ievēro tiesiskumu, bet mēs to ievērosim,» norādīja Kučinskis.

Viņš apliecināja, ka VARAM sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu neiekļaus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, iekams nebūs saņēmis nepārprotamus juristu atzinumus, ka šis likumprojekts ir tiesisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis netieši mudina konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteikties arī pašreizējo dienesta vadību

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka kopš pēdējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules nāves dienesta darba rezultāti nav pasliktinājušies, konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu varētu pieteikties arī pašreizējā faktiskā dienesta vadība, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vaicāts, vai tādējādi viņš aicina konkursā uz VID vadītāja amatu pieteikties pašreizējo šī amata pienākumu izpildītāju VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, Kučinskis atbildēja, ka «tieši neaicina», bet tā ir katra paša izšķiršanās. Viņš arī pauda skepsi par to, ka uz šo amatu varētu naski pieteikties «zvaigznes» no privātā sektora, jo esot skaidrs, ka jaunajam ģenerāldirektoram sākumā būs jāsaņem daudzi stipri «sitieni» no tiem, kas negrib spēcīgu VID. Kučinskis gan nevēlējās konkretizēt, kas tie ir.

Vienlaikus premjers atzīmēja, ka šodien vairs nevar runāt par «milzīgiem tīkliem un astoņkājiem», kurus VID nevarētu atmaskot, un to pierādot arī pēdējā laika skaļākās lietas - atklātas vērienīgas nodokļu nemaksāšanas un pat veselas cigarešu ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kučinskis: Jaunās partijas vēl «nespēj nolaisties uz zemes»

LETA, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās partijas vēl ir priekšvēlēšanu gaisotnē un «nesēj nolaisties uz zemes», šādu vērtējumu norisēm parlamentā intervijā LTV «Rīta panorāmai» sniedza aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis, kura pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību tuvākajā laikā sagaida darbs opozīcijā.

Politiķa vērtējumā, ja šāds noskaņojums jaunajos politiķos turpināsies, Krišjāņa Kariņa (JV) topošā valdība apstiprināta tiks, taču strādāt tai būs smagi. Pēc Kučinska domām, jaunie politiķi jau kādu laiku nespējot saprast, ka ne viss politikā ir saulaini, ka ir jāpieņem arī nepopulāri lēmumi un ka visam naudas nepietiek.

Šādos apstākļos, pēc Kučinska vārdiem, Finanšu ministrija vakar atkal daudzus «aplēja ar aukstu dušu», informējot, ka visiem partiju solījumiem naudas nepietiek. Kā ziņots, ja šogad tiktu īstenoti visi iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai, tas varētu prasīt papildu aptuveni 660 miljonus eiro.

Kučinskis atkārtoti kritizēja topošo valdību, ka no tās darba plāniem esot pazudušas visas partiju priekšvēlēšanu apņemšanās, un vienīgais reālais palikušais solījums esot pašvaldību reforma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kučinskis: Trampa pārmetumi par nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju neattiecas

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa NATO samitā izteiktie pārmetumi par dalībvalstu nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju absolūti neattiecas, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur aizsardzībai atvēlēti ir 2% no iekšzemes kopprodukta,» sacīja premjers.

Tramps gan trešdien NATO samitā paziņoja, ka dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.

Vaicāts, vai Latvija būtu gatava aizsardzībai atvēlēt Trampa prasītos 4% no IKP, Kučinskis «900 sekundēs» apgalvoja, ka «šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam».

Pēc premjera teiktā, ja aizsardzības infrastruktūrai un sabiedroto uzņemšanai būtu nepieciešami kādi jauni ieguldījumi, tie tiktu vērtēti individuāli, nevis tiecoties sasniegt kādu konkrētu procentu no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Premjers pabeidzis darbu pie ziņojuma par OIK ieviešanu un nosūtīs to arī prokuratūrai

LETA, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir izpildījis Saeimas doto uzdevumu un sagatavojis ziņojumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Kučinskis pastāstīja, ka minētais ziņojums jau šodien tiks nosūtīts parlamentam, turklāt viņš ar to plāno iepazīstināt arī prokuratūru. «Protams, kad visu saliek kopā, tā pagātne nudien vienam otram nav rožaina. Es domāju, ka, pilnīgi droši, paralēli Saeimai es šo izpētes dokumentu atdošu arī prokuratūrai, jo mēs tā nevaram atstāt pagātni,» pauda Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka par spīti oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām šī valdība vēl centīsies izdarīt maksimāli daudz, lai risinātu samilzušo OIK problēmu. Premjers arī galvoja, ka viņa ministri necenšas piesegt nevienu par OIK ieviešanu atbildīgo personu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kučinskis: No OIK reformu plāna izņems priekšlikumu par «zaļajiem» sertifikātiem

LETA, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma reformu plāna tiks izņemts priekšlikums par «zaļajiem» sertifikātiem, pirmdien pēc valdības komitejas sēdes žurnālistiem sacīja ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers informēja, ka ministri šodien noslēdza darbu pie EM izstrādā informatīvā ziņojuma par scenārijiem OIK maksājuma atcelšana, tomēr ministri lēma vēlreiz izvērtēt ekspertu papildus paustos priekšlikumus.

Ministri konceptuāli atbalstījuši lielāko daļu EM priekšlikumu, tostarp pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku un ieviest stingrākus kontroles mehānismus. Šos abus pasākumus plānots īstenot 2019.gadā. Tajā pašā laikā netika atbalstīts priekšlikums ieviest «zaļos» sertifikātus, kas darbotos pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa.

«Debates par »zaļo« sertifikātu pierādīja, ka šis priekšlikums neiztur kritiku, tāpēc tas nevarēs ieraudzīt dienas gaismu. Bet pārējo priekšlikumu virzība tiks turpināta, un ekonomikas ministrs tos uzlabos,» sacīja Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējā drošība ir nākamā gada valsts budžeta lielākais drauds, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Saeimas opozīcijas deputāts, iepriekšējās valdības iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Viņaprāt, iekšējās drošības sektorā strādājošie - policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji - nākamgad būs vīlušies, jo viņus nesagaidīs algu pieaugums cerētajā apmērā un saglabāsies liels disbalanss starp aizsardzības un iekšlietu jomā strādājošajiem.

Kučinskis sacīja, ka, viņam vēl esot iekšlietu ministra amatā, tika izstrādāts detalizēts plāns situācijas uzlabošanai, un licies, ka tam jau ir panākts atbalsts no Valsts prezidenta un Finanšu ministrijas puses, tomēr tagad izskatoties, ka šis plāns netiks īstenots.

Līdz ar to nevar uzskatīt, ka iekšējo drošību jaunā valdība uzskata par prioritāti, sacīja Kučinskis, paužot redzējumu, ka tā ir nevis iekšlietu ministra, bet viņa pārstāvētās partijas - "Jaunās vienotības" - vaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām «bļaušana» politiskajā vidē pierims, lai būtu iespējams runāt par darāmajiem darbiem. Reizē pilnībā nevarot izslēgt ārkārtas vēlēšanu iespēju, ja nevarēs izveidot valdību, intervijā aģentūrai LETA norādīja politiķis.

Premjers apstiprināja, ka nākamās koalīcijas kodolā redz paša pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «Jauno Vienotību». Gadījumā, ja šīm partijām nepietiks balsis vairākumam, tad plānots skatīties, vai varēs atrast kopsaucējus ar kādiem citiem politiskajiem spēkiem. Šāda iespēja gan neattiecas uz partiju «Saskaņa», ar kuru koalīcijas veidošanas iespēju Kučinskis kategoriski izslēdz.

«Iespējamā situācija pēc vēlēšanām, protams, ir bīstama, un es neesmu starp tiem, kas pilnībā izslēgtu ārkārtas vēlēšanas, ja nevarētu tikt uztaisīta valdība. Jācer, ka 7.oktobrī visa šī »bļaušana« kļūs piezemētāka, lai varētu turpināt runāt par darbu,» pauž valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kučinskis: Rubesas aiziešana no RB Rail īsi pirms pilnvaru termiņa beigām ir interesants solis

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baibas Rubesas izšķiršanās par atkāpšanos no Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» vadītājas amata ir interesants solis, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Rubesas atkāpšanās ir interesants solis, ņemot vērā, ka aptuveni pēc mēneša tāpat beigtos viņas pilnvaru termiņš šajā amatā. Nav noslēpums, ka abu pārējo «RD Rail» akcionārvalstu - Lietuvas un Igaunijas - attieksme pret Rubesas pārvēlēšanu šajā amatā ir noraidoša, un tādējādi cerības, ka viņa varētu turpināt darbu nebija. To man sarunās ir apliecinājuši Lietuvas un Igaunijas premjeri,» sacīja Kučinskis.

Viņš atzina, lai šāda mēroga projektu īstenotu, ir nepieciešama visus triju Baltijas valstu, tostarp arī premjeru iesaiste. Vienlaikus Ministru prezidents atzīmēja, ka nepiekrīt, ka līdz šim projektam nav bijis vajadzīgais atbalsts.

«Šis jautājums regulāri ticis apspriests, tiekoties visu triju valstu premjerministriem. Jāatgādina arī, ka tieši manas valdības laikā ir parakstīts līgums par šā projekta kopīgu realizāciju,» norādīja Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

precizēta - Piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā

LETA; Db.lv, 15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedz Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nedz Ministru Māris Kučinskis (ZZS) neredz pamatu savu darbu pārcelt ārpus Rīgas, šodien pēc abu pušu tikšanās pavēstīja valsts augtākās amatpersonas.

LETA jau rakstīja, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida no otrdienas pārcēlusies strādāt uz Narvu, kur plāno palikt līdz nākamās nedēļas ceturtdienai, tiekoties ar pilsētas vadību un Austrumviru apriņķa cilvēkiem, apmeklējot vietējās pašvaldības, uzņēmumus, iestādes un skolas. Vēlreiz viņa gatavojas uz divām nedēļām atgriezties Narvā novembrī.

Vaicāts, vai Latvijas augstākās amatpersonas varētu sekot Igaunijas prezidente piemēram, Vējonis norādīja, ka, lai pārceltu darbu uz kādu citu vietu, ir jāvērtē plusi un mīnusi.

«Tostarp ir jāvērtē izmaksas, jo, Valsts prezidentam vai Ministru kabinetam pārceļoties kur citu, ir jāveic zināmi drošības pasākumi. Jāņem arī vērā, ka ministrijās strādā ļoti daudz cilvēku, un viņu pārcelšana nozīmē lielas izmaksas. Tāpat izmaksas veido ēku, uz kuru plānots pārcelties, pielāgošana ministrijas vajadzībām. Tad ir jautājums - vai situācijā, kad ir daudz citu valstiski nepieciešamu vajadzību, efektīvāk nebūtu ieguldīt citās jomās, piemēram, izglītībā?» pauda Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru