Valdībai būs jālemj par atteikšanos no OIK

2018. gada 13. augusts plkst. 12:36
Autors: LETA
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest «zaļos sertifikātus» vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

Pēc Ministru kabineta atbalsta EM priekšlikumam, ministrija līdz šā gada septembrim izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumus.

Enerģētikas nozares pārstāvji iebilda pret virkni EM priekšlikumu. Piemēram, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija iestājās pret subsidētās enerģijas nodokļa atjaunošanu.

Savukārt Mazās hidroenerģētikas asociācijā (MHEA) norādīja, ka priekšlikums par iekšējās peļņas normu veicinās to, ka mazās hidroelektrostacijas priekšlaicīgi pārstās saņemt atbalstu, ko pašreizējā obligātā iepirkuma sistēma garantē vismaz līdz 2027.gadam.

Asociācija arī iestājas pret dabas resursu nodokļa piemērošanu mazajām hidroelektrostacijām. Asociācijas ieskatā, esošais nodokļa regulējums ir izteikti netaisnīgs pret tām mazajām hidroelektrostacijām, kuras ir veikušas būtiskus uzlabojumus tehnoloģiskā ražošanas procesa ietekmes uz vidi samazināšanai līdz minimumam.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) atzina, ka EM piedāvātais scenārijs neparedz OIK atcelšanu, bet gan esošās OIK sistēmas reformu. LDDK piedāvāja savus risinājums OIK sistēmas sakārtošanai, piemēram, noteikt, ka turpmāk OIK maksājumu slogs elektroenerģijas patērētājiem nepārsniedz 90 miljonus eiro gadā, tostarp apstrādes rūpniecības nozarei - desmit miljonus eiro gadā. LDDK arī rosina paredzēt, ka 2019.gadā tiek izstrādātas etalona cenas pa elektroenerģijas ražošanas veidiem. Savukārt subsidētās enerģijas nodoklis tiek piemērots tikai 2019.gadā jeb pārejas periodā līdz etalona cenu noteikšanai.

LDDK arī rosina noteikt, ka jaunas atbalsta sistēmas ieviešana turpmāk tiek paredzēta tikai to līdzekļu apmērā, kas atbrīvosies, OIK subsīdijām samazinoties zem 90 miljoniem eiro gadā.

«EM ir paveikusi lielu darbu, sagatavojot informatīvo ziņojumu, kā arī aktualizējot OIK jautājumu. Darba grupā ieraudzījām šīs problēmas kopainu, tomēr patlaban nepieciešams visus priekšlikumus salikt vienotā sistēmā,» norādīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda bažas, ka EM ziņojumā ietvertais priekšlikums paredz izveidot jaunus subsidējamus atbalsta mehānismus Viņš uzsvēra, ka «zaļās» enerģijas jomā nepieciešams nodefinēt mērķi, kam soli pa solim tuvoties. Viņa ieskatā, situāciju risinātu, ja tiktu radīts tiesiskais ietvars, kas esošajiem «zaļās» enerģijas ražotājiem ļautu strādāt tirgus apstākļos.

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Edvīns Karnītis atzina, ka EM ziņojums kopumā faktiski ir ministrijas veiktais ļoti dažādo darba grupas locekļu pozīciju apkopojums, tāpēc nevar runāt par kopējiem darba grupas secinājumiem. Arī balsojums par ziņojumu neesot noticis.

«Ļoti izjūtams ir juridiskās analīzes pilnīgs trūkums, arī ekonomiskā analīze nesedz nākotni. Kopumā vērtējot, ir labi izdarīta esošās situācijas analīze, taču diemžēl nav izdevies pilnā mērā izmantot iespēju izstrādāt reālu shēmu OIKmaksājumu minimizēšanai,» pauda Karnītis.

Viņa ieskatā no OIK vajadzētu atteikties ātrāk - divu gadu laikā. Karnītis pauda, ka tikmēr, kamēr pastāvēs OIK, ir jāievieš subsidētās enerģijas nodoklis, tomēr «zaļais» sertifikāts ir vāja un neefektīva sistēma, kā to pierāda citu Eiropas valstu pieredze.

Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš pauda, ka rūpniecības uzņēmumiem svarīgākais jautājums ir elektrības cenu konkurētspēja, jo patlaban Eiropā vidēji jaudas izmaksas veido 2% no kopējām izmaksām, turpretī Latvijā tie ir 7%.

Pēc pušu viedokļa uzklausīšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka šis ir tikai informatīvais ziņojums, bet konkrēti priekšlikumi sekos šogad septembrī, kad EM piedāvās grozījumus normatīvajā regulējumā. Tajā pašā laikā premjers pauda pārliecību, ka Ministru kabineta komitejas sēdē izskanējušie priekšlikumi ir jāapkopo, jo tie ļaušot uzlabot kontroles sistēmu, paredzēs brīvprātīgu izeju no sistēmas, savukārt EM piedāvātie «zaļie» sertifikāti būtu jāaizstāj ar kādu citu sistēmu, tāpat būtu jāizvērtē alternatīva subsidētās enerģijas nodoklim.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauda, ka EM ir atvērta jauniem piedāvājumiem, tomēr ministrijas piedāvātais scenārijs ir izsvērts - tas visai ātri palīdzēs tautsaimniecībai, tās konkurētspējai, kā arī patērētājiem.

Tev varētu interesēt arī:

Kučinskis: No OIK reformu plāna izņems priekšlikumu par «zaļajiem» sertifikātiem

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds