Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai 

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

Armanda Vilcāne, 2018. gada 07. augusts plkst. 12:56

Ivars Zariņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

I.Zariņš atklāj, ka viņš ir gatavs atsaukties ekonomikas ministra aicinājumam un tuvākajā laikā plāno savus priekšlikumus iesniegt izskatīšanai MK. EM piedāvātais OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas, savukārt Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli. I.Zariņš šos EM priekšlikumus gan asi kritizē, uzsverot, ka, piemēram, SEN atjaunošana OIK slogu palielinās nevis samazinās.

«Šis ir ļoti amizants priekšlikums. Līdz šim mums bija viena maksājumu sistēma, kuras rezultātā radās pārsubsidācija, tāpēc Latvijā tika radīti konkrēti instrumenti - SEN un iekšējās peļņas normas (IRR) kontrole, nosakot, ka peļņa nevar pārsniegt 9%. Kamēr atbalsts netika rēķināts saskaņā ar IRR, SEN tiešām darbojās kā instruments, ar kura palīdzību iespējams atņemt daļu no komersantu peļņas un iemaksāt to atpakaļ budžetā, lai segtu OIK izmaksas. Tagad, kad pievienots jaunais kompensācijas mehānisms, situācija ir pilnīgi citādāka. IRR nosaka to, cik komersants stacijas dzīves ciklā ir tiesīgs nopelnīt - šajā gadījumā tie ir 9%. Šie procenti tiek aprēķināti, ņemot vērā komersanta ieguldījumus, izdevumus un ieņēmumus. Ja agrāk tīrā naudas plūsma bija lielāka, tagad tā būs mazāka. Izdevumiem augot, lai komersantam nodrošinātu noteikto peļņu, pretim būs nepieciešami lielāki ieņēmumi. Šobrīd šajā formulā iekļauts arī SEN, jo tā ir viena no komersanta izdevumu pozīcijām. Lai nodrošinātu komersantam šo pašu peļņu, mums tagad viņam būs jāmaksā vairāk. Tas ir EM priekšlikums, kas it kā samazinās OIK slogu,» sašutumu neslēpj I.Zariņš.

Tāpat deputāts kritizē arī citus EM priekšlikumus, salīdzinot tos ar slikta restorāna ēdienkarti. «Ēdienkartē tiek piedāvāti absolūti neēdami un nepagatavojami ēdieni, un tad starp tiem ielikti daži citi ēdieni, kurus apmeklētājs ir spiests nopirkt - it kā viņš pats būtu to vēlējies. Apmērām tādā veidā ir sagatavoti šie risinājumi,» uzskata deputāts. Viņš norāda, ka jau sākotnēji reālus risinājumus no darba grupas netika gaidījis, jo rezultāts bija paredzams. «Darba grupas uzdevums bija, nevis izbeigt šo OIK afēru, bet gan atrast veidus, kā to turpināt un pasniegt sabiedrībai citādā mērcē,» domā deputāts.

Negatīvu vērtējumu par OIK darba grupas priekšlikumiem jau izteikuši arī nozares pārstāvji. Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs norādījis, ka OIK aizstāšana ar zaļo sertifikātu sistēmu patērētājiem elektrības rēķinu maksājumus nesamazinās. «Pēc būtības tā ir tikai OIK alternatīva ar citu nosaukumu, jo zaļo sertifikātu gadījumā atbalsta maksājumu apjoms tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to ieceno rēķinos gala patērētājam,» skaidro K.Stepanovs. Viņš norāda, ka VEA neatbalsta EM priekšlikumus OIK reformai, jo tie neadekvāti nodrošina valsts uzņemto saistību izpildi un neparedz pārdomātu atjaunojamās enerģijas nozares attīstības scenāriju Latvijā. Zaļo sertifikātu ieviešanu negatīvi vērtē arī Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. «Aizstāt OIK ar zaļo sertifikātu tirdzniecību, faktiski nozīmē risku uzkāpt uz jau zināmiem grābekļiem un radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem,» prognozē J.Bethers, uzsverot, ka lielāko problēmu rada fakts, ka nav iespējams precīzi prognozēt zaļo sertifikātu cenu, jo to noteiks tirgus pieprasījums un piedāvājums, ko sabalansēt tik mazā tirgū kā Latvija ir praktiski neiespējami.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš tikmēr atklājis, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. «Darbs iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatītu visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti - labi, ka vēl tā,» pauž J.Ozoliņš. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

EM norāda, ka šobrīd darba grupas Informatīvais ziņojums iesniegts izskatīšanai valdībā, taču EM rīcībā nav informācijas, kad tas tiks iekļauts MK dienas kārtībā, jo to veido Valsts kanceleja. Sazinoties ar Valsts kanceleju, noskaidrots, ka arī viņu rīcībā pagaidām nav informācijas par ziņojuma izskatīšanu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 27. jūlijs plkst. 7:40

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa...

2018. gada 25. jūlijs plkst. 13:32

Ekonomikas ministrija (EM) un pie varas esošie politiķi turpina piesegt OIK afēru,...

2018. gada 23. jūlijs plkst. 14:13

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas...

2018. gada 16. jūlijs plkst. 8:32

Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes...

2018. gada 16. jūlijs plkst. 7:04

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 06. augusts plkst. 14:55

Aizvadītajā nedēļā Baltijas tirdzniecības reģionā turpinājās elektroenerģijas cenu pieaugums,...

2018. gada 06. augusts plkst. 7:15

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties...

2018. gada 06. augusts plkst. 7:04

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus»)...

2018. gada 03. augusts plkst. 7:11

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot...

2018. gada 01. augusts plkst. 15:01

Tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK),...

2018. gada 30. jūlijs plkst. 15:57

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma...

2018. gada 30. jūlijs plkst. 14:23

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool reģionā turpinās elektroenerģijas cenu pieaugums, informē AS...

2018. gada 27. jūlijs plkst. 7:40

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa...

2018. gada 26. jūlijs plkst. 14:31

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu...

2018. gada 25. jūlijs plkst. 13:32

Ekonomikas ministrija (EM) un pie varas esošie politiķi turpina piesegt OIK afēru,...