Kariņš: OIK netiks atcelta no 31.marta 

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

LETA, 26.3.2019

Foto: pixabay

Viņš gan neprognozēja, kad OIK varētu tikt likvidēta, jo ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir doti divi mēneši laika, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.

Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.

Otrdien EM informēja valdību, ka viens no riskiem šādiem likuma grozījumiem ir iespējamās tiesvedības. «Saistībā ar valsts atbalstu ir paredzami tiesvedības riski par investīciju aizsardzību, kā arī Satversmes tiesā. Minētos tiesvedības riskus var būtiski samazināt, paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par pamatu šādu risinājumu ieviešanai,» pauda ministrijā.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Tāpat EM piedāvātais risinājums vērtējams ar augstu risku šajās tiesvedībās zaudēt, tādējādi radot papildu zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados miljarda eiro apmērā.

Atceļot OIK no šā gada 31.marta, Latvija arī nesasniegs atjaunojamās enerģijas mērķi 2020.gadā. Latvija arī nevarēs nodrošināt pienākumu, ka pēc 2020.gada no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir ne mazāks par 2020.gada mērķa bāzes līmeni, proti, 40% enerģijas bruto galapatēriņā.

Ņemot vērā minēto, par atjaunojamās enerģijas mērķa nesasniegšanu Eiropas Komisijai (EK) būs tiesības vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, kas Latvijai varēs noteikt finanšu sankcijas.

EM arī norāda, ka, likvidējot OIK no 31.marta, lielākā daļa OIK atbalsta saņēmēju kļūtu maksātnespējīgi un darbu zaudētu vismaz 1500 iedzīvotāju, kas strādā atjaunojamās enerģijas un dabasgāzes elektrostacijās un ar tām saistītajās nozarēs un valsts budžetā nenonāktu šo uzņēmumu nodokļu maksājumi, kas 2019.gadā varētu būt ap 36,5 miljoniem eiro.

Ministrija arī aprēķinājusi, ka OIK atcelšanas tiešā ietekmē starppatēriņa izmaksas vidēji tautsaimniecībā saruktu par 0,4%, tādējādi uzņēmēju peļņa palielinātos par 0,44%, bet ražotāju cenas saruktu par 0,19%. Lielāks ieguvums būtu apstrādes rūpniecībā, kur OIK izmaksas veido relatīvi lielāku īpatsvaru.

Savukārt mājsaimniecībām, atceļot OIK maksājumu, rēķini par elektroenerģiju vidēji saruktu par 15% un mājsaimniecību rīcībā patēriņam papildus citām vajadzībām paliktu 40,1 miljons eiro.

Tevi varētu interesēt

Pretēji bravūrīgajiem solījumiem, OIK marta beigās, visticamāk, netiks atcelta, jo atklājies,...

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta...

Saeima likusi EM izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šī gada 31....

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk,...

ZAB Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 4 % līdz 40.22...

Lai gan atsevišķos segmentos tirgus dalībnieku aktivitāte varētu būt augstāka, kopumā pēc...

Salaspilī iemūrēts pamatakmens Latvijā pirmajai saules enerģijas centralizētās siltumapgādes...

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta...

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 1% līdz 42,09 EUR/MWh,...

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu,...

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk,...

Norvēģijas triljonu dolāru vērtais suverēnais fonds plāno pārdot daļu no saviem naftas...

Elektroenerģijas cenu joprojām ietekmē laikapstākļu prognozes un izejvielu tirgus cenas, informē...

Virzība uz lielāku atjaunojamo energoresursu patēriņu notiek, taču darāmo darbu vēl ir...