Foto: Evija Trifanova/LETA

OIK būs jaunās valdības problēma 

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Armanda Vilcāne, 2019. gada 08. janvāris plkst. 8:32

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais uzsvars ziņojumā likts uz vēl atlikušo enerģijas ražotāju, kuri izmanto vietējos resursus, iznīcināšanu, uzsver Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Ziņojuma autori, pildot politisko pasūtījumu, joprojām nevēlas analizēt iespējas sakārtot atbalsta sistēmu enerģijas ražošanā, bet vienkārši apraksta matemātiskos plusus, likvidējot privāto investoru veidotos atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumus. Tajā pašā laikā valsts un sabiedrības atbalsts zem zaļās enerģijas lozunga joprojām tiek dāsni dalīts arī fosilajai enerģijai. Acīmredzot ziņojuma autorus neinteresē ne tautsaimniecības ieguvumi, ne klimata un enerģijas mērķu izpilde, jo viņu galvenais uzdevums ir parādīt, kā, viņuprāt, tiesiski pēc iespējas vairāk uzņēmumu novest līdz maksātnespējai,» secina J. Irbe. Viņš norāda, ka ziņojums plaši apraksta, cik slikti ir enerģijas ražotāji, taču tajā pašā laikā netiek skatīta Latvijas atjaunojamo energoresursu (AER) mērķu izpilde un šo priekšlikumu ietekme uz to. «Es uzskatu, ka ziņojumā aprakstīti risinājumi, kā iznīcināt vietējo enerģiju, bet nav veikta ne mazākā analīze par sekām. Faktiski paredzēts likvidēt pēc iespējas vairāk ražotāju, bet dažiem atlikušajiem piemērot transformētu piemaksas shēmu. Domāju, ka katram ir skaidrs, ka no likvidēta uzņēmuma neiegūst neviens, izņemot konkurentus un tos, kuri vēlas veikt tirgus un īpašumu pārdali,» pauž LAEF valdes priekšsēdētājs.

J. Irbe uzskata, ka, ja EM iecerētie pasākumi tiks īstenoti, nozare, protams, turpinās funkcionēt, taču tirgus dalībniekiem jārēķinās ar negatīvām sekām. «Latvijā ražotā elektrība, visticamāk, tiks aizstāta ar importēto, bet vietējā izkliedētā ražošana būs veiksmīgi likvidēta. Jāpiebilst, ka tukša vieta gan ilgi nepaliek, tāpēc pēc gadiem Latvijas tirgū, iespējams, ienāks kādi ārvalstu ražotāji. Lielākie zaudētāji tā visa rezultātā būs patērētāji, jo viņu līdz šim veiktie maksājumi būs bijuši veltīgi. Dārgāk un sāpīgāk izmaksās arī klimata un enerģētikas mērķu izpilde, jo viss būs jāsāk no nulles,» brīdina J. Irbe.

Jau pats dokumenta virsraksts rada maldīgu priekšstatu, jo, vērtējot dokumenta saturu, jāsecina, ka pamatā tiek mainīts vien sistēmas nosaukums, atzīmē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Kaspars Osis. «OIK sistēmas pārsaukšana par tirgus cenas efektivitātes modeli nekādā veidā nemaina būtību, ka obligātā iepirkuma (OI) izmaksas virs elektroenerģijas tirgus cenas joprojām kādam būs jākompensē. Savukārt pērn iesāktais virziens, pārliekot OIK izmaksas uz citām valsts budžeta pozīcijām un cenšoties radīt ilūziju, ka OIK slogs patērētājiem tiek mazināts, ir tuvredzīgs un nekādā veidā neveicina elektroenerģijas tirgus attīstību. Pozitīvi, ka līdz ar šo ziņojumu beidzot ir pabeigtas 40 koģenerācijas staciju pārbaudes, kas tika sāktas 2017. gada oktobrī. Līdz ar to iespējams arī parēķināt, cik ilgs laiks būs nepieciešams visu OIK sistēmā strādājošo 370 elektrostaciju pārbaudēm,» atklāj K. Osis, piebilstot, ka, ja tiek turpināta esošā pieeja, ilgstoši nespējot novilkt skaidru līniju starp godprātīgajiem un negodprātīgajiem OIK saņēmējiem, lielākais risks vidējā termiņā ir investīciju klimats. «Tas savukārt ir jautājums par Enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem un investīcijām, kuras uz šodienu nav aplēstas. Manuprāt, prioritātei enerģētikā jābūt patērētājiem, tas nozīmē caurspīdīgas ģenerācijas un sistēmas uzturēšanas izmaksas, tāpat lielāks akcents būtu jāliek uz energoefektivitāti,» domā LTRK pārstāvis.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis atzīmē, ka konceptuālais ziņojums ir turpinājums Latvijā muļķīgi aizsāktajai AER politikai, kas jau no 1998. gada tika piemērota arī dabasgāzes koģenerācijai. «Tas viss ir noticis politiska aprēķina rezultātā, lai dabasgāzes koģenerācijā saražotais siltums būtu lēts un to subsidētu visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji. Šis princips turpina darboties arī EM veidotajā ziņojumā, neraugoties uz to, ka vairums OIK darba grupas locekļu prasīja atbalsta pārtraukšanu dabasgāzes koģenerācijai jau no 2019. gada. Ja OI ietvaros dabasgāzes koģenerācija netiktu atbalstīta, Latvija nebūtu pārsniegusi Eiropā noteikto valsts atbalsta līmeni AER. Vienlaikus populistisku lēmumu un vēlētāju balsu pirkšanas mudināti, šobrīd ejam uz nākamo muļķību, pārtraucot valsts atbalstu AER izmantošanai enerģētikā. Rezumējums - nākotnē no valsts budžeta nāksies maksāt gan par zaudētajām OIK likvidēšanas tiesvedībām, gan par nesasniegtajiem klimata pārmaiņu mērķiem, sākot ar 2021. gadu. Šīs izmaksas būs augstākas, salīdzinot ar saprātīgu iziešanu no OIK,» domā G. Vilnītis.

Visu rakstu OIK būs jaunās valdības problēma lasiet 8. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 01. novembris plkst. 14:50

Saeimas deputāti ceturtdien, 1.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas...

2018. gada 23. oktobris plkst. 6:46

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, plānots grozīt Elektroenerģijas tirgus...

2018. gada 15. oktobris plkst. 7:59

Lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu varētu pieņemt vēl esošā valdība,...

2018. gada 09. oktobris plkst. 6:52

Patlaban tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas...

2018. gada 04. oktobris plkst. 10:59

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. janvāris plkst. 16:32

Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 2% līdz 49,23 EUR/MWh,...

2019. gada 07. janvāris plkst. 10:36

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem...

2019. gada 03. janvāris plkst. 10:59

Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas...

2019. gada 02. janvāris plkst. 18:12

Šodien spēcīgais vējš, kas piekrastē brāzmās sasniedza ātrumu 29 m/s, izraisīja lokālus bojājumus...

2019. gada 02. janvāris plkst. 14:35

Lai arī aizvadītajā nedēļā Nord Pool biržā elektroenerģijas cena samazinājās, tā joprojām...

2018. gada 27. decembris plkst. 16:29

Otro nedēļu pēc kārtas visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos turpina pieaugt elektroenerģijas...

2018. gada 27. decembris plkst. 16:03

AS «Latvijas Gāze» pašreizējais kredītlīnijas līgums ar «OP Corporate Bank plc» beidzas...

2018. gada 20. decembris plkst. 15:30

AS Latvenergo piesaistījis aizņēmumus no vairākām bankām par kopējo summu 240 miljoni...

2018. gada 17. decembris plkst. 14:34

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena pieauga visos tirdzniecības...

2018. gada 12. decembris plkst. 10:57

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem...