Enerģētika

Ašeradens vēršas Ģenerālprokuratūrā par iespējamu EM amatpersonu nolaidīgu rīcību

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas, informē EM.

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas uzraudzības reformas ietvaros Ekonomikas ministrija (EM) īsteno virkni pasākumu OIK sistēmas darbības sakārtošanai, tai skaitā pastiprinot OIK staciju kontroli, veicot grozījumus saistošajos normatīvajos aktos un uzdodot AS Enerģijas publiskais tirgotājs veikt OIK staciju faktisku apsekojumu.

Tostarp 2018. gadā īstenots neatkarīgs audits, ko veicis SIA PriceWaterhouseCoopers, lai izvērtētu Ekonomikas ministrijas faktisko rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā.

Izvērtējot daļu EM pieņemto lēmumu un faktisko rīcību laika periodā no 2012. gada augusta līdz 2017. gada novembrim, auditora sagatavotajā gala ziņojumā konstatēta virkne trūkumu atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmā.

«Iepazīstoties ar audita rezultātiem, esmu pārsteigts par ministrijas iepriekšējo augstāko administratīvo vadību paviršo attieksmi pret darba organizāciju un atbilstošu resursu nenovirzīšanu atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzībai. OIK sistēmas uzraudzība, kontrole, atļauju izdošana un to anulēšana ir vairāk kā 260 miljonu eiro vērtu ikgadēju valsts saistību pārvaldīšana, par ko maksā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. No labas pārvaldības prakses akūta trūkuma līdz pat iespējamai amatpersonu bezdarbībai – tie ir secinājumi, ko izdaru, iepazīstoties ar audita rezultātiem,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Tādēļ patlaban par vienīgo pareizo rīcību uzskatu vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt audita rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot iespējamai amatpersonu bezdarbībai vai nolaidīgai rīcībai, pieņemot lēmumus, kas ļāvuši legalizēt OIK blēdīgās shēmas.»

Īpašu uzmanību raisa audita rezultātā fiksētie konkrētie fakti lēmumos un sarakstē, ko pieņēmuši iepriekšējie ministrijas administratīvie vadītāji, kas liecina par sabiedrības interešu neievērošanu un iespējamu pretdarbību pastāvošajai likumdošanai.

Piemēram, EM amatpersonas sniegušas skaidrojumu, uzsākot un turpinot praksi, kas saglabā iespēju uzņēmējiem saņemt OIK subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās vietā. Tāpat kliedzoši ir fakti, kas apliecina to, ka laikā, kad Ekonomikas ministrijai bija jārūpējas par OIK sloga mazināšanu, tās amatpersonas faktiski rīkojušās pretēji sabiedrības interesēm un MK lēmumiem, ļaujot uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, kā deklarēts, saglabāt OIK atļauju, un tādejādi nesākt ražošanu noteiktajā termiņā.

Medijos abi augstāk minētie gadījumi atspoguļoti kā pārvadājami un noteiktā adresē īslaicīgi atradušies konteineri, kas deklarēti kā koģenerācijas stacijas.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā šā gada 23. augustā, nosūtot audita rezultātus un lūdzot Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru uzsākt apstākļu pārbaudi par Ekonomikas ministrijas augstāko administratīvo amatpersonu rīcību, vērtējot tās atbilstību sabiedrības interesēm un valsts atbalsta mērķiem, un tās radītām tiesiskām un finansiālām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Ašeradens nozaga tautai 78,9 miljonus?

Sandris Točs, speciāli DB, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) finanšu ministra amata kandidāts ir Jānis Reirs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atzina politiķis Arvils Ašeradens.

Iepriekš arī Ašeradens bija izskanējis kā iespējamais JV finanšu ministra amata kandidāts. Viņš gan apliecināja, ka šim amatam tiks virzīts Reirs. Tāda esot JV premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa izvēle.

Tāpat Ašeradens apstiprināja, ka ārlietu ministra postenim JV virzīs līdzšinējo ministru Edgaru Rinkēviču.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka galējais scenārijs būs redzams valdības apstiprināšanas laikā, bet līdz tam vēl iespējamas izmaiņas. Viņš gan cerot, ka nekas nemainīsies.

Politiķis uzskata, ka jaunajai valdībai sākumā varētu būt grūtāk strādāt, jo tajā būs daudz cilvēku, kuriem nav pieredze valdības un politiskajā darbā. Tomēr tas ir pārejoši, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kriminālprocesā pēc MTB iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām figurē piecas personas

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā pēc «Meridian Trade Bank» (MTB) iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām veiktas aizturēšanas, un lietā figurē piecas personas.

Tagadējā bankas valde vērsās Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) par bijušās padomes un valdes iespējamu iesaisti nelikumīgā kredītu piešķiršanā, kuru dēļ bankai varētu būt nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošie ENAP priekšnieka Pētera Bauskas parakstītie dokumenti liecina, ka pēc bankas iesniegumiem sākti trīs kriminālprocesi, kuri vēlāk apvienoti vienā lietvedībā.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, šajā kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības, tostarp personu aizturēšana. Patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētā statuss un vēl trīs cilvēki atzīti par personām, pret kurām sākts kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Partijas pēc nedēļas Vējonim sola piedāvāt kopīgi atbalstītu premjera kandidātu

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras potenciālās jaunās valdības tā dēvētās kodola partijas 4.janvārī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim varēšot piedāvāt kopīgi atbalstītu premjera kandidātu.

Par to šodien vienojušās «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), žurnālistiem pavēstīja šo politisko spēku pārstāvji.

Partijas lēmušas, ka ir gatavas pēc iespējas ātrāk virzīt jauno valdību apstiprināšanai Saeimā, norādīja JV politiķis Arvils Ašeradens.

Minētās partijas atbalstītu arī «KPV LV» pievienošanos valdībai un atbildi no «KPV LV» paredzēts gaidīt līdz 3.janvārim, pauda politiķis. 3.janvāra pēcpusdienā paredzēts turpināt konsultācijas valdību veidojošo partiju starpā par tālāko virzību.

JKP līderis Jānis Bordāns norādīja, ka panāktā vienošanās apliecina visu četru partiju valstisko pieeju. VL-TB/LNNK politiķe, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce pauda, ka politiskie spēki gaidītu «KPV LV» pievienošanos veidojamajai valdībai. Reizē arī četras partijas ir gatavas virzīties uz balsojumu Saeimā bez «KPV LV», ja tā nepieņem lēmumu par labu dalībai šajā valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumu kopējais investīciju apjoms pārsniedz 210 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Bādenes - Virtembergas ekonomikas, nodarbinātības un mājokļu lietu ministre Dr. Nikola Hofmaistere –Krauta un Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu skaits Latvijā šobrīd jau ir pārsniedzis 320 un to kopējais investīciju apjoms veido vairāk nekā 210 milj. eiro, tiekoties ar Vācijas vienas no rūpnieciski un ekonomiski attīstītākās federālās zemes - Bādenes - Virtembergas ekonomikas, nodarbinātības un mājokļu lietu ministri Dr. Nikolu Hofmaisteri –Krautu norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministri tikās, lai pārrunātu sadarbības jautājumus jaunuzņēmumu, rūpniecības digitalizācijas un darbaspēka attīstības jomā. Secināts, ka Latvijai ir liels potenciāls paplašināt sadarbību ar Vācijas inovāciju un ekonomiskās attīstības līderības reģionu Bādenes – Virtembergas federālo zemi.

«Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem stratēģiskajiem partneriem gan divpusējās, gan Eiropas Savienības, gan arī NATO un citu starptautisko sadarbības formātu ietvaros. Abas valstis vieno aktīvs dialogs visos līmeņos – regulāra vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, tieša sadarbība ar federālajām zemēm,» tikšanās laikā atzina A.Ašeradens.

Atbildot uz Bādenes - Virtembergas federālās zemes amatpersonas interesi par jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ekonomikas ministrs A.Ašeradens informēja par Ekonomikas ministrijas prioritāro virzienu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā: «Latvija ir radījusi Eiropā unikālu regulējumu jaunuzņēmumu attīstībai un pēdējo divu gadu laikā pats kā ekonomikas ministrs esmu daudz ieguldījis dinamiskas jaunuzņēmumu ekosistēmas izveidē, lai nu jau varētu teikt, ka tā piesaista globālu uzmanību, tostarp arī starptautisku riska kapitālistu un akseleratoru, tai skaitā arī no Vācijas, interesi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Šobrīd mēs esam salikuši kopā scenāriju, kas ļauj triju gadu laikā pilnībā atteikties no OIK maksājumiem. Mēs 1.augustā publiskosim šo scenāriju. Viegli nebūs. Es jau redzu, ka šobrīd ir ļoti asa pretreakcija,» teica Ašeradens.

Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvija no OIK varētu atteikties arī nākamajā gadā, bet šādā gadījumā valsts tiktu ierauta apjomīgās tiesvedībās. «Es nespekulēšu, bet šīs summas varētu būt simtos miljonu eiro. Mūsu uzdevums ir atrast tiesiskus risinājumus, kādā veidā mēs varam tikt no šīs situācijas ārā,» teica Ašeradens, piebilstot, ka tostarp labus instumentus attiecīgā jautājuma risināšanai piedāvā Eiropas Komisija.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība šogad 17.aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupas vadītājs ir Ašeradens, bet darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Darba grupā ir iekļauti atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - KNAB Londonā pratinājis Guseļņikovu saistībā ar Rimšēviča lietu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB rosina apsūdzēt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un bijušo basketbolistu Valteru

LETA, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par tirgošanos ar ietekmi ierosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, uzņēmēju un bijušo basketbolistu Valdi Valteru un uzņēmēju Haraldu Balodi.

KNAB informēja, ka birojs lūdzis prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai sākt kriminālvajāšanu pret trim personām par tirgošanos ar ietekmi.

Pēc KNAB sniegtās informācijas, kāda juridiska persona bija vērsusies tiesā pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Apmaiņā pret «palīdzību» juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā nav vērsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: Tiek gatavots kvalitatīvs OIK reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu

LETA, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no OIK maksājuma triju gadu laikā. Ministrijas piedāvājums arī paredz panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

EM līdz šā gada 1.septembrim bija jāiesniedz priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu, tomēr tas joprojām nav izdarīts. Ņemot to vērā, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nosūtīja Ašeradenam rezolūciju, aicinot paātrināt minēto uzdevumu izpildes gaitu un nodrošināt to pilnīgu izpildi.

Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka OIK reformas jautājums joprojām ir saskaņošanas procesā, jo tika saņemta virkne priekšlikumu un iebildumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: Lēmumu par OIK reformu varētu pieņemt vēl esošā valdība

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu varētu pieņemt vēl esošā valdība, pirmdien intervijā Latvijas Radio pieļāva ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Man ir sajūta, ka jā,» teica Ašeradens, atbildot uz jautājumu, vai lēmumu par OIK reformu varētu pieņemt esošā valdība, kura atkāpsies šogad 7.novembrī, bet turpinās strādāt kamēr tiks iecelta jaunā valdība.

Ministrs norādīja, ka vēl ir nepieciešams pabeigt darbu pie pārskatītajām peļņas limitu normām visām staciju grupām, kā arī ir jāizdiskutē jautājums par tirgus mehānismu.

«Šobrīd mēs esam fāzē, kad esam gatavi iet otro apli - pabeigsim darbu ministrijā un iesim uz priekšu,» pauda Ašeradens, piebilstot, ka dokumenta saskaņošanas procesā no ministrijām tika saņemti vairāk nekā 100 dažādi iebildumi.

Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no OIK maksājuma triju gadu laikā. Ministrijas piedāvājums arī paredz panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas aizdomās par kukuļošanu nolūkā noslēpt ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumus kādā būvniecības veikalā Rīgā, informēja IDB.

Aizdomās par kukuļdošanu personu grupā aizturēts Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors. VUGD mājaslapā esošā informācija liecina, ka Ugunsdrošības normatīvu nodaļu vada Aleksandrs Drozds.

Savukārt par iespējamu kukuļņemšanu aizturēts inspektors, kura pārziņā bija ugunsdrošības pārbaudes veikšana minētajā objektā.

Visām trim aizturētajām personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā aizliegums ieņemt amatu VUGD.

Kukuļošanas gadījums atklāts sadarbībā ar VUGD.

VUGD preses sekretāre Inta Palkavniece pavēstīja, ka dienestā jebkāda veida informācija vai signāli par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību tiek rūpīgi izvērtēti un, sadarbojoties ar izmeklējošām iestādēm, tiek veiktas nepieciešamās darbības, lai to pārbaudītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Rimšēvičam aizdomās turētā statuss vēl vienā KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesā

LETA, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Komentāri

Pievienot komentāru