Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Ne katru dienu uzņēmēji raksta vēstules premjeram. Pastāstiet īsumā, par ko ir runa?

Uzņēmumam ir 1998. gadā noslēgts nomas līgums ar NBS štāba bataljonu par teritoriju Krustabaznīcas ielā 11, līgums ir uz 40 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz tādu pašu laiku. Sākotnēji ēkas bija grausti, bez logiem, durvīm, bez jumtiem. Absolūti nolaistas! Tad tur tika ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro, ņemot kredītus, maksājot procentus. Izdevās to savest kārtībā un iznomāt apakšīrniekiem. Ir pagājis laiks, kas lielāks par pusi no līguma termiņa, un Aizsardzības ministrija izrādīja interesi izbeigt līgumu pirms termiņa, jo it kā esot parādījusies vajadzība pēc teritorijas un ēkām. No uzņēmējdarbības viedokļa ir atlikušais līguma laiks un ir ieguldījumi. Teicām, ja varam vienoties par ieguldījumu atlīdzību un par negūto peļņu atlikušajā līguma laikā, tad esam ar mieru līgumu pārtraukt. Ministrija pat pasūtīja vērtējumu SIA Vestabalt. Vērtējumu viņi dabūja, tomēr vērā ņēma tikai daļu par ieguldījumiem. Proti, ieguldījumu vērtība tika uzskatīta par atgriežamu, bet par negūto peļņu vērtējums netika ņemts vērā. Kaut kas neesot pareizi! Tālāk nekādu paskaidrojumu. Visa šī jezga jau no 2017. gada radīja mums nedrošības sajūtu, nesapratām, vai varam kaut ko darīt vai nē. Visbeidzot teica, lai paši pierādām negūto peļņu. Pēc ministrijas ierosinājuma pieaicinājām zvērinātu starptautisku revidentu. Samaksājām par auditu. Pērnā gada nogalē viss notika. Iesniedzām revidenta ziņojumu ministrijai, pateicās, un viss, klusums. Tas viss ir normāli, esam pieraduši, ka nav tālākas virzības lietā un viss apstājas.

Tālāk! Par ko satraukums? Nevienojāties par skaitļiem, dzīve taču turpinās?

Šā gada sākumā parādījās Valsts kontroles revīzijas starpziņojums, kur cita starpā bija pamanījuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas līgumu. Tad tapa ziņojums uz 50 lapām, ka tieši šis līgums ir ļoti nesaimniecisks, teritorija un ēkas valstij ir ļoti nepieciešamas un vispār viss ir slikti. Tur klāt bija nepārprotama rekomendācija atgūt īpašumu un neko nemaksāt, ko Aizsardzības ministrijā un armijā, visticamāk, saprata kā rīkojumu vai pavēli. Valsts kontrole tieši un nepārprotami pasaka valsts naudu netērēt un censties pārtraukt līgumu. Pēc būtības ir pateikts, ka jāatrod pamats līgumu pārtraukt, un tas arī tiek darīts. Ēkās ir ieguldīts daudz, tās ir sakārtotas, un nu tās var atsavināt.

Katrs var pārliecināties, ka Krustabaznīcas ielā 11 ir liels NBS īpašums, kuru ierobežo žogi, uz kuriem attēloti liegumi fotografēt un tuvoties. Kur ir uzņēmuma iznomātie objekti?

Jā, tur ir liela teritorija. Mūsu uzņēmumam iznomātā teritorija un ēkas ir maliņā un aizņem mazāko daļu, bet pamanīt tās var, jo ēkas ir renovētas. Tās aiz sētas vēl aizvien ir bēdīgā stāvoklī.

Kā šobrīd izpaužas NBS un Aizsardzības ministrijas vēlme atgūt īpašumu, ja reiz oficiālajā sadaļā, kur runa ir par ieguldījumiem un negūto peļņu, sarunas apstājušās?

Pēc šīs Valsts kontroles prettiesiskās rekomendācijas izteikšanas mums nāk pārbaude pēc pārbaudes. Valsts ieņēmumu dienests, Valsts vides dienests, ugunsdzēsēji, būvvalde, nāk Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra VAMOIC) pārstāvji – septiņu, deviņu cilvēku sastāvā un staigā pa visu objektu. (Red.piebilde: VAMOIC ir atbildīgs par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts militārās aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu.) Katru mēnesi ir šī VAMOIC delegācija. Tas tracina nomniekus: iedomājieties - jūs strādājat, atveras durvis, un ienāk septiņi cilvēki, stāsta nomniekiem, ka taisās atgūt īpašumu. Nomnieki jautā - kas viņiem jādara, vai jāiet prom?

Vai līdz ar šīm dažādu struktūru pārstāvju vizītēm esat zaudējuši kādus nomniekus?

Jā, daži ir aizgājuši. Tas patiešām ir iedarbīgi un rada zaudējumus. Viņi šo Valsts kontroles rekomendāciju ir uztvēruši burtiski un metas izpildīt gluži kā pavēli. Kā tā var? Nu kā, tas taču atgādina reiderisku rīcību! Kā Valsts kontrole, tiesiskā valstī darbojoties, varēja uzrakstīt šādu rekomendāciju, man arī nav saprotams!

Uzrakstījāt vēstuli gan premjeram, gan aizsardzības ministram, gan Valsts kontrolei. Krišjānis Kariņš atbildēja?

Premjers jau gandrīz divus mēnešus klusē. No 16. augusta nav atbildes. Valsts kontrole atbildēja zibenīgi, faktiski nepasakot neko, neizskaidrojot šīs savas rekomendācijas iemeslus un tiesisko pamatojumu. Aizsardzības ministrija pēc pusotra mēneša domāšanas pēc būtības par Valsts kontroles rekomendācijas izpildi arī neko neatbildēja, tikai to, ka līgums nenosaka kontroļu veikšanas biežumu, tāpēc deviņu cilvēku sastāvā var nākt, cik reizes grib.

Vai, mēģinot izpildīt Valsts kontroles rekomendāciju, VAMOIC tikai apciemo nomas telpas, vai arī ir kādi tieši pārmetumi?

Mums ir noliktavas trīs rindās un ofisa māja, un vēl dažas mazākas ēkas. Visu laiku tiešām ir mēģinājums pildīt Valsts kontroles norādi, iegūt informāciju, kas ļautu pārtraukt līgumu. Pienāca mums vēstule, ka telpu apakšnomnieki telpas izmanto pretrunā ar to reģistrētajiem mērķiem Valsts zemes dienestā. Mērķis rakstīts garāža, bet ir ražotne, noliktava! Izmantošana ir pretlikumīga, un jāiet prom. 23 gadus bija ļoti labi zināms, kādiem mērķiem izmanto ēkas, neviens tam nepievērsa uzmanību, jo patiesībā jau Aizsardzības ministrija ir tā, kas šos izmantošanas mērķus varētu mainīt dokumentos. Nonāk līdz absolūtam absurdam: tur, kur ir sargu māja, ēku nozīme ir kūtis. Ir to uzrakstījuši! Ko tad mums darīt - sākt sekot padomju laika ēku nozīmēm? Ēkas ir izremontētas un pielāgotas pavisam citām vajadzībām, un remontētas tās tika ar nolūku, lai būtu iespējams maksāt nomas maksu NBS. Formālisms ir līdz absurdam. Visas šīs vizītes, formālās norādes ir traumatiskas gan apakšnomniekiem, kuri saprot, ka vieta jāpamet, gan arī mums kā uzņēmumam. Ieguldījumi jau ir veikti ar aprēķinu, ka nomas līgums darbojas vismaz 40 gadus, nevis divas reizes mazāk.

Norāde uz Valsts kontroles noslēgto revīziju: “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?”

SIA Arsan vēstule premjeram un aizsardzības ministram2021.gada 16.augustā, Nr. 01/16/08

LR Ministru prezidentam K.Kariņam

Valsts kontrolei, valsts kontrolierim R.Irklim

Aizsardzības ministrijai, ministram A.Pabrikam

SIA Arsan, reģ.Nr.40003314823 1998. gada 23. decembrī, ir noslēgusi zemes un neapdzīvojamo telpu nomas līgumus ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonu (turpmāk – NBS) par telpu – ēku komplekss un teritorijas, kas atrodas Krustabaznīcas ielā 11, Rīgā, iznomāšanu uz laiku līdz 2038.gada 21.decembrim.Valsts kontrole (turpmāk – VK), veicot finanšu revīziju par Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AM) 2020.gada pārskata sagatavošanas pareizību, kā ietvaros 20.01.2021. ir sastādīts VK revīzijas starpziņojums (turpmāk – Starpziņojums) Nr.4.1-10/2020/STARPZIN/1, kurā VK ir vērtējusi, vai aizsardzības resora iestāžu darbības SIA Arsan iznomātā īpašuma Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, pārvaldīšanā ir bijušas pietiekamas, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu.

Bez ievērības nedrīkst atstāt apstākli, ka Valsts kontroles amatpersonas veiktās revīzijas laikā ne reizi nebija sazinājušās ar SIA Arsan, kas tai viennozīmīgi bija iespējams, lai noskaidrotu pilnu noslēgtā nomas līguma darbības pārskatu, tajā skaitā papildus gūtu VK starpziņojumā nenorādītu un neatspoguļotu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (turpmāk – VAMOIC) amatpersonu darbību, bezdarbību un atbildības līmeni AM īpašumā esoša īpašuma pārraudzībā, uzturēšanā un jebkāda veida VAMOIC nolikumā un citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē.

Jau pēc VK starpziņojuma publicēšanas plašsaziņas līdzekļos parādījās tendencioza un nomelnojoša informācija par SIA Arsan, kas absolūti neatbilda patiesībai, tādējādi ietekmējot SIA Arsan nomnieku viedokli par sadarbību ar SIA Arsan, vienlaikus nepubliskojot un neminot paša VAMOIC ilgstoši un faktiski īstenotu nolaidīgu un nevērīgu attieksmi savu pienākumu izpildē.

Laikā kopš 2017.gada pēc AM un VAMOIC iniciatīvas tika risinātas pārrunas par nomas līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, lai teritoriju un ēkas atgrieztu valsts izmantošanā. 2018.gadā VAMOIC un AM pasūtīja vērtējumu SIA Vestabalt nolūkā noteikt kompensācijas apmēru līgumattiecību ar SIA Arsan pārtraukšanas gadījumā. Pasūtītajā vērtējumā tika iekļautas divas sadaļas – ar SIA Arsan veikto ieguldījumu apmēra noteikšana un SIA Arsan negūtās peļņas aprēķins līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā. 2018.gadā AM izteica kompensācijas piedāvājumu EUR 809866,00 apmērā saskaņā SIA Vestabalt veiktā vērtējuma aprēķiniem tikai daļā par SIA Arsan veikto ieguldījumu kompensācijas aprēķinu, ignorējot pašas AM pasūtītajā neatkarīgo vērtētāju vērtējumā iekļauto daļu par negūtās peļņas kompensēšanu. SIA Arsan nepiekrita šim piedāvājumam, jo AM un VAMOIC amatpersonas patvaļīgi, pretēji vērtējumā noteiktajam, tendenciozi vēlējās neņemt vērā vērtējuma daļu par kompensācijas izmaksu par negūto peļņu, ko pamatoti pēc valsts iestāžu uzdevuma bija novērtējis SIA Vestabalt.

Šāda AM un VAMOIC ierēdņu un amatpersonu rīcība SIA Arsan ieskatā ir prettiesiska un valsts pārvaldes pamatprincipiem, amatpersonu kompetencei, laba un rūpīga saimnieka pamatnosacījumu un pienākumu izpildei, līguma pirmstermiņa izbeigšanai, pusēm par to vienojoties, neatbilstoša. Pēc SIA Arsan iebildumiem par minēto vērtējumu prettiesisku interpretāciju AM savā 19.12.2019. vēstulē rosināja piesaistīt zvērinātu revidentu. SIA Arsan piesaistīja starptautisku zvērinātu revidentu kompāniju SIA Grant Thornton Baltic, informēja par to AM, kura neiebilda, un par saviem līdzekļiem apmaksāja šo revidenta slēdzienu. SIA Grant Thornton Baltic vairākus mēnešus veica SIA Arsan neatkarīgu auditu, kā rezultātā izsniedza atzinumu par negūtās peļņas aprēķinu EUR 845 000,00 apmērā, ko SIA Arsan 2020.gada oktobrī saīsinātā ziņojuma variantā iesniedza AM.

Kopš šī laika nekāda atbilde ne no VAMOIC, ne AM nav saņemta, kā arī turpmākas darbības VAMOIC un AM ierosinātajai pirmstermiņa nomas līgumu izbeigšanai neseko. Vienlaikus SIA Arsan norāda, ka šis vērtējums izmaksāja ievērojamus finanšu līdzekļus, ko uzņēmums nebūtu bijis spiests izdot, ja nebūtu šāds AM rosinājums.

Vienlaikus konstatējams arī valsts līdzekļu izšķērdējums, iestādei pasūtot SIA Vestabalt vērtējumu, ko paši pasūtītāji pēc tam neatzīst, neizmanto vai interpretē pretēji savai kompetencei, zināšanām un normatīvajam regulējumam saistību tiesību jomā. Iepriekš minētajā VK starpziņojumā sakarā ar noslēgtajiem nomas līgumiem un iespējamu to pirmstermiņa izbeigšanu SIA Arsan nesaprotamu un starpziņojumā neiekļautu iemeslu dēļ nav iekļauta pilnīga informācija par saziņu un procedūrām, kas tikušas veiktas nomas līgumu pirmstermiņa izbeigšanas sakarā. SIA Arsan pieļauj iespēju, ka šie fakti ir speciāli slēpti no VK nolūkā radīt nepilnīgu priekšstatu par SIA Arsan un VAMOIC un AM sadarbību, tādējādi mēģinot izvairīties no AM un VAMOIC atbildīgo amatpersonu atbildības.

Iespējamo informācijas slēpšanu no VAMOIC un AM puses apliecina arī VK starpziņojumā iekļautā informācija, ka SIA Arsan nav iesniegusi savus aprēķinus, pamatojuma dokumentus un citu nepieciešamo prasīto informāciju, kas nekādi neatbilst patiesībai. VK starpziņojumā ir iekļauts ieteikums: “Revīzijā ir sniegts ieteikums Aizsardzības ministrijai izvērtēt un noteikt aizsardzības resora iestādēm veicamus pasākumus, lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta, tajā skaitā, piemēram (bet ne tikai): [Ierobežota pieejamība]. ”Diemžēl SIA Arsan pēc VK starpziņojuma publicēšanas jau vairāk nekā 7 mēnešu periodā saskaras ar situāciju, ka pēc VAMOIC pasūtījuma SIA Arsan un tā darbības sakarā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, ierodas neskaitāmas dažādas valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudes, ir bijusi iesaistīta pat militārā policija. SIA Arsan vēlas norādīt, ka iepriekšējo vairāk nekā 20 gadu nomas līguma darbības laikā VAMOIC amatpersonas neizrādīja nekādu ieinteresētību un praktiski neveica nekādas darbības, lai novērtētu un apzinātu īpašuma stāvokli, tā uzturēšanu, uzraudzību un sekošanu līdzi nepieciešamajiem ieguldījumiem un ikdienas saimnieciskām norisēm. SIA Arsan visu šo laiku visus pienākumus saistībā ar īpašuma uzturēšanu ir veikusi kā krietns un rūpīgs saimnieks, par saviem līdzekļiem uzturot, atjaunojot, apsaimniekojot telpas un teritoriju. Pēc VK starpziņojuma publicēšanas VAMOIC faktiski traucē SIA Arsan un tās apakšnomnieku saimnieciskās darbības veikšanu, kas izpaužas neskaitāmās nepamatotās, iepriekš nesaskaņotās VAMOIC vizītēs gan pie SIA Arsan, gan pie apakšnomniekiem vismaz 2-3 reizes mēnesī. VAMOIC pārstāvji pastāvīgi un vairākkārt, bez brīdinājuma un nepieaicinot nomnieku, kas neatbilst nomas līgumu noteikumiem, traucējot nomnieka un apakšnomnieku darbu, ir ieradušies it kā apsekot telpas un teritoriju, par to nesastādot nekādu dokumentāciju, nefiksējot, kuras telpas un teritorijas ir apskatītas un kuras nē (jo nav iespējams nodrošināt pēkšņu piekļuvi jebkurai apakšnomā nodotajai telpai). Īpaši zīmīgi ir VAMOIC pieprasījumi uzrādīt telpas un teritorijas, kuras “iepriekšējā reizē netika apskatītas”, bet pēc SIA Arsan lūguma norādīt, kuras tieši telpas VAMOIC darbinieki vēlas apsekot, VAMOIC darbinieki nespēj atbildēt, tādā veidā atkārtoti traucējot SIA Arsan un tā apakšnomnieku darbu. SIA Arsan arī norāda uz VAMOIC prettiesisku rīcību, piesavinoties, faktiski nozogot SIA Arsan piederošas koka paletes. VAMOIC pārstāvji koka paletes ir izmantojusi, lai izveidotu savai izpratnei atbilstošu būves vai žoga variāciju nolūkā norobežot pirms apmēram mēneša SIA Arsan, izrādot labo gribu un nododot atpakaļ VAMOIC valdījumā, atsakoties no nomas tiesībām, teritoriju, kas robežojas ar pārējo SIA Arsan nomāto teritoriju. VAMOIC darbinieku izveidotais norobežojums sastāv no zemē sagāztām no SIA Arsan teritorijas nozagtajām koka palešu salauztām sastāvdaļām, kuras pa zemi un gaisu ir savienotas ar haotiski izvietotām dzeloņstieplēm, kas jau ilgstoši apdraud SIA Arsan darbiniekus, apakšnomniekus un citus teritorijas apmeklētājus, tajā skaitā apmeklētāju bērnus.

Lūdzam sniegt skaidrojumu par šāda veidojuma izveides visa veida pamatojumu un turpmāku ņemšanu uzskaitē. SIA Arsan ir vērsusies ar atbilstošu iesniegumu VAMOIC aptuveni pirms diviem mēnešiem, bet atbilde joprojām nav sniegta, tādējādi atkal pārkāpjot LR normatīvos aktus, parādot nelabticīgu attieksmi un valsts pārvaldes iestādes ētikai un standartiem neatbilstošu uzvedību.

SIA Arsan arī vēlas atzīmēt par citu iestāžu nepamatotu interesi par nomas līgumu izpildi un norisi, tā, piemēram, VID tematiskās pārbaudes ietvaros SIA Arsan no VID inspektoriem saņem tendenciozus jautājumus, kas skar tikai un vienīgi nomas līgumu izpildi un sadarbību ar VAMOIC, bet nav saistāmi ar tematiskās pārbaudes uzdevumiem. Atbilde no VID par nepieciešamību skaidrot SIA Arsan un VAMOIC līguma ietvaros veicamo informācijas apmaiņu no VID puses netiek sniegta. VAMOIC arī izvirza SIA Arsan dažādas pretenzijas par telpu un teritoriju aprīkojumu, piemēram, par ūdens urbumu atrašanos teritorijā, kas tajā atradušies pirms nomas līgumu noslēgšanas, par VAMOIC ieskatā neatbilstošu atkritumu uzglabāšanu, kuru uzglabāšanas faktu vispār vai ilgumu VAMOIC nekādā veidā nav iepriekš fiksējis u.tml.

Šāda rakstura un veida iebildumi no VAMOIC šobrīd jau kļūst pavisam absurdi, jo, piemēram, savā 06.08.2021. vēstulē VAMOIC iebilst pret telpu izmantošanu mērķiem, kas nesakrīt ar kadastrā reģistrēto telpu izmantošanas mērķi, un proti, VAMOIC pēc 23 gadiem ir radušies iebildumi, ka ēkā, kas atrodas pie teritorijas vārtiem, ir izvietots sarga postenis, darbinieku kabineti un iznomātas divas telpas, kas neatbilst ēkas lietošanas mērķim – kūtis, šķūnīši un citas saimniecības telpas -, un liek vistuvākajā laikā novērst šo VAMOIC ieskatā trūkumu un izmantot telpu atbilstoši kadastrā noteiktajam telpu grupas apzīmējumam. SIA Arsan norāda, ka šī ēka par SIA Arsan līdzekļiem ir izremontēta jau vismaz 15 gadus un VAMOIC tas ir bijis zināms visu šo laiku, jo tam ir bijis ne vien NBS Štāba bataljona saskaņojums, bet arī VAMOIC telpas ir apsekojis, pārbaudījis, un nekādu iebildumu nav bijis. VAMOIC visus šos gadus ir bijusi iespēja un informācija kā ēkas īpašnieka pilnvarotajam pārstāvim mainīt ēkas lietošanas mērķi, ja tas licies būtiski, jo faktiski visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ka ne kūts, ne šķūnīša funkcijas šai ēkai nav jau ļoti sen un, iespējams, nekad arī nav bijusi.

Attiecībā uz absurdiem VAMOIC iebildumiem telpu lietošanas mērķu sakarā SIA Arsan arī vēlas norādīt, ka VAMOIC tajā pašā šī gada augusta vēstulē norādītais par nedzīvojamo telpu izmantošanu neatbilstoši telpu izmantošanas mērķim – smago automašīnu garāžas ir pretrunā ar telpu nomas līgumā norādīto telpu izmantošanas mērķi – izmantošanai noliktavām, birojiem un citiem statūtos noteiktajiem darbības veidiem. SIA Arsan vēlas norādīt, ka gadījumā, ja VAMOIC iepriekšējos vismaz 20 gadus būtu pildījis savas funkcijas un uzraudzījis īpašuma stāvokli, šādas situācijas nerastos. Tieši pretēji, SIA Arsan visu šo laika periodu lielā mērā arī tādēļ, ka VAMOIC netika izrādījis nekādu interesi par īpašuma uzturēšanu, ir godprātīgi uzturējis īpašumus, pret ko VAMOIC izvirza iebildumus un vēlas savu 20 gadu laikā bezatbildīgi pildīto un vispār nepildīto pienākumu atbildību novelt uz SIA Arsan.

Faktiski VAMOIC pēc VK starpziņojuma publicēšanas veic represīvas, uz hierarhiskām attiecībām balstītas, nevis no nomas līgumu un to regulējošo normatīvo aktu izrietošām nomnieka un iznomātāja pārstāvja līgumiskajām attiecībām. Vienlaikus SIA Arsan ir spiesta secināt, ka iepriekš minētā rekomendācija pēc būtības ir uzdevums piemeklēt speciālus apstākļus vai radīt šķēršļus VAMOIC un SIA Arsan savstarpējās līgumattiecībās. Šāda rīcība liecina par mērķi radīt šķēršļus SIA Arsan uzņēmējdarbībā, kas mērķtiecīgi kalpotu par pamatu prettiesiskam SIA Arsan veikto ieguldījumu un ārvalstu bankas investīciju Latvijā apdraudējumam, prettiesiski un reketa definīcijai atbilstošā veidā iegūstot lielus mantiskus ieguldījumus valsts īpašumā, kā arī pārkāpjot nomas līgumu noteikumus attiecībā uz negūtās peļņas kompensēšanu līgumu izbeigšanas gadījumā un var izraisīt būtiskas sekas.

SIA Arsan ieskatā arī iepriekš norādītais VK starpziņojumā iekļautais ieteikums visiem iespējamiem līdzekļiem rast pamatu nomas līgumu pirmstermiņa laušanai ar SIA Arsan, vienlaikus neizmaksājot SIA Arsan ar AS SEB bankas kreditēšanas palīdzību veiktajiem būtiskiem ieguldījumiem valsts īpašumā vairāk kā 1 miljona eiro apmērā un kompensāciju par negūtu peļņu par nākošajiem 15 gadiem un iespējamo atkārtoto termiņu - 40 gadi, ir klaji prettiesisks, pārkāpj jebkādas labas valsts pārvaldības pamatprincipus, kā rezultātā VAMOIC to ir interpretējis par legālu augstas valsts iestādes (VK) mudinājumu uz represīvu darbību un attieksmes piekopšanu attiecībās ar SIA Arsan, vienlaikus ignorējot apstākli, ka VAMOIC ar SIA Arsan saista tikai un vienīgi civiltiesiskā kārtā noslēgtu nomas līgumu attiecības, bet nevis padotības – pakļautības attiecības. SIA Arsan papildus vēlas arī norādīt, ka, ievērojot cieņu un pieklājību, ilgstoši ir sadarbojusies ar VAMOIC nomas līgumu ietvaros, sniegusi nepieciešamo informāciju, bijusi pretimnākoša komunikācijā un informācijas apmaiņā, sniedzot visu sadarbības laiku un arī visās šī gada pārbaudēs un sarakstē pat lielu apjomu informācijas, kuru sniegt nav SIA Arsan pienākums saskaņā ar noslēgto nomas līgumu noteikumiem. SIA Arsan pārstāvja tikšanās laikā ar virkni VAMOIC pārstāvju 2021.gada jūlijā VAMOIC telpās uz VK starpziņojumā norādītā mērķa sasniegšanu prettiesiskā veidā atklāti mutiski norādīja VAMOIC vadības pārstāvji, sakot, ka ir dots tāds uzdevums no VK, sanāksmē no VAMOIC augstākā līmeņa darbiniekiem piedalījās vadītājs I.Vucāns un viņa vietniece, Juridiskā un nodrošinājuma departamenta vadītāja L.Dzenīte.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzam:

1. nekavējoties skaidrot iepriekš minētā VK starpziņojuma ieteikuma normatīvo aktu, līgumisko, ētisko, finansiālo un pārējo VK rīcībā esošo pamatojumu un mērķi, ar kādu tas ir izteikts, kā arī visu norādīto pamatojumu punktu atbilstību labas valsts pārvaldības pamatprincipiem;

2. nekavējoties izvērtēt visu par šajā iesniegumā minēto un saistīto apstākļu, darbību, bezdarbības un uzraudzības funkciju veikšanu atbildīgo amatpersonu rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem;

3. nekavējoties informēt SIA Arsan par veiktajām darbībām šajā iesniegumā minēto apstākļu noskaidrošanai un to pamatojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB.lv jau rakstīja par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) pēkšņo aktivitāti pēc Valsts kontroles rekomendācijām visiem spēkiem atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, kas iznomāts SIA Arsan uz 40 gadiem, sākot no 1998. gada.

Nupat SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa saņēmis vēstules no VAMOIC, ka 5. novembrī objektu un tajā esošos nomniekus apciemos pārbaudes komisija, kurā noteikti būs vairāk nekā 8 cilvēki, kas acīmredzami ir pretrunā ar pašreizējiem mājsēdes noteikumiem.

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju 

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu...

VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki, neievērojot valstī noteiktās rekomendācijas un normatīvos aktus, iecerējuši nākt apsekošanā vienlaikus, paredzot iekļūšanu visas telpās, sākot no 7m2 līdz 300m2. Kopā būs vismaz astoņi cilvēki no VAMOIC un vēl vairāki no Būvniecības valsts kontroles biroja, iespējams, vismaz padsmit dažādu mājsaimiecību pārstāvji vēlas satikties paši un tad vēl visi kopā iekļūt telpās, kur gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt ne 15m2 ne 25m2 uz vienu personu.

"Laikā, kad pat divām mājsaimniecībām ir liegts tikties, ja nav kādi ļoti īpaši izņēmuma gadījumi, šajās telpās daudzās amatpersonas vēlas tikties ar vairāku citu desmitu mājsaimniecību locekļiem, kas, ja nestrādā attālināti, piemēram, vairākas ražotnes, arī atradīsies telpās. Tādējādi tiks apdraudēta gan komisijas locekļu, gan nomnieku, viņu tuvinieku un līdzcilvēku veselība. Es uzskatu, ka nevar būt pamatojums par kādu iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu vai citi pamatoti izņēmuma iemesli, kas pieļautu šādu vairāku, pat daudzu mājsaimniecību pulcēšanos, jo vairāk, ņemot vērā to, ka VAMOIC ir bijis šādās apsekošanās jau sešas reizes sešu pēdējo mēnešu laikā. Pēdējo reizi VAMOIC telpas inspicēja 5. oktobrī un nevar būt ne kāda steidzamība vai īpaša neatliekama nepieciešamība,” vēstulē DB.lv pauda E. Lapsa.

Jau rakstījām, ka VAMOIC intesīvas kontroles sākās pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?” publiskošanas šā gada februārī. Pusgada garumā, ik mēnesi VAMOIC darbinieki ik mēnesi apciemojuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas teritoriju, lai apsekotu iznomājamo objektu.

Visticamāk, ka tieši šādā veidā tiek pildīta VK rekomendācijā teiktais: “...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta.”

Jau rakstījām, ka Uzņēmuma SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības un uzrakstījis vēstuli premjeram un Aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi, turpat divu mēnešu laikā, tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiekošās kontroles savā veidā var pielīdzināt reiderismam.

E. Lapsa jau sniedza plašu interviju skaidrojot lietas apstākļus, bet šobrīd saņēmis vēstules no VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja, par to, ka iznomātajā objektā ikmēneša pārbaude neizpaliks arī mājsēdes laikā, 5. novembrī. Vēl vairāk, šoreiz viesu, iespējams, būs vēl vairāk nekā parasti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas latviešu uzņēmēji tiksies gada noslēguma tīklošanās pasākumā

Db.lv, 16.12.2021

Uzņēmēju un uzņēmīgo kluba Vācijā “Biznesa Bites” valdes priekšsēdētāja Karīna Cīglere (Ziegler).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šī gada noslēdzošo Eiropas virtuālo tikšanos 16.decembrī aicināts pulcēties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs, kuru interesē gūt noderīgas, praktiskas zināšanas, uzklausīt īstus pieredzes stāstus un dibināt kontaktus ar iespējamiem sadarbības partneriem un jauniem klientiem.

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tīklošanās notiks jau piekto reizi, un arī šoreiz aicināti piedalīties gan diasporas, gan Latvijas uzņēmēji vai tie, kuri tikai vēl prāto par savu ideju iespējamu realizāciju un vēlas gūt zināšanas un iedrošinājumu.

Decembra pasākuma galvenā lekcija būs par tēmu “Autentiska līderība”.

Virtuāli klātesošajiem būs iespēja uzzināt, kā pilnveidot līderības prasmes; kā izvēlēties piemērotākos darbības virzienus un veidot izcilu komandu; kā ietekmīgi komunicēt, lai sadzird darbinieki un sadarbības partneri.

Meistarklasi par šiem jautājumiem vadīs Inga Ezera, starptautiski pieredzējusi biznesa, līderības un personības attīstības trenere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi augsta līmeņa amatos. Ierasta un dalībnieku iecienīta sadaļa uzņēmēju tīklošanās pasākumos ir praktiskie pieredzes stāsti. Šoreiz ar to dalīsies Šveicē mītošā Liene Poriete. Viņa nesen sākusi realizēt savu radošās uzņēmējdarbības ideju, projektu “fine art plate”, apvienojot divas lielās aizraušanās – vizuālo un kulinārijas mākslu. Ceļš līdz savam sapnim bijis garš un interesants, un tajā gūtas atziņas un pieredze, kas var noderēt arī citiem diasporā dzīvojošajiem, kas vēl tikai prāto par savu ideju realizēšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" sāktajā līdzekļu vākšanā Ukrainas iedzīvotājiem pirmās dienas laikā savākti nedaudz vairāk nekā 500 000 eiro.

"Ziedot.lv" skaidro, ka Krievijas armija ir iebrukusi Ukrainā un pārkāpusi neatkarīgas valsts robežas un Ukrainai ir nepieciešams atbalsts.

"Mēs nedrīkstam un negribam bezspēcīgi noskatīties uz nežēlīgu un bezjēdzīgu uzbrukumu Ukrainai. Katram ir jārīkojas, lai palīdzētu bērniem, sirmgalvjiem, mammām un tētiem, kuriem uzbrūk Krievijas armija. Šajā nevienlīdzīgajā karā nedrīkst Ukrainu atstāt vienu," pausts paziņojumā.

Vēl neesot zināms, kāda palīdzība būs visnepieciešamākā, taču kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām saziedotos līdzekļus plānots izlietot tur, kur tas būs visnepieciešamākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni

Māris Ķirsons, 05.10.2022

Latvijā nodarbināt cilvēkus izmaksā dārgāk, un potenciālie investori māk rēķināt un nereti met līkumu Latvijai,” situāciju skarbi vērtē SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.

Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.

DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Nepietiekama dinamika

“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izskatīšanai nodod likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ierēdņi ēnos uzņēmējus

Db.lv, 20.04.2022

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs apmeklēs uzņēmumu “Puratos Latvia”.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 21. aprīlī, visā Latvijā notiks valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīga iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”.

Šogad iniciatīvā kopumā piedalīsies vairāk kā 100 dalībnieki - valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki, kā arī uzņēmumu vadītāji un dažādi to pārstāvji. Iniciatīvas laikā ministri un valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, pārrunās aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem.

Šogad uzņēmēju ēnošana sāksies 21. aprīlī un pēc pirmās tikšanās dalībnieki ir aicināti sadarboties sešus mēnešus, meklēt labākos risinājumus uzņēmējam aktuāliem jautājumiem, lai organizētu atkārtotu tikšanos septembrī vai oktobrī, kad plānota ieguvumu novērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EST: Rimšēvičam kriminālprocesā nav piemērojama imunitāte kā ECB padomes loceklim

LETA, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vitenbergs saņēmis "uzņēmēju mandātu" virzīt ierobežojumu atcelšanu

Db.lv, 07.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē, tiekoties ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, saņēmis "uzņēmēju mandātu" virzīt Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un vakcinācijas sertifikātu darbības apturēšanu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem pārrunāta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas, uzklausot uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu.

EM sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pirmdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

"Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst - darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība," norāda Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl nezinot precīzus sankciju apmērus pret Krieviju un Baltkrieviju, Miķelsons apgalvoja, ka ietekme būs arī būvniecības nozarē, jo tas skars, pirmkārt, būvmateriālu importu.

Miķelsons uzsvēra, ka galvenokārt tas ietekmēs metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat tiks ietekmēts arī tādu būvmateriālus kā koks, ķīmija, minerāli imports.

Otrkārt, skaidroja Miķelsons, sankcijas ietekmēs energoresursu - gāzes, degvielas, enerģijas - pieejamību, kas paaugstinās būvmateriālu ražošanas cenas Latvijā.

Treškārt, norādīja Miķelsons, veidojas jauna iespēja situācijā ar importēto darbaspēku. Latvijā būvniecības nozarē šobrīd ir aptuveni 5000 brīvu vakanču, un Būvuzņēmēju partnerība saredz, ka būtu iespējams piedāvāt darba vietas bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru