Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Pēc korupcijas skandāla amatu zaudē VID ģenerāldirektore Jaunzeme 

Pēc kārtējā korupcijas skandāla Valsts ieņēmumu dienestā (VID) finanšu ministrs Jānis Reirs...

Bet vai var teikt, ka jūs šīsdienas [saruna notiek ceturtdien, 15. septembrī] lēmumu būtu pieņēmis arī tad, ja nebūtu jaunākā skandāla ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanām VID un aizturēšanām aizdomās par 100 000 eiro kukuļa izspiešanu?

(Pēc pārdomu brīža.) Es vēl vērtētu. Es domāju, tur vēl varētu būt 50 uz 50, es vispirms pieprasītu papildu informāciju, atkal prasot, vai rotāciju plāns tomēr nav izstrādāts, utt., utt. Bet šis pēdējais, protams, ir kliedzošs gadījums, un tur ir jāveic dienesta izmeklēšana.

Ja es pareizi saprotu attiecīgās VID likuma un Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma normas, bez attiecīga valdības lēmuma jūs varējāt Jaunzemi vienīgi atstādināt no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, nevis atbrīvot no amata?

Jā, tas, ka likums man liedz vienkārši atbrīvot no amata VID ģenerāldirektori, kas, manuprāt, ir ļoti pareizi un normāli, pēc manām domām, ir sekas tai deviņdesmito gadu praksei, kad ar ierēdņiem varēja izrēķināties.

Vai var teikt, ka šī situācija, kad Jaunzeme pusotru gadu izvairījās veikt nopietnas izmaiņas pēc 29 muitnieku aizturēšanas Terehovas robežpunktā, kaut kādā veidā noveda pie šī jaunākā skandāla, jo tika uzturētas sistēmiskas problēmas?

Es nedomāju, ka tas noveda pie šī gadījuma, bet netika darīts viss, lai tādus gadījumus novērstu, Jaunzemei vajadzēja turpināt jau pirms viņas iesāktos uzlabojumus. Jā, šādi gadījumi parādās, bet tāda līmeņa amatpersonu aizturēšana [viens no aizturētajiem ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodaļas vadītājs Intars Štālbergs – red.] ir kaut kas jauns. VID Iekšējās drošības pārvalde ļoti sekmīgi strādā, lai šādas lietas atklātu, bet sistēmiskas kontroles trūkums noved pie šīs nesodāmības sajūtas. Es Jaunzemei biju devis rīkojumu informēt sabiedrību par visiem kriminālprocesiem, kaut vai atklāt skaitu, atskaitīties, bet viņa nodarbojās ar slēpšanu un sabiedrības neinformēšanu, un tas arī ir viens no maziem ķieģelīšiem, kas noveda pie šādas situācijas.

Jaunzemes kundze kopš skandāla sākuma klusē. Jums ir ar viņu izdevies sazināties?

Viņa ir iepriekš saskaņotā darba komandējumā, un es esmu uzdevis mūsu ministrijas administrācijas vadītājai Ievai Braunfeldei viņu informēt par šo situāciju. Braunfeldes kundze arī vadīs disciplinārkomisiju, kas vērtēs Jaunzemes kundzes darbību. Vispār pēc katra šāda notikuma es neesmu sagaidījis no Jaunzemes kundzes pietiekamu informāciju, un no viņas nav nākuši priekšlikumi, ko tālāk darīt, kā uzlabot situāciju, un tas arī ir simptomātiski. Šobrīd es par visu šo situāciju esmu veicis pārrunas ar Kārkliņas kundzi, jauno ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju uz šo laiku, kamēr tiks meklēts jauns iestādes vadītājs.

Kādēļ jūs esat izvēlējies nozīmēt tieši ģenerāldirektores vietnieci, VID Informātikas pārvaldes direktori Indru Kārkliņu, par pienākumu izpildītāju Jaunzemes vietā? Jūs abi esat kopā strādājuši Labklājības ministrijā, kur Kārkliņas pēdējais amats bija valsts sekretāra vietniece.

Indra Kārkliņa kā vietniece jau iepriekš bieži bijusi vietas izpildītāja VID ģenerāldirektores prombūtnes laikā, un arī kolektīvs pozitīvi ir novērtējis tieši viņas lietišķās kvalitātes.

Vai viens no apsvērumiem bija, ka Kārkliņa tikai pēdējos divus gadus strādā VID un nav saaugusi ar sistēmu?

Es šādā aspektā nebiju vērtējis, bet domāju, ka šis varētu būt pozitīvs aspekts. Bet pamatā šīs pozitīvās atsauksmes un tas, ka viņa jau ir bijusi de facto pienākumu izpildītāja, arī dienā, kad KNAB veica procesuālās darbības VID.

Saskaņā ar VID likumu ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs arī jāapstiprina valdībai. Līdz vēlēšanām palikušas divas nedēļas, jūs pagūsiet virzīt Kārkliņas kundzi?

Jā, es gatavoju lēmumprojektu uz valdības nākamās otrdienas sēdi [20. septembrī].

Jums ir bijušas politiskās konsultācijas par to, vai citi koalīcijas ministri atbalstīs šo jūsu virzīto VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju?

Jo vēsturiski tik ietekmīgas amatpersonas kā VID ģenerāldirektors atstatīšana vai nomaiņa ir spējusi pat saļodzīt valdības. Godīgi sakot, man nav pagaidām tādas informācijas, es pirmdien informēšu koalīcijas sadarbības padomi par šo situāciju un, protams, arī veikšu konsultācijas ar mūsu partneriem.

Jo, jūs piekritīsiet, ka valdības koalīcijas partneru piekrišana vai nepiekrišana jūsu virzītajai pagaidu vadītājai savā ziņā arī demonstrēs to, vai viņi piekrīt vai nepiekrīt jūsu lēmumam atstādināt Jaunzemes kundzi?

Jā, tāda loģiskā secība varētu būt. Bet es vēl lūgšu ministrijas juristiem mani informēt, vai man paralēli nav valdībā jāvirza arī lēmums par Jaunzemes atstādināšanu, tā ka varbūt tie būs divi paralēli lēmumi. Līdz šim man nav bijušas nekādas konsultācijas ne ar vienu, jo, iepazīstoties ar jaunās lietas apstākļiem, es sapratu, ka jārīkojas ir ļoti steidzīgi un ātri, jo es nespēju iedomāties, ka mēs varētu tālāk darīt tā, kā iestāde to dara – izliekas, ka nekas nav noticis, un turpina strādāt.

Kas būs, ja koalīcijas vairākums vai kāds partneris neatbalstīs Jaunzemes atstādināšanu un jūsu virzīto kandidāti, vai sabiedrībai no tā būtu jāizdara zināmi secinājumi divas nedēļas pirms vēlēšanām?

Es varu pateikt, ka tas liktos ļoti aizdomīgi, jo tiešām šāda gadījuma ar tik augstu amatpersonu VID vēsturē nav bijis, visādi ir gājis, bet tā, ka tiešā pakļautībā strādājošs nodaļas vadītājs tiek aizturēts par 100 000 eiro kukuļa izspiešanu… Pamatā tam ir iekšējās kontroles mehānisma un uzraudzības trūkums, ko mēs arī pārrunājām ar Kārkliņas kundzi – kā to var kontrolēt. Bet kontrolei un spiedienam ir jābūt pastāvīgi, nevar vienkārši visur publiski aizstāvēt iestādi, ja daudzi zina, ka problēmas ir, vienkārši ir vajadzīga kontroles sistēma. Un, ja pēc tik augstu amatpersonu aizturēšanas kādam vēl ir jautājumi, tas liktos ļoti dīvaini. Man bija doma iepazīties ar jaunās lietas materiāliem, bet tad es izlēmu, ka to nedarīšu, jo, ja tiesa ir izlēmusi šīs aizturētās VID amatpersonas paturēt apcietinājumā, ko reti kad dara ar aizdomās turamajiem, tad varam paļauties uz šo tiesas lēmumu, un šajā situācijā izlikties, ka nekas nav noticis, nav iespējams.

Bet ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) jūs taču apspriedāties, pirms nācāt ārā ar lēmumu par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, kāda bija viņa reakcija?

Jā, es informēju premjeru par šo situāciju, viņa vienīgais uzstādījums bija, lai tas ir likuma normu ietvaros. Galu galā līdz vēlēšanām ir tikai divas nedēļas. Ja mēs pakļaujamies tikai vēlēšanām, tad mēs nevaram pārvaldīt valsti, dažreiz ir jāpieņem ļoti steidzīgi, izlēmīgi lēmumi, un es domāju, ka šis ir tas gadījums.

No cietušā uzņēmēja ir izskanējis, ka aizturētā VID amatpersona atzinusi – kriminālprocesu safabricēt pasūtījis kādas valdošās partijas, pēc visa spriežot – A/P, politiķis. Jums ir informācija, vai KNAB paralēli šai kukuļa izspiešanai izmeklē arī iespējamu politisku korupciju?

Nē, man nav tādas informācijas, ar KNAB es vispār neapmainos ar informāciju. Arī par to, ka KNAB veic procesuālās darbības, mani informēja ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja, nenosaucot ne vārdus, ne uzvārdus, ne kāda līmeņa amatpersonas, tikai to, ka tiek aizturēti trīs vai četri cilvēki, ne arī nosaucot, par kādu lietu ir runa, to pārējo es uzzināju svētdien no raidījuma Nekā personīga, un papildu informācijas man nav.

Bet šī skandāla politiskās korupcijas puse, jūsuprāt, būtu jāizmeklē?

Jebkurš tāds gadījums obligāti ir jāizmeklē, jo pasūtīt lietu pret uzņēmējiem – tas grauj vispār institūcijas kā tādas pamatus, sabiedrības uzticību. Protams, tas viss ir jāizmeklē.

Jūs varat Dienas lasītājam izskaidrot, kas tās ir par politikas īpatnībām vai neformālām attiecībām koalīcijā, ka JV ministra pārraudzītā iestādē citas partijas politiķis var pasūtīt kriminālprocesu pret sev labvēlīga uzņēmuma konkurentu?

Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo tas ir jautājums par tām amatpersonām, kas strādā VID, un par VID vadības kontroles sistēmu pret šādiem gadījumiem. Jautājums pēc būtības ir nepareizs – nevis var vai nevar, bet nedrīkst tā būt. Jūsu jautājums tad ietver, ka vienas partijas pārstāvis, kurš vada ministriju, var kaut ko tādu uzdot, bet citas – ne. Tā ir tāda nepareiza izpratne, ka nozares ministrs pilnībā pārvalda iestādi, VID pēc savas uzbūves ir viena no neatkarīgākajām valsts pārvaldes institūcijām, kas arī ir ļoti pareizi.

Es varbūt tad pārformulēšu jautājumu – jums kā nozares ministram ir skaidrs, kādas ietekmes sviras ir šīs koalīcijas partijas politiķim, ja jau viņš var ietekmēt VID amatpersonas, kaut ko solot, ar kaut ko piedraudot, kā? Jūs esat izjutis A/P kādu īpašu aizbildniecību pār Jaunzemes kundzi?

Nē, to gan es neesmu jutis. Es ne no viena politiskā spēka neesmu jutis aizbildniecību pār Jaunzemes kundzi. Bet es domāju, ka ne tikai kādas citas politiskās partijas, bet nevienas partijas pārstāvji nedrīkst ietekmēt, kā arī uzņēmēji nedrīkst ietekmēt. Un vienīgais veids, kā to izkontrolēt, ir ļoti stingra Iekšējā drošības dienesta darbība, kas tiek uzlabota, un otrs ir šī kontroles sistēma, nepārtraukts audits un kontrole. Un, protams, sabiedrības informēšana par šādām lietām, lai tie, kas plāno kaut ko tādu darīt, zina, ka sabiedrība uzzinās, ka mediji sekos tām lietām līdzi un neļaus tām nogrimt.

Vai tomēr pastarpināti un neformāli kāds trešdien un ceturtdien tomēr necentās jums aizlikt vārdu par Jaunzemi, ar tādiem vai citādiem argumentiem pārliecināt neatstādināt viņu?

Nē, nav bijusi tāda situācija. Pirms gada man bija pretēja situācija, kad no daudziem parlamentāriešiem nāca tieši pretējs uzstādījums – nevis pasargāt, bet vērst uzmanību, ka cilvēks ne visai atbilst ieņemamajam amatam. Uz ko es atbildēju, ka uz šo amatu ir bijis konkurss, to ir vinnējusi augsta ranga ierēdne un es neesmu ķirurgs, es esmu terapeits un mēģināšu radīt kopsaucēju, norādīt uz tām sistēmas kļūdām, kas ir jāmaina. Atlaist jau ir visvienkāršāk, bet šis gadījums ir kliedzošs, tādēļ arī atstādināšana. Bet, atbildot tieši uz jautājumu, nē, neviens man nav zvanījis vai ticies, nekādā veidā centies iespaidot.

Neformāli, jo oficiāli jau VID visiem ir pavēlēts klusēt, es jau ilgstoši pat no vadošām dienesta amatpersonām dzirdu neapmierinātību, ka viņiem ir liegts komentēt VID notiekošo, skaidrot savus lēmumus, no Jaunzemes kundzes puses netiek saskaņotas intervijas, ģenerāldirektores preses sekretāram, lai cik margināli tas izklausītos, esot lielāka ietekme nekā viņas vietniekiem, līdz ar to darbinieki jūtas bezspēcīgi un šaubu ēna krīt pār visu iestādi.

Tas arī ir tas, kas parādījās atestācijās, kur Jaunzemes kundze divas reizes dabūja negatīvu vērtējumu tieši par savu vadības stilu un nenokārtotajām lietām. Man ir bijušas tikšanās ar veselām VID struktūrvienībām, un, ko es varu teikt no šīm atklātajām sarunām aiz aizvērtām durvīm, – tie ir augstas raudzes profesionāļi, gudri, iniciatīvas bagāti cilvēki, bet, ja viņos nospiež šo iniciatīvu, tad nesanāk tas darbs, un šis konflikts jau nav tikai par kukuļošanu, izspiešanu utt., tas ir arī par to, kas notiek VID iekšējā klimatā. Tā ir deviņdesmito gadu pārvalde! Es ļoti sekoju līdzi notikumiem Ukrainā, un tas, ko mēs redzam, ir tieši šīs pārvaldes sistēmas atšķirības – stingri vertikālā, kas ir Krievijas armijā, un horizontālā, kas ir Ukrainas armijā, kur katrs savas apakšvienības pārstāvis var pieņemt lēmumus kopējā sistēmā. Un viennozīmīgi redzam, ka šī demokrātiskā sistēma darbojas, jo, liedzot cilvēkiem izpausties, tas cilvēkos pazemina iniciatīvu un vispār vēlmi kaut ko darīt.

Aizturētie ir ļoti augsta līmeņa VID amatpersonas, milzīgs ir arī kukuļa apmērs, arī uzņēmējs ir plaši zināms spēlētājs mežsaimniecības nozarē un liels nodokļu maksātājs. Vai, jūsuprāt, aizturētie šāda apmēra shēmas varētu realizēt bez piesega no augšas? Jūs arī paziņojumā kā vienu no pamatojumiem Jaunzemes atstādināšanai uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku minējāt: "lai netraucētu disciplinārlietas gaitai".

Nē, nu tas viens ir, ko jūs minējāt – ka tiek iespaidoti darbinieki par informācijas sniegšanu. Bet, nē, es nedomāju, ka Jaunzemes kundzei un arī [VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara] Podiņa kungam, kuru es arī lūgšu atstādināt uz pārbaudes laiku un veikt izmeklēšanu (es to pats nevaru, to es varu lūgt ģenerāldirektora pienākumu izpildītājai), es nedomāju, ka ar viņu gādību vai ar zināšanu kaut kas būtu darīts, es domāju, vairāk ir pasīva negribēšana sakārtot šo sistēmu vai uztveršana, ka negatīva informācija kaitē iestādei, vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet mēs redzam, ka iekšlietu sistēma daudzu gadu garumā informē par katru šādu notikumu un tas sabiedrībā ceļ prestižu, tas parāda, ka tā iestāde cīnās, bet šeit mēs redzam, mesidžs ir no vadītājas, ka iestāde necīnās ar šādiem notikumiem, viņa vienkārši klusē. Vēlreiz atkārtošu, ka šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams, man pašam ir liels sarūgtinājums par šo situāciju.

Skaidrs, ka līdz vēlēšanām disciplinārlietas iznākums netaps zināms un par jauno VID amatpersonu pēc konkursa tāpat būs jālemj jaunajai valdībai, tādēļ nav skaidrs, vai tiks saglabāta jūsu šodienas lēmuma pēctecība.

Nē, ir trīs opcijas, nav tā, ka obligāti jārīko konkurss. Viena opcija ir amatā iecelt iestādē strādājošu cilvēku, otra opcija ir veikt rotāciju jeb norotēt ierēdņa amatā esošu cilvēku no kādas citas valsts iestādes, un trešais tad ir konkurss.

Vai jūs varat apstiprināt, ka vienreiz jau nesekmīgi centāties ar koalīcijas partneriem saskaņot Jaunzemes kundzes aizrotēšanu amatā uz citu valsts iestādi?

Es tādu iespēju apsvēru, bet nekādas darbības neveicu, jo visa tā epopeja ar informācijas slēpšanu, rotāciju neveikšanu muitā notika jau ilgāku laiku, līdz ar to man bija jāizskata dažādi varianti, lai nodrošinātu, ka iestāde strādā, bet praktiski nekādas darbības netika veiktas, lai kādam ierēdnim piedāvātu šo rotāciju, un arī Jaunzeme netika informēta par rotāciju.

Jūs toreiz nevirzījāt Jaunzemes aizrotēšanu, jo sapratāt, ka jums valdības koalīcijā nav vienota atbalsta tam?

Nē, es domāju, tas vairāk bija saistīts ar to "ķirurgs vai terapeits", un vienmēr ir cerība, ka kaut kādā veidā ir iespēja sadarboties.

Visu interviju lasiet 16.septembra laikrakstā Diena!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis vairāk nekā 400 gadījumus, kad tiek mēģināts pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atzīmēja, ka patlaban par šiem gadījumiem ir ierosināti vairāk nekā 10 kriminālprocesi.

Kā skaidroja Jaunzeme, pārsvarā tas ir par precēm, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā un kuras ievest nedrīkst. Tas attiecas, piemēram, arī uz sadzīves tehniku vērtībā virs 300 eiro.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka pārkāpumi galvenokārt ir saistīti ar līgumu falsifikāciju, jo ir izņēmumi, kas ļauj ievest preces, ja spēkā ir pirms sankciju noteikšanas noslēgts līgums. Tādēļ ir mēģinājumi falsificēt līgumus, mainot to darbības termiņus.

Vēl viena lieta, uz ko norādījuši visi Eiropas Savienības muitas dienesti, ir saistīta ar to, ka muitas kontrole balstās uz preču kodiem, bet pirmajā sankciju paketē bija preču apraksti, nevis kodi. Tad VID speciālisti kopā ar Ārlietu ministriju piemeklēja šīm precēm kodus. Jaunzeme uzsvēra, ka tas bijis ļoti liels darba apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs: Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš pauda pārliecību, ka, pārskatot energokompāniju administratīvās izmaksas, tarifus varētu samazināt. "Es esmu pārliecināts, ka tas ļautu samazināt tarifus," teica Reirs

Tostarp Reirs norādīja, lai spriestu par šo jautājumu, nākamajā nedēļā sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde.

"Aicināšu uzņēmējus un arī arodbiedrības, kas ir mūs sociālie partneri, atrast mehānismu, kā izvērtēt šo uzņēmumu administratīvās izmaksas. (..) Cik tur iekšā ir peļņa? Varbūt, divus gadus peļņu nevajag. Kāpēc mums, piemēram, vajadzīga peļņa "Rīgas siltumam" vai "Latvenergo", ja par to summu var samazināt tarifu?," sacīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID fokusā darbaspēka nodokļi un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšana

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieteicis Finanšu ministrijai (FM) nākamgad pārtraukt čeku loterijas rīkošanu, kamēr tās organizēšana nav sākusi kļūt dārgāka par reālajiem ieguvumiem, intervijā sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Sākot organizēt čeku loteriju, tika noteikti konkrēti kritēriji, kam jāpiepildās, skaidroja Jaunzeme. Pirmais efektivitātes kritērijs paredz to, ka vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits nākamajos 12 mēnešos un turpmāk veido vismaz 60% no vidējā čeku loterijas dalībnieku skaita čeku loterijas pirmajos 12 mēnešos, proti, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits 2021.gadā ir vismaz 43 315 cilvēki.

Lai arī šī novērtējuma rezultātā kritērijs izpildās, tas ir, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits ir 43 820 cilvēki, Jaunzeme sacīja, ka pastāv liels pirmā kritērija neizpildes risks 2022.gadā, jo rezultāts par 2021.gadu ir tikai par 505 čeku loterijas dalībniekiem lielāks, nekā plānotā minimālā vērtība. Turklāt datu izpēte un prognoze norāda uz to, ka čeku loterijas dalībnieku skaitam ir tendence samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK) pieprasījumu izmaksāt finansiālo atbalstu no Atveseļošanas fonda (AF) 201 miljona eiro apmērā, atskaitot priekšfinansējumu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Finanšu ministrijā (FM) informē, ka iesniegts pieprasījums par 231 miljonu eiro, no kura atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma. Turpmāk no katra Latvijas iesniegtā pieprasījuma tiks atskaitīti 13%, līdz saņemtais priekšfinansējums būs atmaksāts.

Pirmdien, 20.jūnijā, plkst.9 finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) FM tiekas ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski (JV), lai pārrunātu AF plāna ieviešanas gaitu un pirmo Latvijas iesniegto AF maksājuma pieprasījumu 231 miljona eiro apmērā. Pēc tikšanās, plkst.10 FM Preses telpā klātienē notiks preses brīfings, kurā Reirs un Dombrovskis informēs medijus par sanāksmē pārrunāto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu varētu saņemt 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi

LETA, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lēš Ekonomikas ministrija (EM).

Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.

Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs uzdod Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām taupīt enerģiju

Db.lv, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzdevis visām Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām īstenot energotaupības pasākumus, tajā skaitā atteikties no fasāžu dekoratīvās izgaismošanas.

“Publiskajam sektoram ir jārāda piemērs, kā taupīt enerģiju. Kopīgi rīkojoties, ir iespēja mazināt enerģijas patēriņu,” norāda finanšu ministrs J.Reirs.

Rezolūcija ir izdota, lai taupītu enerģiju un solidāri pārvarētu gaidāmās apkures sezonas grūtības, kuras Krievijas brutālā kara un īstenotās energoresursu šantāžas ietekmē izraisījušas enerģijas cenu kāpums pasaulē.

Valsts pārvaldei uzdod gatavoties enerģijas taupības pasākumiem  

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ar rezolūciju ir uzdevis visiem ministriem...

Tāpat ministrs aicina iestāžu vadītājus un darbiniekus izvērtēt un pārrunāt ikdienas paradumus, sekmēt izpratni par energoefektivitāti un veicināt gudru energoresursu pārvaldību un lietošanu gaidāmajā apkures sezonā.

Augsto elektrības cenu dēļ Vīnē ierobežos apgaismojumu 

Pielāgojoties augošajām elektroenerģijas cenām, Vīnes pašvaldība nolēmusi ierobežot pilsētas...

Finanšu ministrijas pakļautības iestādes ir Valsts kase, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Iepirkumu uzraudzības birojs.

Spānijā stājas spēkā ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam 

Spānijā trešdien stājušies spēkā jaunie ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam,...

Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībās: Attīstības finanšu institūcija “Altum”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”, valsts akciju sabiedrība “Valsts Nekustamie īpašumi”, Valsts SIA "Latvijas proves birojs", akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”.

Finanšu ministrija saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju līdz 2022. gada 19. augustam iesniegs informāciju Ekonomikas ministrijai par resora iestāžu un kapitālsabiedrību līdz šim paveikto un plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022./2023. gada apkures sezonā, kā arī par prognozēto siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta vajadzībām paredzētās degvielas un dabasgāzes ietaupījuma apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, īpaši muitā, kara apstākļos nevar veikt, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šobrīd galvenais esot stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas. Atgādinām, ka šā gada sākumā I.Jaunzeme LTV minēja, ka VID darbinieku rotāciju plāns varētu būt izstrādāts maijā.

"Ap maiju varētu būt skaidrība par to, kādas rotācijas būs, un uz rudens pusi tās faktiski notiks," toreiz teica VID vadītāja, piebilstot, ka 2019.gadā atbilstoši "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") izstrādātajām vadlīnijām viņa izdeva rīkojumu, ka šāds plāns ir jāsagatavo un termiņš tika noteikts līdz 2022.gada 4.maijam.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, kad darbinieks citā amatā savas zināšanas spēj izmantot labāk: "Mēs nerunājam par iespēju rotēt cilvēkus, par kuriem ir aizdomas. Rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kur citur spēj savas zināšanas izmantot labāk un tai ir būtisks ieguldījums iestādes kopējā attīstībā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi sasnieguši 2,716 miljardus eiro, kas ir par 344,89 milj. eiro jeb 14,5% vairāk nekā paredzēts šā gada ieņēmumu plānā — 2,37 miljardi eiro – atbilstošajam laikam.

Tādu nodokļu ieņēmumu plāna izpildi 2022. gada pirmajam ceturksnim rādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka jau divus gadus dzīve notikusi Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos, bet ieņēmumi nodokļos, it īpaši darbaspēka nodokļos, ir bijuši ļoti labi.

“Šā gada pirmais ceturksnis priecē, jo lielākoties janvāris – februāris nodokļu ieņēmumos nav tie labākie mēneši, bet 2022. gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 135 milj. eiro), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 88,51 milj. eiro) ir pārpildījis ieņēmumu plānu, un es ceru, ka šāda situācija arī saglabāsies turpmāk,” skaidro I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt

Agnese Margēviča, Diena, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu laikrakstā Diena intervē Agnese Margēviča.

Fragments no intervijas

No tā, ko līdz šim publiski esat teicis jūs, atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, finanšu ministrs, cietušais uzņēmējs Ramoliņš, sanāk aptuveni tāda notikumu hronoloģija: 13. maijā jūsu padotie pret uzņēmēju Andri Ramoliņu ierosina nelikumīgo kriminālprocesu, jūs par to uzzināt tikai 6. jūlijā no prokuratūras. Bet tikai 23. augustā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierodas veikt kratīšanu abu VID darbinieku darba vietās, jūs uzzināt, ka šī lieta par nelikumīgi uzsākto kriminālprocesu tiek izmeklēta arī kontekstā ar 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja. Viss pareizi, vai jums ir vēl ko piebilst par hronoloģiju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atklāj amatpersonu iesaisti krāpšanā saistībā ar akcizēto preču iznīcināšanu

Db.lv, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) ar citu VID struktūrvienību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atbalstu aizturējusi piecas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas un trīs privātpersonas.

Personas aizturētas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, nelikumīgu akcīzes preču apriti lielos apmēros personu grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VID pārstāvji.

Kopumā veiktas vairāk nekā 15 kratīšanas divos kriminālprocesos.

VID IDP direktors Aigars Prusaks skaidro, ka gan viņa vadītās struktūrvienības veiktās izmeklēšanas, gan arī pašas Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes iekšējās kontroles procesu rezultātā konstatēts, ka aizturētās personas īstenojušas nelikumīgas darbības saistībā ar atsevišķiem komersantiem piederošu akcīzes preču iznīcināšanas procesu.

Izmeklēšanas laikā pie minētajām personām atrastas lielas skaidras naudas summas, tabakas izstrādājumi, kā arī vairāk nekā 1900 dažādu alkoholisko dzērienu pudeļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru