Bankas

Reirs pieļauj iespēju bankām piemērot jaunu nodokli par pārmērīgu piesardzību

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Vienlaikus Kazāks norādīja, ka Latvijā ir padsmit bankas, un, ja klientam kaut kas neizdodas vienā bankā, var iet pie nākamās. Kazāks īpaši uzsvēra, ka mazās bankas tagad cenšas attīstīties un sniegt vispusīgus banku pakalpojumus.

Tāpat Kazāks uzsvēra, ka kontu pieejamība patlaban Latvijas finanšu sektorā nav sistēmiska problēma, un varētu būt runa par atsevišķiem gadījumiem, kad klientam neizdodas atvērt kontu.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile norādīja, ka patlaban Latvijas finanšu sektors gatavojas Eiropas Padomes ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam "Moneyval", kas sāksies šī gada ceturtajā ceturksnī.

Purgaile uzsvēra, ka ""Moneyval" vairs nav bubulis", arī novērtēšanas metodoloģija mainījusies un tagad "Moneyval" lielu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pieejamībai un saprātīgai risku mazināšanai.

Uz to Reirs norādīja, ka, bankām turpinot līdzšinējo risku politiku, Latvija riskē saņemt negatīvu "Moneuval" vērtējumu tieši pārmērīgās banku piesardzības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konceptuāli atbalsta samazinātā PVN piemērošanu atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas nodrošinās skaidras naudas pieejamību un pārstāvību reģionos uz adekvātiem nosacījumiem

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā aizsardzības finansējumu varētu palielināt, ceļot peļņas un akcīzes nodokļus

LETA--BNS, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku sektora transformācija – ne tikai digitāli, bet pēc būtības, attieksmē

Edgars Surgofts, “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors vienmēr ir bijis digitalizācijas “priekšējās līnijās”, un pandēmija lika šo procesu vēl paātrināt – vairāk pakalpojumu var pieteikt un noformēt pilnībā elektroniski, arī konsultācijas ātri un efektīvi tiek sniegtas attālināti. Taču šis nav vienīgais veids, kā bankām ir jātransformējas, lai ietu līdzi laikam.

Ja bankas vēlas stiprināt lojalitāti un audzēt savu klientu bāzi, tad jāmainās bankas lomai, komunikācijai ar klientu, jo ir mainījies cilvēku dzīves ritms. Tradicionāli banku un klientu attiecību stiprums bija bankas identitātes stūrakmens. Tomēr laikmetā, kad mākslīgā intelekta vadīta hiperpersonalizācija jeb uz konkrēta klienta datiem balstīta apkalpošanas stratēģija kļūst par normu, ir jāatrod līdzsvars starp efektivitāti, ko nodrošina tehnoloģijas, un dzīva cilvēka neaizstājamo vērtību.

Mākslīgais intelekts var pielāgot saturu vai piedāvājumu, kas atbilst konkrēta lietotāja vajadzībām, interesēm un uzvedības modeļiem, taču tas neaizstās sarunu ar bankas darbinieku, kas prot ieklausīties klientā un izprast viņa vēlmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka problēmu tūrismā var risināt ātri un efektīvi

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns; Anna Medne, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes pasniedzēja, 21.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas apjoma sarukums rada nopietnus sabiedrības finanšu atstumtības riskus

Gvido Endlers, AS "4finance" Latvijas reģionālais vadītājs, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas satricinājumi, ko Latvija ir piedzīvojusi pēdējo gadu, laikā sekmējuši to, ka kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu valstī ir būtiski sarukusi.

Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas veidoja tikai 27.1%. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kur viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir finansējuma trūkums, īpaši kreditēšanas jomā. Mēs esam liecinieki kritiski nepietiekamajiem kreditēšanas apjomiem, kas bieži vien kļūst par nepārvaramu šķēršļi lielai sabiedrības daļai piekļūt nepieciešamajiem finanšu resursiem. Šāda situācija rada nopietnus sabiedrības finanšu un sociālās atstumtības riskus, jo stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu jāievēro arī dārzeņu, puķu sēklu un griezto ziedu tirgotājiem

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Māris Ķirsons, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos atgriežas piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā, savukārt kā būtiskākos izaicinājumus nākotnē vadītāji Baltijā saskata normatīvās vides izmaiņas, kiberuzbrukumus un konkurences pārkāpumus.

To rāda biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Pēdējos gados uzņēmējiem ir nācies saskarties ar izaicinājumiem, kādi iepriekš nav pieredzēti, – Covid-19 pandēmiju, kas izraisīja iepriekš labi strādājošo loģistikas ķēžu pārrāvumus, kas rezultējās ar virknes preču deficītu un cenu pieaugumu, tam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā ar kārtējām izmaiņām un milzīgo inflācijas lēcienu, kura slāpēšanai valstu centrālās bankas paaugstināja aizdevumu procentu likmes, taču tas raisīja ekonomikas atdzišanu un ir ietekmējis daudzu valstu uzņēmumus, to darbību un arī nākotnes prognozes.

Prognozes par nākotni – piesardzīgas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālā bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme būtu brīnums, un, ņemot vērā sarukušo inflāciju, budžeta ieņēmumu pieaugums šogad varētu būt lēnāks, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa atzīmēja, ka pirmo divu mēnešu laikā kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns netika izpildīts par 8,2%, bet martā atbilstoši Valsts kases datiem plāns jau bija pārpildīts par 14%, savukārt aprīlī situācija atkal ir pasliktinājusies. "Tomēr šobrīd vēl nesaskatu traģēdiju nodokļu iekasēšanas atpalicībā no plāna, jo ir jāskatās, kāda situācija būs turpmākajos gada mēnešos. Nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no inflācijas un IKP pieauguma. Abi šie rādītāji tika prognozēti augstāki budžeta sastādīšanas brīdī - IKP 2,5% pret 1,4% un inflācija 2,2% pret 1,6%, un tas ir atpalicības iemesls. Prognozes, kas bija pamatā nodokļu iekasēšanas plānam, bija optimistiskākas. Ne ļoti, bet tomēr," norādīja Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam pieteikti pieci pretendenti, aģentūru LETA informēja LOK.

Uz LOK prezidenta amatu nepretendē pašreizējais organizācijas vadītājs Jānis Buks, bet pieteikts ilggadējais valdošās partijas "Jaunā vienotība" politiķis Jānis Reirs.

Reiru amatam pieteikusi Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Burāšanas savienība pieteikusi Ansi Dāli, Latvijas Hokeja federācija - Viesturu Koziolu, Latvijas Vieglatlētikas savienība - Arni Lagzdiņu, bet iepriekš dažādos politiskajos procesos iesaistītajam Raimondam Lazdiņam esot 16 dažādu federāciju atbalsts.

Kopumā LOK vēlētajiem amatiem izvirzītas 87 kandidatūras. No šobrīd 39 LOK biedru statusā reģistrētajām olimpisko sporta veidu federācijām tiesības izvirzīt kandidātus izmantojušas 37.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien attaisnojusi bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku krimināllietā par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors lūdza atzīt Muižnieku par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un piemērot 31 000 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra iesniegs protestu, jo valsts apsūdzībai nav ne mazāko šaubu par personas vainu un lietas materiālos esot pietiekami pierādījumi Muižnieka vainai. Patlaban ir tikai atšķirīgs pirmās instances tiesas un valsts apsūdzības vērtējums par šiem pierādījumiem, norāda iestādē.

Pirmdien ir pieprasīts pilnais spriedums. Kad tiesa to sagatavos, tad arī būs skaidrs, kurā punktā konkrēti ir atšķīries valsts apsūdzības un tiesas viedoklis par personas vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja prokuratūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot maksātnespējīgās "Baltic International Bank" bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā.

Savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzrauga "Baltic International Bank" likvidācijas un maksātnespējas procesu, un, lai gan kredītiestādes darbība ir izbeigta, tomēr likvidācijas procesā konstatētie fakti apliecinājuši savulaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktajās prudenciālās un NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un to, ka kredītiestādes valdes locekļi nav nodrošinājuši normatīvo aktu ievērošanu, savukārt valdes priekšsēdētājs veicis tādas darbības, par kurām bija jāapzinās, ka to rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmējai piemēro cietumsodu par izvairīšanos no 1,7 miljonu eiro nodokļu nomaksas

Db.lv, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa izskatīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas trīs personas - viena persona - SIA īpašniece - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij 1 729 000 eiro apmērā, un divas personas - par to, ka tās atbalstīja SIA īpašnieces noziedzīgās darbības, informē Latvijas Republikas prokuratūra.

SIA īpašniece sodīta ar reālu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem, savukārt pārējās apsūdzētās personas sodītas ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kas noteikta nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem. Tāpat tiesa lēma no apsūdzētajām personām par labu valstij piedzīt kaitējuma kompensāciju 1 729 000 eiro.

Saskaņā ar apsūdzību SIA īpašniece - finansiāli saimnieciskās darbības veicēja - piedāvāja divām personām kļūt par SIA valdes loceklēm un formāli pildīt valdes locekļa pienākumus, t.i., reāli neveikt saimniecisko darbību, bet parakstīt dokumentus pēc SIA īpašnieces lūguma, kam personas arī piekrita un tādējādi apzināti atbalstīja viņas noziedzīgās darbības, kas bija vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksājumu nomaksas, radot labvēlīgus apstākļus nodokļu nemaksāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien skatīs iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 6/8.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Tāpat komisijas sēdē skatīs grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī otrajam lasījumam virzāmo Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saeima 18.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās iniciatīvu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un LVRA prezidents Andris Kalniņš sacīja, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Komentāri

Pievienot komentāru