Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Otrkārt, ja runājam par eksportu, runa ir par to, ka mēs no Krievijas saņemam naudu, nevis dodam naudu agresoram. Šobrīd sarakstā ir, piemēram, SIA Aizkraukles saldumi (izvēle pēc alfabēta pirmais burts) un pat nav īsti skaidrs, cik zefīru viņi Krievijai piegādā, varbūt tā ir kāda preces atgriešana un darījuma pēc viņi vēl tur ir. Ja arī piegādā, vai viņi ir vienīgi no Rietumvalstu kompānijām, kas to dara? Cik Ukrainas kareivji ir nomētāti ar zefīriem?

Ir saprotams, ka esam pret karu un jādara viss, lai to apturētu, tomēr ir jāskatās kopējā situācija un Rietumvalstu politika – īpaši izcelt savējos un nodot saplosīšanai vai raganu medībām ir absurds. Mēs karā nepiedalāmies un tādēļ pārtika un zāles nav pamats raganu medībām! Ja patiesi vēlētos vērsties pret karu, tad vērstos pret importu, kas ienes reālu naudu Krievijas Federācijai, par kuru var iegādāties ieročus. Šo sadaļu vēl varētu pievilkt aiz ausīm, lai arī te ir pietiekami iebilžu, ja runājam tieši par ekonomikas ministru. Par ko Ekonomikas ministram īsti būtu jādomā, kas jāaizstāv un kas jādara citām iestādēm, institūcijām vai ministrijām. Es saprastu, ja šādu lūgumu CSP izteiktu Ārlietu ministrs, Aizsardzības ministrs vai Valsts Drošības dienests un Ekonomikas ministrs to būtu tikai nodevis savai pakļautības iestādei. Proti, Ilzei Indriksonei nav jārīko uzņēmēju medības, bet tieši otrādi jāmēģina iespēju robežās veicināt uzņēmējdarbību. To mēs no viņas sagaidījām!

Ko ministre ir paveikusi? Vienīgais redzamais darbs kopš gada sākuma – eksportētāju raganu medību izsludināšanas, turklāt brīdī, kad ir skaidrs, ka viņas pārstāvētā partija visticamāk nebūs nākošajā valdībā. Izskatās pēc skaļas durvju aizciršanas un viss būtu labi, ja no tā neciestu ministres pārvaldītā joma. Šāds paziņojums ir destruktīvs pēc būtības jau tā nestabilā laikā, kad mainās valdība, klaji populistisks, tāds kuram nav nekādu pozitīvu ekonomisku seku un pasaka tikai vienu: “Pēc manis kaut ūdensplūdi!”

Jaunais CSP publicētais saraksts, kurā ir gandrīz 170 uzņēmumi arī iespējams ir tāds, kur kādam ir radīti nepamatoti reputācijas zaudējumi. Saraksts ir bezjēdzīgus un absurds savā būtībā, jo par reālo situāciju nepasaka tieši neko un Latvijas ekonomikai vai sabiedrībai arī nedod neko. Pat, ja kāds nenopirks Latvijas zefīrus, tad nopirks citas valsts uzņēmuma ražojumu, kas tāpat, visticamāk, eksportē uz Krieviju. Kurš par to reāli atbildēs? Nākošais ministrs?

Lēmums par uzņēmēju saraksta publiskošanu, tā pavēršot uz viņiem visu iespējamo sabiedrības niknumu un dusmas par notiekošo Ukrainā, ir īsta kūdīšana, turklāt CSP kā iestādei šis rīkojums ir jāpilda! Tajā pašā laikā eksportētāji nodarbojas ar lietām, kas nav sankcionētas un šo lietu saraksts nav nepamatots. Tas ir tapis ilgstošā laika periodā, par to ir kopīgā ES politika un viedoklis. Iespējams, ka pienāks brīdis, kad Krievijai būs liegts piegādāt maizi vai marles, tomēr tas vēl nav pienācis! Uzņēmumi rīkojas likumīgi un tā lai spētu sabalansēt savu bilanci, nodarbināt Latvijas cilvēkus, samaksāt nodokļus Latvijā, turklāt godīgi norādot valsti uz kurieni tiek eksportēts!

Vienīgais, ko šādi var panākt, spiest meklēt aplinkus ceļus. Eksportēt caur starpnieku! Maksās tas dārgāk un vienīgais ko šādi var panākt – lielāki nodokļu ieņēmumu zaudējumi. Ja patiešām ir vēlme aizliegt jebkādu preču eksportu uz Krieviju, tad ES līmenī par to arī jāvienojas, nevis vesela virkne aktīvu un darbīgu cilvēku Latvijā jāpataisa par tautas ienaidniekiem. Tik pat labi mēs varētu liegt piegādāt pārtiku un medicīnas preces Sarkanajam krustam, kas dotos uz Krieviju, jo viņi taču aprūpēs neliešus!

Proti, vēlos pateikt, ka šāda saraksta publiskošana vēl piedienētu pašai partijai viņu interneta vietnē, kā partiju raksturojoša politiska un populistiska akcija, nevis partijas ministram izmantojot valsts iestādi. Tad arī partija atbildētu par datiem, atvainotos visu vārdā, bet ērtāk ir iegrūst grūto sadaļu CSP, pašiem cerot uz potenciālajiem lēmuma publicitātes lauriem. Konkrētajā gadījumā būtu nepieciešamas valdības debates vai šāda metode patlaban ir pieļaujama un iespējams, ka arī datu publicēšana par pēdējo pieejamo mēnesi nav nekas lielisks. Proti, tie ir provizoriskie dati! Vai tiešām mēs ar datiem, kur maziem burtiem atrunātas iespējamās atkāpes, vēlamies veidot melnos sarakstus publicēšanai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot kaitējumu tiem uzņēmumiem, kuri eksportu uz šo valsti pārtraukuši. Vienlaikus tirdznieciskos darījumus ar sankciju neskartām precēm Krievijā joprojām veic daudzu valstu kompānijas.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis atgādina, ka joprojām vairāk nekā pusotru gadu pēc kara sākuma ir pietiekami daudzu produktu, kuri pagaidām nav tikuši pakļauti sankcijām, kaimiņvalsts tirgū, daudzu valstu, tostarp Ukrainu atbalstošās Eiropas un ASV kompānijas joprojām turpina eksporta – importa darījumus ar Krieviju.

Tendenciozs kaitējums biznesam 

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus...

"Tas nebūt nav vienkārši, jo bankas Latvijā ļoti skrupulozi pārbauda un kontrolē naudas plūsmas gan uz, gan arī no Krievijas un Baltkrievijas, un izslēdz jebkādas iespējas maksājumiem ar sankcionētie subjektiem, precēm un pakalpojumiem. Bez tam jārēķinās, ka bez ES sankcijām tiek skatīti arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankciju saraksti," uz jautājumu, cik grūti ir strādāt ar Krievijas un Baltkrievijas darījumu partneriem ar precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos un par to veikt attiecīgus norēķinus, atbild E. Voļskis. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas eksportu uz Krieviju 2023. gada janvārī – jūnijā rāda, ka tā kopējais apjoms ir 562.18 milj. eiro, savukārt importa vērtība šajā pašā laikā bija 321.37 milj. eiro.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Bīstams precedents

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits uzskata, ka tas ir "prātam neatverami, kā var Latvijas valsts iestādes, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju — uzņēmēju – naudas, var atļauties publiskot kaut kādu informāciju, kura kā bumerangs sit pa šiem ražotājiem! Tieši šādu efektu radīja Latvijas eksportētāju, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, saraksta publiskošana. Jo īpaši sāpīgi, ja ļoti daudzi uzņēmēji šo eksporta virzienu jau pērn arī ir slēguši. Nezinu, vai tiešām valsts institūcijas un to vadība, kura publisko attiecīgos datus, darbojās konkurentu vai kādas valsts interesēs, bet fakts, ka uzņēmēji milzīgā steigā dabūja sniegt paskaidrojumus kredītiestādēm, kuras apkalpo šo uzņēmumu kontus. Un kur tad vēl izskaidrojošais darbs — taisnošanās – darījumu partneriem ārzemēs un pat Latvijā, ka 2022. gadā vēl pirms Krievijas invāzijas patiešām sūtījām uz šo valsti, bet jau pērnvasar šī nodarbe pilnībā ir pārtraukta. Un cik resursu ir jāiegulda, lai potenciālais pircējs sadzirdētu šo ražotāju vēstījumu, tam noticētu un neizvairītos pirkt tā izstrādājumus! Vienlaikus ir jautājums, kāpēc tad tās pašas iestādes pēc eksportētāju saraksta analoģijas nepubliskoja uzņēmumu sarakstu, kuri 2022. un arī 2023. gadā importē preces no Krievijas? To nevar saukt par darbību, kas atbalsta ražotājus un eksportu, tieši pretēji. Kurā citā valstī vēl kaut kas tamlīdzīgs pieredzēts, ka valsts iestāde zāģē zaru, uz kura pati sēž?! Diemžēl šis ir kārtējais gadījums, kad vietā ir jautājums, kā interesēs strādā valsts iestādes un kas tajās īsti notiek, par ko tad saņem algu? Katram lēmumam, darbībai ir savs darītājs, kam ir vārds un uzvārds. Ja uzņēmējs kļūdās, viņu atrod un soda ar reālu naudu, tāpēc loģiski būtu, ja ar sava personīgā maka saturu atbildētu arī valsts iestādēs strādājošie, kuri, nedomājot par sekām, sagatavoja un publiskoja šādu eksportētāju sarakstu".

Visu rakstu un datus par ES valstu eksportu un importu ar Krieviju lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nezinu nevienu citu valsti, kura publiskai "knābāšanai" būtu izlikusi eksportētājus

Māris Ķirsons, 24.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par negatīvu rezonansi izsaukušo EM lēmumu publiskot Latvijas eksportētājus uz Krieviju un to, kāpēc nepublisko importētājus, Māra Ķirsona saruna laikrakstā Diena ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Tas ir koks ar diviem galiem. Vispirms – paradoksāli, ka sākotnēji sarakstā tika iekļauti visi eksportētāji, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī invāzija Ukrainā sākās 24. februārī, pēc kura arī ļoti daudzi Latvijas eksportētāji pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Tikai pēc tam sekoja daudzās sankciju paketes, kuras ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, un neviens eksportētājs ne no Latvijas, ne no kādas citas Eiropas valsts nepārkāpa sankciju nosacījumus. Tāpat jārēķinās, ka sankciju sarakstos bija noteikti pārejas periodi un dažādi izņēmumi. Minēto iemeslu dēļ arī, maigi izsakoties, nebija korekti publicēt 2022. gada Latvijas eksportētāju sarakstu, un galu galā eksporta noieta tirgus nomaiņa nav [iespējama pat] dažu mēnešu, nemaz nerunājot par [iespēju to reāli izdarīt dažu] dienu, laikā. Loģiska un saprotama būtu bijusi 2023. gada eksportētāju [uz Krieviju] publiskošana visās ES dalībvalstīs vienlaicīgi. Tas būtu korekti gan attiecībā uz sabiedrības reakciju, gan konkurences nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss. Viņaprāt, Ekonomikas ministrijas lēmums publicēt Latvijas eksportētāju sarakstu uz Krieviju gan par 2022. gadu, gan arī 2023. gadu ir uzskatāms par būtisku reputācijas kaitējumu. Jo īpaši, ja uz šo valsti savas preces sūta arī daudzu citu valstu, tostarp Eiropas un arī ASV, ražotāji, savukārt saraksti ar importētājiem no Krievijas publiskoti netiek.

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība  

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot...

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Nenoliedzami sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts ir nepatiess un aizvainojošs daudziem Latvijas uzņēmumiem. Proti, šajā sarakstā tika iekļauta informācija par tiem, kas ekportēja preces uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā, kas sākās 24. februārī, tie pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Jā, ir dati par uzņēmumiem, kuri eksportēja uz Krieviju 2023. gada pirmajos 6 mēnešos. Tomēr minētais saraksts neparāda, kuri uzņēmumi ir pārtraukuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. Jāņem vērā, ka attiecībā pret 2022. gadu 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023.gadā, un, analizējot datus pa gadiem, šo ir iespējams novērot.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija bija tendencioza un vedināja domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic. Tieši tāpēc forma un veids, kādā tika pasniegta attiecīgā informācija, ir uzskatāma kā kaitniecība, kura rada morālu ļaunumu (reputācijas zaudējumus) tiem uzņēmumiem, kuri jau pērn pārtrauca savu izstrādājumu eksportu uz šo valsti. Šāda nepatiesa informācija lika uzņēmumiem skaidrot situāciju saviem darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību turpmāk. Šāda veida paziņojumi nevar tikt vieglprātīgi izteikti, balstoties uz neatbilstošu metodoloģiju. Tieši tāpēc asociācija oficiāli pauda neapmierinātību par notikušo Ekonomikas ministrijai un pieprasīja publiski skaidrot un mainīt savus izteikumus, lai nodrošinātu, ka netiek iedragāta Latvijas lielāko uzņēmumu reputācija, kas ir atbildīgi rīkojušies, lai pārtrauktu savu darbību Krievijā un Baltkrievijā.

Visu rakstu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās ceļā uz Ukrainu, Čerņihivas apgabalu, dosies pirmās no Latvijas valsts humānās palīdzības moduļu mājām Čerņihivas iedzīvotāju izmitināšanai, informē Ekonomikas ministrija.

EM sarunu procedūras rezultātā ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "CMB Housing Factory" par 12 moduļu māju izgatavošanu un piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam līdz gada beigām.

Kā zināms, š.g. 21.-25.maijā notika ekonomikas ministres Ilzes Indriksones, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas teritorijas plānotāju asociācijas pārstāvju vizīte Ukrainā (Kijivā, Čerņihivā), kuras mērķis bija pārrunāt potenciālā atbalsta sniegšanu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā atbilstoši viņu vajadzībām.

Saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi. Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas 2 skolas, 1 arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, 4 arodskolas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Brīvdienu intervija ar OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu

Db.lv, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Studēt IT - mīti un iespējas

Sandris Artemjevs, “Codelex” programmēšanas skolas dibinātājs un vadītājs, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par ko būs meža nozares protests?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru