Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Latvijai turpmākās ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un arī sociālās sistēmas uzturēšanai nākamajā piecgadē būs nepieciešami vismaz papildu 100 000 viesstrādnieku, jo ik gadu kopš šī gadsimta sākuma darba tirgū ienāk mazāk darbspējīgo cilvēku, nekā to pamet.

"Tā ir skaudra realitāte, ka ik gadu Latvijā nomirst vairāk nekā piedzimst, to vēl paspilgtina emigrācija, kā rezultātā iedzīvotāju skaits atkarībā no gada sarūk par 15 000 līdz 20 000, tādējādi sarūk ne tikai potenciālo preču un pakalpojumu patērētāju skaits, bet arī potenciālo darbinieku skaits," situāciju skaidro ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

Viņš, rakstot disertāciju, ir analizējis vairākus iespējamos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības scenārijus un modelējis tās nākotnes situāciju caur Latvijas un Eiropas Savienības sociālekonomisko procesu pārmaiņu prizmu. „Faktiski laikā no 2025. līdz 2030. gadam darba spēka deficīts sāks straujāk pieaugt, un tā ietekmē Latvijai kopumā būs nepieciešams piesaistīt un integrēt darba tirgū un pilnvērtīgā nodokļu likumdošanas ietvarā aptuveni papildu 100 000 viesstrādnieku — vidēji ik gadu ap 20 000,” secina E. Voļskis.

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot kaitējumu tiem uzņēmumiem, kuri eksportu uz šo valsti pārtraukuši. Vienlaikus tirdznieciskos darījumus ar sankciju neskartām precēm Krievijā joprojām veic daudzu valstu kompānijas.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis atgādina, ka joprojām vairāk nekā pusotru gadu pēc kara sākuma ir pietiekami daudzu produktu, kuri pagaidām nav tikuši pakļauti sankcijām, kaimiņvalsts tirgū, daudzu valstu, tostarp Ukrainu atbalstošās Eiropas un ASV kompānijas joprojām turpina eksporta – importa darījumus ar Krieviju.

Tendenciozs kaitējums biznesam 

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus...

"Tas nebūt nav vienkārši, jo bankas Latvijā ļoti skrupulozi pārbauda un kontrolē naudas plūsmas gan uz, gan arī no Krievijas un Baltkrievijas, un izslēdz jebkādas iespējas maksājumiem ar sankcionētie subjektiem, precēm un pakalpojumiem. Bez tam jārēķinās, ka bez ES sankcijām tiek skatīti arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankciju saraksti," uz jautājumu, cik grūti ir strādāt ar Krievijas un Baltkrievijas darījumu partneriem ar precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos un par to veikt attiecīgus norēķinus, atbild E. Voļskis. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas eksportu uz Krieviju 2023. gada janvārī – jūnijā rāda, ka tā kopējais apjoms ir 562.18 milj. eiro, savukārt importa vērtība šajā pašā laikā bija 321.37 milj. eiro.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Bīstams precedents

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits uzskata, ka tas ir "prātam neatverami, kā var Latvijas valsts iestādes, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju — uzņēmēju – naudas, var atļauties publiskot kaut kādu informāciju, kura kā bumerangs sit pa šiem ražotājiem! Tieši šādu efektu radīja Latvijas eksportētāju, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, saraksta publiskošana. Jo īpaši sāpīgi, ja ļoti daudzi uzņēmēji šo eksporta virzienu jau pērn arī ir slēguši. Nezinu, vai tiešām valsts institūcijas un to vadība, kura publisko attiecīgos datus, darbojās konkurentu vai kādas valsts interesēs, bet fakts, ka uzņēmēji milzīgā steigā dabūja sniegt paskaidrojumus kredītiestādēm, kuras apkalpo šo uzņēmumu kontus. Un kur tad vēl izskaidrojošais darbs — taisnošanās – darījumu partneriem ārzemēs un pat Latvijā, ka 2022. gadā vēl pirms Krievijas invāzijas patiešām sūtījām uz šo valsti, bet jau pērnvasar šī nodarbe pilnībā ir pārtraukta. Un cik resursu ir jāiegulda, lai potenciālais pircējs sadzirdētu šo ražotāju vēstījumu, tam noticētu un neizvairītos pirkt tā izstrādājumus! Vienlaikus ir jautājums, kāpēc tad tās pašas iestādes pēc eksportētāju saraksta analoģijas nepubliskoja uzņēmumu sarakstu, kuri 2022. un arī 2023. gadā importē preces no Krievijas? To nevar saukt par darbību, kas atbalsta ražotājus un eksportu, tieši pretēji. Kurā citā valstī vēl kaut kas tamlīdzīgs pieredzēts, ka valsts iestāde zāģē zaru, uz kura pati sēž?! Diemžēl šis ir kārtējais gadījums, kad vietā ir jautājums, kā interesēs strādā valsts iestādes un kas tajās īsti notiek, par ko tad saņem algu? Katram lēmumam, darbībai ir savs darītājs, kam ir vārds un uzvārds. Ja uzņēmējs kļūdās, viņu atrod un soda ar reālu naudu, tāpēc loģiski būtu, ja ar sava personīgā maka saturu atbildētu arī valsts iestādēs strādājošie, kuri, nedomājot par sekām, sagatavoja un publiskoja šādu eksportētāju sarakstu".

Visu rakstu un datus par ES valstu eksportu un importu ar Krieviju lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!