Jaunākais izdevums

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Atšķirība mērāma padsmit gados

«Statistikas dati ir nepielūdzami neatkarīgi no tā, vai par tiem izsakām sašutumu, izbrīnu vai pārsteigumu,» pētījuma pārsteidzošos datus komentē a/s BDO Finanšu un riska konsultāciju pakalpojumu partneris Edgars Voļskis. Viņš atzīst, ka, vērtējot vīriešu un arī sieviešu dzīves ilgumu pensijā, jāpieņem bēdīgā Latvijas vieta. «Iemesli un cēloņi šādām vietām būtu meklējami gan valsts varas (politiķu) pieņemtajos un arīdzan nepieņemtajos lēmumos attiecībā uz savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, kā arī pašu cilvēku dzīves veidu un attieksmi pret savu veselību un vēl jo vairāk ‒ arī dzīvību,» uz jautājumu par iemesliem, kāpēc Latvijā vidējais vīriešu un arī sieviešu dzīves ilgums tomēr būtiski atšķiras no citu Eiropas valstu rādītājiem, atbild E. Voļskis.

Un ko gan varam vēlēties, ja, pēc Eurostat datiem, ES vidēji vīrieši veselīgi dzīvo 63,5 gadus, bet sievietes 64,5 gadus, tad Latvijā dzīvo 10‒12 gadus īsāku mūžu ‒ 52,6 gadus vīrieši un 54,3 gadus sievietes. Nenoliedzami, ka to ietekmē cilvēku dzīvesveids ‒ alkohols, tabaka, pārgalvīgu (neapdomīga) rīcību kopums, kuru rezultāta cieš veselība, ‒ tomēr tas nebūt nav viens vienīgais iemesls, bet gan tikai viens no virknes. Proti, var nelietot alkoholu, nesmēķēt un nenodarboties ar «veselībai un dzīvībai» bīstamiem «piedzīvojumiem», bet tik un tā nesagaidīt vecumu, no kura varat saņemt vecuma pensiju, jo valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindās jāpavada ne tikai mēneši, bet atsevišķos gadījumos pat gads. Ārsti par šo problēmu trauksmi ceļ jau sen, bet rezultāti nav tādi, kādiem tiem vajadzētu jābūt. Vēl vairāk, Latvija bez kara, dabas un tehnogēnām katastrofām pēc mirstības pieauguma 2021. gadā (laiks, kad bija Covid-19 pandēmija) bija trešajā vietā pasaulē. Šāda informācija vai pieredze gados jaunākiem cilvēkiem var vien kalpot kā papildu motivators doties strādāt un dzīvot uz citu valsti.

Augs pensionēšanās vecums

«Medicīnas attīstība jau ir pagarinājusi un vēl pagarinās cilvēku dzīves ilgumu, to var redzēt, palūkojoties, cik ilgi vidēji cilvēki dzīvoja pirms 100 gadiem, taču tas nozīmē arī augstāku latiņu gadu skaitam, no kura brīža cilvēki varēs saņemt vecuma ‒ kad nevar strādāt ‒ pensiju,» skaidro E. Voļskis. Viņš norāda, ka pašlaik dažādās valstīs ir noteikts atšķirīgs vecums, no kura tad var saņemt vecuma pensiju, ‒ Grieķijā, Dānijā tie ir 67 gadi, bet Zviedrijā ‒ 62 gadi, Turcija un Slovēnijā ‒ 60 gadi. «Francijā vecuma pensijas saņemšana paredzēta no 62 gadiem, bet valsts vara to vēlējās pakāpeniski paaugstināt, kas izraisīja plašu dzelteno vestu protesta kustību,» skaidro E. Voļskis.

Viņš norāda, ka tieši garāks dzīves ilgums ir viens no faktoriem, kas mudina daudzu valstu politiķus uzmanīgi, bet apņēmīgi paaugstināt vecuma pensijas saņemšanas slieksni. Tiesa, šajā jomā nedrīkst pārspīlēt, jo var jau noteikt tādu vecuma pensijas saņemšanas gadu skaitu, ka cilvēkiem pazūd motivācija veikt jebkādus maksājums pensijas uzkrāšanai. «Jo īpaši tas attiecas uz valsts pensiju sistēmām, kuras nav mantojamas,» tā E. Voļskis. Viņš atzīst, ka diez ko motivējoša uzkrājumu veidošana vecumdienām nav iespējama, ja to baudīšana varētu ilgt tikai kādu gadu.

«Noteikti, bet šādā kategorijā noteikti nedomās tie cilvēki, kuri nerūpējas par savu veselību, drošību un dzīvību,» tā uz jautājumu, vai vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,2 gadi, bet vecuma pensijas piešķiršana no 65 gadiem demotivēs maksāt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu maksājumus, atbild E. Voļskis. Viņš arī piebilda, ka katram cilvēkam ir savs mūža ilgums, kam nav nekāda sakara ar vidējo ‒ aritmētiski ‒ izrēķināto.

Aizgāji pensijā ‒ būsi nabags

Daļa cilvēku, kuri sasnieguši vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo gadu slieksni, joprojām turpina strādāt, jo, pirmkārt, to ļauj viņa veselības stāvoklis, otrkārt, pensijas apmērs ir tik niecīgs, ka cilvēks ar to vienkārši nespēj izdzīvot, treškārt, trūkst darba roku (Latvijā ap 200 000), un trūks vēl vairāk, jo nav jauno, kam aizstāt vecos. «Būtiskākais rādītājs ir, kāds ir cilvēka individuālais neto ienākumu atvietojamības līmenis ‒ pensijas attiecība pret pēdējo algu, ko saņem pirms pensijas. Ja pensijas apmērs pret algu sasniedz 40% līmeni, tā ir nabadzības apliecība, ja šis līmenis ir 60‒80%, tas ir optimāli labs, bet ja tas ir 90‒100%, tad tas ir izcili, jo tādējādi cilvēks nezaudē savu dzīves līmeni, bet tautsaimniecība ‒ patērētāju,» skaidro E. Voļskis. Viņš atzīst, ka jo īpaši šis jautājums ir aktuāls straujās inflācijas laikos.

«Algu pieaugums vidēji ik gadu ir 3% līmenī, tas nozīmē, ka pensiju aktīvu pieaugumam būtu jābūt vismaz 6% līmenī, kas uzkrājumu veidošanas laikā 40‒45 gados izlīdzina ekonomikas svārstības,» skaidro E. Voļskis. Viņš atzīst, ka Latvija salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm pēdējo 20‒25 gadu laikā ir piedzīvojusi daudz straujāku cenu piegumu, un līdz ar to arī savulaik ieguldītā viena lata vai viena eiro atdeve, rēķinot pret tā ieguldījuma pirktspējas brīdi, ir zemāka, nekā tā būtu citviet. «Latvijā ir neliels skaits pensionāru, kuru pensija pārsniedz 1000 eiro, bet vairumam tās apmērs knapi ļauj izdzīvot, vai arī viņi ir spiesti paļauties uz savu bērnu vai mazbērnu atbalstu,» secina E. Voļskis.

Nav ticības esošajai sistēmai

Latvijā pašlaik ir jauktā pensiju sistēma, kur obligāta ir valsts (jeb tā dēvētā) pirmā līmeņa pensija (maksā kā daļu no cilvēka valsts sociālas obligātās apdrošināšanas iemaksām), otrā līmeņa pensija, kas tiek ģenerēta 6% apmērā no VSAOI iemaksām, trešā līmeņa ‒ paša cilvēka maksājumi (var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru) privāto pensiju pārvaldītājiem. «Ir arī vēl divi citi pensiju uzkrājumu veidošanas mehānismi ‒ cilvēka investīcijas zemē (mežā), ēkās, dārgmetālos, mākslas darbos, kurus var konvertēt naudā ‒ iztikas līdzekļos ‒, kā arī bērni ‒ jo vairāk bērnu, jo lielāka iespēja no viņiem saņemt atbalstu vecumdienās,» norāda E. Voļskis.

Viņš atzīst, ka pirmā līmeņa pensijas Latvijā nav mantojamas un, cilvēkam nomirstot, tās paliek valstij, otrā līmeņa pensijas ir mantojamas, bet 27 pensiju plāni, kuriem ir 10 privātie pensiju pārvaldītāji, «dzīvo» mīnusos. «Skan dīvaini, bet Slovēnijā ar tieši tādu iedzīvotāju skaitu, tikai daudz lielāku ekonomiku, ir divi pensiju plāni un viens to pārvaldītājs valsts personā, tie tiek kotēti Frankfurtes biržā un strādā ar peļņu,» uz paradoksālo situāciju ar otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldīšanu Latvijā norāda E. Voļskis. Viņš vērš uzmanību, ka minētais tikai rada jautājumus par otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darbību un cilvēku motivāciju (nav brīvas izvēles, ir piespiedu kārtība) tajos iesaistīties. «Nav pārsteigums, ka turīgi cilvēki, investējot paši, iegūst labākus rezultātus, nekā spēj sasniegt privātie pensiju pārvaldītāji Latvijā, būtībā tādējādi sagatavojot augsni sarunai par pašreizējās sistēmas kapitālā remonta nepieciešamību,» skaidro E. Voļskis.

Viņš pieļauj, ka perspektīvā valsts pensiju līmenis pat nespēs nodrošināt cilvēka izdzīvošanai nepieciešamo minimumu, kas liks meklēt alternatīvas privātajā pensiju apdrošināšanā. «Ir valstis, kurās šodien nav valsts pensiju apdrošināšanas sistēmas (Ķīna, Indija, arī ASV), bet ir privātā, Latvijā pašlaik ir jauktā ‒ valsts un privātā,» skaidro E. Voļskis. Viņa ieskatā Latvijā otrā līmeņa privātā pensiju pārvaldīšana nav salīdzināma ar ASV, kurā ieguldītājam ir milzīgas tiesības savu pensijas uzkrājumu pārvaldīšanā.

«Pensiju fondi, kuri 80% iegulda obligācijās, kurām ir fiksēts ienākuma līmenis,» uz jautājumu, kāds ir visizdevīgākais risinājums, atbild E. Voļskis. Viņš atgādina, ka ļoti daudz uzņēmumu, kuru akcijās savulaik naudu ieguldīja pensiju pārvaldītāji, sen vairs neeksistē. Pastāv risks, ka līdzīgi notikumi var atkārtoties ar šodien ļoti pievilcīgo kompāniju akcijām. Neviens nevar prognozēt, vai tās būs un sekmīgi strādās pēc 10, 20 vai pēc 30 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītiestāžu virspeļņas nodoklis - risks iedzīvotāju uzkrājumu veidošanā

Jana Muižniece, biedrības “Sabiedrības novecošanās atbalsta platforma” vadītāja, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Risinājumi pensijas sistēmas uzlabošanai: vai pietiekami un tālredzīgi?

Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa 18. jūlija numurā tika publicēts Māra Ķirsona raksts Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus. Šajā rakstā tika aplūkots, kā Latvija izskatās uz Eiropas konteksta. Secinājumi ir briesmīgi.

Latvijas vīriešu vairākums nebūs nākotnes pensionāri. Par sievietēm ir cits stāsts.

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus 

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas...

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aprīlī Ministru kabineta sēdē norādīja, ka Latvijai “neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu”. Ko rāda statistika? Paceļot pensijas vecumu no 65 uz 68 gadiem, puse Latvijas vīriešu (tāda ir statistika) nekad neizvilks līdz pensijas vecumam. Visas šo cilvēku sociālā nodokļa iemaksas un maksājumi pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī ir bezjēdzīgi.

Pavasarī tika sākta kārtējā valsts kampaņa par pelēkās ekonomikas apkarošanu. Pēc šī raksta publikācijas atbildēja Centrālā statistikas pārvalde, kas uzsvēra, ka 2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvos vēl 14 gadus, bet sievietes - 19 gadus.

Kā norāda CSP, tad tāds rādītājs kā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir vispārējs sabiedrības veselības rādītājs, kurā tiek ietverta arī zīdaiņu un agrīnā mirstība, kā arī mirstība vēlākos gados līdz pensijai, kā arī tas, ka šis rādītājs „nekādā veidā neattiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuri būs nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. Iedzīvotajiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši”. Kā norāda CSP, tad „lai analizētu situāciju ar pensijas vecumu sasniegušajiem, jāizmanto attiecīgajai vecuma grupai aprēķinātais paredzamais mūža ilgums”.

CSP arī norāda, ka „saskaņā ar starptautiski salīdzināmiem pēdējiem pieejamajiem datiem uz 2021.gada sākumu, Lihtenšteinā, Islandē, Šveicē, Japānā, Norvēģijā un citās attīstītās valstīs vīriešiem pēc 65 gadu sasniegšanas vidēji paredzams nodzīvot vēl aptuveni 20 gadus, kas ir par 6 gadiem vairāk nekā Latvijā. Savukārt sievietēm 65 gadu vecumā visgarākais atlikušais mūžs prognozēts Japānā - vēl 25 gadi, Dienvidkorejā, Lihtenšteinā un Spānijā - vēl 24 gadi, kas ir par 5-6 gadiem vairāk nekā Latvijā”.

Labi, nestrīdamies ar CSP! Aplūkojam šo rādītāju nevis Eiropas, bet globālā kontekstā. Pēc paredzamā 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilguma Latvija ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latīņamerikas vai arābu valsts. Pat pilsoņu karu plosītajā Sīrijā vīriešu prognozējamais vecums 2021. gadā bija lielāks nekā Latvijā. Jā! Vidējais 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilgums Latvijā bija 68,6 gadi. Vidēji Latīņamerikā tie bija 68,8 gadi, arābu pasaulē - 68,8, bet vidēji pasaulē - 68,9 gadi. Mēs esam zem pasaules vidējā, zem arābu pasaules, zem Latīņamerikas vidējā. Izskatās, ka Latvija ir Latīņamerikas valsts, kas kaut kā iesprukusi attīstīto valstu klubiņā. Ko aritmētiski nozīmē vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,6 gadi? Ja pensijas vecums būs 65 gadi un lielāks, tad gandrīz puse no vīriešiem līdz pensijai nenodzīvos vai pensiju saņems tikai dažus gadus. Puse!

Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc pensiju indeksu plāni pelna ar mainīgām sekmēm?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?

Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.

Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?

Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 25,375 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas dati.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2023.gada pirmajā ceturksnī samazinājušās par 7% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem un veidoja 20,349 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 4,3% - līdz 4,995 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 12,735 miljoni eiro, kas ir par 26,2% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, tostarp 95,4% jeb 12,151 miljons eiro izmaksāts saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 698,732 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir pieaugums par 4,5% jeb 29,887 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāts 96,381 miljons eiro, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2021.gadā, informē Latvijas Banka.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gadā samazinājušās par 14,3% salīdzinājumā ar 2021.gadu un veidoja 77,066 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 15,3% - līdz 19,155 miljoniem eiro.

No pensiju plānu kapitāla pērn izmaksāti 61,357 miljoni eiro, kas ir par 94,8% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp 95,5% jeb 58,586 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā.

2022.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 688,845 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 8,3% jeb 60,593 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēmis nodokļu izmaiņu paketi, kas cita starpā paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu no nākamā gada un ienākuma nodokļa celšanu no 2025.gada.

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka 2024.gada 1.janvārī PVN Igaunijā tiks celts līdz 22% no pašreizējiem 20%. No 2025.gada vairs nav paredzēts uz viesu izmitināšanas pakalpojumiem attiecināt samazinātu 9% PVN likmi.

Likumprojekta pavadvēstulē pasusts, ka mērķis ir panākt sabalansētu budžetu, palielinot budžeta ieņēmumus un padarot nodokļu sistēmu iedarbīgāku, kas nozīmē samazināto likmju atcelšanu.

Tāpat likumprojekts paredz atcelt vairākus nodokļu atvieglojumus, tādējādi ļaujot valstij vairāk līdzekļu ar mērķētām subsīdijām atvēlēt tiem, kam tas patiešām nepieciešams, norādīja valdības preses dienestā. Paredzēts, ka no 2024.gada vairs nebūs iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu saistībā ar bērna vai laulātā ņemšanu apgādībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 7,8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir par 11 % vairāk nekā 2021. gadā, liecina kompānijas publicētie gada pārskata rezultāti.

“Peļņas pieaugumu galvenokārt noteica labs risku apdrošināšanas rezultāts un veiksmīga ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija. Pozitīvas izmaiņas finanšu saistību vērtībā nesušas pat labākus rezultātus, nekā iepriekš tika prognozēts,” norāda Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

Savukārt bruto parakstīto prēmiju apjoms pērn audzis no 102,5 miljoniem eiro līdz 120,8 miljoniem eiro jeb par gandrīz 18%. Pērn pieaugusi gandrīz visu apdrošināšanas produktu popularitāte, bet jo īpaši veiksmīgi klājies Mūža pensijas apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu, informē V. Gustsons.

“Daļēji šādu tendenci veicinājusi arī pagājušā gada augstās inflācijas ietekme. Darba devēji, redzot, kā sadārdzinās, piemēram, medicīnas pakalpojumu cenas, iegādājās saviem darbiniekiem dārgākas veselības apdrošināšanas polises - šāda tendence bija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Savukārt pieaugums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu skaidrojams ar to, ka daļai iedzīvotāju ar vidējiem un augstiem ienākumiem arī pēc straujā cenu kāpuma maksājumiem par enerģiju, degvielu un pārtiku aizvien palika pāri brīvi līdzekļi, kurus novirzīt nākotnes uzkrājumiem,” norāda V. Gustsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Faktori, ko izsvērt, izvēloties “labumu grozu” darbiniekiem

Aļona Jurģele, SEB Life and Pension Baltic SE korporatīvo klientu nodaļas vadītāja Latvijā, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2020. gada, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, pārmaiņas ikviens no mums izjutis visdažādākajās dzīves jomās, un darba vide daudziem nav izņēmums.

Pandēmija cita starpā mudināja pievērst lielāku uzmanību darba un atpūtas līdzsvaram, rūpēties ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību, un uz šo abu elementu līdzsvaru sāka tiekties arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā. Šobrīd skaidri redzam, ka darbinieki kļūst prasīgāki pret dažādiem motivācijas instrumentiem jeb tā sauktajiem “labumu groziem” un sagaida ne tikai tūlītējus ieguvumus, bet arī ilgtermiņa risinājumus.

Lai gan darbinieku veselības apdrošināšana joprojām ir viens no populārākajiem papildu labumiem, gan mazie, gan lielie uzņēmumi nereti izvēlas darbiniekiem veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Diezgan bieži darba devēji pašiem darbiniekiem dod iespēju izvēlēties, kurā no abiem krāšanas instrumentiem viņi vēlas novirzīt savu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī preses izdevumiem, tādējādi likumprojekti nosūtīti atpakaļ parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.

Valdības sēdē tika nolemts nosūtīt atpakaļ izskatīšanai parlamentā grozījumus Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes nodokļa likumā, Azartspēļu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī Ienākuma nodokļa likumā un Militārā dienesta likumā.

Likumprojekts paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra PVN likme Igaunijā tiks paaugstināta no pašreizējiem 20% līdz 22%. No 2025.gada PVN viesu izmitināšanas pakalpojumiem tiks celts no pašreizējiem 9% līdz 13%, kas ir zemāk nekā sākotnēji ierosināts. Savukārt preses izdevumiem PVN likme tiks celta no pašreizējiem 5% līdz 9%.

Akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī cigaretēm un smēķējamai tabakai no 2024.gada trīs gadus tiks palielināts par 5% gadā. Plānotais akcīzes nodokļa specifiskiem mērķiem paredzētās dīzeļdegvielas kāpums ir atcelts, tādējādi saglabājot likmi šāda veida degvielai Eiropas Savienībā minimālajā atļautajā līmenī 21eiro par 1000 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons pēc 22 šajā amatā nostrādātiem gadiem dodas pelnītā atpūtā. No 2023. gada 1. jūlija par filiāles vadītāju kļūs līdzšinējais uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Ervins Vēveris.

"Darbs uzņēmuma vadībā visus šos gadus ir bijis ļoti interesants, aizraujošs laiks. Saku vislielāko paldies “Compensa Life” komandai, ar kuru kopā izdevies sasniegt tiešām būtiskus biznesa mērķus. Esam kļuvuši par vienu no vadošajām dzīvības apdrošināšana sabiedrībām Latvijas tirgū ar stabilu, izaugsmē vērstu attīstību, plašu filiāļu tīklu, zinošiem darbiniekiem un mūsdienīgiem, dinamiskiem dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem. Jaudīga izaugsme panākta uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, aug Mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, veiksmīgi ieviests jaunums Latvijas tirgū - onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop u.c. Esmu pārliecināts, ka Ervins Vēveris kopā ar “Compensa Life” vadības komandu turpinās efektīvi attīstīt un vadīt uzņēmumu, sasniedzot jaunus apvāršņus," stāsta Viktors Gustsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Purgailis: Pensiju plāni Latvijā atkal pelna

Db.lv, 03.07.2023

"Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgi visi Latvijas pensiju otrā līmeņa plāni pēdējo sešu mēnešu laikā strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu un lielākā daļa pārvaldīto aktīvu vērtību palielinājuši arī viena gada periodā, informē bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, atsaucoties uz "manapensija.lv" datiem.

Lielākie ieguvēji šobrīd ir tie iedzīvotāji, kas, neskatoties uz piedzīvoto tirgus korekciju 2022.gadā, turpinājuši veikt regulāras iemaksas pensijas otrajā un trešajā līmenī, norāda Purgailis.

Viņš skaidro, ka iedzīvotāji, kuri ir turpinājuši veikt iemaksas pensijas otrajā vai trešajā līmenī, akciju tirgus kāpuma rezultātā ir izlīdzinājuši 2022.gada tirgus korekcijas rezultātā piedzīvotos īslaicīgos zaudējumus, un viņu pensiju uzkrājumi atkal pieaug. Veiktās iemaksas ir ļāvušas pensiju pārvaldniekiem iegādāties salīdzinoši lētus aktīvus, kuru vērtība šobrīd ir krietni pieaugusi.

Purgailis informē, ka visizdevīgākajā pozīcijā atrodas tie iedzīvotāji, kuri izmanto aktīvos pensiju plānus, kur dažādu uzņēmumu akciju vai indeksu īpatsvars veido līdz pat 100% no to apjoma - šo plānu vidējais ienesīgums pēdējā pusgada laikā ir aptuveni 9,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LBAS: Pensionēšanās vecuma paaugstināšana veicinātu ēnu ekonomiku

LETA, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana veicinātu lielāku ēnu ekonomikas izplatību Latvijā un neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai, šādu viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņa ieskatā, nav ekonomiska pamatojuma, lai šobrīd paaugstinātu pensionēšanās vecumu. Tā vietā būtu jārada citi veidi, kā iegūt papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam, piemēram, palielinot darba samaksu un proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, nevis likmes.

Kariņš: Latvijā būs jādomā par pensijas vecuma celšanu 

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē...

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē 6.aprīlī izteicās, ka Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu. Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Vēlāk viņš skaidroja, ka pensionēšanās vecuma celšana nav šī Saeimas sasaukuma jautājums, taču pie tā nākotnē var nākties atgriezties, jo valstī arvien akūtāk trūkst darbaspēka.

Savukārt labklājības ministre Evika Siliņa (JV) Latvijas Radio norādīja, ka Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, kas 2025.gadā sasniegs 65 gadu vecumu, un jauna reforma pašlaik netiekot plānota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 01.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.augusta numurā lasi:

Statistika

Bezdarbs saglabājas nemainīgs. Cik ilgi?

Tēma

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Aktuāli

Bez naudas ekonomiskā attīstība buksē

Pārtika

Liellopu eksporta vietā pārdos gatavus produktus

Mobilitāte

Gaidāms elektrouzlādes staciju būvniecības bums

Pārtikas cenas

Pārtikas inflācija tik ļoti var neatslābt

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Vai trūkums vairo cilvēktiesību neievērošanu?

Mākslīgais intelekts

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iegādājas mājokļus ārvalstīs

Db.lv, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No š.g. 24. līdz 26. aprīlim Latvijā vadošās luksusa klases nekustamo īpašumu aģentūras Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko apmeklēja Lasvegasu, ASV, lai piedalītos zīmola Sotheby’s International Realty organizētajā Globālajā tīklošanās pasākumā.

I.Mazurenko piedalījās vērtīgā paneļdiskusijā, sniedza prezentācijas un aktīvi diskutēja ar nekustamo īpašumu zīmola pārstāvjiem no dažādām pasaules valstīm. I.Mazurenko vēlas dalīties ar saviem iespaidiem un secinājumiem par to, kā, iegādājoties nekustamo īpašumu, Latvijas iedzīvotāju paradumi atšķiras no ārvalstu pircēju rīcības.

Nozīmīga zīmola Sotheby’s International Realty vērtība ir starptautiskas auditorijas uzmanības piesaiste, tāpēc uzņēmums regulāri veicina un atbalsta kontaktu dibināšanu starp tā pārstāvjiem dažādās pasaules valstīs. Globālais tīklošanās pasākums ir zīmola nozīmīgākais un lielākais ikgadējais pasākums, kas notiek ar mērķi attīstīt jaunu un kvalitatīvu profesionālo sadarbību starp nekustamo īpašumu ekspertiem. Pasākums šogad pulcēja vislielāko dalībnieku skaitu uzņēmuma vēsturē – 3000 speciālistu no gandrīz 40 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā otrdien tiek plānoti jauni streiki, protestējot pret prezidenta Emanuela Makrona īstenoto pensiju reformu.

Varas iestādes paredz, ka otrdien plānotajā protesta akcijā piedalīsies līdz 600 000 demonstrantu. Tas ir ievērojami mazāks skaits nekā protestu kulminācijas laikā pirms dažiem mēnešiem.

Makrona centriskā valdība uzskata pensiju sistēmas reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecuma palielināšanu no 62 uz 64 gadiem, par galīgi pieņemtu. Arodbiedrības un daži opozīcijas locekļi tomēr nav atteikušies no cīņas un grib novērst attiecīgā likumprojekta ieviešanu 1.septembrī.

Ceturtdien parlamentā ir plānotas debates par opozīcijas ierosinātu likumprojektu, kas atceltu pensiju reformu, kuras pieņemšanu Makrons panāca, apejot parlamenta apakšpalātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu 39 078 eiro apmērā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita ikmēneša pensijas nodrošināšanai līdz šā gada beigām 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma.

Tostarp paredzēts 5240 eiro finansējums par jūliju un 33 838 eiro finansējums līdz šā gada beigām.

Kā norāda Valsts kancelejā (VK), likums par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu noteic, ka, atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts sociālās un citas garantijas. Viena no sociālajām garantijā ir ikmēneša pensija 85 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma.

Izvērtējot Valsts prezidenta kancelejai 2023.gadā pieejamos finanšu līdzekļus, konstatēts, ka tie nav pietiekami minētās sociālās garantijas nodrošināšanai normatīvajos aktos paredzētajā apmērā, tāpēc ir nepieciešams papildu finansējums 39 078 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru