Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907.

Sākotnēji VSAA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

VSAA uzsver, ka tiek analizēts katrs indivuduāls gadījums, lai pēc iespējas operatīvi precizētu algas nodokļa grāmatiņas atrašanās vietu un atrisinātu situāciju.

Savukārt VID informēja, ka pašiem pensionāriem šajā situācijā nekas nav jādara.

VID norāda, ka tas, sadarbojoties ar VSAA, aktīvi strādā, lai nodrošinātu visu nestrādājošo pensionāru algas nodokļa grāmatiņu iesniegšanu VSAA un līdz ar to aģentūra varētu veikt pēc iespējas operatīvāku pensiju pārrēķinu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzaicinājusi uz sarunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par šā gada janvārī nepareizi pārrēķinātajām pensijām daļai pensionāru, tviterī raksta Siliņa.

Viņa norāda, ka valsts iestādēm ir jāstrādā iedzīvotāju labā, tādēļ sagaida skaidru redzējumu, kā tiks uzlabots iestāžu darbs un sadarbība, lai šādas birokrātiskas kļūdas neatkārtotos.

Tikšanās plānota pirmdien, 20.janvārī.

Kā ziņots, pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo VID nav nosūtījis VSAA pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907, noskaidroja aģentūra LETA.

Sākotnēji VSAA aģentūrai LETA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

Ja mēs raugāmies no pensiju kapitāla krājēju pozīcijas, valdības atbalsts Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes 1% pārnesi no 2. līmeņa uz 1. līmeni, ir mazāk slikts variants nekā iepriekš piedāvātais.

Tomēr sabiedrībai šobrīd to mēģina pasniegt kā kompromisu, un tas izskatās pēc ļoti apšaubāma kompromisa. Ironiski, bet viens no lielākajiem šo priekšlikumu ieguvējiem varētu būt tieši valdošā politiskā koalīcija. Koalīcijai valsts budžeta apstiprināšana Saeimā nozīmēs uzticības balsojumu un valdības stabilitāti. Nākas domāt, ka šajā gadījumā plāns varētu būt sasniegt šo mērķi faktiski neveicot solīto – nerealizējot diezgan sarežģīto nodokļu reformu jeb kārtējo reizi neizdarot mājasdarbu.

Lielākais zaudētājs šajā situācijā būs esošie nodokļu maksātāji un topošie pensionāri. Esošajiem pensionāriem pensijas tāpat būtu jāindeksē, ņemot vērā to nepietiekamu apmēru un dzīves dārdzību. Šajā gadījumā pragmatiskāk būtu šim mērķim meklēt finansējumu citos avotos. Tādēļ jāsecina, ka esošie pensionāri, pretstatā tam, kā tas tiek publiski pasniegts, nav ieguvēji šajā situācija. Viņi ir pelnījuši lielākas pensijas neatkarīgi no tā, kas notiek ar iemaksām pensiju 2. līmenī.

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Saeima 4.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, taču opozīcija debatēs pauda neticību, ka šis ir tikai terminēts risinājums.

"Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka iemaksas otrajā pensiju līmenī nav valsts budžeta nauda, bet gan cilvēku personīgā nauda, un tās nav pakļautas politiskiem lēmumiem. Tavara ieskatā, ir liela iespējamība, ka 2028.gada beigās nebūs iespējams atgriezt iemaksas 6% apmērā.

Līdzīgi pauda deputāte Ramona Petraviča (LPV), norādot, ka ir naivi ticēt, ka tas būs terminēts risinājums, pieļaujot, ka "valdības roka stiepsies pensiju otrajā līmenī vēl kādu reizi".

Opozīcijas deputāte Viktorija Pleškāne (LPV) uzskata, ka šis likums parāda, ka ar valdību "viss ir slikti". Viņa aicināja meklēt alternatīvus risinājumus, kas nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti.

Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi šā brīža pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības.

Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka šobrīd vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.

Pensiju pārvaldnieku pretreakciju valdības iecerei samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, politiķi uzreiz nodēvēja par savu interešu lobēšanu, jo sarukšot pensiju pārvaldnieku peļņa. Ņemot vēra to, ka atlīdzība pārvaldniekiem tiek maksāta no kopējiem aktīviem, bet izmaiņas ietekmes tikai jaunas iemaksas nākamo 4 gadu laikā, tad pensiju pārvaldnieku peļņa tiek ietekmēta nebūtiski, taču cilvēku, kuri krāj savai nākotnes pensijai, uzkrājuma apmēru ietekmēs gan. Iemaksu samazinājums katram krājējam turpmāko četru gadu laikā būs 17% liels (līdz 2025.gada no bruto algas tie bija 6% un no 2025.gada līdz 2028.gadam 5%) . Protams, šī nauda netiek pavisam atņemta - tā tiks pārvirzīta pensiju 1. līmenī, no kura pensijas tiek izmaksātas šodienas pensionāriem. Tomēr ņemot vērā negatīvo demogrāfijas līkni, nākotnē samazināsies strādājošo skaits, kuru nomaksātie nodokļi uztur sociālo budžetu, tāpēc pieaugs katra cilvēka paša sarūpēto uzkrājumu nozīme. Pretējā gadījumā, pensijas vecumā varēsim pretendēt tikai uz niecīgu daļu no ierastajiem ienākumiem.

Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums.

Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu. Ja 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 gadi) bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu 1. līmeņa pensiju apmēru.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

Latvijas valdībai jāievieš ilgtspējīgu risinājumu, kas akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem dotu iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna, informē "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Viņa skaidro, ka Latvijas pensiju sistēma šobrīd nespēj pietiekami aizsargāt cilvēkus no finanšu tirgus svārstību riskiem tieši tajā brīdī, kad aizsardzība ir visvairāk nepieciešama - pensionēšanās laikā. Esošā kārtība paredz, ka, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēkam ir jāizņem visa pensiju otrajā līmenī gadiem uzkrātā kapitāla summa. Brīdī, kad akciju tirgus piedzīvo kritumu, pensionārs ir spiests fiksēt zaudējumus bez iespējas sagaidīt tirgus atgūšanos.

Dobrovoļska norāda, ka to šobrīd nākas pieredzēt cilvēkiem, kuriem jādodas pensijā, jo pēdējo nedēļu laikā starptautiskie finanšu tirgi ir piedzīvojuši būtiskus kritumus, galvenokārt bažu dēļ par ASV prezidenta Donalda Trampa plašo tarifu iespējamo ietekmi uz ekonomiku.

No nākamā gada valsts pensijas indeksējamo robežu varētu palielināt līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, paredz valdībā atbalstītais likumprojekts, par kuru kopā ar nākamā gada budžeta pakotni vēl būs jālemj Saeimai.

Šobrīd robeža līdz kurai esošā pensijas daļa tiek pakļauta pārskatīšanai noteikta 50% apmērā no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Šogad pārskatīta pensija vai tās daļu, kas nepārsniedz 683 eiro. Pensiju līdz tādam apmēram saņem 75% iedzīvotāju. Attiecīgi 25% pensijas saņēmējiem pārskatīta tika daļa pensijas.

Pensijas daļa, kas pārsniedz noteikto robežu, netiek pasargāta no inflācijas ietekmes, samazinot cilvēka pirktspēju, norādīja Labklājības ministrija (LM).

Visu pensijas apmēru plānots indeksēt arī personām, kurām vecuma pensija piešķirta ātrāk sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

LM anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.

Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, piebilst ministrijā.

Labklājības ministrija (LM) plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, informē ministrijā.

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Ministrijā norādīja, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, un ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki.

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un saskaņā ar pašlaik valsts noteikto regulējumu – katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas – 6% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, ar mērķi šo naudu investēt dažādos finanšu instrumentos un uzkrāt lielāku pensiju.

Pensiju 2. līmeņa ieguldīšana nav tikai veids, kā nodrošināt finansiālai drošākas vecumdienas. Tā ir arī iespēja atbalstīt Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē – daļa no tavām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās, riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt tavas pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē.

Kādēļ nevar vienkārši krāt naudu kontā, lai to pēc tam izmantotu pensijai?

Gadiem ejot, norēķinu kontā sakrātā nauda zaudēs vērtību inflācijas ietekmē. Savukārt, uzticot to pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldniekam, šie līdzekļi tiks ieguldīti finanšu tirgū, kas ļaus palielināt ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā gadījumā darbojas princips “nauda pelna naudu”, un tavs pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.

Baltijas tirgū darbu sācis Baltic Family Capital – pirmais holdinga uzņēmums, kas nodrošina pastāvīgu kapitālu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārdošanai un biznesa pēctecībai.

Baltic Family Capital plāno līdz 2030. gadam iegādāties vairāk nekā 20 vietējo uzņēmumu, nodrošinot to darbības nepārtrauktību un attīstību.

Latvijā reģistrētais holdinga uzņēmums AS Baltic Family Capital dibināts 2024. gadā, tā līdzdibinātāji un vairākuma akcionāri ir investīciju jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi Baltijas un Eiropas tirgū: Aleksejs Prokofjevs, Tenis Lēnerts, CFA un Igors Pašuks.

Šobrīd Eiropas un pasaules tirgos vērojama finanšu resursu pārvirzīšanās, ko veicina mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku došanās pensijā. Piemēram, Vācijā ik gadu 100 000 uzņēmumu vadītāju dodas pensijā bez biznesa pēctecības plāna un attiecīgi viens no četriem uzņēmumiem tiek likvidēts. Savukārt Japānā vidējo uzņēmumu skaits šobrīd samazinās par 1% gadā. Tas nozīmē 40 000 MVU likvidēšanu gadā, lai gan vairāk nekā puse no slēgtajiem uzņēmumiem bija pelnoši.

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, informē Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāku informāciju par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, VSAA neatklāj. Tomēr iestādē norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai.

Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8000 līdz 10 000 eiro.

VSAA skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām.

VSAA dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188,10 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226,60 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277,02 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333,72 eiro.

Latvijas 2024. gada dzimstības katastrofa pārspēj Otrā pasaules kara laika vissliktākos rādītājus. Atbilstoši CSP datiem 1945. gadā Latvijā piedzima 26,2 tūkstoši bērnu, savukārt, saglabājoties šī gada pirmo septiņu mēnešu tendencei, var prognozēt, ka 2024. gadā Latvijā piedzims aptuveni 12,8 tūkstoši bērnu.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, tad šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājās par 13,5%. Latvijā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas bija par 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Samazināšanās turpinājās arī augustā, kad Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija par 16,8% mazāks nekā 2023.gada augustā. Tā kā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un samazināšanās apjoms var mazināties tikai uz starptautiskās migrācijas rēķina un tikai tad, ja starptautiskās migrācijas bilance ir pozitīva. Pēc jaundzimušo skaita ( arī dzimstības uz 1000 iedzīvotājiem) 2023. gads bija vissliktākais Latvijas vēsturē, kad gada laikā piedzima tikai 14,5 tūkstoši bērnu.

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs.

Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb "longevity economy" izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?

Pasaules Veselības organizācijas jaunākie dati apliecina, ka katra pasaules valsts piedzīvo gan gados vecāku cilvēku skaita, gan īpatsvara pieaugumu. Paredzams, ka līdz 2050. gadam cilvēku skaits, kas ir 60 gadus veci un vecāki, gandrīz dubultosies, sasniedzot teju 2,1 miljardu visā pasaulē. Tāpat arī Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo vidēji par 5 gadiem ilgāk nekā 1991. gadā. Tādējādi, ņemot vērā pieaugošo gados vecāku cilvēku skaitu, finanšu jautājumi kļūst arvien būtiskāki.

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Pensiju sistēmas efektivitāte ir bijis viens no karstākajiem sarunu tematiem, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Ko varam uzlabot Latvijas pensiju sistēmā?

Elastīgāka pensijas izmaksa

Kas notiek ar mūsu pensijas otrā līmeņa uzkrājumu pensionējoties? Šobrīd iedzīvotājiem ir divas iespējas. Pirmā – pievienot savu personalizēto 2. līmeņa uzkrājumu pensiju 1. līmenim ar cerību, ka valsts ekonomika būs pietiekami spēcīga, lai pensijas izmaksas turpinātu līdz mūža galam. Otrais variants – izmantot Mūža pensijas apdrošināšanas polisi, kas paredz arī mantošanas iespēju. Abos variantos, dodoties pensijā, tiek fiksēts noteikts dzīves laikā uzkrātais naudas apjoms, bet kapitāla pieaugums pēc šī fakta nav iespējams. Pievienojot pensiju pirmajam līmenim, atliek cerēt uz vecuma pensijas indeksācijas procesiem, bet Mūža pensijas apdrošināšanas variantā labākajā gadījumā tiek iecenots neliels fiksēts procentu ienākums.

Pagājušajā nedēļā VAS "Latvijas loto" momentloterijā "Miljons" otro reizi laimēts viens miljons eiro, pavēstīja kompānijā.

Laimētāja ir rīdziniece, kura strādājusi finanšu un ražošanas nozarēs, taču tagad ir pensijā.

Kā norāda laimesta ieguvēja, laimesta lielāko daļu viņa plāno dāvināt bērniem un mazbērniem, bet ideju, kā tērēt savu laimesta daļu, patlaban vēl neesot.

"Latvijas loto" skaidro, ka viss laimests rīdziniecei tiks izmaksāts ne vairāk kā divos maksājumos 30 dienu laikā.

Kā atzīmē "Latvijas loto" pārstāvji, likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka no loteriju laimestiem virs 3000 eiro laimētājam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un kopumā, pēc nodokļu nomaksas, laimētāja saņems 697 178 eiro. Atlikusī summa nonāks gan valsts, gan Rīgas pašvaldības budžetā.

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.