Eksperti

Kāpēc apdrošinātājs man nemaksā jeb kā strādā apdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents,24.09.2024

Jaunākais izdevums

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Prēmijas lielums = apdrošinātie riski

Iegādājoties jebkuru apdrošināšanas polisi, klients maksā apdrošinātājam prēmiju – maksu par to, ka apdrošinātājs apņemas maksāt atlīdzību, ja iestājas kādas norunātas ķibeles vai negadījumi, nevis pilnīgi visas ķibeles. Pretī klienta par polisi iemaksātajai maksai jeb prēmijai ir noteikts saistību apjoms. Ilgtermiņā neviens apdrošinātājs nevarēs pastāvēt un pildīt regulatoru uzliktās maksātspējas normas, ja apdrošinātājs maksās atlīdzības par tādiem negadījumiem, par kuriem nav veikti polises maksājumi, tātad nav pietiekoša apjoma naudas līdzekļu, rezervju. Regulators – Latvijā tā ir Latvijas Banka – skatās, vai apdrošinātājs ir labi kapitalizēts, vai spēj pildīt saistības, vai pilda maksātspējas normatīvus.

Labas gribas maksājumi, kā tas bija šī gada vētrā, apdrošināšanas tirgos pa retam parādās, bet tie nedrīkst būt kā sistēma, jo tad tie apdraudētu apdrošinātāju finanšu stabilitāti. Tāda pieeja nav sistēmiski ilgtspējīga. Pat ja no malas izklausās dīvaini, ka apdrošinātāji bažījas par finanšu stabilitāti pēc dažu simtu tūkstošu izmaksām, runa ir tieši par sistēmu – ja par konkrēto risku es neesmu maksājis, bet saņemu atlīdzību – kas tad par to ir maksājis? Citi klienti? Kur radīsies nauda, ja arī viņiem būs jāveic izmaksas? Un otrs jautājums ir par robežām – ja izmaksas ir ārkārtas izņēmuma reize, tad tā ir ārkārtas izņēmuma reize, nevis katra reize, kad kādam šķitīs, ka atlīdzība tomēr pienākas, lai arī konkrētais risks polisē nav iekļauts.

Risks un tā definīcija apdrošināšanā ir karalis

Apdrošināšana ir finansiāla nodrošināšanās pret risku, ka notiek kāds negadījums. Tādējādi riski ir apdrošināšanas nozares karaļi, kas tiek sīki un smalki definēti, aprakstīti, apdrošināti vai arī tieši pretēji – pieskaitīti izņēmumiem.

Īpašuma apdrošināšanā visbiežāk ir sastopamas divas pieejas, kuras atspoguļojas arī polisē:

  1. Apdrošina tikai pret noteiktiem/atrunātiem riskiem, piemēram pret ugunsgrēka izcelšanos.
  2. Apdrošina pret visiem riskiem, izņemot pret definētiem riskiem, piemēram, izņemot īrnieku radītos zaudējumus.

Tādēļ risku definīcijas ir īpaši svarīgas un detalizētas – nevis vienkārši ugunsgrēks, bet zibens radīts ugunsgrēks vai apkures sistēmas bojājuma dēļ radies ugunsgrēks. Kā veidojas šīs risku definīcijas? Apdrošinātāji ir daļa no globālā apdrošināšanas tirgus. Apdrošinātājs spēj uzņemties uz sevi noteiktu saistību apjomu atkarībā no tā, cik liels ir apdrošinātāja kapitāls, rezerves utt., respektīvi, atkarībā no tā, cik finansiāli spēcīgs apdrošinātājs ir. Jo lielāks apdrošinātājs, jo vairāk šo saistību apdrošinātājs spēj atstāt uz sevi. Tomēr neviens apdrošinātājs pasaulē nav tik finansiāli liels un spēcīgs, lai visas saistības atstātu uz tikai sevi. Ļoti uzskatāms piemērs no lielākā īpašuma apdrošināšanas izmaksas gadījuma Latvijā – atlīdzība par viena ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem pārsniedza 30 miljonus eiro, un ir skaidrs, ka daļa riska bija pārapdrošināta, lai šāda izmaksa nebūtu jāveic vienam Latvijas apdrošinātājam.

Apdrošinātāji riskus/saistības dala ar pārapdrošinātājiem, respektīvi, apdrošinātājs no pārapdrošinātāja pērk papildu kapacitāti, lai varētu uzņemties klientiem nepieciešamās saistības, t.i., apdrošināt lielus riskus, piemēram, lielas rūpnīcas, vai lai apdrošinātu daudzus mazus riskus, piemēram, ļoti daudzas privātmājas un dzīvokļus. Ja tā būtu viena vidēja izmēra privātmāja vai dzīvoklis, kas nemaksā miljonus eiro, tad, visticamāk, visu šo risku uz sevi atstātu Latvijas apdrošinātājs pats. Bet, ja šādu privātmāju/dzīvokļu apdrošinātāja portfelī ir ļoti daudz, tad apdrošinātājs sevi var pasargāt, iegādājoties starptautiskajos tirgos pārapdrošināšanu. No šiem līgumiem starp apdrošinātāju un pārapdrošinātāju tad nu arī izaug šo risku definīcijas, jo šajos līgumos ir skaidri pateikts, cik apdrošinātājs maksā pārapdrošinātājam par noteiktu saistību apjomu.

Proti, arī Latvijas apdrošinātājs no pārapdrošinātāja pērk konkrētu aizsardzību par konkrētu maksu, tieši tāpat kā no viņa šo aizsardzību pirka klients. Tādēļ risku definīcijas ir starptautiskas un unificētas, tās veidojušās gadu desmitiem un varbūt pat simtiem un var nesakrist ar nacionālo likumdošanu. Apdrošināšana un jo īpaši pārapdrošināšana ir globāls bizness, kurš iet pāri valstu robežām.

Tādēļ apdrošinātāji atlīdzības pieteikuma izskatīšanas brīdī stingri vadās pēc līguma nosacījumiem. Atkarībā no klienta polisē definētā un apdrošinātā risku apjoma ir “biezākas” un “plānākas” polises – pat pie viena apdrošinātāja iegādāta polise nenozīmē vienādu risku segumu. Vienam klientam būs segti visi riski, otram – tikai galvenie, piemēram, pret ugunsgrēku un zādzību. Pirmajam izmaksas plūdu gadījumā būs, otrajam – diemžēl nē. Protams, neatkarīgi no polises “biezuma” apdrošinātājam pārdošanas procesā risku segums klientam ir labi jāizskaidro, savukārt klientiem tomēr ir jāizlasa un jāsaprot, ko viņš iegādājas un pret kādiem negadījumiem sevi pasargā. Kā jau daudzviet, ieinteresēta divu pušu saruna novedīs pie vislabākā rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv,24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Šaurāka seguma polisēs nokrišņu iekļūšana telpās visbiežāk ir izņēmums un neietilpst segumā

LETA,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šaurāka seguma jeb pamata nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs nokrišņu iekļūšana telpās caur logiem, durvīm, jumtiem, pamatiem, ārsienām, kā arī, pārplūstot ūdens vai kanalizācijas savākšanas sistēmām, visbiežāk ir izņēmums un neietilpst segumā, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Tomēr vairāku apdrošināšanas kompāniju plašākā seguma polisēs lietusgāžu plūdu risks ir iekļauts un tiks kompensēts. Ja īpašums nav apdrošināts pret šo risku, tad arī atlīdzības izmaksai nav pamata, ja vien apdrošinātājs neizlemj nākt klientam pretī, uzsvēra Abāšins.

LAA prezidents skaidroja, ka īpašuma apdrošināšanu iespējams iegādāties ar šaurāku vai plašāku segumu jeb riskiem. Lai izlemtu, pret kādiem riskiem apdrošināt īpašumu, vēlams salīdzināt dažādu apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas noteikumus vai vismaz - apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu (APID). Vienotu standartu produktu aprakstos nav, un katrs apdrošinātājs pakalpojumus apraksta un pozicionē pēc saviem ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši atlīdzību pieteikumus aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz otrdienas, 30.jūlija, vakaram apdrošinātāji saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām bija saņēmuši gandrīz 3500 pieteikumu, tostarp lielākai skaits pieteikumu saņemti īpašuma apdrošināšanā - gandrīz 2700, seko sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā saņemti gandrīz 600 pieteikumu, un sējumu apdrošināšana ar apmēram 150 pieteikumiem.

"Summas pagaidām vēl ir relatīvi nelielas, taču kopējā zaudējumu pieteikumu summa tuvojas septiņiem miljoniem, bet noteikti tas vēl ir tikai sākums un vētra apdrošinātājiem turpināsies vēl labi ilgi," sacīja Abāšins, atzīmējot, ka vētra un lietavas, kas nedēļas sākumā skāra daļu Latvijas, varētu būt viena no lielākajām pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu "Bonus-malus" no 1.augusta aizstās apdrošināšanas datu vēsture, ceturtdien preses konferencē sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Viņš informēja, ka augustā beigs darboties esošā "Bonus-malus" sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo sistēmu grūti uztveramu. Tas tiek darīts, arī lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīm.

LTAB Informācijas tehnoloģiju (IT) daļas vadītājs Agris Dauksts skaidroja, ka, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi, kas ietver līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītājus, kā arī citus kritērijus/riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā, piemēram, datus par transportlīdzekļa īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķi un vietu un tamlīdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gadu laikā 269 352 fiziskās personas nav izraisījušas nevienu ceļu satiksmes negadījumu, savukārt 2444 fiziskās personas ir bijušas atbildīgas par vairāk nekā pieciem ceļu satiksmes negadījumiem.

To liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dati. Kopumā dati ir par 574 076 fiziskām personām - Latvijas rezidentiem. 202 867 personas ir bijušas viena ceļu satiksmes negadījuma vaininieces. Apdrošināšanas gadījumu vēsturē ir tikai tie negadījumi, kuros vainīgs ir pats vadītājs.

Mainās risku izvērtēšanas sistēma

No šā gada 1. augusta transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu Bonus - malus aizstās apdrošināšanas datu vēsture. Līdzšinējā Bonus - malus sistēma nodrošināja apdrošināšanas vēstures datu - izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (apdrošināšanas gadījumu) un apdrošināšanas dienu skaitu - pārskatīšanu reizi gadā par pēdējiem 11 gadiem. Turpmāk personas apdrošināšanas vēstures datu atjaunošana tiks veikta katru dienu par periodu kopš 2004. gada 1. maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024. gada pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 390,9 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības – par 4%, sasniedzot 228 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme vērojama veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un sasniedzot gandrīz trešdaļu (27,2%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana ir nostiprinājusies kā trešā populārākā apdrošināšanas nozare, pierādot savu nozīmīgumu mūsdienu neparedzamības apstākļos. Prēmiju apjoms īpašuma apdrošināšanā ir audzis par 14%.Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) atlīdzības pieaugušas par 7%. Lai gan ir novērojams neliels prēmiju apjoma kritums, pieaugošais atlīdzību apjoms norāda uz aizvien lielākām ceļu satiksmes negadījumu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB,13.08.2024

Dalies ar šo rakstu

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.augusta numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums ilgtermiņā reanimēs Eiropas rūpniecību

Tēma

Vētru postījumi palielinās IKP

Nodarbinātība

Darbiniekus vajadzēs aizvien vairāk. SIA Biuro klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Rozentāle

Darba tirgus

Darba tirgū briest vērienīgas pārmaiņas

Enerģētika

Paveikti mājasdarbi, lai iztiktu bez BRELL. AS Augstsprieguma tīklsvaldes priekšsēdētājs Rolands Irklis

Pieslēgties Eiropas tīklam

Portrets

Roberts Eberliņš, Atea Global Services izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 38,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn.

Turpina pieaugt arī vidējās OCTA atlīdzības lielums.

LTAB apkopotā statistika par 2024.gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi 1524 EUR. Salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, vidējā atlīdzība pieaugusi par gandrīz 9%. “OCTA vidējās atlīdzības apmērs pieaug kopš 2014.gada, kas galvenokārt saistīts ar nemainīgi pieaugošo inflāciju, auto remonta, medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumu cenu kāpumu,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2024.gada pirmajā pusgadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits bija 16016, kas ir gandrīz tikpat cik pērnā gada pirmajos 6 mēnešos (16161). 70,7% negadījumu fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 29,3% CSNg ar ceļu policijas protokolu. No visiem reģistrētajiem CSNg 93,8% notikuši Latvijā, bet 6,2% - ārvalstīs (visvairāk Vācijā, Lietuvā un Igaunijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Pirmajā pusgadā ar saskaņoto paziņojumu fiksēti 11 000 ceļu satiksmes negadījumi

Db.lv,30.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

Komentāri

Pievienot komentāru