Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Šobrīd vērojamais valsts pārvaldes atalgojuma pieaugums, kas pārsniedz valdības noteikto 2,6% limitu, galvenokārt saistīts ar valdības apņemšanos nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu stratēģiski svarīgās nozarēs, īpaši iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka šim mērķim atvēlēti 88 miljoni eiro no kopējiem gandrīz 94 miljoniem eiro, kas novirzīti dažādu struktūru atlīdzības paaugstināšanai.

Saistībā ar straujo atlīdzības izdevumu pieaugumu publiskajā sektorā valdība apņēmās 2025.gadā ierobežot atlīdzības fonda pieauguma līdz 2,6%. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome informēja, ka februārī atlīdzības izdevumi pieauguši par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.

FM norāda, ka iekšlietu nozares amatpersonu atalgojuma palielināšana, kas ietver arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekus, ir viens no vērienīgākajiem izdevumu posteņiem. Tam pamatā ir nepieciešamība risināt kadru trūkumu un nodrošināt darba apstākļiem atbilstošu atlīdzību, kas palīdzētu noturēt pieredzējušos speciālistus dienestā un veicinātu jaunu darbinieku piesaisti.

Lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi.

Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tikai 39,5 miljonus eiro un pagājušajā gadā 43 miljonus eiro, kas ir samazinājums par aptuveni trešdaļu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Tomēr jau pērn ir bijis 9% parakstīto prēmiju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šī gada pirmajā ceturksnī fiksēts vēl straujāka izaugsme - par 21%.

Neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apjoms arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās tika izmaksāti 27,7 miljoni, 2023.gadā  29,5 miljoni eiro jeb par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2024.gadā  32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

Pēdējos gados apdrošināšanas tirgū pieredzam bezprecedenta situācijas, sākot ar strauju apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas trīs gadu periodā ir audzis par 57% un beidzot ar dabas stihiju postošo ietekmi, kas radījusi pēdējos 20 gados nepieredzētus zaudējumus.

Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?

Izaugsmes un inflācijas amerikāņu kalniņi

Trīs gadus pēc kārtas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme katru gadu bijusi mērāma ar divciparu skaitli, proti, 2022. gadā tā sasniedza rekordaugstu līmeni - 23%, 2023. gadā tā bija 18%, bet pērn - 10%, kas trīs gadu periodā kopā veido 57%. Straujā tirgus izaugsme skaidrojama ar inflāciju, ko galvenokārt izraisīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Ja šo inflācijas vilni salīdzinām ar 2008. gada finanšu krīzi, redzama viena būtiska atšķirība. 2008. gadā daudzi iedzīvotāji no apdrošināšanas atteicās pilnībā, tādēļ kopējais apdrošināšanas tirgus samazinājās par 202 miljoniem eiro. Savukārt 2022. gada inflācijas seku ietekmē tirgus izaugsme bija 249 miljonu eiro. Tas liecina par finanšu pratības pieaugumu Latvijā, jo krīzes situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā nodrošināt stabilitāti un drošību.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Pērn apdrošināšanas tirgus Latvijā turpinājis augt, un parakstīto prēmiju apjoms ir sasniedzis 800 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt izmaksāto prēmiju apjoms ir bijis ap 500 miljoniem eiro, un tas ir pieaugums par 8,5%. Pēc vairāku gadu pārtraukuma izaugsme novērojama arī dzīvības apdrošināšanā, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA).

Straujākais prēmiju pieaugums ir novērots veselības apdrošināšanā - par 16,6%, īpašuma apdrošināšanā - 12,5% un nelaimes gadījumu apdrošināšanā - 12,2%. Savukārt izmaksātās atlīdzības visvairāk pieaugušas par vispārējo civiltiesisko apdrošināšanu - 23,7%, ceļojumu apdrošināšanu - 22,8% un nelaimes gadījumu apdrošināšanu - 11,2%.

"Līdzīgi kā 2023.gadā arī pagājušo gadu raksturo lielas izmaksātās atlīdzības klientiem par dabas katastrofās radītajiem postījumiem, kas gan pieteikumu skaita ziņā, gan izmaksātajās summās sasniedza jaunu rekordu. Tā kā jau 2023.gads bija ļoti postošs, procentuālais pieaugums neuzrādās tik liels. Pieejamā informācija liecina, ka nereti apdrošinātāji ir bijuši ļoti pretimnākoši un, lai gan apdrošināšanas objekts nav bijis apdrošināts pret konkrēto risku vai bija iestājies izņēmums, tomēr izmaksājuši atlīdzību. Klientiem gan uz to nevajadzētu paļauties, tāpēc aicinu rūpīgi pārskatīt polises segumu, jo paredzams, ka dabas kataklizmas mūsu reģionā būs arvien biežāk," saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins. "Kopš pandēmijas sākuma dzīvības apdrošināšanā bija vērojama "stagnācija", taču 2024.gadā atkal ir novērots 4,9% pieaugums. Ir atdzīvojusies arī tūrisma nozare, un Latvijas iedzīvotāji aktīvi ceļo, kas atspoguļojas izmaksāto ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību būtiskā pieaugumā."

Risku apdrošinātāja "Balcia", kas strādā ar filiālēm Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, peļņa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 7,249 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Bruto apdrošināšanas prēmijās "Balcia" pagājušajā gadā parakstīja kopumā 141,817 miljonus eiro, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2023.gadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 92,654 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 35,3%.

Tostarp Latvijā bruto apdrošināšanas prēmijās 2024.gadā "Balcia" parakstīja 31,415 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš, bet atlīdzībās izmaksāja 21,521 miljonu eiro, kas ir pieaugums divas reizes.

Pērn "Balcia" visvairāk bruto prēmiju parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, tostarp sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA) - 87,036 miljonus eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko sauszemes transporta (KASKO) apdrošināšana, kurā prēmijās parakstīti 38,27 miljoni eiro, kas ir par 24,9% vairāk, un īpašuma apdrošināšana - 9,534 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 68,8%.

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums “Ecoservice” precizējis civilprasību tiesā pret “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāli. Pēc papildu aprēķinu un pierādījumu iesniegšanas par zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības pārtraukšanu, kopējā prasības summa sasniedz 13,6 miljonus eiro.

Kā iepriekš ziņots, apdrošināšanas prasība ir saistīta ar zaudējumiem, ko “Ecoservice” cieta pēc ugunsgrēka uzņēmuma atkritumu šķirošanas centrā Viļņā 2023. gada 5. augustā. Ugunsgrēka rezultātā tika nodarīti plaši postījumi – iznīcināta ēka, atkritumu šķirošanas iekārtas, daļa inventāra, un tika daļēji apturēta uzņēmuma darbība. Neskatoties uz to, ka Lietuvas Vides aizsardzības departaments un Ugunsdzēsības un glābšanas dienests veica izmeklēšanu un noteica būtiskos ugunsgrēka apstākļus, apdrošinātājs nav pildījis savas saistības un nav izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

“Mēs ceram, ka “Compensa” sāks pildīt savas līgumsaistības un atlīdzinās uzņēmumam nodarītos zaudējumus, nekavējot lietas izskatīšanas procesu,” saka Jurgita Nacevičiene, Ecoservice vadītāja.

Ministru kabinets (MK) 12.novembrī noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.

Vienlaikus valdība otrajam lasījumam atbalstīja ap 90 ministriju iesniegtos priekšlikumus, lielākā daļa no tiem bija tehniski un redakcionāli priekšlikumi.

Tostarp budžetu pavadošajiem likumprojektiem tika iesniegti kopumā 210 priekšlikumi, no tiem Finanšu ministrija (FM) piedāvāja atbalstīt 48 priekšlikumus ar fiskāli neitrālu ietekmi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka budžets ieiet savā pēdējā fāzē. Viņš norādīja, ka valdība ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Viņš uzsvēra, ka Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, jo 123 priekšlikumos kā līdzekļa avots tika izmantots gadskārtējais valsts budžeta pārdalāmais finansējums - to samazinājums gandrīz par 1,28 miljardiem eiro, 36 priekšlikumos tika piedāvāts palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus, 19 priekšlikumos tika piedāvāts samazināt finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) par 200 miljoniem un bija arī citi priekšlikumi.

2024.gadā apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 73,15 miljonus eiro apmērā, kas ir par gandrīz 8% vairāk nekā gadu iepriekš. Jāatzīmē, ka izmaksāto OCTA atlīdzību apmērs turpina pieaugt jau ceturto gadu pēc kārtas (kopš 2021.gada), šajā laika posmā palielinoties par vairāk nekā 25%, informē LTAB.

2024.gadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk - CSNg) skaits samazinājies par nepilniem 4% (pērn - 34571; 2023.gadā - 35857). No tiem 68,6% tika fiksēti ar saskaņotā paziņojuma protokolu (aizpērn - 68,7%), bet 31,4% gadījumu negadījumu fiksējusi ceļu policija. Jāatzīmē, ka turpina pieaugt arī reģistrēto transportlīdzekļu skaits, kas 2024.gadā sasniedza 1,23 miljonu (gadu iepriekš - 1,21 miljonus). No visiem pērn reģistrētajiem OCTA apdrošināšanas gadījumiem, 92,9% notikuši Latvijā, bet 7,1% - ārvalstīs (attiecīgi 93,2% un 6,8% aizpērn).

Pērn apdrošināšanas sabiedrības un LTAB pieņēmuši lēmumus par atlīdzību izmaksu 73,15 miljonu EUR apmērā. 2024.gadā pieaugusi arī vidējā apdrošināšanas atlīdzība, kas bija 1693 EUR. "Vidējās atlīdzības pieaugums vienmērīgi turpinās jau vairākus gadus. Arī pērn tā palielinājās par nepilniem 7%. Tāpat kā iepriekš, šis pieaugums lielā mērā saistāms ar cenu kāpumu jomās, kas cieši saistītas ar CSNg seku novēršanu - auto remonta, būvniecības un medicīnas pakalpojumiem," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2024.gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošinātāju veikto izmaksu apjoms par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg) valsts un pašvaldības iestādēm sasniedzis 3,46 miljonus eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija.

Pēdējo piecu gadu (2019. - 2023.) laikā OCTA atlīdzībās valsts un pašvaldību iestādēm kopumā izmaksāti 17,02 miljoni eiro, turklāt šajā periodā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu (2,63 miljoni eiro 2019.gadā un 3,93 miljoni eiro pērn).

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos no visa kopējā izmaksāto OCTA atlīdzību apjoma par CSNg (55,02 miljoni EUR), valsts un pašvaldību iestādēm izmaksāti 6,3% (3,46 miljoni EUR). No visām izmaksātajām atlīdzībām valsts un pašvaldību iestādēm, šī gada deviņos mēnešos 1,30 miljoni eiro izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijās un pabalstos invalīdiem par CSNg gūtajām traumām. 1 miljons eiro izmaksāts Nacionālajam veselības dienestam. Atlīdzību izmaksu apjoms katru gadu šīm iestādēm būtiski pieaug, un kopš 2019.gada ir dubultojies.

Skolēnu ilgi gaidītais pavasara brīvlaiks ir klāt, un pirms bērni metas brīvo dienu izbaudīšanā publiskās izklaides vietās un sporta laukumos, sakravā somas sporta nometnei vai ģimenes ceļojumam, vecākiem vajadzētu ar atvasēm pārrunāt drošu uzvedību. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) gadu gaitā saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi rāda, ka neuzmanība ik gadu vairākiem desmitiem ģimeņu sabojā brīvlaika prieku.

Statistika par pēdējo trīs gadu pavasara brīvlaikiem liecina, ka visbiežāk bērni traumas gūst sporta aktivitāšu laikā. Divas trešdaļas no visiem brīvajā nedēļā saņemtajiem Nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumiem ir saistīti ar bērnu traumām sporta laukumos. Tas skaidrojams gan ar to, ka brīvlaikā bieži notiek basketbola, futbola un citu sporta veidu turnīri vai nometnes, gan ar to, ka paši pusaudži izmanto silto laiku, lai kopā ar draugiem nodotos sportošanai bez pieaugušo uzraudzības.

«Skolēnu pavasara brīvlaiks ierasti ir laiks, kad bērni un pusaudži «atlaiž bremzes». Brīvi no skolas un bieži vien arī no darbā aizņemto vecāku uzraudzības, skolēni mēdz aizmirst par piesardzību uz ielas, sporta laukumos un izklaides vietās. Tas diemžēl mēdz novest pie nepatīkamiem incidentiem. Lai nesabojātu prieku par brīvo nedēļu, aicinu vecākus atgādināt bērniem par drošības noteikumu ievērošanu ārpus mājas un parūpēties par bērnu apdrošināšanu, kas pasargās no neplānotiem izdevumiem,» iesaka BTA Apdrošināšanas valdes locekle Evija Matveja.

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā paredz, ka transportlīdzekļiem, kas noņemti no reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) arī turpmāk nav nepieciešama, informē Finanšu ministrija.

Esošā kārtība samazina apdrošināšanas izmaksas īpašniekiem, kuri neizmanto transportlīdzekļus.

Šīs izmaiņas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tika izmantota direktīvā dotā atkāpe, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespējams uz noteiktu laiku pārtraukt transporta līdzekļa reģistrāciju. Tas nozīmē, ka arī turpmāk varēs iegādāties OCTA tikai tad, kad faktiski tiek lietots transporta līdzeklis, ievērojot transporta līdzekļu reģistrācijas noteikumos noteikto.

Papildus CSDD jau identificējusi nepieciešamos grozījumus Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos, kas ļaus īpašniekiem pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju, nenododot numura zīmes, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Šāda iespēja arī ietaupīs laiku un resursus, jo katru gadu fiziski tiek nodotas un saņemtas vairāk nekā 4000 numura zīmes. Lai padarītu procesu ērtāku tehnikas īpašniekiem, līdzīgi noteikumi plānoti arī lauksaimniecības tehnikai.

Viens sabojāts ledusskapis – tie ir visi zaudējumi, ko varētu attiecināt uz bažīgi gaidīto Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla aizvadītajā nedēļas nogalē.

Ņemot vērā iepriekšējās nedēļās izteiktos minējumus par iespējamām sprieguma svārstībām elektrotīklā pārejas procesa laikā, kas varētu novest pie elektroierīču sabojāšanas, apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) darbinieki aizvadīja nedēļas nogali paaugstinātā gatavībā, tomēr pāreja noritējusi pēc plāna un ar elektrotīkla problēmām saistītu atlīdzību pieteikumi lielos daudzumos no klientiem nav saņemti.

Kopš Baltijas valstu pilnīgas pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam BTA saņēmusi tikai vienu atlīdzības pieteikumu, ko varētu attiecināt uz sprieguma svārstībām elektrotīklā. Tas gan nenozīmē, ka bojājums nodarīts tieši atslēgšanās vai pieslēgšanās procesā. Apdrošinātāji regulāri saņem lūgumus kompensēt līdzīgus elektroierīču bojājumus, kuru cēlonis ir kāda lokāla problēma.

Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Ecoservice” oficiāli atklājis modernāko un lielāko dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centru Baltijas reģionā.

Jaunajā rūpnīcā ieguldīti aptuveni 18 miljoni eiro, un tajā darbosies modernākie mākslīgā intelekta risinājumi, kas var identificēt un šķirot 13 iepakojuma veidus, gandrīz dubultojot šķirošanas efektivitāti.

"Jaunais dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centrs iemieso mūsu apņemšanos atkritumu apsaimniekošanas kultūras attīstībā. Uzņēmuma turpmāko gadu mērķis ir palielināt tā efektivitātes rādītājus, veicinot “Ecoservice” straujāku attīstību Baltijas tirgū, un jaunais šķirošanas centrs ir būtisks pakāpiens šo mērķu sasniegšanā. Mēs ne tikai šķirojam atkritumus – mēs veidojam infrastruktūru, lai virzītu aprites ekonomiku kā Lietuvā, tā arī Baltijā, tādējādi radot ilgtspējīgāku nākotni," sacīja “Ecoservice” izpilddirektore Jurgita Nacevičiene.

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.