Bērnu slimnīcā pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts jaunākajām bērnu māsām, kuras ar savu darbu un izvēli iedvesmo citus. Stipendijas saņēmušas desmit Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību studentes, kuras paralēli mācībām jau strādā Bērnu slimnīcā.

Stipendiju programmu šogad iedibinājis Bērnu slimnīcas fonds, pateicoties Nākotnes Atbalsta fonda ziedojumam – lai stiprinātu bērnu māsu profesijas prestižu un motivētu jaunos speciālistus turpināt darbu slimnīcā. Stipendija kopumā 2000 eiro apmērā tiek piešķirta uz veselu mācību gadu, palīdzot jaunajām māsām apvienot darbu ar studijām.

“Bērnu slimnīcas fonds jau gadiem redz, cik būtiska ir māsas loma bērnu aprūpē. Māsas profesija prasa gan zināšanas, gan empātiju un spēju būt līdzās brīžos, kad bērniem un ģimenēm tas ir visvairāk vajadzīgs. Šī stipendija ir ne vien finansiāls atbalsts, bet arī iespēja pateikt paldies par drosmi izvēlēties šo ceļu un dot pārliecību, ka māsu darbs ir sabiedrības cienīts un novērtēts. Tādēļ esam no sirds pateicīgi arī Nākotnes Atbalsta fondam un Rietumu Bankai, ka šo ļoti vērtīgo iniciatīvu varam īstenot,” pauž Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Rietumu Bankas 2007. gadā dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds jau teju divas desmitgades Latvijā veicina labdarību un atbalsta sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. 2025. gadā Nākotnes Atbalsta fonds gandrīz divkāršojis piešķirto finansējumu, izvērtējot un apstiprinot projektus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad projektu atbalstam tika piešķirti 382 tūkstoši eiro.

2025. gadā fonda darbība bija vērsta uz ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, nodrošinot stabilu un pārdomātu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā, palīdzot īstenot būtiskus sociālos projektus un stiprinot mecenātisma un filantropijas tradīcijas. Nākotnes Atbalsta fonds turpināja atbalstīt kultūru un mākslu, zinātni un izglītību, kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, bērnu un jauniešu sportu, veselības aprūpi un bērnu medicīnu, kā arī palīdzēja mazināt Latvijā sociālo nevienlīdzību.

“Man ir patiess gandarījums, ka Nākotnes Atbalsta fonds mērķtiecīgi turpina sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības labklājībā un attīstībā. Atbalstot kultūru, medicīnu, bērnu izglītību, sporta aktivitātes, sniedzot palīdzību tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tā veidojas pārliecinoša nākotne, kas iedvesmo turpināt darbu ar vēl lielāku atdevi un atbalstu,” uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle Jeļena Buraja.

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no šodienas pieaug biļešu cenas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Vilcieniem un autobusiem brauciena maksa starp zonām palielinās par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa palielinās par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro, vilciena biļete Rīga-Salaspils palielinās par 30 centiem - no diviem līdz 2,3 eiro, kā arī vilciena biļete Rīga-Aizkraukle palielinās par 30 centiem - no 3,5 līdz 3,8 eiro.

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

Saeima trešdien pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Proti, pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.

Mūsu valstī dzimstība samazinās, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika, tad 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm. Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir nepietiekami mazs normālai paaudžu nomaiņai.

Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, sieviešu – atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Vairums Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno ieguldīt savā attīstībā, galvenokārt paredzot papildu budžetu tādām jomām kā iekšējo procesu optimizācija, IT infrastruktūras uzlabošana un darbinieku apmācības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.

Domājot par 2026. gada plāniem, 85 % Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu norāda, ka plāno ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā, 11 % to apsver, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu, savukārt tikai 4 % neplāno investēt uzņēmuma izaugsmē. Jomas, ko Latvijas uzņēmēji visvairāk vēlas attīstīt, ir saistītas ar tehnoloģijām un darbības efektivitāti – 71 % respondentu norādīja, ka plāno investēt vairāk līdzekļu uzņēmuma iekšējo procesu optimizācijā, bet 69 % plāno uzlabot IT infrastruktūru.

“Aptaujas rezultāti rāda pozitīvu ainu Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu segmentā – lai gan 2025. gads bijis negaidītu pavērsienu pilns pasaules ekonomikā, mūsu uzņēmēji ir spējuši saglabāt stabilitāti un turpina ieguldīt izaugsmē. Tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas darba neatņemamu sastāvdaļu. Ieguldījumi IT infrastruktūrā un MI risinājumos kļūst par kritisku priekšnosacījumu uzņēmuma konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei. Šī tendence vērojama arī pasaulē – viens no vadošajiem amerikāņu pētījumu un konsultāciju uzņēmumiem Gartner prognozē, ka nākamgad kopējie IT izdevumi pasaulē pieaugs par 9,8 %, un būtisku daļu no šī pieauguma veidos tieši MI infrastruktūra,” norāda Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Investējot 1 miljonu eiro, privātā vidussskola “Patnis” atklāj jaunu, mūsdienīgu skolas ēku Rīgā, kas paredzēta STEAM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas) zinātņu apguvei.

Jaunizveidotās ēkas mērķis ir radīt vidi, kas veicina bērnu fizisko, garīgo un intelektuālo attīstību, atbilstot augstākajiem izglītības standartiem. Ēka atrodas Rīgā, Gregora ielā 13A. Tā ir pirmā skolas ēka Rīgā, kas tiek celta pilnībā no jauna, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ēkas kopējā platība ir 350 kvm. Tā piedāvā plašas un specializētas telpas, kas veicina skolēnu daudzpusīgu attīstību. Dizains tika veidots, ievērojot bērnu vajadzības un veicinot vidi, kurā tiek atbalstīts gan individuālais, gan komandas darbs. Gan būvniecības, gan iekštelpu dizainā tiek izmantoti pēc iespējas vairāk dabas materiāli – tas ne tikai rada vizuālu dabas klātbūtni, bet arī veicina patīkamu smaržu. Dabīgi krāsu pigmenti, atbilstošs grīdas segums, koka elementi interjerā, augi.

Latvijā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti gandrīz visi bērni vecumā no trim līdz sešiem gadiem, taču bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem, formālajā aprūpē ir tikai teju ceturtdaļa bērnu, turklāt bieži bērnudārzos viņiem vietu nepietiek, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā "Izglītības un mācību pārskats 2025".

2023. gadā Latvijā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti 95,6% bērnu. Tas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju 94,6% un tuvojas ES noteiktajam mērķim - 96% līdz 2030. gadam.

Taču situācija atšķiras bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem - formālajā aprūpē ir tikai 24,9% bērnu, kas ir mazāk nekā ES vidējais rādītājs 39,3% un zem mērķrādītāja 41% līdz 2030. gadam.

Lai gan Latvijas Izglītības likums paredz, ka visiem bērniem no 18 mēnešu vecuma ir likumīgas tiesības uz vietu pirmsskolas iestādē, praksē valsts un pašvaldību bērnudārzos vietu bieži nepietiek, norādīts ziņojumā. Īpaši grūti tās nodrošināt ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kuras nevar atļauties privātās pirmsskolas.

Ķīnas valdība piešķirs vecākiem 3600 juaņu (429 eiro) lielu subsīdiju par katru bērnu līdz trīs gadu vecumam, pirmdien ziņoja valsts mediji.

Ķīnas iedzīvotāju skaits ir samazinājies trīs gadus pēc kārtas. Lai gan Ķīnas iedzīvotāju skaits ir otrs lielākais pasaulē aiz Indijas, tai draud demogrāfiskā krīze.

2024.gadā dzimstība sasniedz 9,54 miljonus, taču tas ir divkārt mazāk nekā 2016.gadā, kad tika izbeigta vairākas desmitgades uzturētā viena bērna politika.

Arī laulību skaits Ķīnā sasniedzis rekordzemu līmeni, bet jaunie pāri nevēlas bērnus, ņemot lielās bērnu audzināšanas izmaksas.

Tagad jau vairāk nekā 20 provinču administrācijas piedāvā vecākiem bērnu kopšanas subsīdijas.

Martā Iekšējā Mongolijas galvaspilsēta Huhhota Ķīnas ziemeļos ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem par katru nākamo bērnu sāka izmaksāt 100 000 juaņu.

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

Lietuvas iedzīvotāju skaits nākamajos 25 gados varētu sarukt par 7,3%, bet gadsimtu mijā valstī dzīvos par 25,5% mazāk cilvēku nekā pašlaik, liecina Valsts datu aģentūras jaunākās prognozes.

Aplēses rāda, ka 2050. gadā Lietuvā varētu būt 2 680 200 iedzīvotāju, kas ir par 210 400 jeb 7,3% mazāk nekā šogad, savukārt 2075. gadā iedzīvotāju skaits varētu būt sarucis par 501 600 jeb 17,4% salīdzinājumā ar šā gada datiem.

Savukārt 2100. gada sākumā Lietuvā varētu būt 2 152 200 iedzīvotāju, kas ir par 738 400 jeb 25,5% mazāk nekā šogad.

Valsts datu aģentūra prognozē, ka līdz pat gadsimtu mijai Lietuvā sieviešu būs vairāk nekā vīriešu.

Saskaņā ar visticamāko demogrāfisko scenāriju līdz 2100. gadam kopējais Lietuvas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazināsies, un valsts iedzīvotāju piramīdas forma, kas atspoguļo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēc dzimuma un vecuma, arvien vairāk līdzināsies urnas formai.

No 1.septembra Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) multifunkcionālā centra “Domino” Teika jaunajās telpās turpmāk būs pieejami vismaz četri dažādi sociālas rehabilitācijas pakalpojumi.

Labiekārtošanas darbi veikti Burtnieku ielas 37, 2.stāvā, kur aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā kopā ieguldīts vismaz 150 tūkstoši eiro, izveidojot mūsdienīgu un pieejamu vidi sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

““Multifunkcionālā centra “Domino” Teika darbības mērķis ir palīdzēt vēl plašākam bērnu lokam izaugt emocionāli piepildītiem un harmoniskiem. Kopš 2019. gada mūsu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ir bijusi iespēja izmantot vairākiem simtiem Latvijas ģimeņu. Esmu gandarīts un pateicīgs atbalstītājiem par to, ka soli pa solim mums izdodas paplašināties un tādējādi sniegt dažāda veida sociālās rehabilitācijas pakalpojumus arvien lielākam ģimeņu skaitam. Šis ir unikāls notikums Rīgas pašvaldības vēsturē, jo kopīgiem spēkiem tiek veidota pirmā šāda vieta, kur zem viena jumta bāzējas tik daudzi un dažādi pakalpojumi no dažādām organizācijām. Atbalsts bērniem ir nozīmīgs darbs ne tikai šodienas, bet arī nākotnes vārdā, jo pēc desmit un divdesmit gadiem šo sabiedrību veidos tieši viņi,” norāda LBAF vadītājs Kaspars Markševics.

Komunikācijas aģentūra “Alpha” iekļuvusi starptautiskā konkursa “Epica Awards 2025” finālistu sarakstā kategorijā “Public Interest – Health & Safety”, novērtējot Lietuvā radīto sociālo kampaņu “Never Alone!”, kas pievērsa sabiedrības uzmanību bērnu drošībai.

Šī nominācija apliecina Baltijas komunikācijas nozares spēju radīt idejas ar patiesu cilvēcisku vērtību un starptautisku rezonansi.Dibināts 1987. gadā, “Epica Awards” ir unikāls apbalvojums globālajā radošās industrijas vidē – tas ir vienīgais konkurss pasaulē, ko vērtē žurnālisti, kas specializējas mārketinga, reklāmas un komunikācijas jomās.

Žūrijā darbojas vairāk nekā 300 nozares mediju pārstāvju no visas pasaules, bet konkurss ik gadu piesaista tūkstošiem pieteikumu no vairāk nekā 70 valstīm. “Epica” misija ir izcelt izcilu radošumu un palīdzēt aģentūrām un studijām nostiprināt reputāciju ārpus savas valsts robežām.

Kampaņa “Never Alone!” tika radīta laikā, kad Lietuvā pieauga sabiedrības satraukums par bērnu drošību – ik gadu pazūd vairāki tūkstoši bērnu, bet trūka vienotas, cerību sniedzošas komunikācijas par šo tēmu. Kampaņas mērķis bija pārvērst bailes un neziņu par rīcību un izpratni, mudinot vecākus runāt ar bērniem un izmantot tehnoloģijas kā atbalsta instrumentu ikdienā.Radošā ideja – jautājums “Vai tu zini, kur ir tavs Kevins?”, kas atsaucās uz filmu Home Alone – apvienoja humoru, siltumu un atpazīstamu kultūras simbolu. Šī pieeja aktivizēja plašu nacionālu sarunu Lietuvā: kampaņā tika iesaistīti televīzijas kanāli, digitālie mediji, radio, influenceri un sabiedriskās organizācijas.

Jauna bērnudārza būvniecība Ādažu novada Podniekos izmaksās nepilnus 14 miljonus eiro, informē pašvaldībā.

Pašvaldība informē, ka noslēgts līgums par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ūbeļu ielā 18 ar SIA "Kvadrum".

Projekta kopējās plānotās attiecināmās izmaksas ir 13,88 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 8,88 miljoni eiro.

Būvdarbus plānots veikt 18 mēnešu laikā. Būvuzraudzību veiks SIA "Būvrem".

Kā skaidro pašvaldībā, jautājums par jauna bērnudārza būvniecību Ādažos ir aktuāls jau vairākus gadus. Būvniecība tika plānota 2021.gadā, kad tieši šim mērķim tika iegādāts zemes gabals Ūbeļu ielā. Ēkas būvprojekta izstrāde sākās 2023.gada rudenī un 2024.gada oktobrī Būvvalde apstiprināja projektēšanas nosacījumu izpildi.

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Ir uzsākta Balticovo biogāzes stacijas EGG ENERGY modernizācijas 3. kārtas būvniecība. Projektu EGG ENERGY modernizācijai izstrādāja arhitektūras birojs SEP. Projekts būtiski palielinās stacijas ražošanas efektivitāti.

EGG ENERGY biogāzes stacijas modernizācijas projektā SEP inženieru komanda īstenoja divas savstarpēji saistītas, bet tehnoloģiski atšķirīgas daļas — jaunas pēcfermentācijas tvertnes projektēšanu un esošo fermentācijas tvertņu pilnveidošanu. Šīs pārmaiņas ļaus būtiski palielināt biogāzes ražošanas efektivitāti.

Īpaši nozīmīgi, ka SEP spēja paveikt visu projektēšanas procesu četrarpus mēnešu laikā, nevis sešos, kā sākotnēji bija plānots. Šāds rezultāts tika panākts, pateicoties precīzai darba plānošanai, lielākai komandas kapacitātei un ciešai sadarbībai ar pasūtītāju.

Šis ir spilgts piemērs tam, kā efektīva projektēšana tieši ietekmē būvniecības ekonomiku un termiņus. Projekta ātrā realizācija ļauj pasūtītājam uzsākt būvdarbus vēl pirms ziemas iestāšanās, tādējādi samazinot kopējās būvniecības izmaksas par aptuveni 30%. Turklāt šāds plānošanas temps nodrošina ne tikai finanšu ieguvumus, bet arī resursu racionālu izmantošanu un mazāku būvlaukuma uzturēšanas laiku.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, līdzās Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumiem pasniegtas arī īpašās Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Šajā izdevumā iepazīstinām ar speciālbalvas Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā ieguvēju - specializēto reproduktīvās veselības klīniku Klīnika EGV.

Klīnika EGV ir viena no vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm reproduktoloģijas jomā. Pateicoties klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālajam darbam, kopš klīnikas dibināšanas pasaulē nākuši jau vairāk nekā 1700 bērni, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, gan iedzīvotāju reproduktīvās veselības stiprināšanā kopumā. Marta Slaidiņa, Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atzīst, ka komanda ir gandarīta par paveikto un patiesi priecājas par katru mazuli, kura ceļš uz šo pasauli ir sācies ar Klīnika EGV atbalstu.

Ķīnā 2025. gadā reģistrēts vēsturiski zemākais dzimstības līmenis, pirmdien pavēstīja valsts statistikas birojs.

Šis rādītājs samazinājās līdz 5,63 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir zemākais jaundzimušo skaits gada laikā kopš Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949. gadā, norādīja birojs.

2025. gadā piedzima aptuveni 7,92 miljoni bērnu, salīdzinot ar 9,54 miljoniem iepriekšējā gadā.

Ķīnas iedzīvotāju skaits samazinājās jau ceturto gadu pēc kārtas, 2025. gadā sarūkot par 3,39 miljoniem līdz 1,405 miljardiem, norādīja birojs.

Ķīna 2010. gadu vidū sāka mīkstināt gadu desmitiem ilgušo viena bērna politiku, 2016. gadā ieviešot divu bērnu limitu un no 2021. gada atļaujot pāriem laist pasaulē līdz trim bērniem, jo valsts cīnās ar strauju iedzīvotāju novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai bīstamākie ir vasaras brīvlaika mēneši, apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) statistika rāda, ka arī skolā bērni sastopas ar gana bīstamām situācijām. 2024. gadā skolas sezonā bērni guva traumas katru dienu, visbiežāk – tieši septembrī. Dati par nelaimes gadījumu apdrošināšanu 2024. gadā izceļ vairākas bīstamas situācijas, kādās mācību iestādēs nonāk bērni.

«Īpaši sarežģīti ir jaunā mācību gada pirmie mēneši. Acīmredzot bērni ir aizmirsuši par piesardzību, atrodoties lielākā pūlī, vai arī draugu satikšanas prieks apslāpē modrību, tādēļ savainojumi tiek gūti pavisam vienkāršās situācijās. Gados jaunākie mēdz krist, pa skolas kāpnēm steidzoties uz ēdamzāli vai mājup, kā arī savainojumi tiek gūti, neapdomīgi grūstoties klasē vai pārāk aktīvi rotaļājoties gaiteņos. Bērniem problēmas sagādā arī sporta stundas. Nonākot vienā futbola vai basketbola laukumā, bērni mēdz ieiet azartā, pārcenšas un gūst savainojumus. Visbiežāk tie ir potītes vai citu locītavu izmežģījumi, saišu sastiepumi un sasitumi,» problēmas ieskicē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.