Jaunākais izdevums

Investējot 1 miljonu eiro, privātā vidussskola “Patnis” atklāj jaunu, mūsdienīgu skolas ēku Rīgā, kas paredzēta STEAM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas) zinātņu apguvei.

Jaunizveidotās ēkas mērķis ir radīt vidi, kas veicina bērnu fizisko, garīgo un intelektuālo attīstību, atbilstot augstākajiem izglītības standartiem. Ēka atrodas Rīgā, Gregora ielā 13A. Tā ir pirmā skolas ēka Rīgā, kas tiek celta pilnībā no jauna, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ēkas kopējā platība ir 350 kvm. Tā piedāvā plašas un specializētas telpas, kas veicina skolēnu daudzpusīgu attīstību. Dizains tika veidots, ievērojot bērnu vajadzības un veicinot vidi, kurā tiek atbalstīts gan individuālais, gan komandas darbs. Gan būvniecības, gan iekštelpu dizainā tiek izmantoti pēc iespējas vairāk dabas materiāli – tas ne tikai rada vizuālu dabas klātbūtni, bet arī veicina patīkamu smaržu. Dabīgi krāsu pigmenti, atbilstošs grīdas segums, koka elementi interjerā, augi.

“Vienmēr esam tiekušies būt soli priekšā, radot vidi, kurā bērni var izpaust savu potenciālu. Jaunā ēka ir mūsu vīzija par labāko, ko mūsdienu izglītība var piedāvāt. Lielu uzsvaru esam likuši tieši uz STEAM zinātnēm, apzinoties, ka šajā nozarē trūkst talantu un, veicinot bērnu interesi par šiem priekšmetiem jau no pirmajām klasēm, varam sekmētu lielāku STEAM profesionāļu skaitu nākotnē,” stāsta valdes loceklis Ivo Rode.

Papildus akadēmiskajām telpām jaunā ēka ir aprīkota ar plašu socializēšanās zonu un vietu radošajiem projektiem. Šīs zonas veidotas, lai skolēni varētu ne tikai mācīties, bet arī attīstīt empātiju un sadarbošanās prasmes. Eksperti uzsver, ka vide, kas veicina bērnu aktīvu kustību un intelektuālo izpēti, ir kritiski svarīga harmoniskai attīstībai. Skolā izmantotā STEAM pieeja liecina, ka izglītības iestādes vide var kļūt par katalizatoru ne tikai akadēmiskiem sasniegumiem, bet arī bērnu emocionālās un fiziskās labklājības veicināšanai.

Projektu realizē arhitektu birojs "ar.4", ko vada arhitekts Andris Vītols, savukārt projekta arhitekte ir Ieva Spriņģe. Ēkā ir efektīva apkures sistēma - siltumsūkņi un siltās grīdas, kas ne tikai nodrošinās zemu enerģijas patēriņu, bet arī uzskatāmi parādīs, kā dabas doto enerģiju pārvērst siltumā. Ir iecerēts iepazīstināt skolēnus ar ēkā izmantotajām tehnoloģijām, kā arī mācīties par enerģijas patēriņu, tās taupīšanu, videi draudzīgu risinājumu izmantošanu.

Eksperti

Kāpēc Latvijai nepieciešams jauns Izglītības likums?

Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja,21.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības nozarē Latvijā šobrīd vienlaikus vērojama ļoti dažāda aina – tajā darbojas gan cilvēki, kuri cenšas ieviest un īstenot jaunas un mūsdienīgas mācību pieejas, gan tādi, kuri gaida atgriežamies “vecos laikus”.

Lai gan Izglītības likums ļauj strādāt dažādi, kamēr vien tiek īstenots valsts izglītības standarts, tomēr vienlaikus normatīvais regulējums ir gana smagnējs un pilns ar detaļām, kuras ne vienmēr nepieciešams regulēt šādā līmenī. Elastīgs un mūsdienīgs Izglītības likums sekmētu arī iniciatīvas un jaunas mācību pieejas, kuras šobrīd, lielākoties, virza privātā iniciatīva.

Signāls, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā

Izglītības likums ir pieņemts 1998. gadā – sākotnēji tas bija vienkāršs un elastīgs, taču nepilnu trīsdesmit gadu laikā esam to papildinājuši ar daudzām detaļām, gribot detalizēti noregulēt teju ikvienu izglītības nozares niansi. Rezultātā tas kļuvis smagnējs, padarot izaicinošāku arī jaunu izglītības pieeju ieviešanu. Mūsdienīgs un elastīgs regulējums būtu skaidrs signāls gan pedagogiem, gan nozarei kopumā, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā.

Eksperti

Kur ņemsim līderus izglītībā?

Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja,06.05.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka Latvijas izglītībā trūkst līderu – to apliecina arī daudzās skolu direktoru vakances. Liela daļa esošo skolu vadītāju ir vecumā virs 65 gadiem, kas nozīmē, ka nākotnē šī problēma tikai pieaugs.

Kāpēc esam nonākuši situācijā, kad nozarē trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties lielāku atbildību, un, vai labs pedagogs var kļūt arī par labu skolas direktoru?

Līderu trūkums nozīmē lēnākas pārmaiņas un inovācijas

Šī brīža situācija ar līderu trūkumu izglītībā ir rezultāts vairāk faktoru kopumam. Pirmkārt, tā ir palieka no padomju laika, kad personīga līderība tika mērķtiecīgi bremzēta. Otrkārt, tas ir sistemātiska atbalsta trūkums skolu vadītājiem – daudzi šajā amatā jūtas vientuļi, bez atbalsta iespējām. Treškārt, tā ir ilgstoša nozares politikas ietekme, kur kontrole prevalē pār atbalstu, piemēram, pašvaldību izglītības pārvaldes darbojas kā kontroles mehānisms, nevis sadarbības partneris. Līderu trūkums izglītībā nenozīmē tikai neaizpildītas skolu direktoru vakances. Tas nozīmē arī lēnākas pārmaiņas un inovācijas. Mūsdienīga izglītība veidojas tur, kur ir cilvēki, kuri uzņemas atbildību un nebaidās riskēt; cilvēki, kuri saredz iespējas tur, kur citi - iemeslu čīkstēšanai.