Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

KNAB no krimināltiesiskā aspekta izvērtēja gan publiski pieejamo, gan papildus iegūto informāciju no iesaistītajām pusēm, tai skaitā politisko organizāciju grāmatvedības attaisnojuma un citu dokumentāciju, kā arī politisko partiju argumentāciju un iesaistīto personu paskaidrojumus.

KNAB pārbaudē nav guvis apstiprinājumu, ka kādam no partijas darbiniekiem vai tai pietuvinātajām personām būtu veikta grāmatvedībā neuzskaitīta atalgojuma izmaksa. Tāpat nav konstatēta nedz dubultā grāmatvedība, nedz skaidras naudas maksājumi politisko organizāciju vajadzībām vai kādas citas pazīmes, kas apliecinātu, ka politiskās organizācijas saņēmušas nelikumīgu finansējumu, kas būtu izmantots darbinieku atalgojuma segšanai.

Vienlaikus KNAB šajā pārbaudē saskatījis pamatu saukt pie administratīvās atbildības partiju apvienību, jo tā savā darbībā pieļāvusi vairākus nebūtiskus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus.

Tostarp KNAB iesniedzamajā dokumentācijā par 2022.gadu JV nebija norādījusi pilnīgu informāciju par diviem veiktajiem darījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām.

Darījumi saistīti ar reklāmas bukletu izgatavošanu, transporta pakalpojumiem un degvielas iegādēm. Par šiem pārkāpumiem KNAB partiju apvienībai piemērojis kopumā 700 eiro naudas sodu.

Ņemot vērā, ka iepriekšminēto pārkāpumu kopsumma neveido lielus apmērus un KNAB pārbaudē nav guvis pierādījumus nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielā apmērā, KNAB 12.jūlijā nolēma pabeigt resorisko pārbaudi un atteikties sākt kriminālprocesu.

Cita starpā KNAB atsevišķā pārbaudē izvērtēja informāciju par ilgstošu viena tehnoloģiju uzņēmuma bezatlīdzības pakalpojumu nodrošināšanu partijai "Vienotība".

LETA jau rakstīja, ka šis uzņēmums ir SIA "SOAAR". Šā gada aprīlī uzņēmuma vadītājs Renārs Kadžulis TV3 raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sāka resorisko pārbaudi.

Tāpat pārbaudē izvērtēti apgalvojumi par iespējamu nelikumīga finansējuma pieprasīšanu un izspiešanu.

Pārbaudē KNAB secināja, ka uzņēmums laikā no 2011. līdz 2019.gadam ir piedalījies un sniedzis pakalpojumus partijas "Vienotība" kongresos un kopsapulcēs, taču nav pieejami sniegto pakalpojumu pamatojošie dokumenti, kas apliecinātu pakalpojumu faktisko apjomu un vērtību.

Tāpat KNAB pārbaudē nav guvis apstiprinājumu, ka "Vienotība" pārstāvji būtu pieprasījuši uzņēmumam sniegt pakalpojumus bez maksas vai veikuši noziedzīgas darbības, kas saistītas ar partijas nelikumīgu finansēšanu, tajā skaitā nepieprasīja vai neizspieda no uzņēmuma finansējumu, par ko paredzēta kriminālatbildība.

Pārbaudes rezultātā KNAB 12.jūlijā nolēma atteikt sākt kriminālprocesu. Šāds lēmums pieņemts, jo partijas pārstāvju darbībās KNAB nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmes.

Papildus KNAB informē, ka juridiskām personām ir aizliegts jebkādā veidā finansēt politiskās organizācijas, tostarp bez atlīdzības sniegt tām pakalpojumus. Ievērojot, ka šajā gadījumā partija pieņēmusi nelikumīgu finansējumu pakalpojumu veidā, KNAB nav bijis tiesiska pamata to izvērtēt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros un iesaistītās puses saukt pie administratīvās atbildības. Tas tādēļ, jo iestājies noilgums.

KNAB atgādina, ka iespējamu politisko partiju pretlikumību gadījumā, gan citu pārkāpumu sekmīgā izmeklēšanā īpaši svarīga ir diskrēta un savlaicīga ziņošana. Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par iespējamām pretlikumībām, par to nekavējoties jāziņo KNAB, neizpaužot šīs ziņas publiski.

Ja informācija par iespējamām pretlikumībām pēc ilgāka laika ir atklāta publiski, tiesībaizsardzības iestādēm var nebūt iespējams iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecina notikušās noziedzīgās darbības, kā arī samazinās iespējamība likumpārkāpējus saukt pie atbildības.

Noilgums par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti par partiju finansēšanas pārkāpumiem, ir divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Savukārt ne vēlāk kā četru gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas KNAB ir tiesīgs uzdot likumpārkāpējam atgriezt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos vai izlietotos finanšu līdzekļus.

Turpretī kriminālatbildība par iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu var iestāties un KNAB ir tiesības sākt kriminālprocesu, ja politiskā organizācija nelikumīgi finansēta lielā apmērā, kas ir vismaz 50 minimālās mēnešalgas.

LETA arī ziņoja, ka "SOAAR" vadītājs Kadžulis arī apgalvoja, ka toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars 2014.gadā esot centies ietekmēt Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas iznākumu. Prokuratūra veica pārbaudi un nekonstatēja mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu rezultātu, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā.

Politika

Par Vienotības biroja ģenerālsekretāri izraudzīta finanšu ministra biroja vadītāja Jantone

LETA,19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vienotības" valde par partijas biroja ģenerālsekretāri ir izraudzījusies finanšu ministra biroja ilggadējo vadītāju Signi Jantoni, informēja partijas pārstāve Anna Ūdre.

"Aizvadītā gada pavasarī uzsāktā partijas "Vienotība" biroja reorganizācija turpinās ar mērķi veicināt partijas attīstību un izaugsmi, un jaunas ģenerālsekretāres izvirzīšana ir daļa no šī procesa," norādīts partijas paziņojumā.

"Vienotībā" skaidro, ka Jantonei ir plaša pieredze apjomīgu un komplicētu procesu vadībā. Partijas topošā ģenerālsekretāre savulaik ieguvusi izglītību jurisprudencē un strādājusi Finanšu ministrijā un Tiesu namu aģentūrā. Tāpat viņa strādājusi kā projektu koordinatore Tiesu informatīvās sistēmas projektā un atbildot par e-paraksta likuma ieviešanu un bijusi valdes locekle Latvijas Garantiju aģentūrā, informēja Ūdre.

Tāpat Jantonei ir pieredze jurista palīga un valsts notāra pienākumu veikšanā, kā arī kā padomniecei vairākiem finanšu ministriem un tieslietu un labklājības jomas vadītājiem. Viņa par partijas biedri kļuva februārī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. aprīlī sarakstu Rīgas vēlēšanu komisijā iesniedza partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, vienkopus pulcējot lielāko daļu Rīgas saraksta kandidātu simboliskā gājienā no Bastejkalna līdz vēlēšanu komisijai Smilšu ielā 4.

Pirms saraksta iesniegšanas kandidāti pulcējās Bastejkalna pakājē kopā ar saviem atbalstītājiem. Uzrunā klātesošajiem Rīgas mērs Vilnis Ķirsis uzsvēra: “Rīgai šīs būs izšķirīgas vēlēšanas, jo izvēles būtībā ir tikai divas – vai Rīga turpinās 2020. gadā uzsākto pārmaiņu ceļu un nostiprinās pilsētas ekonomisko izaugsmi jeb Rīgas atslēgas atkal nonāks politbiznesmeņu rokās. Pašvaldība ir katram cilvēkam vistuvākā valsts pārvaldes sastāvdaļa, un mūsu darbi tiek vērtēti pēc tā, vai pilsēta kļuvusi sakoptāka un rīdziniekiem ērtāka, tomēr šīs vēlēšanas nebūs tikai par saimnieciskiem jautājumiem, un šajos ģeopolitiskajos apstākļos Rīgas vēlētāju izvēle ietekmēs ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas drošību. Jaunās VIENOTĪBAS pienākums un atbildība ir strādāt Rīgā, lai tā būtu valstiskās un eiropeiskās vērtībās sakņota un sakārtota pilsēta, kurā atgriežas iedzīvotāji un aug labklājība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Paramentā (EP) ievēlētajam Valdim Dombrovskim (JV) atsakoties no EP deputāta mandāta, par EP deputāti kļūs Vaidere (JV), informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK saņēmusi Dombrovska iesniegumu, ar kuru viņš atsakās no sava eiroparlamentārieša mandāta. Dombrovskis ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" saraksta, saņemot 220 402 balsis.

Ievērojot 2024.gada EP vēlēšanu rezultātus, "Jaunā vienotība" deputātu kandidātu sarakstā nākamā kandidāte atbilstīgi Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam ir Vaidere.

CVK saņemts Vaideres apstiprinājums par piekrišanu pieņemt EP deputāta mandātu Dombrovska vietā. Vaidere 2024.gada EP vēlēšanās saņēma 147 075 vēlētāju balsis.

EP vēlēšanas Latvijā notika 8.jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam Eiropas Komisijā (EK). Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

Politika

JV jāatmaksā budžetā vairāk nekā 30 tūkstoši eiro; apdraudēta valsts finansējuma saņemšana

Diena,19.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Progresīvie" pirmdien plāno sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, teica "Progresīvo" saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji ir izteikuši savu viedokli, atbalstot "valstiski domājošās partijas", un tagad šīm partijām ir jāķeras pie darba un jāveido vienota, darboties spējīga koalīcija.

Politiķis teica, ka aicinās uz sarunām visas valstiski orientētās partijas un mudinās tās strādāt atklāti, bez intrigām un aizmuguriskās sarunām vēlētāju labā. Līdzīga sastāva koalīcija pirms pieciem gadiem izveidojās Mārtiņa Staķa (P) vadība, taču savstarpējo domstarpību rezultātā tā sabruka.

Kleinbergs pauda pateicību vēlētājiem, kuri bijuši pietiekami mobili un parādījuši, ka rīdzinieki spēj nobalsot par spēkiem, kas ved Rīgu rietumu virzienā.

Gan pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), gan vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau ir atzinuši, ka iniciatīva sākt koalīcijas veidošanas sarunas ir "Progresīvajiem".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu, bet vislielāko - premjeres Evikas Siliņas pārstāvētā "Jaunā vienotība" (JV), liecina pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Jūlijā SKDS neveica aptauju par Saeimas vēlēšanām, tāpēc salīdzināt var ar jūnija reitingiem.

Augustā veiktajā aptaujā noskaidrots, - ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, 9,5% respondentu balsotu par šobrīd opozīcijā esošo Nacionālo apvienību. Par šo politisko spēku jūnijā bija gatavi balsot 9,9% aptaujāto.

Tālāk seko JV ar 8,7% (jūnijā - 10,9%). Salīdzinot ar jūniju, JV reitings ir krities ievērojami - par 2,2 procentpunktiem.

Pirmo trijnieku noslēdz "Latvija pirmajā vietā", par kuru būtu gatavi balsot 7,4%. Jūnijā par to balsotu 7,3%.

Tālāk ir "Progresīvie", par kuriem augustā bija gatavi balsot 6,4% (jūnijā 6,7%), "Saskaņa" - 5,3% (jūnijā 6,1%), Zaļo un Zemnieku savienība - 5,1% (jūnijā 5,3%), "Stabilitātei" - 4,7% (jūnijā 4,1%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija Jaunā Vienotība ir saņēmusi informāciju no Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga, ka personisku ģimenes iemeslu dēļ viņš atsauc savu kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam.

Partija norāda, ka respektē viņa lēmumu un šīs ziņas privātumu.

Jaunā Vienotība izvirzīs jaunu amata kandidātu. "Latvijas drošība, ekonomikas izaugsme, ģimenes atbalsts un birokrātijas mazināšana ir prioritātes, ko JV neatlaidīgi turpinās īstenot, lai nodrošinātu valsts drošību un stabilitāti," norāda partija.

Jau vēstīts, ka pēc ministru prezidentes Evikas Siliņas izziņotajām pārmaiņām valdībā, kas paredz trīs valdības ministru nomaiņu, tai skaitā JV ministres Andas Čakšas, JV un V kopsapulcē valde pieņēma lēmumu izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

Jānis Rozenbergs ir ilggadējs V biedrs un valdes loceklis un kopš 2013. gada – Cēsu novada domes priekšsēdētājs, veiksmīgi vadot pašvaldību dažādu pārmaiņu laikā un gūstot neatsveramu pieredzi arī izglītības kvalitātes uzlabošanas un skolu reformu jautājumos.

Finanses

Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums

LETA,09.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Viņš norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona ar labu reputāciju un profesionālis, tāpat ļoti svarīga ir šīs personas reputācija starptautiski. "Skaidrs, ka politiskā neitralitāte ir tas vissvarīgākais," piebilda Brazovskis.

Asociācijas pārstāvis arī minēja, ka finanšu nozare, tāpat kā to norādīja Eiropas Centrālā banka, no Latvijas Bankas sagaida plašākus, analītiskākus un visaptverošākus piegājienus dažādu ekonomikas jautājumu risināšanā un analīzi. "Man šķiet, ka šeit mēs tomēr varētu darīt daudz labāk," sacīja Brazovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankai, kā jebkurai centrālajai bankai, ir viens nepateicīgs darbs, proti, būt "transformatoram starp finanšu nozari, sabiedrību un politiķiem, un šīs visas intereses salāgot".

Politika

JV gatavība sadarboties ar NVO drošības stiprināšanā

Db.lv,11.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PPA JAUNĀ VIENOTĪBA un partijas VIENOTĪBA valdes sēdē 10.martā lemts atbalstīt nevalstisko organizāciju izsūtīto aicinājumu būt vienotiem drošības stiprināšanā.

JV un V valdes sēdē tika pausta solidaritāte vairāk nekā simts NVO aicinājumam, vienojoties, ka jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību civilās aizsardzības jautājumos, kā arī jāizstrādā precīzi vēstījumi, lai sabiedrība būtu pilnvērtīgi informēta.

"Drošība nav tikai militārs vai politisks jautājums – tā balstās arī uz stipru un saliedētu sabiedrību. Aicinu ministrus, pašvaldību vadītājus un atbildīgās iestādes pastiprināti skaidrot lēmumus un darbības, kas jau veiktas. Nevalstisko organizāciju iesaiste ir būtiska valdības ikdienas darbā," uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.

"Aktīvi strādāju ar drošības jautājumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Piemēram, pagājušās nedēļas ārkārtas Eiropadomē bija būtiski panākt vienošanos par plašu pasākumu kopumu, kas ļaus dalībvalstīm, tostarp Latvijai, veikt nozīmīgas investīcijas aizsardzībā, kas arī izdevās. Mērķtiecīgi strādājam ar atbildīgajām iestādēm pie valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes. Vienlaikus spēcīgs drošības garants ir mūsu dalība NATO un ES. Drošība ir mūsu prioritāte, un esam gatavi dažādiem scenārijiem."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Bankas

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi

LETA,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

Ražošana

Valsts tēriņu samazināšanu par 150 miljoniem eiro gadā vērtē kā nesamērīgi zemu

Db.lv,14.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju organizācijas valdības izziņoto valsts tēriņu samazināšanu 150 miljonu eiro apjomā gadā vērtē kā nesamērīgi zemu un uzstāj uz apjomīgākiem taupības pasākumiem, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

12. maijā valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē vienojās par plānu valsts tēriņu samazināšanai. Finanšu ministrijai jūnijā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus trīs gadus par vismaz 150 miljoniem eiro gadā.

Sagaida valsts tēriņu mazināšanu vismaz par 150 miljoniem eiro

No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pēc valdību...

"Šis plāns nav atbilstošs nedz pašreizējiem ģeopolitiskajiem, nedz ekonomiskajiem apstākļiem, jo tēriņu samazinājums 130–160 miljonu eiro apjomā jau tagad ik gadu notiek, pat bez jebkādām mērķtiecīgām darbībām. 150 miljoni eiro nav pat viens procents no 17,1 miljarda kopējā valsts izdevumu budžeta," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka pašreizējos apstākļos taupības pasākumiem jābūt daudz nopietnākiem – samazināt nelietderīgus tēriņus vai atlikt neprioritārus pasākumus, ietaupot 850 miljonus eiro, kas veido 5% no kopējā valsts izdevumu budžeta, un novirzot tos pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, ģimenēm un citām.

Tikpat nepieņemami uzņēmēju organizāciju ieskatā ir atteikties no pragmatiskas tēriņu izvērtēšanas un valsts budžeta tēriņu samazināšanas, tā vietā aizņemoties un palielinot valsts parādu, kura apkalpošanai Latvija jau šogad maksās vairāk nekā 0,5 miljardus eiro.

"2023. gadā par valsts parāda procentu maksājumiem Latvija tērēja aptuveni 290 miljonus eiro. Šogad tie būs jau 555 miljoni eiro, nākamgad – 640 miljoni. Prognozēts, ka 2029. gadā šie maksājumi pieaugs līdz 830 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko valsts tērēs nevis drošībai, infrastruktūras uzlabošanai, medmāsu vai policistu algām, bet parāda apkalpošanai procentu maksājumos," skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. "Mēs nevaram atļauties valsti grūst parādu jūgā."

Uzņēmēji aicina sākt ar izdevumu revīzijām valsts aparātā. Tas ļautu izvairīties no lineāras samazināšanas un izvērtēt izdevumu lietderību un prioritātes funkciju nodrošināšanai.

"Ministrijās un valsts iestādēs gadiem nav izvērtēts taupības potenciāls. Valsts kontroles lietderības revīzijas norāda uz daudzu desmitu miljonu eiro nelietderīgu izlietojumu. Ir jāsāk ar izdevumu revīziju un valdības definētu taupības mērķi. Samazinot nelietderīgus tēriņus, atliekot neprioritārus projektus vai preču iegādi, var atrast naudu, ko novirzīt pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai," saka Kaspars Gorkšs.

Kā ziņots, šā gada pavasarī vadošās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Finanšu nozares asociācija – un trīs parlamentārās frakcijas – ZZS, AS, NA – parakstīja memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par vismaz 850 miljoniem eiro. No valdības partijām memorandu nav parakstījušas “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie”.

Pēdējo piecu gadu laikā valsts tēriņi ir auguši par 5,5 miljardiem – no 12,9 miljardiem eiro 2020. gadā līdz 18,4 miljardiem eiro 2024. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielākās daļas iecirkņu saskaitīšanas Rīgā pašlaik vislielākais vēlētāju atbalsts ir Aināra Šleresa partijai "Latvija pirmajā vietā" (LPV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Kopumā domē iekļuvuši septiņi saraksti un balsu sadalījums gaidāms sadrumstalots, līdz ar to vairākuma koalīcijas izveidei būs jāvienojas vismaz trīs dažādiem sarakstiem.

Apkopojot datus par 152 no kopumā 164 iecirkņiem, LPV patlaban ieguvusi 18,16% balsu, kas sarakstam pašlaik dotu 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" atbilstoši pašreizējiem rezultātiem nobalsojuši 16,6% vēlētāju, par "Nacionālo apvienību" - 14,16% vēlētāju, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,93% vēlētāju atbalsta. Šīs partijas atbilstoši pašreizējiem rezultātiem iegūtu attiecīgi 11, 10 un 9 mandātus.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts pagaidām ieguvis 12,17% balsu, attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem. Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kurai pašlaik redzams 6,94% atbalsts, un "Apvienotas saraksts" - 6,29%, kas ļautu iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija pirmdien paziņoja, ka ieguldīs 14,6 miljardus dāņu kronu (divus miljardus eiro) drošības pastiprināšanai Arktikas reģionā ASV un Krievijas tuvumā.

Šis paziņojums izskanēja pēc ASV prezidenta Donalda Trampa solījuma "iegūt Grenlandi", jo šī autonomā Dānijas teritorija esot nepieciešama viņa valsts "starptautiskajai drošībai".

Grenlande un tās minerālu resursi ir kļuvuši par iekārojamu mērķi apstākļos, kad ledu kušana Arktikā ir pavērusi jaunus kuģošanas ceļus ap šo salu.

"Mums jāņem vērā fakts, ka ir nopietni izaicinājumi drošībai un aizsardzībai Arktikā un Atlantijas ziemeļos," paziņoja Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena šonedēļ apmeklēs Berlīni, Parīzi un Briseli, lai nostiprinātu "Eiropas vienotību" Grenlandes jautājumā.

"Eiropa saskaras ar nopietnu situāciju. Ar karu kontinentā un pārmaiņām ģeopolitiskajā realitātē. Šādos brīžos vienotība ir ļoti svarīga," paziņoja Frederiksena.

Finanses

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta izvēles tiesības būtu jāuztic Valsts prezidentam

LETA,29.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida diskusijas par to, vai nākamā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts nebūtu jāizraugās Valsts prezidentam.

Rīgas pilī Rinkēvičs trešdien tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai pārrunātu dažādas aktualitātes. Valsts prezidents informējis premjeri par tikšanos ar Saeimas frakciju vadītājiem, kas varētu notikt piektdien, 31.janvārī, plkst.8.30.

Tikšanās laikā prezidents iecerējis ne tikai iepazīstināt ar likumdošanas iniciatīvu pazemināt tautas nobalsošanas slieksni, bet arī runāt par Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu, kas "jau ir kļūst leģendārs".

Viņš skaidroja, ka šajā procesā ir gan politiskas, gan strukturālas problēmas. Prezidenta ieskatā ar frakciju vadītājiem un kopumā būs nopietni jārunā, vai kandidātu izvirzīšanas kārtība ir adekvāta. Ja Saeimas deputāti paši izvirza kandidātus konkrētiem amatiem, kā tas ir, piemēram, ar Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera amatu, un paši pēc tam par šiem kandidātiem balso, tad tas rada problēmas, uzskata valsts pirmā persona.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi Aināra Šleresa partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" (P) un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Apkopojot datus no visiem vēlēšanu iecirkņiem, LPV ieguvusi 18,17% balsu, kas sarakstam dod 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" nobalsojuši 16,62% vēlētāju, kas viņiem dod 11 deputāta mandātus, par "Nacionālo apvienību" - 14,2% vēlētāju, kas tai dod 10 mandātus, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,9% vēlētāju atbalsta. Līdz ar to JV iegūs deviņas deputāta amata vietas.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts ieguvis 12,13% balsu un attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem.

Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kuru atbalstījuši 6,94% vēlētāju, un "Apvienotas saraksts", kuru atbalstīja 6,29% vēlētāju, kas ļauj iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija vienojusies uz nenoteiktu laiku saglabāt samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, 30.septembrī pēc valdību veidojošās partiju sanāksmes pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Vēl pagājušajā nedēļā saskaņošanai tika virzīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz 12% PVN likmi noteikt uz terminētu laiku - līdz 2028.gada beigām.

Politiķis norādīja, ka līdz šim samazinātā PVN likme Latvijā ražotiem dārzeņiem bija terminēta, kas nozīmē, ka pēc noteikta perioda tā tiek atkal pārskatīta.

Samazinot PVN likmi, bija ideja iedzīvotājiem ļaut iegādāties vairāk veselīgu produktu, uzsvēra ministrs, norādot, ka minēto kompensē akcīzes likmes paaugstināšana cukurotajiem dzērieni, kas savukārt nav vēlami veselībai.

Krauze norādīja, ka ministrija vēlāk sagatavos ziņojumu, kā likme ietekmē ražotājus un kāds ir dārzeņu patēriņš Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien Latvijas Bankas prezidenta amatam atkārtoti virzīja iepriekšējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Komisijas sēde jautājumu par Kazāka virzīšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izskatīja ātri, jo tā pati komisija jau iepriekš Kazāka kandidatūru bija izskatījusi.

Par Kazāku Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši balsos ceturtdien, 6.februārī.

Kazāks pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņa izvirzīšanas process parlamentā bijis "garš un samocīts".

Atbildot uz jautājumu, vai viņa pašam ir pārliecība, ka šoreiz viņš atkārtoti tiks ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Kazāks teica, ka "tas viss ir politisks process un politisks lēmums".

"Es šobrīd tajā piedalos kā profesionālis ar skaidru redzējumu par to, ko Latvijas Bankai darīt tālāk," viņš turpināja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četri politiskie spēki - "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotais saraksts" (AS) - vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē, šodien pēc tikšanās ar AS teica "Progresīvo" mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Kleinberga vadībā. Līdz ar to sarunas turpinās visiem politiskajiem spēkiem kopā, padziļināti runājot par darba saturu un atbildības jomu sadalījumu.

"Esam veiksmīgi noslēguši pirmo sarunu kārtu. Nopietnu pretrunu nav, un visi esam gatavi strādāt vienā komandā. Protams, ir jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas, taču galvenais ir izvairīties no aizkulišu spēlēm," norāda Kleinbergs.

Nākamā sarunu kārta varētu notikt ceturtdien vai piektdien, visiem partiju pārstāvjiem saskaņojot laikus.

Kā pēc tikšanās teica AS līderis Māris Sprindžuks, esot runāts par sasniedzamajiem mērķim, par to, lai apturētu lejupslīdi un Rīga attīstītos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunā vienotība" viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputātu, bijušo klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru aicinu "Jaunās Vienotības" izvirzīto ministra kandidātu Raimondu Čudaru," ar šādu paziņojumu viņa nākusi klajā vietnē "X".

Premjere arī norāda, ka Čudaram ir pieredze pašvaldību darbā kā ilggadējam Salaspils mēram. Viņš ir strādājis gan kā ministrs, gan kā deputāts, un labi pārzina VARAM jomas.

Siliņa ar Čudaru ir vienojusies par prioritātēm - digitālo un mākslīgā intelekta attīstību, vēlēšanu procesa izvērtēšanu un sagatavošanos Saeimas vēlēšanām, austrumu pierobežas stiprināšanu un reģionu attīstību.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs (ZZS) Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Čudara kandidatūra vērtējama pozitīvi. Viņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, vai ZZS Saeimas frakcijas deputāti ar Čudaru plāno atsevišķu tikšanos.

Eksperti

Tieslietu ministrija cenšas caur Saeimu "dzīt cauri’" jaunu reiderisma shēmu

Ringolds Balodis, Uzņēmumu reģistra vadītājs (2008-2013), profesors Dr.iur.,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’

Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?

Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…