Pasaulē

ASV tehnoloģiju kompānijām sāk kaitēt interneta novērošanas skandāls

Jānis Rancāns, 25.07.2013

Jaunākais izdevums

Atklātībā nonākusī informācija par ASV valdības īstenoto novērošanu internetā sākusi kaitēt valsts informāciju tehnoloģiju kompānijām, liecina pētījums.

Organizācijas Cloud Security Alliance apkopotie dati liecina, ka 56% tās aptaujāto kompāniju sliecas mazāk izmantot ASV mākoņdatošanas pakalpojumus, bet 10% izlēmušas lauzt slēgtos līgumus. Neskatoties uz informāciju par PRISM programmas ietvaros notikušo datu vākšanu internetā, 31% aptaujāto kompāniju nav plānu mainīt kaut ko sadarbībā ar ASV kompānijām, savukārt 3% atzinušas, ka pēc notikušā centīsies sadarboties vēl ciešāk.

Aptaujas dati saskan ar jūlija sākumā Eiropas Savienības Digitalizācijas komisāres Nēlī Krusas brīdinājumu par to, ka ASV kompānijām gaidāma uzticības krīze. «Ja Eiropas mākoņskaitļošanas pakalpojumu klienti nevar uzticēties ASV valdības sniegtajām garantijām, tie neuzticēsies arī saviem ASV partneriem. Šajā gadījumā amerikāņu kompānijas cietīs daudzu miljardu dolāru zaudējumus,» sacījusi N. Krusas.

Jau vēstīts, ka ASV slepeno dienestu darbinieks Edvards Snoudens masu medijiem nopludināja slepenus dokumentus, kas liecina par to, ka varasiestādēm bijusi pieeja interneta lietotāju video un audio materiāliem, fotogrāfijām, e-pastu sarakstēm u. c. failiem. ASV uzsver, ka šāda iespēja ļāvusi izsekot potenciālos teroristus un novērst iespējamu apdraudējumu. Informācija iegūta programmas ar kodētu nosaukumu PRISM ietvaros.

Pēc informācijas nopludināšanas E. Snoudens uzsāka bēguļot, kas aprāvās Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Patlaban viņš jau gandrīz mēnesi uzturas Maskavas Šeremetjevo lidostas tranzīta zonā. E. Snoudena bēguļošana izraisījusi diplomātiskas nesaskaņas starp ASV un valstīm, kas apsver politiskā patvēruma piešķiršanu informācijas nopludinātājam.

Trešdien Krievijas varasiestādes E. Snoudenam atļāva pamest lidostas tranzītzonu. Vienlaikus Krievija izskata arī E. Snoudena patvēruma piešķiršanas lūgumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš paudis, ka E. Snoudens varētu palikt šajā valstī, ja pārstātu kaitēt ASV interesēm.

Neskatoties uz atļauju pamest lidostu, birokrātisku iemeslu dēļ tas pagaidām nav iespējams, trešdienas vakarā atklāja E. Snoudena advokāts. Pats ASV bijušais slepenā dienesta darbinieks dzīvojot lidostā laiku īsina lasot krievu klasiķu darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudens saskata «nozīmīgus draudus» savai dzīvībai

LETA--REUTERS, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens intervijā vācu raidorganizācijai ARD svētdien atzinis, ka jūt «ievērojamus draudus» savai dzīvībai.

Snoudens norādīja, ka ASV tīmekļa vietnē Buzzfeed publiskots raksts, kurā vairākas Savienoto Valstu amatpersonas anonīmi apliecinājušas, ka viņa dzīvībai draud briesmas.

«Šie cilvēki, un viņi ir valdības amatpersonas, teikuši, ka labprāt ielaistu man lodi pierē vai noindētu mani,» intervijā ARD sacīja Snoudens.

Tomēr viņš uzsvēra, ka naktīs vēl arvien spēj labi gulēt, jo uzskata, ka rīkojies pareizi, nododot atklātībā slepenos dokumentus par ASV izlūkdienestu plašajām spiegošanas programmām.

ARD pārraidīja 40 minūtes garu materiālu no Snoudena intervijas, kas ilga sešas stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudens varētu atgriezties ASV, ja tiks izpildīti zināmi priekšnoteikumi

Jānis Rancāns, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens varētu atgriezties uz ASV, ja tiktu izpildīti zināmi priekšnoteikumi, pavēstījis viņa tēvs.

Maskavas Šeremetjevo lidostā esošais E. Snoudens, kas masu medijiem nopludināja informāciju par ASV dienestu veikto novērošanu internetā, atgriežoties līdz tiesai vēlas palikt brīvībā, kā arī grib noteikt, kur tā notiks, sacījis viņa tēvs Lonijs Snoudens, vēsta NBC.

Tāpat bijušais specdienesta aģents vēlas, lai tiesa norisinātos atklāti un masu medijiem būtu pieejama visa informācija. L. Snoudens, kurš ASV Tieslietu departamentam nosūtījis vēstuli ar dēla prasībām, arī uzskata, ka ar E. Snoudenu trešās puses, ieskaitot pazīstamo vietni WikiLeaks, veikušas manipulācijas.

Tēvs arī paudis uzskatu, ka viņa dēls nav veicis valsts nodevību, taču ir pārkāpis ASV likumdošanu, kas aizliedz slepenas informācijas atklāšanu. «Ja cilvēki viņu sauc par nodevēju, tad viņš ir nodevis tikai valdību. Es neuzskatu, ka viņš būtu nodevis Savienoto valstu iedzīvotājus,» sacījis E. Snoudena tēvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens ticies ar Krievijas amatpersonām un lūdzis politisko patvērumu, kurš varētu tikt piešķirts, ja viņš pārtrauktu izplatīt konfidenciālu ASV informāciju, pavēstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

E. Snoudens Maskavas lidostā pavadījis jau vairāk nekā nedēļu, un tā, kā viņam ir anulēta ASV pase, bijušais specdienesta aģents nevar lidostu pamest un meklēt politisko patvērumu citās valstīs. ASV atzinusi, ka aizvadījusi augsta līmeņa sarunas ar Krieviju par E. Snoudena tālāko likteni.

E. Snoudens arī Krievijas amatpersonām iesniedzis sarakstu ar 21 valsti, kurām lūdz politisko patvērumu, gadījumā, ja Krievija atteiksies to piešķirt. Krievijas amatpersonām patvēruma pieprasījumi jānogādā attiecīgo valstu vēstniecībās. Starp šīm valstīm ir Ķīna, Francija, Īrija, Venecuēla u. c.

Tāpat E. Snoudens apsūdzējis ASV prezidentu Baraku Obamu par neļaušanu izmantot patvēruma lūgšanas tiesības. B. Obamas administrācija izdarot spiedienu uz tām valstīm, kurās E. Snoudens pieprasījis politisko patvērumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vietas, kur prasīt politisko patvērumu, ja jābēg no ASV

Dienas Bizness, 02.07.2013

Francija. Lai gan Francija pirmajā acu uzmetienā nešķiet kā valsts, kurā ASV varasiestāžu meklēšanā esoša persona varētu meklēt patvērumu, tomēr vēsture liecina, ka franči laipni uzņem bēguļojošus amerikāņus. Neskatoties uz to, ka starp Franciju un ASV noslēgts noziedznieku izdošanas līgums, Parīze ilgu laiku atteikusies izdot izvarošanā apsūdzēto kinorežisoru Romānu Poļanski. Jāpiezīmē gan, ka R. Poļanskim ir Francijas pilsonība. Tāpat Francijā patvērumu atraduši arī atsevišķi ASV par finanšu noziegumiem meklēti cilvēki.

Avots: SXC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens lūdzis politisko patvērumu 21 pasaules valstī. Starp tām ir gan valstis, kuras jau iepriekš nosauktas par ticamāko turpmāko E. Snoudena patvērumu, gan arī tādas, kuras pirmajā acu uzmetienā šķiet dīvaina izvēle.

Patvēruma lūgumus E. Snoudena pārstāve Sāra Harisone iesniegusi Krievijas konsulātā Šeremetjevo lidostā. Dokumentā izskaidrots risks, ar kādu E. Snoudens saskaras ASV. Patvēruma lūgumus Krievijas amatpersonas uzsākušas nogādāt attiecīgo valstu vēstniecībās Maskavā.

Bijušais ASV specdienestu aģents E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudenam atļauj pamest Maskavas lidostu

Gunta Kursiša, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) drīkst pamest Maskavas Šermentjeas lidostas tranzītzonu, kurā bijušais spiegs mitinās kopš 23. jūnija, kad tajā ieradās, lidojot no Honkongas, vēsta Interfax.

Oficiālu lūgumu Krievijai par pagaidu patvēruma piešķiršanu E. Snoudens iesniedza pirms nedēļas. Patvēruma sniegšanu Krievija vēl izskata.

E. Snoudenam iepriekš patvērumu piedāvāja trīs Latīņamerikas valstis – Nikaragva, Venecuēla un Bolīvija, no kurām Venecuēla, turīgākā no trim valstīm, tika novērtēta kā E. Snoudenam vispiemērotākā, un ziņu aģentūras Reuters žurnālists, kas intervēja bijušo ASV spiegu, pauda, ka tā, visticamāk arī būs valsts, uz kuru pārcelsies E. Snoudens. Taču E. Snoudena jurists Krievijā Anatolijs Kučerena, kurš palīdzēja bijušajam spiegam aizpildīt patvēruma lūguma pieteikumu, norādīja, ka E. Snoudens ir pārliecināts, ka ceļošana uz Latīņameriku nebūtu droša, jo ASV censtos viņu nogādāt atpakaļ dzimtenē, lai sodītu par sensitīvās informācijas izpaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudens uz Krieviju slepenus dokumentus nav vedis

Gunta Kursiša, 18.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) uz Krieviju nav vedis slepenus dokumentus, kas nonākuši viņa rīcībā, strādājot izlūkdienestā, vēsta New York Times.

Visi slepenie dokumenti pirms došanās uz Krieviju tika atdoti žurnālistiem Honkongā, intervijā medijam apgalvoja E. Snoudens. Dokumenti netika ņemti līdzi, jo tas «nekalpotu sabiedrības interesēm», norādīja E. Snoudens, uzsverot, ka tos viņš spējis pasargāt arī no Ķīnas dienestiem. Iespēja, ka slepenie dokumenti varētu būt nonākuši Ķīnas vai Krievijas dienestu rīcībā, līdzinās nullei, uzsvēra bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks. Pašlaik daži analītiķi jau izteikušies, ka, iespējams, E. Snoudens sadarbojas ar šo valstu pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā. Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12. jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu. E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudens «iesprūdis» Maskavā; patvērumu varētu piešķirt arī Venecuēla

Jānis Rancāns, 26.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklājis, ka ASV slepenais aģents, kurš nopludināja informāciju par Prism izlūkprogrammu, Edvards Snoudens atrodas Maskavā, tomēr netiks izdots ASV.

E. Snoudens, kurš Maskavā ieradies no Honkongas, atrodoties Šeremetjevo starptautiskās lidostas tranzīta zonā, pirms Krievijas pasu kontroles punktiem, vizītē Somijā atklājis V. Putins. Tomēr Krievija nepakļaušoties ASV prasībām par viņa izdošanu, jo «amerikānis nav nodarījis nevienu noziegumu uz Krievijas zemes», kā arī tehniski nav šķērsojis valsts robežu. Tomēr Krievija ar sajūsmu neuztver bēguļojošā ASV specdienestu aģenta atrašanos Maskavā. «Jo ātrāk viņš izvēlēsies savu galamērķi, jo labāk būs gan viņam, gan arī mums,» sacījis V. Putins.

Iepriekš izskanēja, ka E. Snoudens varētu doties uz Ekvadoru, kas varētu piešķirt viņam patvērumu. Arī Venecuēla pavēstījusi, ka izskatītu E. Snoudena patvēruma lūgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekvadoras lēmuma pieņemšana par patvēruma piešķiršanu Snoudenam ilgs vairākus mēnešus

Jānis Rancāns, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevo lidostas tranzīta zonā, bet par viņa tālāko likteni padziļinās neskaidrība.

Ekvadora, kurā E. Snoudens lūdzis politisko patvērumu, paziņojusi, ka lēmuma pieņemšana par tā piešķiršanu ilgs vairākus mēnešus. Ekvadora nonākusi krustcelēs pēc tam, kad izskanējis, ka ASV varētu atcelt vairākas priekšrocības, kuras bauda minētās Dienvidamerikas valsts eksportētāji, ja tā nolems piešķirt patvērumu E. Snoudenam.

«Lēmuma pieņemšana par patvēruma piešķiršanu Džuljenam Asanžam ilga divus mēnešus. Arī šajā gadījumā lēmums netiks pieņemts ātrāk par šo termiņu,» sacījis Ekvadoras ārlietu ministrs Ričards Patino.

Tikmēr ASV Senāta Ārvalstu attiecību komitejas vadītājs Roberts Menendezs pavēstījis, ka patvēruma piešķiršana E. Snoudenam «nopietni apdraudēs» atvieglojumus tirdzniecībai starp Ekvadoru un ASV. Ekvadora uz ASV eksportē naftu, augļus un dārzeņus, kā arī puķes. Tirdzniecības atvieglojumu atcelšana varētu dot smagu triecienu Ekvadoras puķu audzēšanas nozarei, kas valstī nodarbina ap 100 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņi ietekmīgi interneta uzņēmumi apvienojušies, lai uzsāktu kampaņu ar mērķi ieviest noteikumus, cik lielā mērā valdības drīkst vākt lietotāju datus, vēsta NBC News Technology.

Jāatgādina, ka jautājums par privātumu kļuvis sevišķi aktuāls klajā nākot informācijai par to, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) lielos apjomos ievāc datus gan no cilvēku mobilajiem tālruņiem, gan internetā.

Aicinot ieviest reformas un noteikt ierobežojumus, tam cik lielā mērā valdība drīkst ievākt datus par cilvēkiem, vēstules ASV prezidentam Barakam Obamam un Kongresam nosūtījušas tādas kompānijas kā Google Inc, Microsoft Corp, Apple Inc, Facebook Inc, Twitter, LinkedIn Corp, Yahoo Inc un AOL Inc.

Dokumentus, ko nopludinājis bijušais ASV drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) liecina, ka NSA, iespējams, vākusi datus no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Baltais nams atzīst, ka ASV spiegošana ir gājusi par tālu

Gunta Kursiša, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) atzina, ka dažos gadījumos ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbība ir gājusi par tālu, vēsta BBC.

Baltā nama pārstāvis solīja, ka kopā ar prezidentu Baraku Obamu strādās, lai novērstu turpmāku NSA neadekvātu darbību. Tāpat viņš pauda, ka ASV pastiprinājusi drošības pasākumus, lai pasargātu valsti no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.

«Mēs esam novērsuši, ka lidmašīnas triecas pret zemi, ēkas tiek uzspridzinātas un cilvēki nogalināti, jo esam jau laikus uzzinājuši par teroristu plāniem,» pauda Dž. Kerijs.

«Es varu apgalvot, ka nevainīgi cilvēki nav cietuši šajā procesā, kad tikusi vākta informācija. Jā, dažos gadījumos tas ir aizgājis par tālu,» paziņojis Baltā nama pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija, Francija vēlas līdz gada beigām noskaidrot spiegošanas jautājumu ar ASV

Gunta Kursiša, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja reiz neuzticība ir iesēta, tā neveicina mūsu sadarbību, bet padara to grūtāku,» saistībā ar ziņām, ka, iespējams, ASV noklausījusies viņas telefonsarunas, pauda Vācijas kanclere Angela Merkele. Francija un Vācija vēlas līdz gada beigām noskaidrot jautājumus, kas saistās ar ASV iespējamo spiegošanu minētajās Eiropas valstīs, vēsta BBC.

«Ir kļuvis skaidrs, ka nākotnē jābūt pārmaiņām, turklāt ievērojamām,» norādīja A. Merkele. «Mēs strādāsim kopīgi, lai līdz gada beigām Vācijas un ASV, kā arī Francijas un ASV aģentūrām noteiktu turpmākās sadarbības rāmjus,» pauda kanclere. Citas valstis arī var piedalīties šajā iniciatīvā, norādīja A. Merkele. Tikmēr Baltā nama pārstāvis Dzejs Kārnijs (Jay Carney) pauda, ka ASV strādās, lai arī turpmāk uzturētu iespējami ciešāku sadarbību ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem.

Britu laikraksts The Guardian rakstīja, ka ASV noklausījusies 35 pasaules valstu vadītāju telefonsarunas. To laikrakstam atzina bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens (Edward Snowden).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

10 fakti, kuri šonedēļ, visticamāk, tev paslīdējuši garām

Dienas Bizness, 25.10.2013

Kostarikas policija apmācīs klaiņojošus suņus. Programmas ietvaros suņi tiks apmācīti meklēt sprāgstvielas, narkotikas un naudu. Vasaras sākumā varasiestādes uzsāka klaiņojošu suņu ķeršanu, kas tālāk nonāca drošības dienestu rīcībā. Daļa bijušo klaiņojošo suņu jau uzsākuši savu dienestu robežsardzē.

Avots: SXC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasauli turpina satraukt spiegošanas skandāli, informāciju par kuriem atklājis ASV specdienestu bijušais darbinieks Edvards Snoudens. Tikmēr Latvijā uz pāris dienām atgriezies siltums, tomēr jau nākamnedēļ tiek prognozēta pirmā rudens vētra.

Tikmēr Db.lv piedāvā ieskatīties interesantos notikumos, kuri palikuši mazāk pieminēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

ASV un Lielbritānijas spiegi personīgos datus iegūst no Angry Birds

Lelde Petrāne, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Lielbritānijas spiegu aģentūras ikdienas praksē cenšas gūt piekļuvi personīgajiem datiem, izmantojot Angry Birds un citas mobilās aplikācijas, vēsta BBC.

Nacionālās drošības aģentūras (NSA) dokuments liecina, ka vieta, interneta vietnes un kontakti ir starp tiem datiem, kas tiek iegūti no mobilajām aplikācijām.

Tas ir jaunākais atklājums no dokumentiem, kurus nopludināja Edvards Snoudens (Edward Snowden).

Pati aģentūra gan uzsvērusi, ka jebkurš mājiens par to, ka tā izmanto ikdienas amerikāņu komunikāciju viedtālruņos vai sociālajos medijos, nav patiess.

The New York Times, ProPublica un Guardian ziņojuši, ka NSA un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra GCHQ sadarbojušās kopš 2007.gada, attīstot metodes, kā ar aplikāciju palīdzību piekļūt informācijai mobilajos telefonos un planšetdatoros. Nav gan zināms, cik daudz informācijas šādā veidā iegūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins izvirzīts Nobela miera prēmijai; vērtētājiem būs jāņem vērā Ukraina

Dienas Bizness, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Krievijas prezidents pērn rudenī tika nominēts 2014. gada Nobela miera prēmijai, Nobela komitejas dienaskārtībā, visticamāk, nonāks arī Ukraina, ziņo Reuters.

Pašlaik Nobela miera prēmijai nominēto personu skaits ir sasniedzis rekordu – 278, tostarp arī 47 organizācijas.

Tiesības izvirzīt pretendentu ir tūkstošiem cilvēku - pasaules parlamentu un valdību amatpersonām, augstskolu mācībspēkiem, bijušajiem laureātiem un vairāku starptautisku institūtu darbiniekiem. Pretendentu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus, taču tie, kuri kandidātus izvirza, ir tiesīgi publiskot savu ieteikumu.

Zināms, ka vēl bez V. Putina šogad prestižajam apbalvojumam izvirzīts arī pāvests Francisks, bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķis Edvards Snoudens, kā arī daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cukerbergam stresu rada ASV spiegošana

Gunta Kursiša, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā tīkla Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) pavēstījis, ka telefonsarunā ASV prezidentam Barakam Obamam paudis bažas par ASV digitālās uzraudzības praksi, ziņo BBC.

Tāpat 29 gadus jaunais uzņēmējs savā blogā paudis, ka ASV valdībai «vajadzētu būt interneta kompanjonam nevis draudam».

M. Cukerberga paziņojumi nākuši klajā pēc ziņām, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) esot imitējusi Facebook servera darbību, lai inficētu savas uzraudzības «mērķu» datorus. NSA gan norādīja, ka šīs ziņas esot «neprecīzas».

Medijs The Intercept publicēja rakstu, kurā tika pausts, ka NSA «dramatiski paplašina savas iespējas piekļūt datoros masveidā». Rakstā tika skaidrots, ka šādas iespējas NSA paver automatizētas sistēmas TURBINE izmantošana, kas samazina cilvēka klātbūtnes nepieciešamību. Viena no iespējām, kā piekļūt lietotāju datoriem, bija viltus Facebook servera izmantošana, lai pārtvertu savienojumus starp konta īpašniekiem un reāliem datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pārspīlētās datu drošības prasības palīdzēs blēžiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar pieņemtajām likuma prasībām izdzēsis ziņas par uzņēmumu īpašnieku un amatpersonu dzīvesvietu adresēm, kas ir visai strīdīgs solis

Kopš bijušais ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens nopludināja informāciju par ASV specdienestu darba metodēm un dažādu pasaules pilsoņu, tostarp vairāku Rietumeiropas valstu vadītāju izspiegošanu, datu drošība un aizsardzība ir kļuvusi par vienu no karstākajām tēmām. Vadošie un mazāk vadošie IT uzņēmumi nāk klajā ar dažādām tehnoloģijām, kas esot maksimāli drošas pret dažādu izsekošanu un noklausīšanos, jo nevienam nav šaubu – demokrātiskas pasaules pilsonim, lai kādā amatā viņš arī būtu, ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Īpaši nozīmīga datu drošība ir tieši uzņēmējdarbībā, kur katrs ieinteresēts savu know – how aizsargāt no konkurentu vai vienkārši kriminālās pasaules pārstāvju tīkojumiem. Ar personas datu drošību tiek pamatota arī nule Latvijā pārņemtā prakse – Uzņēmumu reģistrs vairāk neapkopo dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu privātpersonu adreses. Latvija ir maza, ja kādu ļoti vajadzēs atrast, atradīs tāpat, uzskata datu neatklāšanas piekritēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz 11 miljoni cilvēku izdzēsuši savus profilus sociālajā tīklā Facebook, tādējādi reaģējot uz bažām par ASV specdienestu veiktajām novērošanām internetā.

«Virtuālās pašnāvības» izdarījuši deviņi miljoni Facebook lietotāju ASV un divi miljoni Lielbritānijā, liecina pētījums, kas publicēts žurnālā Cyberpsychology, Behaviour and Social Networking.

ASV specdienestu veiktās novērošanas internetā, kuras plašākai sabiedrībai kļuva zināmas pēc tam, kad informāciju par tām atklāja Edvards Snoudens, bijis raksturīgākais iemesls cilvēku aiziešanai no Facebook. «Tādu gadījumu dēļ, kā masu medijos plaši atspoguļotā ASV dienestu veiktā novērošana internetā, cilvēki kļūst aizvien piesardzīgāki jautājumos par privātumu tiešsaistē,» norādījusi minētā žurnāla redaktore Brenda Vaiderholda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienas ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) nosaka aptuveni piecu miljardu mobilo tālruņu atrašanās vietas, vēsta Washington Post.

Laikraksts ziņo, ka šie dati tiek vākti, lai NSA palīdzētu cīņā ar terorismu. Jau ziņots, ka šāda tipa uzraudzību cēla mērķa vārdā asi kritizējušas digitālo tiesību aizstāvju grupas, kas uzskata, ka NSA šīs darbības būtu jāpārtrauc.

Savukārt Microsoft paziņojusi par plāniem izmantot spēcīgāku aizsardzību saviem produktiem, lai pasargātu savus klientus no NSA spiegošanas.

Vēl pirms tam spiegošanas skandālu skāra arī lielvalstu līderus – tika vēstīts, ka NSA noklausās Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas, un tas draudēja aizēnot ASV un Vācijas labās attiecības. Tāpat tika ziņots, ka NSA noklausās arī citu valstu vadītāju telefonsarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāciju satraukusi ziņa, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ja šī informācija izrādīsies patiesa, abu valstu attiecības ir apdraudētas, norādījuši Vācijas pārstāvji.

Vācija no ASV «nekavējoties» prasījusi skaidrojumus, pauda Vācijas valdības runasvīrs Štefans Zeiberts (Steffen Seibert).

Abu valdību pārstāvji apstiprināja, ka A. Merkele un Baraks Obama šo situāciju ir pārrunājuši trešdien pa telefonu. Telefonsarunas laikā B. Obama Vācijas kanclerei uzsvēris, ka «nemonitorē un nemonitorēs» viņas saziņu.

«Tuvi draugi un partneri, kādi ASV un Vācija ir bijuši vairāku desmitgažu garumā, nedrīkst monitorēt valsts valdības komunikāciju,» norādīja Š. Zeiberts. «Šādas darbības būtu jāpārtrauc nekavējoties,» norādīja Vācijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka ASV prezidents Baraks Obama liks Nacionālajai Drošības aģentūrai (National Security Agency , NSA) pārtraukt ievākt datus no amerikāņu telefoniem, vēsta BBC.

Šādas ziņas sekojušas pēc vairākiem skaļiem skandāliem, kuros iesaistīta NSA.

Iepriekš mediju rokās nonākuši dokumenti, kas liecināja, ka ASV izlūkdienests spiegojis vairāku pasaules valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas, taču nesenākās ziņas liecina, ka ik dienas NSA ievācis ap 200 miljoniem īsziņu no mobilo telefonu lietotājiem. Turklāt izspiegoti arī tādi mobilo sakaru lietotāji, kas nekad iepriekš nav pārkāpuši likumu. Dokumentus, kas to apliecina, medijiem nopludināja bijušais NSA darbinieks Edvards Snoudens (Edward Sowden), kurš pašlaik patvērumu ir radis Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru