Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

“Fasādes atjaunošanas darbu gaitā zem apmetuma atklājām līdz šim nezināmu vēsturisko liecību – estētiski augstvērtīgu 16.gs vēsturisko mūri, nolēmām to saglabāt un eksponēt sabiedrībai. Rīgas pils ir neizmērojama kultūrvēsturiskā vērtība - atjaunošanas gaitā pamazām iezīmējas pils patiesais vēriens. Vēsturiskās liecības atklājam soli pa solim un šādu vēstures liecību diktētu pavērsienu projektā ir daudz, ” norāda R.Griškevičs.

Līdz šim pils ir atklājusi dažādas vēsturiskās liecības no saviem pirmsākumiem. Nozīmīgākās no tām ir 600 gadus senā karstā gaisa jeb hipokausta krāsns, dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, iepriekš neapzinātus sienu gleznojumi kapelā un Remtera zālē. Ar katru nākamo atjaunošanas un restaurācijas darbu dienu arvien vairāk samazinās iespējas atklāt jaunas vēstures liecības, taču šobrīd pils iekštelpas sāk iegūt tādas aprises, kādas tās redzēs pils apmeklētāji 2024.gadā.

Pils stāvvados un grīdā izbūvētas komunikācijas, uzsākti metāla konstrukciju montāžas darbi lifta šahtai un turpinās ģipškartona konstrukciju izbūve starpsienu un griestu izbūvei kā arī atsevišķās telpās norisinās grīdu seguma izbūve. Tuvāko mēnešu laikā izņems starpstāvu pārsegumu vēsturiskajā Remtera zālē, kas atgūs savu sākotnējo plašumu.

Restaurācijas un atjaunošanas darbus turpinot, VNĪ īstenos Daugavas gātes atjaunošanas darbus - tiks atsegta vēsturiskā Rīgas pils kastelas dienvidu korpusa pagraba siena un pirmo reizi 400 gadu laikā pils pagrabtelpās atgriezīsies dabīgā gaisma.

Līdz 25. novembrim ikvienam būvkomersantam ir iespēja pieteikties Daugavas gātes atjaunošanas projekta iepirkumā un pielikt arī savu roku Rīgas pils vēsturiskās spozmes atjaunošanā. Atjaunošanas darbu ietvaros tiks pārbūvēti arī A/S “Rīgas Siltums” siltumtīkli, lai tos varētu savienot ar lietus ūdens kanalizācijas inženiertīkliem, pazemināts ielas līmenis Daugavas gātē pie Pipera torņa līdz Horna bastionam kā arī izbūvēts tilts, kas ļaus nokļūt pie muzeja galvenās ieejas.

Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.

VNĪ vadībā Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries". Projekta kopējais budžets ir teju 22 miljoni eiro.

Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS "Rīgas Pils kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta. Projektu paredzēts pabeigt 2024. gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju.

Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Estera Development" no Igaunijas kompānijas "US Real Estate" iegādājies bijušās hokeja arēnas Rīgas Sporta pils teritoriju, kurā plāno attīstīt dzīvojamo apbūvi, informē attīstītāja pārstāvji.

Darījuma summa netiek atklāta.

Īpašums sastāv no sešiem zemes gabaliem starp Tērbatas, Krišjāņa Barona, Lielgabalu un Artilērijas ielām.

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka 27.maijā divus zemesgabalus Krišjāņa Barona ielā 75 par 150 000 eiro un 1 425 823 eiro no SIA "Centra attīstības uzņēmums" iegādājusies SIA "Estera Sporta pils".

"Estera Development" plāno uzbūvēt kopā sešas daudzstāvu ēkas ar vairāk nekā 700 dzīvokļiem vidējā tirgus segmentam. Pagaidām "Estera Development" neatklāj projektā plānotās investīcijas.

"Estera Development" līdzdibinātājs un izpilddirektors Ulo Adamsons norāda, ka attīstītājs redz lielu potenciālu šobrīd nepietiekami nodrošinātajā Rīgas dzīvojamo ēku tirgū. Sporta pils kvartāla attīstība rada potenciālu vēl 700 dzīvokļiem pašā Rīgas centrā, palielinot "Estera Development" projektu portfeli Latvijā līdz 3000 dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieminot Latvijas Brīvības cīnītājus, šodien galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi gan pilsētas centrā, gan apkaimēs, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

No plkst.9 iedzīvotāji aicināti apmeklēt svinīgo dievkalpojumu Rīgas Domā, bet līdz plkst.21 pie Latvijas Kara muzeja varēs aplūkot militārās tehnikas izstādi.

Tikmēr Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no plkst.10 būs apskatāma Lāčplēša kara ordeņa izstāde un izstāde "Satversme 100+".

Šajā dienā plkst.15 Sudrabkalniņā - Imantas apkaimē - notiks piemiņas brīdis, kas veltīts Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. Pasākumā uzstāsies vīru kopa "Vilki", folkloras kopa "Vilcenes" un pūtēju orķestris "Auseklītis".

Plkst.17 notiks pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem". Pasākuma laikā Brāļu kapos tradicionāli iedegs piemiņas svecītes. Pēc tam gaidāms patriotisks lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim un 11.novembra krastmalai, kā arī uguns plosta palaišana Daugavā pie pieminekļa, kas veltīts Lielajam Kristapam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Laikmetīgās mākslas muzeja projektu iepauzē

LETA, 14.09.2022

Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja projekti autori: Adjaye Associates un AB3D.

Vizualizācija: Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstības projekts uz laiku ir iepauzēts būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma dēļ, atzina Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa atzīmēja, ka sadārdzinājumu sev atnesis līdzi Krievijas izraisītais karš. Līdz ar to nav iespējams provizoriski noteikt, ar cik lielu finansējumu un kādā laika grafikā projektu būs iespējams īstenot.

Kokale uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldības, kuras teritorijā LLMM tiktu būvēts, iespējas aizņemties finansējumu liela apmēra infrastruktūras objektu uzsākšanai patlaban ir izsmeltas, un arī ministrijas budžetā finansējuma LLMM projekta attīstīšanai patlaban nav.

Portāla "Satori" otrdien rīkotajā diskusijā "Balso par kultūru" kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka LLMM projekts ir izkustējies, jo nodibināta darba grupa par muzeja būvniecības iespējām, taču šobrīd "nevaram aizbēgt no realitātes, no energoresursu un būvniecības izmaksu kāpuma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" pārbaudes paviljonu modernizācijas ieceres īstenošanu ir uzvarējusi SIA "Delta Construction" ar projekta izmaksām 890 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus plānots sākt tuvākā mēneša laikā un pabeigt līdz gada beigām.

Projekta "Robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" modernizācija" pirmajā posmā paredzēta četru pārbaudes paviljonu būvniecība, lai nodrošinātu biometrisko datu iegūšanu jeb pārbaudi un nodrošinātu efektīvu robežšķērsotāju plūsmas caurlaidību, kā arī nodrošinātu autoceļu robežsargu darba vietu pielāgošanu Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasību ieviešanai.

Izsludinātajā četru pārbaudes paviljonu būvniecības iepirkumā starp trim pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts "Delta Construction" iesniegtais piedāvājums par kopējo līguma summu 890 000 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmuma Kronus apgrozījums 2021. gadā ir pieaudzis līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5% un sasniedzot uzņēmuma rekordu, informē uzņēmums.

Straujās izaugsmes pamatā bijusi drosme turpināt pirms pandēmijas aizsāktos projektus, apsteidzot konkurentus. Kronus peļņa 2021. gadā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

"Pērn, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem un svārstībām, Kronus ir nostiprinājis savu pozīciju gan Latvijas, gan Eiropas koka iepakojuma tirgū, kā arī veiksmīgi uzsācis darbību jaunos segmentos. Tas viss kļuva iespējams, pateicoties mūsu komandas profesionālismam un drosmei rīkoties ātrāk un drosmīgāk par konkurentiem. Šogad mēs turpināsim uzsāktās iniciatīvas, kā arī pievērsīs uzmanību jaunu virzienu meklēšanai. Tāpat arī veltīsim lielu uzmanību darbinieku izaugsmei un attīstībai, kā arī uzņēmuma kultūras pamatvērtībām. Neapšaubāmi, arī šogad mēs turpināsim atbalstīt labdarības projektus," komentē Andrejs Dikins, SIA Kronus izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru