Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Īpašums Brīvības gatvē 193, kas plašāk zināms kā „G. Ērenpreiss velosipēdu fabrika”, pieejams iegādei. Tas sastāv no 1,70 ha plaša zemesgabala un vēsturiskās ražošanas ēkas. Īpašuma cena - 2,95 miljoni eiro, tā pārdošanai ir nolīgta nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate.

“Tā ir ne tikai iespēja iegūt īpašumu, kuram ir vērā ņemams attīstības potenciāls, bet arī iesaistīties mūsu pilsētas sejas veidošanā. Neizbēgami, nākošais projekts šajā vēsturiskajā un Latvijai nozīmīgajā adresē būs visiem labi zināms un veidos mūsu pilsētas tēlu tālākajos gadu desmitos,” komentē nekustamo īpašumu aģents un Kivi Real Estate partneris Ēvalds Pavlovs, kurš vada šī īpašuma pārdošanu.

Īpašumam ir izstrādāts ēkas atjaunošanas projekts - biroju ēka ar pieciem stāviem un vairāk nekā 6000 kv.m kopējo platību. Apkārtnē jau ir attīstīti gan veiksmīgi biroju, gan arī dzīvojamo ēku projekti, kuros izmantotas atrašanās vietas sniegtās priekšrocības.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Siguldā uz Vidzemes šosejas (A2) pārbūvēts pārvads pār dzelzceļu, tostarp izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra ar apgaismojumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Iepriekšējais pārvads, kas bija būvēts 1964.gadā, tika nojaukts, savukārt jaunajam pārvadam izbūvēti dzelzsbetona pāļu pamati, krasta balstu uzkalas, starpbalstu konstrukcija un monolīta spriegota dzelzsbetona laiduma konstrukcija. Kopējais laiduma plātnes garums 67,6 metri.

Pārvada brauktuve ir 9,9 metrus plata ar divām 3,5 metrus platām braukšanas joslām.

Pārvads, kā arī tā ziemeļu pusē izbūvētā infrastruktūra gājējiem un velobraucējiem ir aprīkota ar drošības barjerām un margām.

Kompānijā norāda, ka gājēju pārvietošanās pa veco pārvadu bija aizliegta, jo pārvada platums nebija atbilstošs drošai gājēju kustībai. Tagad uz pārvada un aiz tā gājēju un velobraucēju infrastruktūra ir izbūvēta 900 metru garumā un 3,2 metru platumā un ar asfaltbetona segumu. Jaunā infrastruktūra savieno jau esošo risinājumu gājējiem un velobraucējiem Noliktavu ielā un Mazās Saules ielā.

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Turpinot Mūku salas biznesa kvartāla attīstību, vasaras sākumā uzsākta daudzstāvu autostāvvietas būvniecība, kas atradīsies Dēļu ielā 6. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada otrajā ceturksnī.

Jau šā gada rudenī biznesa kvartālu papildinās “Zeiss biroji” – sešstāvīga A klases biroju ēka, kuras kopējā platība ir 5600 kvadrātmetrus. Lēmums par daudzstāvu autostāvvietas nepieciešamību pieņemts, lai ar automašīnu novietošanas iespējām nodrošinātu gan esošos biznesa centra nomniekus, gan Zeiss biroju iemītniekus.

Autostāvvietas būvei ir paredzēti 5 stāvi, no kuriem 4 būs virszemes un viens – pazemes stāvs. Kopumā ēkā ir paredzētas stāvvietas 371 automašīnām – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektroauto uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Papildus paredzēti arī labiekārtošanas darbi, kuru gaitā tiks izbūvēti gājēju celiņi un izveidotas apstādījumu zonas. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īsteno būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Ātrās ēdināšanas restorāns “Hesburger” Bauskas novadā, Iecavā, ver durvis apmeklētājiem pēc aptuveni mēnesi ilgas rekonstrukcijas. Vērienīgajos atjaunošanas darbos uzņēmums investējis 300 000 eiro.

Restorānā veikta apkures sistēmas renovācija, tādējādi būtiski uzlabojot restorāna darbības energoefektivitāti. Uzstādīti digitālie ekrāni, un iekštelpas atjaunotas saskaņā ar “Hesburger” jauno interjera dizaina konceptu.

Atjaunota arī ēkas fasāde, un autobraucēju ērtībām restorāna teritorijā atjaunots asfalts. Atjaunotā auto kase uzlabos pasūtījumu veikšanas pieredzi tiem auto braucējiem, kas vēlas iegādāties maltīti līdzņemšanai.

Kā norāda Ieva Salmela, “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore, katrā restorāna rekonstrukcijā dominē efektivitāte un ilgtspēja: “Energoefektivitāte, digitālie risinājumi, kas palīdz būt ilgtspējīgākiem, atjaunots restorāna interjers un eksterjers – tas viss kopā ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti mūsu klientiem Iecavā radīs mūsdienīgu un patīkamu pieredzi.”

Nav noslēpums, ka tuvošanās zaļajam kursam ir arī biznesa iespēja, piemēram, Igaunijā to veiksmīgi izmanto bezpilota automašīnu izstrādātāji, kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji, aprites ekonomikas veicinātāji u.tml. Arvien lielāku popularitāti gūst jauuzņēmumi, kas izstrādā videi draudzīgus finanšu instrumentus, ar kuru palīdzību samazināt oglekļa dioksīda emisijas vidē un nodrošināt oglekļa kredītu tirdzniecību.

Drīzumā vides, sociālie un pārvaldības ziņojumi jeb ESG (environmental, social and governance) kļūs obligāti visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieki un kuri tiek kotēti biržā. Pārejas posms noteikts līdz 2026. gadam. Tas nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmumu būs nepieciešamais “zaļais pavērsiens”, lai saņemtu finansējumu no bankām vai saglabātu tirgus daļu un reputāciju. Lai gan šobrīd daudzi to uzskata par papildus priekšrocību, patiesībā videi draudzīgi biroji, oglekļa pēdas nospieduma samazināšana, aprites ekonomikas veicināšana, viedo biznesa centru veidošana un līdzīgas aktivitātes ir jaunais normālais, kas sniedz ieguvumu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kas apkaimes iedzīvotājiem un pilsētām kopumā.

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

Teritoriju ap Liepājas Dienvidu fortiem starp Klaipēdas ielu un pludmali paredzēts attīstīt kā jaunu dzīvojamo rajonu.

Izstrādāts jauns lokālplānojums 25,4 hektārus plašam, pilsētai piederošam zemesgabalam Klaipēdas ielā 138, paredzot šo teritoriju atvēlēt jaunu mājokļu būvniecībai, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Lokālplānojums radīs priekšnoteikumus dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas attīstībai, paredzot mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kā arī pakalpojuma objektu būvniecību, vienlaicīgi nodrošinot atpūtas iespējas tiešā mājokļu tuvumā.

Zemesgabals ietver teritoriju pie pilsētas dienvidu robežas starp Pērkones kanālu un Baltijas jūru 25,4 hektāru platībā. Zemesgabals robežojas ar Vētru ielu ziemeļos un pilsētas robežu dienvidos, tā vidusdaļā atrodas fortifikācijas būve - Liepājas cietokšņa baterija Nr.8 jeb Dienvidu forti.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", ieguldot 5,9 miljonus eiro, nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu ēku jaunajā dzīvojamo māju projektā "Blūmendāles mājas" Ķengaragā, Prūšu ielā.

Piecu stāvu ēkā izbūvēti 58 energoefektīvi, funkcionāla plānojuma divu līdz četru istabu dzīvokļi. Projekta attīstības ietvaros apkaimē rekonstruētas arī vairākas ielas un izbūvēti jauni inženiertīkli. Visu projektu, kas sastāvēs no četrām ēkām, paredzēts pabeigt līdz 2026.gada beigām.

Pašlaik projektā pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 92 000 eiro.

"Vietā, kur pašlaik slejas projekta "Blūmendāles mājas" pirmā ēka, vēl nedaudz vairāk nekā pirms gada atradās nekopta un apraktiem būvgružiem piesārņota teritorija, kas degradēja apkaimi. Tāpēc esmu lepns, ka tik salīdzinoši īsā laikā esam spējuši pabeigt projekta pirmās kārtas būvniecību, radot ilgtspējīgu dzīvesvietu vairāk nekā 100 cilvēkiem, kuriem būs iespēja novērtēt ne tikai augsti attīstīto apkaimes infrastruktūru, bet arī tuvumā esošos pakalpojumu, tirdzniecības un rekreācijas objektus, piemēram, brīnišķīgo Daugavas promenādi. Tāpat jaunās mājas iemītnieki un jo īpaši jaunās ģimenes varēs priecāties par burtiski blakus esošo stadionu, pamatskolu un diviem bērnudārziem," pauž "Bonava Latvija" projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" sācis divu jaunu tirdzniecības vietu celtniecību Rīgā un Jelgavā, informē kompānijā.

Jelgavā jaunais "Lidl" atradīsies Dobeles šosejā, bet Rīgā - Ķengaragā, Maskavas ielā.

Ķengaragā plānots, ka jaunā veikala ēka būs lielāka par 2370 kvadrātmetriem ar tirdzniecības zāli, kas pārsniegs 1430 kvadrātmetrus. Projekta ietvaros "Lidl" paredzējis veikt Maskavas un Višķu ielu krustojuma pārbūvi un paplašināšanu, izbūvējot jaunas nobrauktuves joslas, jaunas gājēju pārejas, kā arī veikt teritorijas apzaļumošanu.

Jelgavā jaunā veikala ēkas platība būs apmēram 2400 kvadrātmetri ar 1420 kvadrātmetru tirdzniecības zāli. Tāpat tiks pārbūvēts un modernizēts tuvējais krustojums, izveidojot Atmodas un Ganību ielu savienojumu, tiks izbūvēts gājēju celiņš un jauns veloceliņš apmēram 300 metru garumā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana.

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Lietuvas parlaments pieņēmis grozījumus Ceļu satiksmes drošības likumā, kas paredz no nākamā gada ieviest ierobežojumus un aizliegumus elektriskajiem skrejriteņiem un citiem elektriskajiem mikromobilitātes transportlīdzekļiem, informēja Seima preses dienests.

Par grozījumiem balsoja 74 Seima deputāti, trīs bija pret un 30 atturējās. Lietuvas Seimā ir 141 deputāts.

Grozījumi paredz, ka elektroniskie mikromobilitātes transportlīdzekļi tiek definēti kā vienai personai paredzēti elektrodzinēja transportlīdzekļi, kuru maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu (kW), maksimālais rūpnieciski paredzētais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā (km/h) un, ja ir paredzēta sēdvieta, tās augstums nepārsniedz 540 milimetrus. Grozījumi attiecas uz elektriskajiem skrejriteņiem, elektriskajiem skrituļdēļiem, pašbalansējošajiem vienriteņiem, "Segway" un citiem transportlīdzekļiem. Šajā kategorijā netiek iekļauti ratiņkrēsli.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Igaunijas galvaspilsētas pašvaldība ierosinājusi detālplānojumu Tallinas lidostas ziemeļrietumu daļai, kas paredz jaunas galvenās ieejas ēkas un 20 jaunu komerciālo ēku būvniecību, kā arī esošā galvenā termināļa paplašināšanu.

Tallinas lidostas attīstība ir sadalīta četros posmos. Pirmajā posmā plānots uzbūvēt jaunu galvenās ieejas ēku pašreizējā galvenā termināļa galā, kas vērsts pret iepirkšanās centru "Ulemiste".

Pēc tam otrajā posmā plānots paplašināt pašreizējo galveno termināli, bet trešajā un ceturtajā attīstības posmā paredzēts uzbūvēt jaunas biroju ēkas Tartu šosejas malā, informēja Tallinas vicemēre Madle Lipusa.

Detālplānojumā iecerēts pie jaunās galvenās ieejas ēkas izveidot gājēju promenādi, jaunu gājēju un veloceļu un publisku laukumu.

Lipusa lidostas teritoriju raksturoja kā tuvākajos gados nozīmīgāko attīstības teritoriju Tallinā. Viņa piebilda, ka jaunais detālplānojums, kas aptver 20 hektārus, būs sākums plāniem, kā savienot attīstības teritoriju ar Igaunijas galvaspilsētas centru.

"Rail Baltica" dzelzceļa pārvada izbūves laikā no šodienas līdz 20.oktobrim slēgs transportlīdzekļu satiksmi Rīgā, Prāgas ielā, informēja būvniecības firmas "BeReRix" pārstāvji.

Gājēju pārvietošanās būvniecības zonā tiks organizēta norobežotā tunelī.

Kā norāda "BeReRix", drošības dēļ uz sešām nedēļām tiks slēgta privātā un sabiedriskā transporta kustība Prāgas ielas posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai Prāgas ielā 1. Gājēju pārvietošanās šajā zonā netiks slēgta, kustībai nodrošinot drošu 2,4 metrus platu tuneli. Tāpat pārvada izbūve neietekmēs vilcienu satiksmi.

Vienlaikus plānotās izmaiņas skars 7.tramvaja maršrutu un tā pieturvietas. Tiks slēgtas tramvaja pieturas "Centrāltirgus" virzienā no centra un "Prāgas iela" virzienā uz centru, savukārt tramvaja maršruts tiks izpildīts pa 13.janvāra ielu un Maskavas ielu. Iedzīvotāji tiek aicināti sekot līdzi izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutos.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.

Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.

Kāpēc tāds kūtrums?

Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.