Būvniecība un īpašums

Atsāksies rekreācijas centra būvdarbi Rēzeknē, sadārdzinājums - 3,4 miljoni eiro

LETA, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Rēzeknes pašvaldība ir parakstīja jaunu līgumu ar SIA "Arčers" par darbu turpināšanu topošajā rekreācijas centrā Kovšu ezera krastā, taču objekta izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,4 miljoniem eiro.

Būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība šogad jūnijā lauza sākotnēji noslēgto līgumu ar "Arčers" un izsludināja jaunu iepirkumu par atlikušo būvdarbu veikšanu.

Arī jaunajā iepirkumā uzvarējis "Arčers", kas bija vienīgais pretendents, taču darbi tiks veikti par būtiski lielāku summu nekā bija plānots sākotnēji.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība un lauzts līgums ar būvnieku 

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar...

"Arčers" piedāvātā līgumcena iepirkumā bija 8 242 312 eiro. Saskaņā ar iepriekš lauztā līguma tāmēm atlikušo darbu summa veidoja 4 858 101 eiro, tādējādi atkārtotā būvdarbu iepirkuma rezultātā atlikušo būvdarbu izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,384 miljoniem eiro.

Pašvaldība tagad veic projekta ieguvumu analīzi, lai aktualizētu projekta efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Sadārdzinājums noteikti ietekmē pašvaldības budžetu, aizņēmuma līdzekļus un projekta kopējo īstenošanas termiņu, atzīst pašvaldība, vienlaikus uzsverot, ka risku ar Eiropas Savienības fondu finansējuma zaudēšanu šobrīd neesot, tomēr pašvaldībai jāveic ļoti aktīvs darbs pie investoru piesaistes.

Projektā plānota Brīvības ielas posma pārbūve 190 metru garumā, veicot ceļa seguma, trotuāru, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūvi, apgaismojuma nomaiņu, jaunu ūdensvada un sadzīves kanalizācijas atzaru izbūvi uz degradēto teritoriju. Paredzēta bija arī autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūve, teritorijas labiekārtošana, siltumtīklu būvniecība, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve. Paša rekreācijas kompleksa ēka projektēta trīs stāvos un 3076 kvadrātmetru platībā.

Rēzeknes valstspilsētas domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Imants Mekša paudis, ka šobrīd tiek gatavoti dokumenti būvatļaujai un būvdarbi objektā varētu atsākties mēneša laikā. Rekreācijas centra būvdarbus tagad plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim.

Finanšu gadā, kas bija no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Jaunāki finanšu dati pagaidām nav pieejami.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". Uzņēmuma patiesais labuma guvējs kopš 2022.gada jūlija norādīts Lihtenšteinas pilsonis Džīvs Aleksandrs Braiens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar būvnieku, informē pilsētas pašvaldībā.

Rēzeknes pašvaldība un SIA "Arčers" parakstīja vienošanos par 2020.gada 29.septembrī noslēgtā līguma "Rekreācijas centra būvdarbiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūvi, teritorijas labiekārtošanu un inženierkomunikāciju izbūvi, Kovšu ezera krastā, Rēzeknē" izbeigšanu.

Vietvara norāda, ka būvniecības nozare ir dramatiski izmainījusies pēc 2022.gada 24.februāra saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Proti, pret Krievijas un Baltkrievijas juridiskajām un fiziskajām personām tika piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, kuras regulāri tiek papildinātas, būtiski ietekmējot tirdzniecības un preču piegādes procesus ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē, it īpaši būvniecības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem, kad divu gadu laikā – 2011. un 2012. gadā – ievērojami pieauga resursu izmaksas. Taču ir viena būtiska atšķirība: ja toreiz cenas mainījās divu gadu laikā, tad tagad dramatisks cenu pieaugums ir piedzīvots divu nedēļu laikā.

Cenas būvniecības materiāliem pieauga Covid pandēmijas laikā, īpaši civilajā būvniecībā, un šo pieaugumu industrija amortizēja saviem spēkiem. Taču šī gada marta kāpumu nozare viena pati nespēs iznest un gaida uz stratēģiskiem lēmumiem valsts līmenī.

Situācija kritiska

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā trauksmi ceļ būvniecības sektors, kas vairāk nekā viena otra cita nozare ir tieši atkarīgs no resursu importa no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visizteiktākās problēmas šobrīd ir ar dažādu celtniecības izejmateriālu, īpaši metāla un bitumena, iegādes iespējām, kad, pēc būvnieku teiktā, vairs runas pat nav par cenu, bet iespēju atrast un nopirkt nepieciešamos resursus. “Sajūta ir dramatiska, ir grūti saprast, kā vispār var virzīties uz priekšu. Protams, visus iepriekšējos gadus ceļu būvnieki bija pieraduši, ka neviens neko nekompensē un ka cenas var lēkāt. Arī pirms 12 gadiem piedzīvotā krīze bija zināmā mērā līdzīga, kad cenas galvenajām materiālu pozīcijām, īpaši bitumenam, pieauga dubultā un pat brīžiem vairāk. Būvniekiem toreiz bija milzīgi zaudējumi, un bija uzņēmumi, kas neizturēja. Tomēr pašreizējā krīze ir smagāka un visaptveroša, tajā skaitā arī izejmateriālu pieejamība ir milzīga problēma,” situāciju raksturo ceļu būvniecības uzņēmuma Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs Gints Karols.

Viņam piekrīt SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, norādot, ka šobrīd būvniecības tirgū de facto ir iestājušies nepārvaramas varas ārējie apstākļi, kurus būvnieki iepriekš nekādi nevarēja paredzēt un kuru sekas ir nespēja pabeigt būvobjektus straujā cenu kāpuma un materiālu nepieejamības dēļ. Krievija pasaulē ir piektā lielākā metāla ražotāja ar 71,6 miljoniem tonnu produkcijas gadā un pārliecinoši lielākā metāla ražotāja Eiropā. Otrajā vietā Eiropā ir Vācija ar 39,7 miljoniem tonnu, bet trešajā – Itālija ar 23,3 miljoniem tonnu gadā. Austrumeiropas ražotāji un būvniecība ļoti lielā mērā balstījās uz Krievijā ražotu metālu. Izņemot no tirgus šos apjomus, mums ir situācija, ka metāla armatūras cena ir pieaugusi pat vairākas reizes.

Piemēram, 2020. gadā armatūra maksāja ap 450 eiro par tonnu, pēc Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumiem Latvijā un Eiropā piedzīvots cenu lēciens līdz 800–850 eiro par tonnu, bet šobrīd, izslēdzot no tirgus Krievijas produkciju, armatūras cena sasniegusi nebijušu rekordu – 1500–1600 eiro par tonnu, turklāt arī par šādu cenu nav iespējams brīvi iegādāties nepieciešamos apjomus, jo tirgū to vienkārši nav, situāciju raksturo uzņēmējs, piebilstot, ka krīzes dēļ šobrīd ir apdraudēta gandrīz visu valstiski nozīmīgo industriālo projektu īstenošana. “Ar metālu jau būvniecība nebeidzas, straujais energoresursu cenu un degvielas izmaksu pieaugums rada lielu negatīvu ietekmi uz pilnīgi visām pārējām ar būvniecību un būvmateriālu ražošanu saistītajām nozarēm. Pēkšņā apstākļu maiņa un nestandarta situācija prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrota vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu,” norāda Arčers vadītājs.

Pēc G. Karola paustā, diemžēl būvniekiem, atšķirībā no citām nozarēm, līdz šim tā arī nav izdevies panākt cenu indeksācijas vai cita veida mehānismu līgumos, kas būtu sava veida drošības spilvens tieši šādām krīzes situācijām. “Līdz ar to ceļu būvniecības uzņēmumi ir tāds kā milzīgs buferis. Apakšuzņēmēji un piegādātāji, protams, mums piestāda reālās tirgus cenas, savukārt pasūtītājs līguma cenu nofiksē, un ceļiniekiem ir jāspēj amortizēt starpību. Taču visam ir savas iespējas un robežas. Šobrīd runa jau ir par to, ka ir iestājušies tādi apstākļi, ko kompensēt mums pašiem ir neiespējami,” skaidro Saldus ceļinieka vadītājs. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijai (FM) ir visai rezervēta attieksme pret krīzes risināšanu.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru