Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, atklāj ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati.

EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus.

Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas.

Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti.

Latvijā mazumtirdzniecības tīkos eiro viltojumi nav sastopami biežāk kā savulaik latu viltojumi un šogad atklāti vien atsevišķi mēģinājumi maksāt ar viltotiem eiro, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS teica, ka līdz ar eiro ieviešanu Rimi veikalos nav pieaudzis mēģinājumu skaits norēķināties ar viltotu naudu, salīdzinot ar laiku, kad bija lati. «Gada sākumā mēģinājumu norēķināties ar viltotu valūtu skaits bija vēl mazāks nekā pirms eiro ieviešanas. Savukārt pēdējos mēnešos - septembrī, oktobrī - šādu gadījumu ir kļuvis vairāk, sasniedzot tādu pašu apmēru, kā norēķinos ar latiem,» sacīja Valnere.

Pēc viņas teiktā, vairāk nekā 100 Rimi veikalos pēdējos mēnešos katrā novēroti vidēji desmit mēģinājumi maksāt ar viltotu valūtu un visbiežāk mēģināts norēķināties ar viltotu 20 eiro banknoti. Valnere piebilda, tā kā "Rimi" veikalos ir iegādāti banknošu skeneri, neīstu naudu kasieri atklāj vēl pirms norēķins tiek veikts.

Kopš 2008.gada Īrijas nodokļu maksātājiem gandrīz 20 miljonus eiro izmaksājuši medicīnas karšu īpašniekiem ārstu izrakstītie medikamenti erektilās disfunkcijas ārstēšanai un seksuālās dzīves uzlabošanai, vēsta baltic-ireland.ie.

Diskusijas esot izraisījis fakts, ka konstatēts dramatisks izmaksu pieaugums par Viagru un līdzīgiem medikamentiem.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem par medicīnas karšu īpašniekiem izrakstītajām zālēm, piemēram, Viagra un Cialis, 2008.gadā tika tērēti 3457461 eiro. Taču izdevumi dramatiski pieauga – 2009.gadā līdz 5831544 eiro un 2010.gadā līdz 6314220 eiro.

Šādas medikamentu izmaksas esot izraisījušas plašas diskusijas Īrijas parlamentā sakarā ar veselības aprūpes nozares budžeta pārtēriņu kopumā par 500 miljoniem eiro, raksta baltic-ireland.ie.

Deputāts Baians Mīnejs (Brian Meaney) norādījis, ka izdevumu samazinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, un atgādinājis, ka nesen tika samazināti izdevumi dzemdes kakla vēža ārstēšanai. Viņš parlamentam uzdevis jautājumu – kā tas jāsaprot, ka tiek samazināts finansējums situācijās, kad tas ir dzīvības vai nāves jautājums, bet saglabāts attiecībā uz ārstēšanu, kas vienkārši uzlabo dzīves kvalitāti.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi šomēnes Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā, pakaļdzīšanās laikā ir aizturējuši, pēc policijas aplēsēm, vienu no ietekmīgākajiem narkotiku izplatītājiem Latvijā.

Veicot kratīšanas šim vīrietim piekritīgajās adresēs, policisti atsavinājuši plašu klāstu narkotisko vielu – apmēram 52 kg marihuānas, puskilogramu kokaīna, 10 litru oksibuterāta, 2000 MDMA tablešu un līdz 50 gramu amfetamīna. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Šā gada oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par to, ka Rīgā notiek narkotisko un psihotropo vielu realizācija lielā apmērā, un vīrietis, kas ar to nodarbojas, ir viens no Latvijas ievērojamākajiem narkotisko un psihotropo vielu izplatītājiem.

Šomēnes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4. biroja likumsargi minēto 1974. gadā dzimušo vīrieti aizturēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, proti, kad viņš no sava konspiratīvā slēpņa Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā nesa ārā narkotisko vielu. Jāpiemin, ka aizturēšana nenotika bez starpgadījumiem – pamanot policistus, persona iesēdās automašīnā un centās bēgt. Taču policisti ar dienesta automašīnu nobloķēja viņam ceļu. Kad saprata, ka ar automašīnu aizbēgt neizdosies, viņš izlēca no spēkrata un centās aizskriet, taču policisti viņu drīz vien aizturēja. Jāpiemin, ka aizturētais vīrietis jau iepriekš ir sodīts par dažāda veida noziegumu izdarīšanu.

Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policija rīkojusi vērienīgas kratīšanas ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū. Kratīšanu laikā atsavināts liels daudzums tabakas izstrādājumu un noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu. Aizdomās par nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū likumsargi aizturēja 15 personas, no kurām desmit ir organizētu noziedzīgu grupu dalībnieki. Septiņām aizturētajām personām ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros joprojām turpinās aizdomās turēto aizturēšana, informē Valsts policija.

Mērķtiecīgi cīnoties ar nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū, Valsts policija bija nonākusi pa pēdām organizētām grupām, kuru dalībnieki ir saistīti ar šo nelegālo rūpalu.

Sestdien, 4. novembrī, nolūkā tirgus teritorijā un aizdomās turēto organizēto grupu dalībnieku īpašumā esošajos objektos atrast un atsavināt nelikumīgus alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde organizēja vērienīgas kratīšanas, kurās iesaistījās arī Speciālo uzdevumu bataljons un Kinologu nodaļa ar narkotiku un tabakas izstrādājumu meklēšanā apmācītiem dienesta suņiem. Kratīšanās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologi ar dienesta suņiem, kas apmācīti naudas un tabakas izstrādājumu meklēšanā, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti saņēma informāciju, ka Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā notiek nelikumīga alkohola tirdzniecība. Likumsargi uzsāka izmeklēšanu, kuras laikā aizturēja trīs personas. Tāpat tika atklāta nelikumīga alkohola ražotne, kopumā atsavināti 1823 litri nelegāli izgatavota alkohola, kā arī atklāta marihuānas audzētava ar trīs marihuānas stādiem, informē policijā.

Pirms kāda laika Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicija saņēma informāciju par iespējamu nelegāli izgatavotu alkoholisko dzērienu realizāciju Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā. Policijā tika uzsākts kriminālprocess un izmeklēšana. Pārbaudot operatīvo informāciju, likumsargiem izdevās noskaidrot, ka ar šo nelegālo rūpalu nodarbojas organizēta grupa trīs cilvēku sastāvā.

Otrdien, 26.jūlijā tika aizturēts grupas organizētājs - 1967.gadā dzimis vīrietis. Pārbaudot vīrieša automašīnu, tajā tika atrasti un atsavināti 240 litri nelegāli izgatavota alkohola. Pēcāk aizturēts arī nelegālā alkohola tirgotājs,1983.gadā dzimis vīrietis, pie kura atrasti un atsavināti 14 litri nelegālā alkohola.

Interese par viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm šobrīd ir augsta, un paredzams, ka tā saglabāsies augsta vēl pāris mēnešus pēc gadumijas.

«Kopējais pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm ir diezgan liels – esam noslēguši līgumus un veikuši piegādes bankām, arī tirgotāji un mazie uzņēmumi aktīvi iepērk naudas pārbaudes un skaitīšanas ierīces,» saka Māris Lūks, Hansab valdes priekšsēdētājs. Lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet tagad pieaug interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam. Pieprasījums pēc viltotas naudas atpazīšanas ierīcēm jau vairākus mēnešus aug, piekrīt arī Miks Ozoliņš, cekulentas.lv projektu vadītājs. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir tendence visu atlikt un darīt pēdējā brīdī, viņš paredz, ka pēc 1. janvāra pieprasījums būšot vēl vismaz divreiz lielāks.

Saistībā ar atklāto apjomīgo viltotu ASV dolāru banknošu izgatavošanu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem Rīgā aizturējusi septiņas personas. Viltoto naudas zīmju izgatavošanas vietas atrašana prasījusi nepilnus divus gadus.

Kā stāstīja policijas pārstāvji, 2014.gada septembrī tika aizturētas trīs personas par viltotu 100 dolāru naudas zīmju izplatīšanu, bet izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi naudas izcelsmei. Turpmāko gadu laikā kopā ar partneriem tika konstatēts, ka tāda paša tipa naudas zīmes tika izplatītas Latvijā, ASV un Anglijā.

Veicot analītisko darbu, tika sašaurināta iespējamās tipogrāfijas atrašanās vieta, konstatējot, ka tā atrodas Latvijā.

Secīgi šā gada 15.aprīlī tika aizturētas septiņas personas. Šajā procesā tika veiktas 13 kratīšanas, izņemti lietiskie pierādījumi - tipogrāfijas iekārtas, dažādas klišejas. Kopumā uzieti 3,5 miljoni viltotu ASV dolāru.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Pērn, veicot pārbaudes par iespējamu pretlikumīgu darbību veikšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par degvielas iegādi 3,2 miljonu latu apmērā (par 3352 tonnām jeb 45 cisternām degvielas).

Tāpat VID ir ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par citu preču iegādi 518 tūkstošu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā gadā uzsācis 20 kriminālprocesus par viltotu čeku izmantošanu. Veikto nodokļu auditu rezultātā, 36 nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedībā uzrādījuši viltotus elektronisko kases aparātu čekus, VID aprēķinājis papildus samaksai valsts budžetā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Tāpat aizvadītajā gadā 2012.gadā VID Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar viltotu attaisnojuma dokumentu uzrādīšanu grāmatvedības reģistros uzsākti 20 kriminālprocesi, kuros iesaistīti 20 negodprātīgi komersanti. Kriminālprocesos iesaistītie komersanti pārsvarā darbojas transporta, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs.

Francijas modes nams Chanel ASV tiesā guvis uzvaru pār interneta vietnēm, kas pārdevušas viltotu zīmola produkciju.

Interneta vietnes, kuras pārdevušas viltotu Chanel produkciju tiks slēgtas, kā arī nedrīkstēs turpmāk parādīties lielāko interneta meklētāju rezultātos, nolēmusi ASV Nevadas pavalsts tiesa. Kopumā izmeklēta vairāk nekā 600 vietņu darbība, kuras pārdevuši viltotu Chanel produkciju.

Informāciju par šādām interneta vietnēm likts izdzēst arī no sociālajiem portāliem, - piemēram, Facebook un Twitter.

Chanel uzstāja, ka vienkārša interneta vietņu slēgšana nav pietiekams veids kā cīnīties ar viltoto preču pārdevējiem, tāpēc tiesa nolēma ļaut Francijas modes namam arī konfiscēt vietņu domēnu vārdus, savukārt to agrākajiem īpašniekiem nākamos piecus gadus liegt reģistrēt jaunus domēnu vārdus.

Latvijā 2017. gads viltojumu ziņā ir vērtējams kā stabils, Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1749 viltojumiem (1462 banknotēm un 287 monētām), stāsta Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Salīdzinot ar 2016. gadu, atklāto viltojumu summa ir samazinājusies par 5% (75,4 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar 79,4 tūkstošiem eiro 2016. gadā), bet ekspertīzei saņemto viltojumu skaits pieaudzis par 11%, kas ir nenozīmīgi pret kopējo naudas zīmju apjomu apgrozībā un arī pret iepriekšējo gadu.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 60%) un 20 eiro banknotes (ap 20% no kopējā saņemto viltojumu skaita). Iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes, kuras ar 2017. gada pavasari pakāpeniski nomaina otrās jeb Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, t.sk. 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, t.sk. 353 monētas un 1130 banknotes.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori Rīgā, Turgeņeva ielā atklājuši noliktavu, kurā glabājas, iespējams, viltoti zīmola UGG zābaki. Kopumā tika konfiscēti 156 pāri aizdomīgo apavu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par, iespējams, viltotu UGG zābaku tirdzniecību. Pārbaudes laikā likumsargi pamanīja, ka šīs firmas zābaki tiek tirgoti sludinājumu portālā.

ENAP darbinieks, uzdodoties par pircēju, norunāja tikšanos ar zābaku tirgoni degvielas uzpildes stacijā Rīgā, Dzirnavu ielā. Pēc kontrolpirkuma veikšanas policisti aizturēja zābaku pārdevēju – 1952. gadā dzimušu vīrieti. Viņš likumsargus aizveda uz viltoto zābaku noliktavu, kas bija ierīkota Turgeņeva ielā, kāda autoservisa telpās.

Kopumā inspektori konfiscēja 156 ar zīmolu UGG marķētus zābaku pārus. Atšķirībā no oriģinālajiem apaviem, tie bijuši izgatavoti no mākslīga materiāla, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pērn, veicot izmeklēšanas un nosūtot kriminālvajāšanai vairākus iepriekšējos gados uzsāktus kriminālprocesus, novērsusi kaitējumu valstij un cietušajām personām kopumā vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā.

Kā informē Valsts policija, šie par noziedzīgi iegūtiem atzītie naudas līdzekļi ieskaitīti valsts budžetā vai atgriezti cietušajām fiziskajām un juridiskajām personām.

Dažādu kriminālprocesu ietvaros kopumā pērn uzlikts arests naudas līdzekļiem vairāk nekā 28 miljonu eiro apmērā.

2013. gadā ENAP darbinieki novērsuši vairākus mēģinājumus izkrāpt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus lielā apmērā, kā arī apturējuši vairāku organizētu krāpnieku grupu darbību. Pērn uzsākti 11 kriminālprocesi par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā. Šajos par sevišķi smagiem atzītajos noziedzīgajos nodarījumos kopumā mēģināts izkrāpt gandrīz piecus miljonus eiro ES fondu līdzekļu.

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Vācijai izdotas divas Latvijas valstspiederīgās, kas tika izsludinātas starptautiskā meklēšanā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un viltotu maksāšanas līdzekļu izmantošanu, informē Valsts policijas pārstāvji.

Abas 1961. gadā un 1986. gadā dzimušās sievietes Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) darbinieki Vācijas policijas konvojam nodeva 23. novembrī lidostā Rīga. Ģenerālprokuratūra lēma par abu sieviešu izdošanu Vācijai šā gada novembrī.

1961. gadā dzimušo sievieti Vācijas kompetentās iestādes starptautiskā meklēšanā bija izsludinājušas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas notika 2010. gadā. Sieviete no izmeklēšanā līdz šim nenoskaidrotām personām kopsummā saņēmusi noziedzīgu darbību rezultātā iegūtus gandrīz 28 tūkst. eiro. Vēlāk viņa šo summu noņēma no konta skaidrā naudā un nodeva pagaidām nenoskaidrotu personu rīcībā.