Quantcast

Jaunākais izdevums

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Īpaši aktuāla problēma kļūst brīžos, kad iedzīvotāju ieņēmumi nav tik stabili un paredzami, tāpēc oriģinālajām precēm tiek meklēti lētāki aizvietotāji, nedomājot par to, kādas sekas var rasties.

VID Muitas pārvaldes apkopotā informācija par deviņos mēnešos konstatētajiem pārkāpumiem ir satraucoša, jo 2020.gadā 160 gadījumos atklātas kontrafakto preču kravas un sūtījumi, kopumā - 19 427 vienības. Tas ir krietni lielāks skaits salīdzinot ar visu 2019.gadu, kad šādu gadījumu bija vien 141. Aizturēto preču vidū ir apģērbi un to aksesuāri, parfimērija un kosmētika, kā arī automašīnu aksesuāri, sporta preces, mobilie telefoni un to detaļas, u.c.

"Iepriekšējos piecos gados muita aizturējusi vairāk nekā 74 tūkstošus vienību viltotu medikamentu, gandrīz 5 tūkstošus viltotu parfimērijas un kosmētikas preču un vairāk nekā trīsarpus tūkstošus viltotu rotaļlietu. Daļa no šīm precēm atklātas, veicot pasta sūtījumu kontroli, kas liecina, ka viltotu preču pieejamība nepārtraukti paplašināšanās, strauji augot tirdzniecībai internetā," saka VID ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Savukārt Valsts policijas ENAP apkopojusi informāciju par uzsāktajiem kriminālprocesiem. Tā liecina, ka laika periodā no 2019.gada sākuma līdz 2020.gada 6.oktobrim kopumā ir reģistrēti 15 noziedzīgi nodarījumi un uzsākti 14 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 206. panta ( preču zīmes, citas atšķirīgas zīmes un dizainparauga nelikumīga izmantošana) un kriminālvajāšanai nodoti pieci kriminālprocesi. Savukārt, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. pantu, par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes izmantošanu vai izplatīšanu sastādīti 11 administratīvo pārkāpumu protokoli.

PTAC lielāko uzmanību pievērš preču drošuma aspektiem, uzsverot, ka viltotas un nedrošas preces dažkārt var iet roku rokā un kaitēt patērētājam. Piemēram, pagājušajā gadā PTAC pārbaudīja 202 rotaļlietu modeļus, 83% tika konstatētas neatbilstības. Tika testēti 45 rotaļlietu paraugi, no kuriem 15 izrādījās nedroši un var kaitēt patērētāju veselībai un drošībai.

"Ražotājs ir tas, kas atbild, lai to ražotās preces būtu drošas. Ja tās, iespējams, ir viltota, īstenais ražotājs nemaz nav zināms, un neuzņemas nekādu atbildību par produktu. Tādēļ PTAC aicina patērētājus, izvēloties jebkuru preci, bet it īpaši rotaļlietas, tās iegādāties pie uzticamiem ražotājiem un tirgotājiem!" pauda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Patentu valdes un SKDS 2019.gadā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa cilvēku piekrīt tam, ka viltojumi kropļo godīgu konkurenci, kā arī viltotu preču iegāde rada negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību. Par iemesliem, kāpēc iedzīvotāji iegādājas šādas preces - visbiežāk tiek minēti: veids kā ietaupīt, kā arī, ka mūsdienās viltojumi ļoti līdzinās oriģināliem, tostarp pēc kvalitātes kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbauda iespējamu dokumentu viltošanu Polcktransneft Družba un LatRosTrans strīdā par 66,7 miljoniem

LETA, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Baltijas valstīm ir jākoordinē akcīzes nodokļa politika

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru