Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Valdības sēdē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs šajā sakarā skaidroja, ka attālināto mācību ieviešanas rezultātā saslimstība bērnu vecuma grupās ir kritusies, līdz ar to arī klātienes mācības var veicināt saslimstības pieaugumu bērnu vecuma grupās.

Tāpat epidemiologs norādīja, ka, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vēstīto, pedagogiem pie noteiktiem apstākļiem ir augstāks risks saslimt ar Covid-19, turklāt pirmsskolas izglītības darbiniekiem saslimstība ar Covid-19 ir krietni augstāka nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam attiecīgajā vecuma grupā.

Cita starpā eksperts norādīja, ka pedagogi arī satiekas savā starpā un ar citiem kolēģiem izglītības iestādēs, pie tam šiem pedagogiem ne vienmēr ir piesaistīta konkrēta, viena klase, proti, ir iespēja, ka dažādi sociālie burbuļi intensīvi pārklājas.

Vienlaikus epidemiologs iezīmēja vēl vienu problēmu attiecībā pret precīzu epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu saslimšanas gadījumos klasē, proti, viņš skaidroja, ka klātienes mācību laikā epidemiologi nereti nevarēja secināt, vai skolēns inficējies klasē vai citviet, jo netika veikti Covid-19 testi citiem klases skolēniem. Tas, pēc epidemiologa paustā, varētu būs skaidrojams ar to, ka vecāki bijuši pārāk kūtri attiecībā pret savu bērnu testēšanu uz Covid-19.

Tāpat epidemiologs aicināja piesardzīgi vērtēt saslimstības datus pašvaldībās, jo viena gadījuma atklāšana ne vienmēr liecina par to, ka pašvaldībā epidemioloģiskā situācija ir droša. Proti, nereti tieši viena gadījuma atklāšana var būt kā indikators darbībai un plašākas testēšanas nepieciešamībai.

LETA jau ziņoja - lai ilgtermiņā strādātu "drošās skolas" princips, nepieciešams veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai.

Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre, esošais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs zem 220 uz 100 000 iedzīvotāju nestrādā uz mazajām pašvaldībām, kur ir maza apdzīvotība. Rādītājs strādā tikai lielajās pašvaldībās un nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka jau aizvadītajā nedēļā "drošās skolas" principam neatbilda pāris pašvaldības, jo nelielais saslimšanas gadījumu skaits uz reto apdzīvotību ļoti ietekmēja pašvaldības kopskatu. Piemēram, Burtnieku novadā konstatēja vienu saslimšanas gadījumu, bet kopskatā pašvaldības divu nedēļu saslimstības rādītājs strauji mainījās un pašvaldība vairs neatbilda "drošās skolas" principam.

LETA jau ziņoja, ka pēc SPKC aktuālākajiem datiem, trīs dienas pēc jaunāko klašu mācību atsākšanas klātienē vairākās pašvaldībās epidemioloģiski drošo pašvaldību kritērijiem vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas un Vecpiebalgas novads. Turpretim epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes novads.

Kopumā uz 24.februāri "drošās skolas" principam atbilst 22 novadi - Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas, Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes novadi.

LETA jau ziņoja, ka no pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja visi skolnieki klātienes mācībās lietos sejas maskas, prasība par audzēkņiem nodrošināmajiem kvadrātmetriem skolām nebūs obligāta, šorīt Latvijas Radio stāstīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska pastāstīja, ka valdība šodien lems par turpmāko mācību procesa organizēšanu, tostarp par asas viedokļu atšķirības sabiedrībā izraisījušo prasību visiem skolniekiem, tostarp mazāko klašu audzēkņiem, visā mācību procesā skolā lietot sejas maskas.

Ministre pauda nostāju, - ja norma par masku lietošanu paliks spēkā, kā arī skolas nodrošinās mācību telpu pastiprinātu vēdināšana un dezinfekciju, tad prasība par audzēkņu blīvumu klasēs, katram nodrošinot vismaz trīs kvadrātmetrus, tiks noteikta kā vēlama, nevis obligāta norma. Katrā konkrētā izglītības iestādē gan tikšot vērtēti arī unikālie apstākļi.

Pašlaik tiek plānots, ka 1.- 4.klašu skolnieki klātienes mācībās atgriezīsies no 11.janvāra, bet pārējiem vismaz ārkārtas situācijas laikā mācības turpināsies attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma vēl neļaut 1. un 2.klašu skolēniem atgriezties klātienē, vienlaikus paredzot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka valdībā uz 9.februāri plānots iesniegt reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai. Sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) IZM izstrādās reģionālo pieeju un otrdien valdībai piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atjaunošanu tajos novados, kuros epidemioloģiskā situācija būs gana droša.

"Ņemot vērā, ka jau augustā izstrādātas rekomendācijas, kā rīkoties katrā skolā, ļoti ceram uz šo reģionālo pieeju," uzsvēra Šuplinska.

Šodien valdībai bija jālemj par 1. un 2.klašu skolēnu mācību atsākšanu klātienē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka balstoties uz VM ekspertu ieteikumiem, pieņemts lēmums vēl nesteigties un šo jautājumu atlikt, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir 5,6 miljonus eiro piemaksām bērnudārzu pedagogiem un atbalsta personālam

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) saskaņojusi 5,6 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām bērnudārzu pedagogiem un atbalsta personālam, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Iepriekš atbalsts tika lēsts 4,4 miljonu eiro apmērā, taču piektdien FM ir saskaņojusi atbalstu 5,6 miljonu eiro apmērā vienreizējām piemaksām 300 eiro apmērā pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem un personām, kuras sniedz aukles pakalpojumus, par darbu Covid-19 pandēmijas laikā.

Priekšlikums iepriekš atbalstīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Nepieciešamais finansējums atbalsta izmaksāšanai aprēķināts 5,6 miljonu eiro apmērā. No tā 4,4 miljonus eiro paredzēts izmaksāt piemaksās pedagogiem, bet 1,2 miljonus eiro - atbalsta personālam, tostarp auklēm un pedagogu palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagarinot brīvlaiku jaunāko klašu skolēniem, tiks pagarināts arī mācību gads

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības dēļ atkārtoti pagarinot skolēnu ziemas brīvlaiku jaunāko klašu skolēniem, vienlaikus tiks pagarināts arī mācību gads vasarā, pirmdien pēc valdības sēdes skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa pauda, neskatoties uz to, ka saslimstības radītāji vecuma grupā līdz 14 gadiem "stāv uz vietas", izglītības nozarē "sadarbībā un līdzatbildībā" tiks pagarināti līdz šim esošie ierobežojumi.

"Līdz 25.jaunvārim paliksim to pašu ierobežojumu varā - attālinātās mācības 7.-12.klašu skolēniem, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. 1.-4.klasei būs ilgāks brīvlaiks, bet tas rezultēsies arī ar mācību gada pagarinājumu," atklāja politiķe.

Šuplinska uzvēra, ka Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanai būtu jāsākas ar to mazināšanu tieši izglītības sektorā.

Tāpat valdība konceptuāli lēma turpināt projekta "Tava klase" filmēšanu, kā arī paredzēt atbalsta mehānismus "pilnīgi visa līmeņa pedagogiem attālināto mācību nodrošināšanai".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti, otrdien ierakstā "Twitter" paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Jau pašlaik attālināti mācās skolēni no 5.klases, profesionālo skolu audzēkņi un studenti augstskolās. Sākotnēji bija iecerēts, ka jaunāko klašu skolēni mācībās varētu atgriezties klātienē, tāpēc viņiem par trim nedēļām tika pagarināts ziemas brīvlaiks, tomēr pirms mācību atsākšanas lēmums ticis mainīts.

Šuplinska tagad skaidro, ka mācību process tomēr notiks attālināti, gaidot Covid-19 epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī.

No 4.janvāra attālināti mācīties atsāka 7.- 12.klašu skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, bet speciālo izglītības iestāžu skolēni mācības organizē klātienē.

Nodarbības profesionālajā un augstākajā izglītībā, interešu izglītība, visa veida kursi un profesionālā pilnveide, amatieru mēģinājumi jau notiek attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē atsāks 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, ceturtdien lēma valdība.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bērnudārzus rekomendēs apmeklēt tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti

LETA, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas uz bērnudārziem rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar strādāt attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Līdztekus bērnudārzs būs pieejams vecākiem, kuri strādā attālināti, bet nevar apvienot bērna uzraudzību paralēli darba pienākumiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka bērnudārzi būs vaļā visiem vecākiem, taču rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki viņu uzraudzību nevar apvienot ar darbu. Proti, regulējums nav obligāts. Ministre atzina, ka ir saprotams, ka bērns ir vedams uz pirmsskolas izglītības iestādi, jo viņam ir nepieciešama nepārtraukta uzraudzība.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt mazāku bērnu skaitu bērnudārzu grupiņās, lai nodrošinātu efektīvāku epidemioloģisko drošību Covid-19 pandēmijas laikā.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsvēra, ka šo nevajag jaukt ar bērnudārza dežūrgrupiņām, jo bērnudārzos dažāda vecuma bērnu grupiņas savstarpēji netiks jauktas kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras planētas aizsardzības misijā

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru