Jaunākais izdevums

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Savukārt stāstot par izraudzīto jauno izglītības ministri, Kariņš teica, ka viņai izglītības jomā ir izteikta kvalifikācija, jo viņa ir ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnē, kā arī ir strādājusi par skolotāju. Kā būtiskāko paveicamo darbu premjers uzsvēra to, ka jāstrādā, lai septembrī klātienē atsāktos mācības.

Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) debatēs sacīja, ka Muižnieces uzrunā nesaklausīja neko par to, kā viņa plāno savus solījumus pildīt, piemēram, nodrošinot no septembra mācības klātienē.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ļoti svarīga, lai veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Viņaprāt, ļoti svarīga ir sadarbība starp IZM un Ekonomikas ministriju, uzsverot, ka jāpanāk "tiltiņš" starp zinātni un uzņēmējdarbību.

Tikmēr parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka tas, ko JKP izdarīja ar līdzšinējo ministri, izskatās pēc "cirvja vai zobena mugurā". Viņaprāt, šāda rīcība pret savu kolēģi pasaka ļoti daudz par JKP. "Es neesmu Šuplinskas fans vai atbalstītājs, esmu pat laikam vairākus ministres demisijas pieprasījumus parakstījis, bet, ja ko tādu publiski izdara partijas kolēģi, - man par to cilvēciski ir žēl," teica deputāts.

Pēc viņa domām, šāda bezprecedenta rīcība ar savu ministru pierāda, ka koalīcija atzīst milzīgas kļūdas savā darbībā.

Arī bijusī "Saskaņas" biedre Jūlija Stepaņenko pauda neizpratni par to, kāpēc amatā bija jāmaina Šuplinska.

Muižniece ir dzimusi 1987.gadā. Muižniece par Saeimas deputāti tika ievēlēta 2018.gada 6.novembrī no JKP saraksta. No pērnā gada 15.oktobra viņa partijā ieņem priekšsēdētājas biedres amatu.

Muižniece 2010.gadā ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Laikā no 2014.-2018.gadam Muižniece ieguva arī profesionālo bakalaura grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē (LU). Turpinot mācības LU, politiķe 2019.gadā ieguva izglītības zinātnes maģistra grādu.

Kopš 2018.gada februāra Muižniece kā biedre piedalās Neatkarīgajā izglītības biedrībā, bet no 2016.gada augusta ir biedre Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijā. Savukārt no 2013.gada jūnija ir biedrības "Daugmales skolai" biedre. No 2014.marta līdz 2017.gada aprīlim Muižniece bijusi arī biedrības valdes priekšsēdētāja.

Muižniece Saeimā darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes un Eiropas lietu komisijā. Savukārt iepriekš politiķe darbojusies arī Ilgtspējas attīstības komisijā. Tāpat Muižniece piedalījās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā.

Muižniecei esot vairāku gadu pieredze grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu nozarē, vairākus gadus strādājot tādos uzņēmumos kā SIA "Audit Pluss" un SIA "Grant Thornton Baltic". Politiķe ir arī vadījusi uzņēmumu SIA "La Fortuna", kas sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. Tāpat viņa ir strādājusi viesnīcā "Elizabete Hotel" kā direktores vietniece.

2016.gadā Muižniece kļuva par Ķekavas vidusskolas angļu valodas skolotāju. Savukārt pēc gada viņa kļuva par Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas locekli. Muižniece ir strādājusi arī kā angļu valodas skolotāja, klases audzinātāja un pašpārvaldes koordinators Daugmales pamatskolā.

2019.gadā Muižniece uzņēmās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres pienākumus, savukārt pēc gada pienākumu pildīšanu pārtrauca.

Kā liecina deputātes Valsts ieņēmumu dienestā VID iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, Muižnieces ieņēmumi pērn veidoja 40 658 eiro.

Domstarpības koalīcijā un sarunas par amatu pārdali sākās pēc tam, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja savu politisko piederību no "KPV LV" uz Nacionālo apvienību (NA).

Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas ministra amatu, jo koalīcijā ietilpstošā "KPV LV" uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali. Tās ir rezultējušās ar četru ministru nomaiņu un "KPV LV" izslēgšanu no koalīcijas.

Muižnieces galvenā prioritāte, nonākot amatā, būs "izdarīt visu iespējamo", lai visi skolēni 1.septembrī atgrieztos klātienes mācībās.

Kā politiķe stāstīja intervijā Latvijas Radio, tuvākā mēneša laikā IZM būtu jāizstrādā precīzi scenāriji un jādefinē rīcība dažādās situācijās, lai neatkārtojas aizvadītā mācību gada situācija, kad liela daļa skolēnu Covid-19 pandēmijas apstākļos ļoti ilgstoši mācījās attālināti.

Kā citu darba prioritāti Muižniece minēja arī darbu pie pedagogu atalgojuma celšanas.

Kopumā gan nekādas milzīgas reformas IZM darbā topošā ministre nesola un viņa vairāk būšot darbu turpinātāja, jo esot daudz lietu, kas nozarē ir iesāktas un jāturpina.

Taujāta, kāpēc tad izglītības ministres amatā bija jāmaina Ilga Šuplinska (JKP), Muižniece sacīja, ka varot tikai atkārtot Bordāna teikto, ka izmaiņas ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts un tās neesot "stāsts par to, ka kādas lietas nav darītas vai tikušas darītas slikti".

Līdz ar šodienas izmaiņām kopumā ir nomainījusies puse Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma vēl neļaut 1. un 2.klašu skolēniem atgriezties klātienē, vienlaikus paredzot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka valdībā uz 9.februāri plānots iesniegt reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai. Sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) IZM izstrādās reģionālo pieeju un otrdien valdībai piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atjaunošanu tajos novados, kuros epidemioloģiskā situācija būs gana droša.

"Ņemot vērā, ka jau augustā izstrādātas rekomendācijas, kā rīkoties katrā skolā, ļoti ceram uz šo reģionālo pieeju," uzsvēra Šuplinska.

Šodien valdībai bija jālemj par 1. un 2.klašu skolēnu mācību atsākšanu klātienē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka balstoties uz VM ekspertu ieteikumiem, pieņemts lēmums vēl nesteigties un šo jautājumu atlikt, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja visi skolnieki klātienes mācībās lietos sejas maskas, prasība par audzēkņiem nodrošināmajiem kvadrātmetriem skolām nebūs obligāta, šorīt Latvijas Radio stāstīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska pastāstīja, ka valdība šodien lems par turpmāko mācību procesa organizēšanu, tostarp par asas viedokļu atšķirības sabiedrībā izraisījušo prasību visiem skolniekiem, tostarp mazāko klašu audzēkņiem, visā mācību procesā skolā lietot sejas maskas.

Ministre pauda nostāju, - ja norma par masku lietošanu paliks spēkā, kā arī skolas nodrošinās mācību telpu pastiprinātu vēdināšana un dezinfekciju, tad prasība par audzēkņu blīvumu klasēs, katram nodrošinot vismaz trīs kvadrātmetrus, tiks noteikta kā vēlama, nevis obligāta norma. Katrā konkrētā izglītības iestādē gan tikšot vērtēti arī unikālie apstākļi.

Pašlaik tiek plānots, ka 1.- 4.klašu skolnieki klātienes mācībās atgriezīsies no 11.janvāra, bet pārējiem vismaz ārkārtas situācijas laikā mācības turpināsies attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti, otrdien ierakstā "Twitter" paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Jau pašlaik attālināti mācās skolēni no 5.klases, profesionālo skolu audzēkņi un studenti augstskolās. Sākotnēji bija iecerēts, ka jaunāko klašu skolēni mācībās varētu atgriezties klātienē, tāpēc viņiem par trim nedēļām tika pagarināts ziemas brīvlaiks, tomēr pirms mācību atsākšanas lēmums ticis mainīts.

Šuplinska tagad skaidro, ka mācību process tomēr notiks attālināti, gaidot Covid-19 epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī.

No 4.janvāra attālināti mācīties atsāka 7.- 12.klašu skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, bet speciālo izglītības iestāžu skolēni mācības organizē klātienē.

Nodarbības profesionālajā un augstākajā izglītībā, interešu izglītība, visa veida kursi un profesionālā pilnveide, amatieru mēģinājumi jau notiek attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagarinot brīvlaiku jaunāko klašu skolēniem, tiks pagarināts arī mācību gads

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības dēļ atkārtoti pagarinot skolēnu ziemas brīvlaiku jaunāko klašu skolēniem, vienlaikus tiks pagarināts arī mācību gads vasarā, pirmdien pēc valdības sēdes skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa pauda, neskatoties uz to, ka saslimstības radītāji vecuma grupā līdz 14 gadiem "stāv uz vietas", izglītības nozarē "sadarbībā un līdzatbildībā" tiks pagarināti līdz šim esošie ierobežojumi.

"Līdz 25.jaunvārim paliksim to pašu ierobežojumu varā - attālinātās mācības 7.-12.klašu skolēniem, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. 1.-4.klasei būs ilgāks brīvlaiks, bet tas rezultēsies arī ar mācību gada pagarinājumu," atklāja politiķe.

Šuplinska uzvēra, ka Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanai būtu jāsākas ar to mazināšanu tieši izglītības sektorā.

Tāpat valdība konceptuāli lēma turpināt projekta "Tava klase" filmēšanu, kā arī paredzēt atbalsta mehānismus "pilnīgi visa līmeņa pedagogiem attālināto mācību nodrošināšanai".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir 5,6 miljonus eiro piemaksām bērnudārzu pedagogiem un atbalsta personālam

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) saskaņojusi 5,6 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām bērnudārzu pedagogiem un atbalsta personālam, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Iepriekš atbalsts tika lēsts 4,4 miljonu eiro apmērā, taču piektdien FM ir saskaņojusi atbalstu 5,6 miljonu eiro apmērā vienreizējām piemaksām 300 eiro apmērā pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem un personām, kuras sniedz aukles pakalpojumus, par darbu Covid-19 pandēmijas laikā.

Priekšlikums iepriekš atbalstīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Nepieciešamais finansējums atbalsta izmaksāšanai aprēķināts 5,6 miljonu eiro apmērā. No tā 4,4 miljonus eiro paredzēts izmaksāt piemaksās pedagogiem, bet 1,2 miljonus eiro - atbalsta personālam, tostarp auklēm un pedagogu palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Veselības ministrija (VM) atsevišķi nesniegs nekādus konkrētus ierobežojumus, ieteikto virzienu vidū būs arī pārvietošanās ierobežojumu ieviešana, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka gaidāmie ierobežojumi varētu būt saistīti ar attālinātā darba nodrošināšanu, pakalpojumu pieejamību, pārvietošanās ierobežošanu, kontroles un komunikācijas pasākumiem, kā arī finansiālā atbalsta pasākumiem. Tāpat tiks domāts par to, "kas notiks ar izglītības iestādēm", sacīja ministrs.

Vaicāts par ierobežojumiem, ministrs izteicās, ka "es esmu veselības, nevis ierobežojumu ministrs", piebilstot, ka VM var tikai ieteikt, bet pie specifiskiem risinājumiem būs jāstrādā valdībai un ministrijām kopā.

Runājot par pārvietošanās ierobežojumiem, kas, piemēram, citās valstīs paredz aizliegumu konkrētās situācijās pārvietoties starp pašvaldībām, Pavļuts sacīja, ka tā ir viena no ierobežojumu grupām, kas tiek izmantota visā pasaulē, tomēr tā arī prasa lielus resursus un tostarp arī atbalstu iedzīvotājiem, kā arī kontroles mehānismus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē atsāks 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, ceturtdien lēma valdība.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bērnudārzus rekomendēs apmeklēt tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti

LETA, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas uz bērnudārziem rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar strādāt attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Līdztekus bērnudārzs būs pieejams vecākiem, kuri strādā attālināti, bet nevar apvienot bērna uzraudzību paralēli darba pienākumiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka bērnudārzi būs vaļā visiem vecākiem, taču rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki viņu uzraudzību nevar apvienot ar darbu. Proti, regulējums nav obligāts. Ministre atzina, ka ir saprotams, ka bērns ir vedams uz pirmsskolas izglītības iestādi, jo viņam ir nepieciešama nepārtraukta uzraudzība.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt mazāku bērnu skaitu bērnudārzu grupiņās, lai nodrošinātu efektīvāku epidemioloģisko drošību Covid-19 pandēmijas laikā.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsvēra, ka šo nevajag jaukt ar bērnudārza dežūrgrupiņām, jo bērnudārzos dažāda vecuma bērnu grupiņas savstarpēji netiks jauktas kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienu pirms hokeja čempionāta Saeimā vēl gaidāmas cīņas par skatītāju ielaišanu

LETA, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, dienu pirms pasaules hokeja čempionāta, Saeimā vēl varētu būt gaidāmas debates par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē.

Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.

Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.

Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība otrdien nolēmusi Covid-19 dēļ noteiktos stingros ierobežojumus, kas šobrīd ir spēkā līdz 11. aprīlim, pagarināt par divām nedēļām - līdz 25. aprīlim.

"Visi pašreizējie ierobežojumi paliks tādi, kādi tie ir. Jaunu nebūs, bet līdz 25. aprīlim nekas arī netiks atvieglināts. Tas ir nolemts, un šo jautājumu mēs pārskatīsim pēc divām nedēļām, kad vairāk zināsim par infekcijas reproduktivitātes koeficientu (R), saslimstības rādītāju un saslimušo cilvēku skaitu," norādījis valsts pārvaldes lietu ministrs Jāks Ābs. "Ņemot vērā pašreizējos skaitļus, ierobežojumu atcelšanu mēs pat nopietni neapspriedām."

Pēc ministra teiktā, pēdējo dienu laikā gan izskanējuši zinātnieku viedokļi, ka situācija ar koronavīrusu, iespējams, sāks uzlaboties, tomēr pašlaik skaitļi joprojām ir ļoti augsti un ārstēšana slimnīcās nepieciešama rekordlielam pacientu skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijā no trešdienas sejas masku nēsāšana nebūs obligāta, bet ieteicama

LETA/ERR, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no trešdienas sejas masku nēsāšana vairs nebūs obligāta - tai būs tikai ieteikuma raksturs, otrdien nolēmusi valdība.

Kā norādījusi premjerministre Kaja Kallasa, tāds lēmums pieņemts, jo saslimstība ar Covid-19 valstī būtiski kritusies. Tomēr viņa atgādinājusi, ka koronavīruss nekur nav pazudis, tāpēc maskas joprojām ieteicams nēsāt slēgtās telpās un vietās, kur pulcējas daudz ļaužu.

Obligātā prasība nēsāt maskas vairs nebūs spēkā visās sabiedriskajās telpās, ieskaitot izglītības iestādes un aprūpes namus, baznīcas, veikalus, pakalpojumu uzņēmumus, kultūras, sporta un izklaides pasākumus.

Veselības departaments tomēr patur tiesības nepieciešamības gadījumā atkal noteikt obligātu prasību nēsāt maskas, raksta avīze "Postimees". Tādas pašas tiesības joprojām būs arī darba devējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karantīnas režīms Anglijā vietām var palikt spēkā līdz marta beigām

LETA/DPA, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien deputātiem pavēstījis, ka Anglijā noteiktā Covid-19 karantīna atsevišķās vietās var palikt spēkā līdz marta beigām.

Uzrunājot Pārstāvju palātas deputātus pirms balsojuma par karantīnas režīma apstiprināšanu Anglijā, premjers sacīja, ka likumprojekts pieļauj karantīnas režīma saglabāšanu līdz 31.martam, ja nepieciešams.

Nepilnas 24 stundas pirms tam Džonsons sacīja, ka karantīnas režīms tiks pārskatīts februāra vidū.

Premjers skaidroja, ka datumi mainīti, jo likumprojekts pieļauj ierobežojumu atvieglošanu reģionu līmenī.

Džonsons norādīja, ka ierobežojumi tiks pārvērtēti ik pēc divām nedēļām un atcelti, ja vairs netiks uzskatīti par vajadzīgiem.

Viņš arī solīja, ka pirmajām četrām grupām, kuras plānots vakcinēt pirmās, līdz 15.februārim būs nodrošināta iespēja vakcinēties.

Komentāri

Pievienot komentāru