Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Latvijas uzņēmēji, prognozējot nākamā ceturkšņa iespējamās attīstības tendences dzīvokļu tirdzniecības jomā, neprognozē būtiskus satricinājumus, liecina uzņēmēju sniegtās atbildes uz papildjautājumiem, kas tika uzdoti lietišķās aktivitātes indeksa Parex index trešajā ceturksnī veiktās aptaujas ietvaros.

Vairākums uzņēmēju uzskata, ka sērijveida dzīvokļu cenas saglabāsies esošajā līmenī vai arī nedaudz samazināsies, savukārt cenas jaunajos projektos saglabāsies esošajā līmenī vai pat pieaugs.

Vērtējot sērijveida un jauno projektu cenu attīstības tendences, uzņēmēji viennozīmīgi negatīvāk vērtē sērijveida dzīvokļu cenu izaugsmes iespējas. Sērijveida dzīvokļu jautājumā uzņēmēju viedoklis ir gandrīz līdzvērtīgi sadalījies starp tiem, kas uzskata, ka cenas saglabāsies esošajā līmenī (39,2%), un tiem, kas uzskata, ka cenas kritīsies 1% līdz 5% robežās (38,53%).

Tikai 6,67% pieļauj iespēju, ka sērijveida dzīvokļu cenas nākamajā ceturksnī varētu pieaugt, savukārt 10,67% uzskata, ka cenas kritīsies vairāk par 5%.

Kopš pagājušā gada sākuma Latvijā vērojams inflācijas pieaugums, būtiski augušas arī energoresursu un būvmateriālu cenas. Tas palielinājis būvniecības izmaksas un var mainīt nekustamā īpašuma tirgus tendences.

“Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti guva mājokļu iegāde jaunajos projektos, taču šī brīža augstās būvniecības izmaksas vismaz uz laiku var mainīt spēles noteikumus tirgū, atkal aktualizējot otrreizējo mājokļu tirgu jeb īpašumu iegādi, kas tirdzniecībā nonāk atkārtoti,” uzskata Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Luminor bankas dati liecina, ka pērn izsniegto kredītu apjoms jaunajos projektos auga par 80% un pieprasījums tajos izlīdzinājās ar interesi par dzīvokļiem sērijveida projektos. Tomēr šī gada pirmie mēneši liecina, ka nekustamo īpašumu jomā sāk samazināties būvniecības tempi - ir grūtāk sagādāt būvmateriālus, to cenas ir būtiski kāpušas un ir sarežģīti prognozēt kopējās izmaksas un dzīvokļu gala cenu.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Jūrmalā pašlaik vairāk pārdošanas darījumu ar dzīvokļiem notiek otrreizējā tirgū, jauno projektu segmentā darījumu skaitam ir tendence samazināties, šādu informāciju apkopojusi nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pēdējos trīs mēnešos Jūrmalā notikuši 34 darījumi ar zemju īpašumiem, no kuriem divi objekti pārdoti par summu virs viena miljona eiro. Lielākais zemes gabals 2762m2 platībā pārdots Dubultos par cenu 586 eiro/m2. 2011.gada II ceturksnī notika tikai 11 darījumi. Šajā segmentā aktivitāte ir krietni palielinājusies un pārdošanas darījumu cenas nav samazinājušās, informē Arco Real Estate.

Šā gada otrajā ceturksnī ir notikuši 67 privātmāju/zemes pirkšanas darījumi (mēnesī vidēji 22). Divi īpašumi pārdoti par cenu virs viena miljona eiro, no kuriem lielākais ir 2,53 milj. eiro. Pērn šajā laika posmā privātmāju segmentā bija noticis 91 darījums.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Novembrī neremontētu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1035 eiro par kv.m (oktobrī 1 089 eiro par kv.m). 1 un 2 - istabu dzīvokļiem tā bija 1 067 eiro par kv.m, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1 005 eiro par kv.m. Salīdzinot ar oktobri, cenas ir samazinājušās par 4.9%, bet, salīdzinot ar 2007. gada novembri – par 32%, liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 205 eiro par kv.m un Āgenskalnā – 1 132 eiro par kv.m. Zemākās ir Bolderājā – 878 eiro par kv.m un Vecmīlgrāvī – 957 eiro par kv.m. Aptuveni trešdaļai mikrorajonu dzīvokļiem vidējā cena ir zem 1 000 eiro par kv.m.

Kopumā nekustamo īpašumu piedāvājums tirgū ir sācis samazināties. Ir pārdevēji, kuri savu īpašumu nevēlas pārdot šobrīd un labprāt nogaida, kad dzīvokļu cenas atkal atradīsies pieaugošā pozīcijā, un ir pārdevēji, kas savu dzīvokli piedāvā tirgū par ļoti zemu cenu. Šādu pārdošanas situāciju varētu nosaukt par izmisuma cenu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar iedzīvotāju kredītu slogu un vājo finansiālo stāvokli. Savukārt cilvēki, kam ir savs finansiālais uzkrājums, kā vienu no variantiem izvēlas to ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē.

Autostāvvietu cenas jaunajos projektos turpina palielināties, secinājusi kompānija Arco Real Estate. Piemēram, Vecrīgā vienas stāvvietas cena sasniedz pat 55 000 eiro. Tendences pasaules tirgū liecina, ka pazemes stāvvietu cenas lielo pilsētu centros nereti pietuvojas pat dzīvokļu cenu līmenim.

Automašīnu stāvvietu cena tiek diferencēta, ņemot vērā to skaitu objektā, izvietošanas veidu, kā arī pieprasījuma tendences objekta atrašanās vietā. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Rīgas centrā autostāvvietas ir dārgākas nekā citviet, kur ir alternatīvas iespējas auto novietošanai, informēja Arco Real Estate jauno projektu nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Arco Real Estate apkopotā informācija liecina, ka pazemes stāvvieta Rīgas centrā jaunajos projektos maksā no 25 000 līdz 35 000 eiro, bet Vecrīgā - līdz pat 55 000 eiro. Savukārt Rīgas mikrorajonos pazemes autostāvvieta jaunajos projektos maksā no 10 000 līdz 13 000 eiro, bet virszemes stāvvieta - 5000 līdz 8000 eiro.

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Kopīpašuma iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt no mājas apsaimniekotāja atskaites par naudas izlietojumu, norāda v/a Mājokļu aģentūra.

Pieaugošā maksa par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem nevienu sen vairs nepārsteidz. Šobrīd iedzīvotājus vairāk satrauc jautājumi, kāpēc šī maksa ir tik augsta, vai tā ir adekvāta saņemtajiem pakalpojumiem un vai kāds kārtējo reizi nav gribējis iedzīvoties uz dzīvokļa īpašnieku rēķina.

Par dzīvoklī patērēto siltumu, ūdeni iedzīvotājiem lielākoties ir skaidrība, bet cik racionāli tiek izlietota nauda, kas jāmaksā par kopīpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem? Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra un a/s Hansabanka veiktais pētījums Jauno projektu mājokļu kvalitāte, apsaimniekošanas kvalitāte un iedzīvotāju apmierinātība liecina, ka tikai mazāk nekā pusei iedzīvotāju (46%) ir pieejama informācija par apsaimniekošanas maksas izlietojumu. Par remontdarbu izmaksām paredzētās naudas izlietojumu informēti tikai 28,6% iedzīvotāju, bet par kopīpašuma apsaimniekošanas izdevumu uzkrājumu un izlietojumu ziņas ir tikai 26,6% jaunajos projektos dzīvojošo.

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena 2007.gada septembrī samazinājusies par 1,2%. Vidējā cena septembra beigās ir 1570 EUR/m2, liecina SIA Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats par septembri.

Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības. 2007.gada septembrī Rīgas pilsētā reģistrētais pirkuma līgumu skaits turpina samazināties un septembrī tas bija 2001./2002.gadu mijas līmenī.

Septembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 16 pieteiktiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem. Lielāko projektu apjomi ir 320 – 360 dzīvokļi. Tai pašā laikā vairāki attīstītāji ir apturējuši celtniecību, citu plānoto projektu virzīšana ir atlikta.

Īres piedāvājums 2007.gada laikā pieaudzis par 70%, īres cenas par 25%. Ierobežotas pirktspējas apstākļos strauji attīstās jauno projektu īres tirgus.

Rīgas centra dzīvokļu, Rīgas apkārtnes apbūves gabalu un privātmāju tirdzniecība ir mazaktīva. Piedāvājums pieaug, tomēr pārdevēju cenu politika ir nogaidoša.

Lai arī sērijveida dzīvokļu cenas arvien sarūk, samazinās arī pārdošanai piedāvāto dzīvokļu skaits.

Pēc kompānijas Balsts datiem, aprīlī sērijveida dzīvokļu cenu kritums sasniedzis 12.5%, un vidējā cena šobrīd ir 642 eiro (vai 451 lati) par kvadrātmetru. Tā kā piedāvājums tāpat ir sarucis, samazinās arī izvēles iespējas pircējiem.

Darījumi notiek par summām, kas ir ļoti mazas, lielākoties no pircēju personīgajiem līdzekļiem. Arī darījumu skaits ir neliels un pircēji ļoti uzstājīgi kaulējas par cenu. Bieži vien, pat saņemot prasīto cenas samazinājumu, darījums nenotiek.

Pēdējā laika kompānijas speciālisti novērojuši, ka palielinās plaisa starp dzīvokļu cenu jaunajos projektos un sērijveida ēkās. Šobrīd vidējā jauno projektu cena ir ap 1000 eiro/m2. Cenu starpības palielināšanās saistīta ar to, ka bankas vairs neļauj samazināt cenas jaunajos projektos. Līdz ar to arī aktivitāte ir lielāka tieši sekundārajā tirgū, kur cenas turpina samazināties un ir jau par gandrīz 40% zemākas nekā jaunajos projektos, kas ir nozīmīgs drauds jauno projektu īpašniekiem, — uzskata Balsta speciālisti.

Cenu samazināšanās kā Latvijas pirmreizējā, tā arī otrreizējā mājokļu tirgū jau kļuvusi par tendenci, bet mājokļu cenu atšķirība jaunajos un tipveida projektos tikai tagad kļūst izteikta, teikts ikmēneša avīzē par nekustamā īpašuma tirgu New Projects.lv jūlija numurā.

Saskaņā ar ikmēneša avīzes par nekustamā īpašuma tirgu New Projects.lv informāciju, vidējo piedāvāto cenu samazinājums gada laikā pirmreizējā mājokļu tirgū galvaspilsētas mikrorajonos bija 11%, bet otrreizējā – 24%, 2008. gada maijā sasniedzot attiecīgi 1 810 EUR/m2 un 1 380 EUR/m2. Šobrīd vidējās otrreizējā tirgus cenas pielīdzināmas 2006. gada jūlijam, bet pirmreizējā tirgus cenas tā paša gada novembrim. Jāvērš uzmanība arī uz cenu starpības palielināšanos starp dzīvokļu cenām Rīgas jaunajos projektos un tipveida mājās. Ja 2007. gada martā šī starpība bija niecīga, tad 2008. gada maijā tā bija ievērojami pieaugusi (gada laikā no 11% līdz 31%).

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Jūnijā līdz ar jaunu biroju projektu piedāvājuma palielināšanos Rīgā, turpinājās nomas maksu samazināšanās biroju telpām sekundārajā tirgū gan Rīgas centrā, gan Pārdaugavā, liecina Latio ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus pārskata dati.

Latio apkopotā informācija rāda, ka Rīgas centrā, kur biroju piedāvājums ir ļoti liels, šobrīd darījumi ar telpām platībā līdz 150 kv.m notiek, ja nomas maksa nepārsniedz 7 EUR/kv.m.

Vecrīgā un Pārdaugavā telpu piedāvājums ir neliels, šeit ātri tiek aizņemtas brīvās platības cenu kategorijā ap 12 - 13 EUR/kv.m. Taču vienlaikus gan Pārdaugavā, gan Vecrīgā ir pieejami kvalitatīvi biroji, kuri augstu cenu dēļ nav iznomāti jau 3 - 4 mēnešus.

Jaunajos biroju projektos jūnijā cenu kritums vēl nav oficiāli reģistrēts: piedāvājuma cenas saglabājas iepriekšējā līmenī. Biroju centros, tai skaitā jaunajos projektos, darījumi ar telpām 50 – 120 kv.m platībā šobrīd notiek par cenu – 16 EUR/kv.m.

Tā kā lielākajā daļā jauno māju dzīvokļu pārdošanas cenas tiek administratīvi noteiktas no banku puses, jauno projektu tirgus nebūtu uzskatāms par brīvu, uzskata Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.

«Būtībā tās ir nākotnes cenas, kas neatbilst pašreizējai ekonomiskajai situācijai un cilvēku pirktspējai. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, būtu jāpieaug jauno dzīvokļu pārdošanas apjomiem, bet ne to cenai,» viņš vērtē.

Pēc Latio datiem, gan Rīgas centra ēkās, gan jaunajos projektos pircēji vēlas iegādāties remontētus vai pilnībā pabeigtus dzīvokļus, taču šāds piedāvājums ir ierobežots.

Dzīvokļu piedāvājums jauno projektu ēkās samazinās, jo esošie dzīvokļi pamazām tiek izpirkti, bet jauni mājokļi tirgu nepapildina. Piedāvājuma izmaiņas galvenokārt saistītas ar dzīvokļu otrreizējo pārdošanu. Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos saglabājies iepriekšējo šā gada mēnešu līmenī, raksturoja Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Ja potenciālajam mājokļa pircējam ienākumi ir stabili un bankas gatavas piešķirt hipotekāro kredītu, patlaban būtu vērts pirkt mājokli un nepaļauties uz iespējamu lielāku cenu samazinājumu nākotnē, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Šis ir dziļi filozofisks jautājums. Mēs vienmēr esam teikuši, ka īpašums ir jāpērk tad, kad to vajag. Ja jūs uzdodat jautājumu - vai es šobrīd pirktu mājokli dzīvošanai sev un ģimenei, ja man ir labvēlīga situācija, ienākumi stabili un esmu kategorijā, kur bankās esmu gaidīts klients? Es visdrīzāk pirktu. Tādēļ, ka šobrīd redzam, ka arī attīstītāji jaunajos projektos nereti piedāvā akcijas cenas un dažādas īslaicīgas izpārdošanas. Ja kāds domā, ka tagad nogaidīs un cenas vēl ievērojami kritīsies, tad es uz to pilnīgi nepaļautos, jo nav tā, ka līdz šim cenas bija "ārprātā kosmosā"," stāstīja Šmits.

Kā banka vērtē klienta aizņemšanās iespējas?

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties...

Viņš skaidroja, ka jauno projektu pārdodot par 1600 eiro kvadrātmetrā, jāatceras, ka cena ir ar pievienotās vērtības nodokli. Reālais ienākums attīstītājam ir 1320 eiro par kvadrātmetru, savukārt būvniecības izmaksas jaunajos projektos ir apmēram 1000-1100 eiro par kvadrātmetru. Ja pievieno zemes iegādi, projektēšanas un pārējās izmaksas, tad attīstītājam peļņa praktiski nepaliek un tie ir uz izdzīvošanas robežas, pauda Šmits.

"Ja salīdzinām ar 2007.gada krīzi, kad tika finansēts pilnīgi viss, tad tagad tirgū ir uz vienas rokas saskaitāmi attīstītāji, kas būvē jaunos projektus, tādēļ neredzu, ka būtu pamats kaut ko gaidīt ar cerību, ka cenas kritīsies. Vienīgi varētu pagaidīt, lai redzētu, kā kopumā ekonomika atgūsies. Ja man tagad būtu jāizvēlas, vai maksāt īri un tērēt papildu naudu, tad es noteikti iegādātos savu īpašumu un ieguldītu tajā," stāstīja Šmits.

Būtisks nekustamā īpašuma cenu kritums nav gaidāms

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē...

Eksperts norādīja, ka nekustamā īpašuma iegāde ir jāvērtē ilgtermiņā, cenas var koriģēties gan uz augšu, gan leju, taču peļņa fiksējas tajā brīdī, kad īpašumu pārdod.

"Ja cilvēks īpašumu ir nopircis sev dzīvošanai par, piemēram, 1000 eiro kvadrātmetrā un ja cena kādā brīdī uzkāpj līdz 1600 eiro, tad kāpēc viņš mājokli nepārdod, var taču labi nopelnīt. Savukārt, ja dzīvoklis nopirkts par 1600 eiro kvadrātmetrā, bet kādā brīdī nelielas ekonomiskās korelācijas dēļ cena samazinās līdz 1400 eiro, tad cilvēkam sākas stress un ir klāt pasaules gals. Nē, ir jānogaida, jo cena kādā brīdī atkal palielināsies. Nav jāsastrebj karsta putra," sacīja Šmits.

Jautāts, vai attīstītāji šajā brīdī aktīvi piedāvā dažādus īpašos piedāvājumus un akcijas, ņemot vērā, ka tirgus ir nedaudz apstājies, Šmits sacīja, ka tā tas varētu būt, bet viņš negribētu ar to spekulēt.

"Ja cilvēks ir atradis kādu sev interesējošu dzīvokli jaunajā projektā, tad, gaidot uz akciju vai īpašo piedāvājumu, viņš šo īpašumu var vienkārši palaist garām. Attīstītājs vienmēr var nolemt pārdot vai nepārdot īpašumu par pircēja piedāvāto cenu. Ir brīvais tirgus, cenas nav iekaltas akmenī," piebilda Šmits.

Pēdējo divu gadu laikā nekustamo īpašumu būvniecības nozare piedzīvojusi iespaidīgus satricinājumus – pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, Krievijas iebrukums Ukrainā, resursu pieejamība, būvmateriālu cenu kāpums un strauji pieaugošā inflācija.

Taču, neskatoties uz šī brīža situāciju reģionā un ekonomikas attīstības tendencēm, vai arī – tieši pateicoties tām, sagaidāms, ka šajā vasarā Latvijā piedzīvosim aktīvāko dzīvokļu tirdzniecību pēdējo gadu laikā. Pircēju interese un vēlme iegādāties nekustamo īpašumu ir milzīga.

Līdzīgi kā pandēmijas sākumā, arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū no klientu puses bija vērojama nogaidoša reakcija. Taču tagad jau aktivitāte tirgū atgriezusies ar pilnu jaudu. Tie, kas vēlas iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, saprot, ka piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam un cenas turpinās pieaugt.

Tendenci apliecina arī nekustamā īpašuma pētnieku “Colliers International” dati par situāciju martā. Pēc “Colliers International” aplēsēm* Rīgā 2022. gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1 130 pabeigti dzīvokļi, kas ir teju uz pusi mazāk nekā pērn. Vēl aptuveni tikpat iegādei pieejamo jauno dzīvokļu bija būvniecības stadijā. Savukārt aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi, kas ir par 130 mazāk nekā martā*. Tas nozīmē, ka pieejamo jauno dzīvokļu skaits ir niecīgs un pircēji, kam ir pietiekamas finansiālās iespējas, steidz nopirkt vai vismaz rezervēt noskatīto dzīvokli jau tagad.

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.