Start-up

Aug interese par startup programmām

Anda Asere, 29.07.2019

Kristaps Zaļais, RSU bakalaura mācību programmas Starta uzņēmējdarbības vadība vadītājs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Līdz ar to, ka attīstās jaunuzņēmumu darbība, pieaug arī interese par studiju programmām, kas īpaši veidotas šai nozarei.

Šovasar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura mācību programmā Starta uzņēmējdarbības vadība bija otrais izlaidums. «Ir vērojama pozitīva tendence, un studentu skaits palielinās. Minimāli, bet palielinās,» saka Kristaps Zaļais, RSU bakalaura mācību programmas Starta uzņēmējdarbības vadība vadītājs. Šī gada uzņemšanas rezultāti bijuši ļoti labi un pieteikumu skaits ir gandrīz dubultojies. Iepriekš pieteikumu skaits variēja ap 50 līdz 60, bet šogad to ir vairāk nekā simt. Protams, vēl nav zināms, cik daudz līgumu tiks noslēgti, bet tendence, K. Zaļā skatījumā, esot iepriecinoša.

Arī par Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bakalaura mācību programmu Jaunu uzņēmumu izaugsme un finansēšana šogad ir lielāka interese nekā pērn – gan pirmajā kursā, gan vēlāk. Šī programma darbu sāka pērn. Dažādu iemeslu dēļ licence tika iegūta samērā vēlu, tāpēc uzņemšana sākās jūlija beigās, kad daļa studentu jau bija izdarījuši savu izvēli. Tāpēc sākotnēji kurss bija mazs, bet studiju procesā tam pievienojās vēl citi studētgribētāji – gan no RISEBA, gan citām augstskolām. RISEBA Ekonomikas un finanšu katedras vadītāja Ieva Brence īpaši priecājas, ka kopā ar šo programmu studiju vidē atgriezušies vairāki cilvēki, kuri bija akadēmiskajā atvaļinājumā un nebija domājuši studēt. «Studentu skaits sasniedza augstskolas noteiktos kritērijus, un šobrīd otrais kurss ir stabils. Šī mācību gada jaunais kurss vēl tiek komplektēts, jo īpaši vakara nodaļā,» viņa teic.

K. Zaļais uzskata, ka tas, ka tirgū ir vēl citas studiju programmas, kas īpaši orientētas uz jaunuzņēmējiem, nozīmē, ka ir reāla nepieciešamība pēc tām. «Priecē, ka arī citi to dara. Katram ir sava specializācija, atšķirīgs piedāvājums. Ir svarīgi, ka Latvijas startup kopiena attīstās. Tā ir bijusi sašķelta, un man prieks, ka būs vairāk, kas par to runās un domās. Par konkurenci neuztraucamies,» viņš teic.

Noder visur

K. Zaļais teic, ka studentu vidū ir dažādi cilvēki – gan tādi, kas mērķtiecīgi vēlas attīstīt savu jaunuzņēmumu, gan tādi, kuri strādā visdažādākajos uzņēmumos. Ir arī tādi, kuru vecākiem pieder uzņēmums un bērni mācās šajā programmā, lai ar laiku uzņēmumu attīstītu atbilstoši mūsdienu prasībām. «Redzam, ka darba tirgū ir pieprasījums pēc cilvēkiem ar prasmēm, kas piemīt jaunuzņēmējiem. Tas, ko studenti apgūst mūsu programmā, mūsdienās ir vajadzīgs jebkurā darbavietā,» viņš norāda. Arī I. Brence norāda, ka studentu vidū nav tikai uzņēmēji – tie ir arī bankās un dažādās organizācijās strādājoši cilvēki. Daudzās darbavietās mūsdienās amata pienākumi kļūst arvien plašāki un darbinieki vairs nedara vienu konkrētu darbu, bet gan nodarbojas ar projektu vadību plašā mērogā, un tas prasa jaunas zināšanas. Programmas Jaunu uzņēmumu izaugsme un finansēšana gadījumā liela daļa studentu jau strādā, un tāpēc iecienītas ir vakara studijas. I. Brences skatījumā, tas ir loģiski, jo cilvēki, kuri ir sākuši savu uzņēmumu, vēlas attīstīties

.Visu rakstu lasiet 29. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijā pieaug jaunuzņēmumu skaits, tālāku izaugsmi kavē divi izaicinājumi

Db.lv, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru