Jaunākais izdevums

Tomass Bahs trešdien Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) 137.Sesijā, kas notiek attālināti, tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Bahs bija vienīgais kandidāts uz amatu. Viņam atbalstu izteica 93 no 94 SOK biedriem.

67 gadus vecais vācu jurists Bahs par SOK prezidentu tika ievēlēts 2013.gada septembrī, amatā nomainot Žaku Rogi. Pirmais termiņš bija uz astoņiem gadiem, bet otrais ir uz četriem gadiem.

Tādējādi Bahs amatu ieņems līdz 2025.gadam.

Bahs ir vēsturē devītais SOK prezidents.

Pirms tam Bahs bija SOK viceprezidents, kā arī vadīja Vācijas Olimpiskās komiteju un strādāja Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).

Bahs 1976.gadā Monreālā izcīnīja olimpisko zelta medaļu paukošanā, bet 1991.gadā viņš kļuva par SOK biedru, vēlāk trīs reizes uzņemoties SOK viceprezidenta pienākumus. Viņš allaž sevi pasniedzis kā sportistu tiesību aizstāvi, turklāt 1980.gadā pirms vēsturiskā Olimpiādes boikota tieši Bahs bija Rietumvācijas delegācijas galvenais runasvīrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada Tokijas olimpisko spēļu izmaksas sasniegušas 1,64 triljonus jēnu (aptuveni 13 miljardus eiro), otrdien paziņoja četrgades vērienīgākā sporta foruma rīkotāji.

Olimpisko spēļu pārcelšana no šī gada uz nākamo gadu izmaksājusi papildu 294 miljardus jēnu (2,3 miljardus eiro), no kuriem 96 miljardi jēnu atvēlēti koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Pirms olimpisko spēļu pārcelšanas to izmaksas tika lēstas 1,35 triljonu jēnu apmērā. No šī brīža izmaksām 721 miljardu jēnu segs organizācijas komiteja, ar 702 miljardiem palīdzēs Tokijas pilsēta, bet ar 221 miljardu jēnu - Japānas valdība.

2013.gadā, kad Tokija kandidēja uz spēļu rīkošanu, izmaksas tika lēstas 734 miljardu jēnu apmērā, taču tagad tās pieaugušas divkārt. Spēļu pretinieki min, ka galējās izmaksas pārsniegs par trīs triljonus jēnu.

Vienkāršojot un optimizējot izmaksas, no iepriekš plānotās summas izdevies ietaupīt 280 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Olimpisko spēļu norises vietās Tokijā skatītāji netiks ielaisti

LETA/CNN, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijā olimpisko spēļu norises vietās skatītāji netiks ielaisti, ceturtdien paziņojuši Japānas olimpisko spēļu organizatori.

Jau vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izplatības dēļ Japānas premjerministrs Josihide Suga nolēmis izsludināt ārkārtējo situāciju Tokijā, kur pēc divām nedēļām sāksies olimpiskās spēles.

Japānas olimpisko spēļu organizatori paziņoja, ka olimpiādes pasākumos ārpus Tokijas, kur nebūs spēkā ārkārtējā situācija, skatītāji varbūt tiks ielaisti. Šis jautājums vēl nav izlemts.

Tokijas olimpisko spēļu organizatoru komitejas prezidente Seiko Hašimoto sacīja, ka tas bijis ļoti smags lēmums, bet pandēmija neatstāj citu iespēju, kā rīkot olimpiskā spēles ierobežotā mērogā.

Tokijas olimpiskās spēles, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam. Savukārt paralimpiskās spēles šovasar iecerētas no 24.augusta līdz 5.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas komandā Olimpiskajās spēlēs Tokijā apstiprināti 30 sportisti 14 sporta veidos

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēdē apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Tokija 2020 sastāvs startam XXXII vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas no šī gada 23.jūlija līdz 8.augustam norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā, informē LOK.

Pašlaik Latvijas komandā Tokijā apstiprināti 30 sportisti 14 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, džudo, jātnieku sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.

1.jūlijā pēc Pasaules Vieglatlētikas asociācijas oficiāla lēmuma, Latvijas komandu varētu papildināt vēl pieci atlēti. Pēc neoficiālās informācijas tie varētu būt - škēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa un Rolands Štrobinders, vidējo distanču skrējēja Līga Velvere un sprintere Gunta Vaičule. Atbilstoši šim komandai pievienotos vēl 5 treneri.

Līdz ar 30 sportistiem apstiprinātajā delegācijas sarakstā ir iekļauti arī 33 treneri, 3 sporta ārsti un 4 fizioterapeiti, savukārt komandas vadība un atbalsta personāls dodas uz Tokiju 7 cilvēku sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas gubernatore Juriko Koike paziņojusi, ka atcelti plāni organizēt sešās vietās olimpisko spēļu publisku masveida skatīšanos.

"Šie ir nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Tokijas olimpisko un paralimpisko spēļu panākumus," pēc tikšanās ar Japānas premjeru Jošihidi Sugu reportieriem pavēstīja Koike.

Spēļu straumēšanai bija izraudzīti tostarp divi parki un universitāte. Koike paziņoja, ka tā vietā tagad tur būs vakcinācijas centri.

Tokijas olimpiskās spēles, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam. Savukārt paralimpiskās spēles šovasar iecerētas no 24.augusta līdz 5.septembrim.

Pašlaik nav pazīmju, ka spēles varētu tikt atceltas pēdējā minūtē, taču aptaujas liecina, ka daudzi japāņi vēlētos spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani un Edgaru Krūmiņu sastāvā trešdien Tokijas olimpisko spēļu finālā pieveica Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandu un izcīnīja zelta medaļas.

Latvija pārspēja OKR komandu ar 21:18.

Latvijas basketbolisti zelta medaļas izcīnīja, spītējot tam, ka daļu no mača nevarēja aizvadīt kājas savainojumu guvušais Krūmiņš.

Latvijas izlase par iegūto zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs 3x3 basketbolā vīriešiem iegūs līdz 426 862 eiro.

Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru paredz, ka par olimpiskajās spēlēs, paralimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu Olimpisko sporta veidu komandu sporta spēļu nacionālo izlašu sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem un apkalpojošam personālam (kopā), piešķir naudas balvas 426 862 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā ļoti pārliecinoši par 2020. gada Latvijas labāko sportistu atzīts pasaules čempions boksā Mairis Briedis. Šī mūsu valstī kļuvusi par prestižāko aptauju, kas nosaka valsts spēcīgāko atlētu.

Latvijas labākais sportists Sporta Avīzes versijā tika noteikts 25. reizi. Starp 50 ekspertiem, kuri aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, jau tradicionāli bija valsts augstākās amatpersonas, sporta politikas veidotāji, kādreizējās sporta zvaigznes, treneri, sporta žurnālisti un pirmoreiz arī žurnāla uzticamākie lasītāji.

Cīņā par pirmo vietu šoreiz intrigas nebija – 27 no aptaujātajiem ekspertiem par labāko nosauca Mairi Briedi, kurš pērn pēc ilga gatavošanās posma aizvadīja cīņu ar Junieru Dortikosu, savu trofeju klāstu papildinot ar Muhameda Ali trofeju par uzvaru Supersērijas turnīrā, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu, kā arī žurnāla The Ring jostu.

Komentāri

Pievienot komentāru