Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.

Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien paziņoja par sarunu sākšanu ar Franciju un ASV par attiecīgi 2030. un 2034.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, tādējādi Zviedrija ar partneri Latviju nepretendēs uz 2030.gada spēļu rīkošanu.

SOK Nākotnes olimpisko spēļu rīkošanas komisijas vadītājs Karls Štoss apstiprināja, ka SOK sāks "mērķtiecīgu dialogu" ar abiem kandidātiem.

2034.gada spēļu rīkošanai ir pieteikusies tikai ASV pilsēta Soltleiksitija, kurā spēles jau ir notikušas 2002.gadā.

Tikmēr Francijas piedāvājumam ir dota priekšroka uz divu citu kandidātu - Zviedrijas kopā ar Siguldu, kura rīkotu skeletona, bobsleja un kamaniņu sporta sacensības, un Šveices - rēķina.

Gan 2030., gan 2034.gada ziemas olimpisko spēļu saimnieki tiks paziņoti nākamvasar.

Francija, kas uzņem vasaras olimpiskās spēles 2024.gadā, ziemas spēles ir uzņēmusi trīs reizes - Šamonī 1924.gadā, Grenoblē 1968.gadā un Albērvilā 1992.gadā.

Latvijā nākamais gads alus ražošanas nozarē varētu būt bankrotu gads, samazinoties vietējo ražotāju skaitam, aģentūrai LETA prognozēja alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas strādā ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņa ieskatā viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektora (HoReCa) nozare ir uz sabrukuma sliekšņa, kas varētu ietekmēt arī vietējo alus ražotāju skaita samazinājumu. Tāpat izaugsme alus ražošanas nozarē 2025.gadā noteikti nav sagaidāma.

Kā labu tendenci, kas sniegs pozitīvu devumu arī nākotnē, Pļaviņš minēja prasību pēc alus un citu pārtikas produktu izcelsmes norādīšanas lielveikalu plauktos, piebilstot, ka būtu nepieciešams līdzīgu principu ieviest arī krogos un restorānos, kur bieži, piemēram, "Madonas" vai "Lielvārdes" alus tiek pasniegts kā vietējais alus.

Patlaban HoReCa nozarē dominē lielās starptautisko alus darītavu grupas, kuras, manipulējot ar nozares pastāvīgo apgrozāmo līdzekļu trūkumu, ierobežo vietējo alus darītavu iespējas piegādāt alu kafejnīcām un bāriem, akcentēja "Zlaukts" līdzīpašnieks.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Japānas autobūves kompānija "Toyota" atteikusies no olimpisko spēļu sponsorēšanas, kā iemeslu minot to, ka spēles kļuvušas "arvien politiskākas" un sportisti tajās paliek otrajā plānā.

2015.gadā "Toyota" ar Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) noslēdza desmit gadu sponsorēšanas līgumu.

Taču tagad, kad beigušās vasaras olimpiskās spēles Parīzē, autobūves uzņēmums nolēmis līgumu lauzt, "Toyota" kanālā platformā "YouTube" publicētā raidierakstā paziņoja kompānijas padomes priekšsēdētājs Akio Tojoda.

"Jau kādu laiku esmu domājis, vai šajā pasākumā sportisti patiešām ir pirmajā vietā," teica "Toyota" dibinātāja Kijičiro Tojodas mazdēls, piebilstot, ka olimpiskās spēles "kļūst arvien politiskākas".

Lēmums nozīmē, ka pakāpeniski vairs netiks izmantota olimpisko spēļu atribūtika ar "Toyota" logotipu, kā arī kompānijas automašīnas vairs neizmantos ar olimpiskajām spēlēm saistītos pasākumos, informēja Tojoda.

Tokijā olimpisko spēļu norises vietās skatītāji netiks ielaisti, ceturtdien paziņojuši Japānas olimpisko spēļu organizatori.

Jau vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izplatības dēļ Japānas premjerministrs Josihide Suga nolēmis izsludināt ārkārtējo situāciju Tokijā, kur pēc divām nedēļām sāksies olimpiskās spēles.

Japānas olimpisko spēļu organizatori paziņoja, ka olimpiādes pasākumos ārpus Tokijas, kur nebūs spēkā ārkārtējā situācija, skatītāji varbūt tiks ielaisti. Šis jautājums vēl nav izlemts.

Tokijas olimpisko spēļu organizatoru komitejas prezidente Seiko Hašimoto sacīja, ka tas bijis ļoti smags lēmums, bet pandēmija neatstāj citu iespēju, kā rīkot olimpiskā spēles ierobežotā mērogā.

Tokijas olimpiskās spēles, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam. Savukārt paralimpiskās spēles šovasar iecerētas no 24.augusta līdz 5.septembrim.

Paplašinot savu darbību, pašmāju uzņēmums "Brain Games" Rīgā atvēris galda spēļu kafejnīcu "Brain Games Cafe", kas ir pirmā šāda koncepta pulcēšanās vieta Latvijā un visā Baltijā, informē uzņēmums.

Specializētais galda spēļu veikals-kafejnīca atrodas Aspazijas bulvārī, un darbs pie tā izveides tika uzsākts jau pērn rudenī, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kafejnīcas atklāšana tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. "Brain Games Cafe" pieejams plašs spēļu klāsts ar vairāk nekā 400 galda spēlēm.

Tāpat uz vietas kafejnīcā ik dienu ir sastopams arī pieredzējis galda spēļu guru, kurš katram apmeklētājam palīdz piemeklēt atbilstošāko spēli, kā arī izskaidro tās noteikumus un atbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties spēles gaitā.

Papildus tam kafejnīcā darbojas arī bārs, kurā var iegādāties dažādus alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus - gan kvalitatīvu kafiju, gan arī tematiskos kokteiļus un citus atspirdzinošus dzērienus. Jebkurš piedāvātais dzēriens ir pieejams arī vegāniskā versijā, un to iespējams pasūtīt līdzņemšanai. Rūpējoties par apkārtējo vidi, "Brain Games Cafe" dzērieniem tiek izmantoti tikai atkārtoti lietojamie salmiņi.

Tokijas gubernatore Juriko Koike paziņojusi, ka atcelti plāni organizēt sešās vietās olimpisko spēļu publisku masveida skatīšanos.

"Šie ir nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Tokijas olimpisko un paralimpisko spēļu panākumus," pēc tikšanās ar Japānas premjeru Jošihidi Sugu reportieriem pavēstīja Koike.

Spēļu straumēšanai bija izraudzīti tostarp divi parki un universitāte. Koike paziņoja, ka tā vietā tagad tur būs vakcinācijas centri.

Tokijas olimpiskās spēles, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam. Savukārt paralimpiskās spēles šovasar iecerētas no 24.augusta līdz 5.septembrim.

Pašlaik nav pazīmju, ka spēles varētu tikt atceltas pēdējā minūtē, taču aptaujas liecina, ka daudzi japāņi vēlētos spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku.

Ar mērķi uzsākt Latvijā galda spēļu, pužļu un kāršu spēļu ražošanu, SIA “Brain Games” ir kļuvis par līdzīpašnieku pašmāju uzņēmumam SIA “Folded”, kas līdz šim nodarbojās ar augstvērtīga, individuāli veidota kartona iepakojuma ražošanu, galvenokārt, eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem.

“Pēdējo gadu laikā pasaulē novērojama vērienīga galda spēļu kultūras attīstība, kas pastiprināti saistīta ar iedzīvotāju ilgstošu uzturēšanos mājās un nepieciešamību atrast aizvien jaunus laika pavadīšanas veidus. Līdz ar šiem apstākļiem spēļu izdevējiem radušies milzīgi ražošanas termiņu un piegādes riski, ņemot vērā pasūtījumu īpatsvaru, kas līdz šim tika izpildīts Ķīnā. Mēs redzam potenciālu ar Latvijā ražotām spēlēm apgādāt spēļu izdevējus Eiropā un ASV” norāda SIA “Brain Games” vadītājs Egils Grasmanis.

Lai uzsāktu galda spēļu, pužļu un kāršu spēļu ražošanu Latvijā, tā dalībnieki uzņēmumam SIA “Folded” plāno piesaistīt finansējumu vairāk nekā viena miljona EUR vērtībā, kas atbalstītu nepieciešamo ražošanas iekārtu līniju iegādi.

Kazino izklaides pakalpojumu sniedzējs Latvijā SIA “Olympic Casino Latvia” paziņojis, ka no 1. oktobra tiek pilnībā pārtraukta pakalpojumu sniegšana piecās spēļu zālēs.

Uzņēmuma pārvaldīto izklaides vietu skaits ir samazinājies par gandrīz 10%.

Trīs no slēgtajām spēļu zālēm atradās Rīgā, bet pa vienai spēļu zālei Jēkabpilī un Daugavpilī.

Kā norāda SIA “Olympic Casino Latvia” valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis, šis solis ir saistīts ar uzņēmuma resursu optimizāciju un pielāgošanos ilgtermiņa izaicinājumiem, kas pandēmijas un topošo nozares regulējuma izmaiņu rezultātā piemeklēs azartspēļu izklaides biznesu Latvijā.

“Nav noslēpums, ka Covid-19 un ar tā izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi liedz izklaides industrijai, tostarp azartspēļu biznesam, strādāt pilnā kapacitātē un šobrīd nav nepieciešams tik liels spēļu zāļu skaits, lai apkalpotu ierobežotu skaitu klientu. Esam pieņēmuši ekonomiski izvērtētu un racionālu lēmumu samazināt “Olympic Casino” spēļu zāļu skaitu tajās pilsētās, kurās spējam nodrošināt kvalitatīvas izklaides pieejamību arī ar mazāk zālēm,” pieņemto lēmumu skaidro Gints Pakārklis.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Saņemot aizdevumu no SEB bankas, kā arī investīciju no riska kapitāla fonda, poligrāfijas uzņēmums “Folded” plāno nozīmīgi paplašināt ražošanu un ieiet jaunās biznesa nišās.

Kopumā Folded piesaistījis 1,7 miljonu eiro kapitālu, lai izveidotu modernu, automatizētu cietā kartona iepakojumu ražotni, kas spēs apmierināt arī strauji augošo pieprasījumu galda spēļu izgatavošanai.

Lielākā investīciju daļa viena miljona eiro apmērā piesaistīta no riska kapitāla fonda “Expansion Capital” kā daļēji konvertējams aizdevums.

““Expansion Capital” izveidotais fonds “INEC 1” veic ieguldījumus uzņēmumos ar spēcīgām un pieredzējušām komandām, kuras nebaidās no jauniem izaicinājumiem un darbojas tirgos ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. “Folded” ir lielisks piemērs tam, kā iespējams atrast brīvas nišas tirgū. Mēs redzam, ka šis investīciju raunds ļaus uzņēmumam kļūt par tirgus līderi Baltijas valstīs. Esam lepni to pievienot mūsu investīciju portfelim,” vērtē “Expansion Capital AIFP” valdes priekšsēdētājs Zigmārs Reklaitis.

Luminor banka piešķīrusi 250 000 eiro galda spēļu tirgotājam, izplatītājam un izdevējam Brain Games. Finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, lai uzņēmums varētu īstenot attīstību un sasniegt savus biznesa mērķus.

Uzņēmuma galvenā darbības joma ir dažādu pasaulē populāru galda spēļu izplatīšana Baltijas tirgū, kas ietver spēļu lokalizāciju un pārdošanu vairum- un mazumtirdzniecības klientiem. Brain Games piedāvājumā ir vairāki tūkstoši dažādu preču.

“Brain Games vīzija ir padarīt galda spēles par vienu no populārākajiem hobijiem Baltijas iedzīvotāju vidū, tādēļ aktīvi strādājam, lai paplašinātu piedāvāto spēļu klāstu un ieinteresētu klientus jēgpilni pavadīt laiku ģimenes vai draugu lokā. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā, kad izklaides iespējas bija ierobežotas, cilvēki atklāja galda spēles no jauna un atsāka tās spēlēt ģimenes lokā, ko, iespējams, nebija darījuši kopš bērnības. Pēc valstī noteikto ierobežojumu atcelšanas, esam piedzīvojuši strauju izaugsmi, jo tagad spēles ir iespējams spēlēt arī plašākā lokā. Šī gada pirmajā pusgadā mūsu uzņēmuma grupas apgrozījums ir audzis par vairāk nekā 70%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Luminor piešķirtais finansējums ļaus mums piedāvāt partneriem un veikalu apmeklētājiem vēl plašāku kvalitatīvu produktu klāstu visu trīs Baltijas valstu valodās,” stāsta Brain Games pārstāve Lana Grasmane.

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti atbalstīja 526 tūkstošu eiro piešķiršanu Pasaules čempionāta hokejā norisei Rīgā.

Lielākā daļa finansējuma, 500 tūkstoši eiro, paredzēti organizatorisko izdevumu segšanai, tai skaitā, dalībnieku ēdināšanai un izmitināšanai Rīgas viesnīcās, sporta bāzu izmantošanai u.c., bet 26 tūkstoši eiro - autobusu īrei dalībnieku pārvadāšanai.

Līdzekļi tiks piešķirti no Rīgas domes rezerves fonda.

Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Rīgā, laika posmā no šā gada 21. maija līdz 6. jūnijam. Čempionāts vērtējams kā viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem sporta pasākumiem pasaulē - 16 pasaules spēcīgākās hokeja komandas no ASV, Kanādas, Argentīnas, Austrālijas, Ķīnas, Japānas un citām valstīm, kam ar plašsaziņas līdzekļu un digitālo platformu palīdzību seko aptuveni 1 miljards cilvēku.

No nākamā gada jūlija Lietuvā tiks reorganizēts azartspēļu bizness - būs jāmaksā vienreizējā licences maksa, tiks diferencēts uzņēmumu pamatkapitāls, bet virtuālo spēļu organizētājiem drīkstēs nebūt fiziskais tīkls, paredz Azartspēļu likuma un Loteriju un azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, kurus ceturtdien pieņēma Seims.

Azartspēļu uzraudzības dienests izsniegs darbības atļauju vai to pagarinās tikai tad, ja tam piekritīs vietējā pašvaldība.

Virtuālo spēļu licence maksās 500 000 eiro, kazino, galda spēļu un A un B kategorijas spēļu automātu licence - katra 300 000 eiro, bingo, totalizatora, bukmeikeru punkta licence - katra 100 000 eiro, bet licence visiem šiem darbības veidiem - viens miljons eiro.

Virtuālo galda spēļu vai A kategorijas spēļu automātu operatoriem pamatkapitālam būs jābūt vismaz 1,158 miljoni eiro, virtuālās bukmeikeru darbības, totalizatora, B kategorijas spēļu automātu, bingo operatoram - 289 000 eiro, bet attālinātā zirgu sacīkšu totalizatora operatoram - 144 000 eiro.