Jaunākais izdevums

Latvijā būvē ļoti maz koka māju salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, jo Latvijā pēc tām ir salīdzinoši zems pieprasījums, sacīja uzņēmuma «Baltijas Jumis» pārstāvis Māris Slavinskis.

Viņš norādīja, ka īpaši maz koka ēku ceļ publiskajā sektorā, vairāk tās Latvijā būvē privātajā sektorā.

Slavinskis atzina, ka koka māju būvniecībai ir liels potenciāls Skandināvijā, kur pēc tām ir pieprasījums. Šādām mājām ir arī priekšrocības - īsāks būvniecības laiks, tās ir videi draudzīgas. Zviedrijā koka māju celtniecību sekmē arī attīstīta sociālā politika, kas atvieglo mājokļu iegādi ģimenēm ar bērniem.

Arī uzņēmuma «Baltijas Jumis» galvenie realizācijas tirgi ir Skandināvija, galvenokārt Zviedrijā, kā arī Norvēģija. Taču ir arī citi ārvalstu mērķa tirgi, kas nonākuši kompānijas redzeslokā, tajā skaitā Grieķija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Slaviskis teica, ka koka māju būvniecība Austrumu valstīs ir neapgūts lauks, jo tur vairāk dominē no citiem izejmateriāliem, piemēram, cementa un betona būvētas mājas. Taču arī šajās valstīs ir cilvēki, kam patīk koks kā materiāls un aizrauj koka filozofija. Šādus cilvēkus tikai jāpameklē.

«Viņiem koka mājas zināmā mērā ir eksotika, tāpat kā mums tuksneša apmeklējums. Koka mājas šī reģiona valstīs ir zināma ekskluzivitāte, taču tās atrodas diezgan tālu, tāpēc tur ir diezgan augstas transportēšanas izmaksas,» sprieda Slavinskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka koka māju celtniecībai ir potenciāls, jo tās ietilpst ekskluzīvo mājokļu nišā, kur ir augošs pieprasījums. Tas savukārt skaidrojams ar to, ka turīgu cilvēku, kas var atļauties šādas mājas būvēt, pasaulē kļūst arvien vairāk.

Slavinskis teica, ka kompānijas mērķis tuvākajā gadā ir vairāk nostiprināties un iegūt lielāku stabilitāti. Pēc viņa skaidrotā, uzņēmuma projektu plānošanas cikls pagaidām esot samērā nevienmērīgs, tāpēc nākotnes mērķis ir to novērst, nodrošinot darbu nepārtrauktību, stabilu virzību un novēršot potenciālas dīkstāves periodus.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka SIA «Baltijas Jumis» ir reģistrēts 2014.gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Andris Stefans. Kompānija būvē mājas, uzstāda jumtus un jumtu konstrukcijas, kā arī jumtu segumus privātmājām, garāžām, ražotnēm un citām sabiedriskajām ēkām, veic jumtu renovāciju, siltināšanu un rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 110 000 eiro, jūnija beigās Siguldā, daudzdzīvokļu namu kvartālā Leona Paegles ielā tiks uzsākti darbi, lai ar jaunāko pilsētvides tehnoloģiju atbalstu ierīkotu pirmo dalītās atkritumu savākšanas viedpunktu Latvijā, informē SIA «Eco Baltia grupa».

Tas nozīmē, ka papildus šķirotiem stikla un vieglā iepakojuma atkritumiem iedzīvotāji varēs nodot bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus un nešķirotos sadzīves atkritumus, maksājot tikai katrs par savu konkrēti nodoto atkritumu apjomu, un uzskaite tiks veikta, izmantojot pašvaldības izsniegtās Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas kartes.

Desmit esošos sadzīves atkritumu konteinerus plānots aizstāt ar diviem preskonteineriem, kas aprīkoti ar viedajām pilsētvides komunikāciju tehnoloģijām, sadzīves un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Savukārt vieglā iepakojuma un stikla šķirošanai tiks iekārtoti pazemes atkritumu konteineri. Plānots, ka jaunās tehnoloģijas palīdzēs par gandrīz 68 tonnām gadā samazināt poligonā noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, kā arī ierobežot oglekļa dioksīda emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru