Latvijas finanšu iestādēm automātiski būs jāsniedz ziņas nodokļu administrācijai par 61 valsts personu kontu stāvokli; mūsu valstī strādājošajām bankām tas izmaksās miljonus

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas gan vēl līdz šī gada nogalei ir jāizskata Saeimā. Lai arī Eiropas Komisijas darba grupa ir informējusi, ka šo prasību izpildi varētu atlikt par vienu gadu, ko atbalstīja arī Latvijas Komercbanku asociācija, tomēr Latvijas valdība lēma, ka atlikšana līdz 2018. gadam nebūs un visas ziņas automātiski jāsniedz jau no 2017. gada.

«Latvija ir apņēmusies ieviest OECD informācijas apmaiņas standartu kā agrīnais ieviesējs jau no 2017. gada, tāpēc arī nekādas atkāpes netika pieļautas,» skaidro Latvijas Komerc banku asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls. Viņš nenoliedz, ka automātiskai finanšu konta informācijas apmaiņai nodokļu jomā pašlaik pievienojusies 61 valsts, bet daļa no tām to ieviesīs nevis ar 2017. gadu, bet gan no 2018. gada, par ko ir pievienota atruna. Perspektīvā gan šo valstu daudzums varētu pieaugt līdz vairāk nekā 90. «61 valsts vidū nav nedz Krievijas, nedz Baltkrievijas, nedz arī Ukrainas,» tā uz jautājumu par austrumu kaimiņvalstu atrašanos to valstu vidū, ar kurām noteikta automātiska informācijas apmaiņa, atbild A. Rozentāls. Viņš norāda, ka sava veida precedents ir FATCA, kas nosaka pienākumu citām valstīm informēt ASV nodokļu administrāciju par šīs valsts personu kontiem, kuru atlikums vai summa ir lielāka par 50 000 ASV dolāru. «Šajā situācijā nekādu minimālo sliekšņu nav, jo katrā valstī ir atšķirīga pieeja – vienā nodokļu administrētājiem ir svarīgs ikkatrs eiro, citā interese sākas pie kādas daudz lielākas summas,» tā A. Rozentāls.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).