Finanses

Bankas darbinieks no Latvijas uzņēmuma izkrāpj 100 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Savulaik augstu amatu ieņemošs bankas darbinieks, prettiesiski izmantojot klienta uzticību un iegūstot no uzņēmuma pārstāvja parakstus finanšu ķīlas līgumā, no kāda Latvijas uzņēmuma izkrāpis 100 000 eiro.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas šī gada maijā pabeidza izmeklēšanu šajā lietā.

Minētais bankas darbinieks apkrāptā uzņēmuma pārstāvi maldinājis par dokumenta patiesu saturu, kas, "ķīlas devējam" nezinot, tika izmantots kā nodrošinājums, lai attiecīgā bankas darbinieka civilsievai daļēji piederošajam uzņēmumam tiktu izsniegts bankas kredīts.

Darbību rezultātā kredīts netika atgriezts, bet banka izmantoja ķīlas tiesības un piedzina parāda summu no "ķīlas devēja" kontā esošajiem naudas līdzekļiem. Likumsargi izmeklēšanā noskaidroja, ka kredīta nauda, kas tika iegūta, pamatojoties uz attiecīgā bankas darbinieka falsificēto finanšu ķīlas darījumu, tika pārskaitīta kaimiņvalsts uzņēmumam, kur tika noņemta skaidrā nauda.

Ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums tika izplānots tā, lai cietušais par to uzzinātu jau "post factum", izmeklēšanas laikā nebija iespējas apturēt naudas līdzekļu aizplūšanu. Tomēr mantisko jautājumu risināšanai kriminālprocesā tika uzlikts arests aizdomās turētās personas īpašumam.

Noskaidrots, ka saistībā ar virkni citu pārkāpumu, banka pārtrauca darba attiecības ar aizdomās turēto vēl pirms šī kriminālprocesa uzsākšanas. Pierādījumi par personas saistību ar inkriminētajām noziedzīgām darbībām ­- krāpšanas darbībām lielā apmērā - tika nostiprināti, un šī gada maijā krimināllieta tika nodota Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru