Jaunākais izdevums

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Virzību diktē slinkums

Ņemot vērā šīs tendences, nākamo piecu gadu laikā bankas turpinās kļūt aizvien neredzamākas, prognozē "ING" inovāciju vadītājs Benuā Legrāns. "Jau tagad kartes izņemšana no maciņa šķiet jau vecmodīgs process, aizvien populārāki kļūst norēķini ar ierīci, kas piestiprināta pie ķermeņa vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju," viņš norādījis izdevumam "American Banker".

"ING" izveidojis start-up uzņēmumu, kas attīsta programmatūru tieši šādam mērķim - dažādām viedajām ierīcēm ļauj veikt maksājumus to lietotāja vietā. Tā var tikt iestrādāta mazās pudelītēs, kas brīdī, kad tās iztukšotas, tiek pasūtītas interneta veikalā vēlreiz. Tāpat tā var tikt instalēta automašīnā, lai, piebraucot pie degvielas uzpildes stacijas, maksājums tiktu veikts automātiski. Tāpat aizvien lielāka nozīme būs dažādiem virtuālajiem asistentiem, piemēram, "Siri", "Alexa", automašīnas vai tālruņa aplikācijām, ar kuru palīdzību varēs izrunāt ar banku sev nepieciešamos jautājumus.

"Banku pakalpojumu saņemšana ar balss asistentu palīdzību ir virziens, kurā mēs ejam. Kādēļ? Jo cilvēks ir slinks," sacījis B. Legrāns.

"Jo tālāk attīstās tehnoloģijas, jo mazāk par tām ir jārunā. Tehnoloģiju attīstības laikā tās patiesībā zaudē savu iepriekšējo nozīmi. Aizvien vairāk ir jārunā par klienta pieredzi un aspektiem, kas tad ir būtiski tieši klientam. Vai klientam ir būtiski veikt maksājumu kā procedūru? Nē. Ja viņš vēlas preci vai pakalpojumu un piekrīt darījuma nosacījumiem, atsevišķa maksāšanas operācijas nav nepieciešama. Jā, šobrīd dažāda veida maksājumu platformas – viedpulksteņi un viedtelefoni, kas savienoti ar bezkontakta norēķinu iespējām, piemēram "iOs" ierīces un "Apple Pay" partnerībā ar bankām ir ikdienas norēķinu ikona. Tomēr tā nav gala pietura maksājumiem. Nākotnes maksājumi ir tad, kad maksājumu nav. Tā ir lieka darbība, tā tiks nevis automatizēta, bet autonomizēta," skaidro "Swedbank" Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš.

"Un tad, jo vairāk autonoma finanšu ikdiena, jo lielāka loma ir finanšu kontrolei. Salīdzinājums būtu kā ar mājās esošām dažādām sadzīves ierīcēm, vēlēšanās būs iegūt vienu izcilu, intuitīvu kontroli pār pakalpojumu kopumā. Tāpēc, finansēm kļūstot iebūvētām, nemanāmām, kontrolei jākļūst daudz pilnvērtīgākai. Ar iebūvētiem brīdinājumiem, arī ar pamudinājumiem, kā dzīvot finansiāli veselīgāk," piebilst Ģ. Bērziņš.

"Būtiski saprast vēl vienu lietu. Šo visu virzību vairs neveido viens vai daži tirgus spēlētāji. Jaunā tehnoloģiskā attīstība paredz arī nozaru lomu samazināšanos. Tām būs arvien mazāka loma. Konkurences vietā ienāk kookurence ("coopetition") – kad tirgus dalībnieki var sasniegt lielāko ieguvumu sev tikai tad, kad arī partneri vai pat konkurenti ir ieguvēji. Tieši tāpēc mūsdienu pakalpojumu radīšana un piegādāšana pāriet uz atvērtu modeli, tostarp finanšu pakalpojumu jomā," skaidro Ģ. Bērziņš.

"Tomēr, lai šādai atvērtu pakalpojumu un datu kustībai pievienotos, ir būtiski jāpilnveido līdzšinējās tehnoloģijas. Ja līdz šim tehnoloģijas bija ļoti tehniskas, tad veidojās sajūta, ka cilvēks strādā tehnoloģijām. Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka tieši šis modelis mainās vietām, tehnoloģijas vairāk strādās cilvēkam," piebilst "Swedbank" eksperts.

Latvija neatpaliek

Arī Latvijā turpinās banku pakalpojumu digitalizācija, un var gaidīt jaunumus šajā jomā. "Jau šobrīd pašsaprotami mums ir tādi pakalpojumi kā, piemēram, "Mobilly" automašīnas stāvvietu apmaksai, vai "Uber" un "Bolt" taksometra pakalpojumiem. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka mēs sagaidām līdzīgas iespējas arī citās mūsu dzīves jomās - norēķinoties par precēm lielveikalos, apmeklējot kinoteātrus," saka bankas "Citadele" E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš. Jau šobrīd iespējams samaksāt izmantojot telefonu, bet kā nākamo soli varam sagaidīt pirkuma apstiprināšanu ar mūsu biometriskajiem datiem – seju, balsi, pirksta nospiedumu vai arī ar "nēsāmajām" tehnloloģijām (pulksteņi, gredzeni u.c.). Finanšu uzņēmumi Latvijā un Baltijā - gan bankas, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, aktīvi strādā, lai šos jauninājumus nodrošinātu, līdz ar to jau drīzumā varam sagaidīt aizvien jaunas norēķinu iespējas.

"Tieši maksājumu jomā visaktīvāk darbojas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas sadarbojas un konkurē ar bankām. Vienlaikus tas norāda uz tendenci, ka individuāla klātienes apkalpošana kļūs dārgāks pakalpojums, savukārt ikdienas pakalpojumi kļūs arvien digitālāki," uzskata "Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs Baltijā Normunds Rudzītis.

Pēc viņa teiktā, arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne tikai skaidru naudu, bet pat bankas kartes. Piemēram, zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis seko viņiem. Jau šobrīd ne-skaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt.

Arī bezkontakta maksājumu kartes ir kļuvusi par ikdienu. Skaidra nauda Latvijā, visticamāk, tik drīz nepazudīs, bet tās īpatsvars turpinās samazināties un ikdienas maksājumi gan sastāvēs teju tikai no bezskaidras naudas, paredz eksperts.

"Nenoliedzami, ka banku pakalpojumi digitālajā vidē būs pieejami arvien plašākā klāstā, un, ņemot vērā pieaugošo lietotāju pieredzes jeb UX (user experience) nozīmi produktu un pakalpojumu attīstībā, tie tiks vēl vairāk integrēti mūsu ikdienā un ierīcēs, ko lietojam," prognozē "SEB bankas" Digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs.

Būtisks solis tuvāk izmaiņām finanšu pasaulē Baltijā ir "Open Banking" jeb atvērtās sadarbības platforma. Runājot par attīstību tālākā nākotnē, mākslīgais intelekts varētu palīdzēt analizēt klientu uzvedību un paradumus, lai sniegtu ieteikumus efektīvākai ikdienas naudas plūsmas pārvaldībai, piemēram, iesakot izdevīgākos valūtas kursus, no kura konta labāk veikt maksājumus, kā labāk pārvaldīt rēķinus u.c., viņš min piemērus. Attīstoties tehnoloģijām, mainās arī veids, kā klienti komunicē ar uzņēmumiem. Arvien vairāk tiek izmantotas attālinātās saziņas iespējas, turklāt atbildes klienti vēlas saņemt nekavējoties, līdz ar to saziņu e-pastos vai pa tālrunim arvien vairāk aizstāj saziņa čatos vai sociālajos tīklos.

"Ja reiz "Google" katru rītu mums var paziņot, kāda ārā ir gaisa temperatūra un kas jauns noticis pasaulē, tikpat labi mēs varētu saņemt paziņojumus, ka rēķini no bankas kontiem ir apmaksāti un atlikusī nauda ir ieguldīta. Vai, piemēram, ziņot par bērnu tēriņiem un ieteikt, kur varbūt tos vajadzētu ierobežot. Taču no otras puses, neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, bankām ir būtiski saglabāt savu klātbūtnes sajūtu, jo ne visi klienti var un vēlas būt pilnībā digitāli. Cilvēki ir dažādi un tikpat dažādi ir viņu paradumi. Lai arī kā nākotnē attīstīsies tehnoloģiju sniegtās iespējas, joprojām būs svarīgas cilvēciskās attiecības un padoms, piemēram, iegādājoties pirmo mājokli vai investējot mūža uzkrājumus. Savukārt ikdienas bankas pakalpojumus gan var nebūt tik redzami un jūtami," viņš piebilst.

"Skaidrs arī tas, ka nākotne ir mobilajās ierīcēs. Finanšu pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir parādīt veidus, kā savas finanses sakārtot visefektīvākā veidā, ietaupot laiku. Klientu vēlme ir, lai visas šīs lietas darbojas intuitīvi un ļoti vienkārši – tikai tā arī var panākt to izmantošanu," paredz N. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektora attīstība nākamajā gadā būs atkarīga no situācijas ekonomikā, aģentūrai LETA sacīja "Luminor Bank" Latvijas filiāles vadītāja Kerli Gabrilovica.

"Kopumā nozares attīstība būs atkarīga no ekonomiskās izaugsmes un globālo banku attīstības tendencēm," teica Gabrilovica.

Viņa atzīmēja, ka šis gads banku sektoram, tāpat kā citām nozarēm, bija sarežģīts. "2020.gads banku sektoram, tāpat kā citām nozarēm un iedzīvotājiem, ir bijis ekonomiski sarežģīts un neparedzams laiks," sacīja Gabrilovica, piebilstot, ka viens no pandēmijas pozitīvajiem ieguvumiem ir strauja digitālo iemaņu apgūšana.

Viņa arī minēja, ka pēdējos gados finanšu sektors daudz strādājis pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prakses ieviešanas un ilgstošas klientus izglītošanas. "Šodien jau novērojam, ka klienti izpēti uztver par sadarbības neatņemamu sastāvdaļu, ko veicinājuši arī skaidrāki mehānismi pārkāpumu apkarošanā," piebilda Gabrilovica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai

Žanete Hāka, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Asociācijā ietilpstošo banku peļņa sasniegusi 24,97 miljonus eiro, kas ir par 53,2% mazāk nekā pirms gada, savukārt kopējā banku sektora peļņa sasniegusi 24,5 miljonus eiro, kas ir par 42,5 miljoniem eiro jeb 63,4% mazāk nekā pirms gada.

Pirmajā ceturksnī mainījies pelnošāko banku TOP 5, no tā izkrītot "Luminor Bank" filiālei Latvijā, kam dati nav pieejami, savukārt "Citadele banka" zaudējumu dēļ ierindojusies topa apakšgalā.

"Swedbank" peļņas samazinājumu ietekmējusi lielāku kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi. "Globālās pandēmijas ierobežošanai pieņemtie mēri atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tas atspoguļojas arī mūsu darbības rādītājos. Kaut arī kredītportfelis gada laikā ir nozīmīgi palielinājies, tomēr ekonomiskā nenoteiktība likusi mums izveidot kredītuzkrājumus, kas attiecīgi samazina bankas peļņu. Spēcīga kapitalizācija un pēdējā desmitgadē īstenotā ilgtspējīgā kredītpolitika, ļauj mums sniegt atbalstu klientiem un pārējai sabiedrībai laikā, kad visi saskaramies ar neparedzētām grūtībām – kopš ārkārtas situācijas sākuma vairāk nekā 4000 klientu ir izmantojuši iespēju atlikt kredītu pamatsummas maksājumus. Stiprinot Latvijas sabiedrības un ekonomikas spēju sekmīgi pārvarēt krīzi, arī turpmāk nodrošināsim gan kredītu pieejamību un valsts garantiju instrumentu izplatīšanu, gan atbalstu organizācijām, kuras risina akūtās problēmas," uzsver "Swedbank Latvija" vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija likusi Eiropas bankām pārskatīt savus biznesa modeļus, paātrinot atbrīvošanos no segmentiem, kas nav pelnoši, raksta "The Wall Street Journal".

Lielākās Eiropas finanšu iestādes patlaban analizē savus rādītājus, straujāk nekā iepriekš mainot vecos biznesa modeļus, atsakoties no mazāk pelnošākajiem biznesa segmentiem un pievēršot uzmanību savām stiprajām pusēm.

Tā, piemēram, "HSBC" plāno samazināt darbinieku skaitu par 15%. Bankas vadītājs Noels Kvinns paziņojis, ka banka Eiropā atlaidīs 35 tūkstošus no 235 tūkstošiem darbinieku, lai fokusētos uz pelnošākajiem segmentiem. Lai samazinātu izmaksas, banka plāno veikt investīcijas tehnoloģijās.

"Banku pakalpojumi aizvien ir banku pakalpojumi, taču būtiski pieaug tehnoloģiju loma tajos," viņš uzsvēris.

Nīderlandes "ABN Amro Bank" atbrīvosies no tirdzniecības finansēšanas un aizdevumuem korporatīvajiem klientiem ārpus Eiropas. Savukārt "Credit Suisse Group" un "UBS Group" atlaidīs administratīvos darbiniekus, lai vairāk līdzekļu varētu investēt tehnoloģijās vai jaunos biznesa virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

  • viedokļi - #Brexit ietekme
  • aktuāli - "ABLV Bank" Rīgā miljards gatavs izmaksai
  • numura tēma - skaidra nauda Latvijā
  • finanšu pakalpojumi - Latvija varētu kļūt par pievilcīgu strauji augošiem jaunuzņēmumiem
  • investors - kvalitatīvi saldumi ar augstu kakao īpatsvaru var sadārdzināties
  • energoefektivitāte - milzīgs siltuma patēriņš sabiedriskām ēkām
  • pakalpojumi - "Aerones" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē
  • e-komercija - jauns spēlētājs interneta aptieku nozarē "AZETA.lv"
  • izklaides bizness - "Aerodium" paplašina darbību un atver jaunu atrakciju parku "ADVENTURES.zone"
  • pie stūres - jaunais "Audi Q3 Sportback"
  • brīvdienu ceļvedis ar Evitu Mackeviču, Eiro Personāls valdes locekli un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie ierastā

Lelde Petrāne, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie tiem pašiem preču un pakalpojumu izmantošanas, kā arī strādāšanas paradumiem, kādi bijuši iepriekš. Tikmēr 26% apgalvo, ka vairāk izmantos elektroniskos kanālus, secināts "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

Klātienē cilvēki visvairāk vēlas atkal piedalīties kultūras pasākumos, iepirkties un strādāt birojā.

"Varētu šķist, ka divi fiziskās distancēšanās apstākļos nodzīvoti mēneši lielākajai daļai iedzīvotāju varētu būt radījuši jaunus un paliekošus paradumus, kas pielāgoti digitālai un attālinātai ikdienai – pirkumiem internetā, kultūras pasākumu baudīšanai TV, datoros vai telefonos, strādāšanai no mājām vai saziņai ar banku attālināti. Taču "Luminor" aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju šos ieradumus neplāno saglabāt pēc ārkārtas situācijas atcelšanas un vēlas atgriezties pie saviem vecajiem paradumiem iepirkties un izmantot pakalpojumus klātienē – turklāt visvairāk to norādījuši seniori," stāsta Normunds Rudzītis, "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas reitingu aģentūra "R&I" paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar valsts spēcīgo ekonomikas izaugsmi.

Aģentūra Latvijas kredītreitingu paaugstināju no "A-" līdz "A", nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

"R&I" norāda, ka Latvijas ekonomikai tiek prognozēta izaugsmes turpināšanās, ko atbalstīs spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Darba tirgus saglabājas spēcīgs un strādājošo atalgojums stabili palielinās.

Pateicoties disciplinētai fiskālajai pārvaldībai, valsts budžeta deficīts samazinās un parādsaistību apmērs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) saglabājas zems, skaidro aģentūra.

Kamēr nerezidentu banku pakalpojumu sektors samazinās, rezidentu banku pakalpojumi kļuvuši par Latvijas banku dominējošo biznesu.

Vienlaikus aģentūra prognozē, ka demogrāfiskās izmaiņas radīs sarežģījumus. Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, ņemot vērā cilvēku izceļošanu uz citām eirozonas valstīm un dabisko iedzīvotāju skaita kritumu. Kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās varētu negatīvi ietekmēt sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpes izdevumus, kā arī ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmes stāstus definējam paši

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā.

Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances.

Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centra Akropole atklāšanu Rīga ieguvusi ne vien modernāko iepirkšanās un izklaides centru, bet arī jaunu biroju ēku, kļūstot par lielāko Biznesa centru Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru.

Biznesa centrā nepilnu 10 000 kvadrātmetru platībā deviņos stāvos nomai pieejamas plašas un gaišas B+ klases biroju telpas. Lai gan daļa biroja telpu jau ir iznomātas dažādiem uzņēmumiem, Akropoles Biznesa centrā vēl ir pieejamas iznomājamās platības ēkas trīs stāvos. Atvērtais telpu plānojums un pacelto grīdu sistēma ļauj ērti pielāgot biroja plānojumu un apdari katra nomnieka vajadzībām. Viena stāva iznomājamā platība ir vidēji 1160 m2, ko iespējams sadalīt divās daļās, un nomāt telpas sākot no 500 m2. Savukārt lielāku biroju izvietošanai vairākos stāvos vienlaikus pieejamas telpas līdz pat 2320 m2 platībā.

Biznesa centrs tāpat kā iepirkšanās un izklaides centrs Akropole jau ēkas projektēšanas stadijā ieguvis prestižo BREEAM sertifikātu, kas apliecina projekta atbilstību augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot ne tikai videi un nomniekiem draudzīgākos risinājumus, bet arī zemākas komunālo pakalpojumu izmaksas. Biznesa centrs ir projektēts un uzbūvēts tā, lai dabiskais apgaismojums caur stiklotajām fasādēm iekļūtu jebkurā telpas vietā. Patīkamu mikroklimatu gan vasaras mēnešos, gan ziemā ēkā nodrošina centrālā augstas efektivitātes ūdens dzesēšanas sistēma. Turklāt ikvienā birojā ir atverami logi, kas ļauj dabiski vēdināt telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “PrivatBank” no nākamā gada fokusēsies tikai uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti, informē kredītiestādē.

Atbilstoši bankas jaunajai attīstības stratēģijai, no 2021. gada 1. februāra tiks pārtraukta bankas emitēto maksājumu karšu darbība un citi ikdienas pakalpojumi.

“Finanšu pakalpojumu tirgus Latvijā ir ļoti piesātināts – ja salīdzina kredītiestāžu skaitu uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tas ir relatīvi augsts. Tādēļ, lai varētu ilgtspējīgi attīstīties, bankai jāatrod sava pakalpojumu niša, kurā tā var būt konkurētspējīga. Mēs redzam, ka kreditēšanas pakalpojumi vienmēr ir bijuši mūsu stiprā puse, līdz ar to plānojam tos arī turpmāk attīstīt, uzlabojot piedāvājumu vietējā tirgū. Savukārt, ja skatāmies uz noguldījumu piesaisti, saskatām potenciālu apkalpot ne tikai vietējos klientus, bet arī klientus no Eiropas Savienības valstīm, kurās kapitāla uzkrāšana vēsturiski notikusi daudz lielākā apjomā,” norāda bankas valdes loceklis Matīss Krištobans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

SME Finance paplašina vadītāju komandu Baltijas valstīs

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kapitāla finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance” paziņojis par vadītāju komandas paplašināšanu Baltijas valstīs.

Uzņēmuma Latvijas filiāles vadība turpmāk ir uzticēta Jānim Diedišķim, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze banku sektorā.

J. Diedišķis pēdējos piecus gadus strādājis SEB bankā, kur ieņēma vadošu amatu, nodrošinot finansēšanas pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pirms tam viņš piecus gadus darbojās SIA “UniCredit Leasing” un piecus gadus “Swedbank”, kur lielāko savas karjeras daļu bija atbildīgs par līzinga produktu attīstīšanu.

“Ar prieku pievienojos “SME Finance” komandai un visai FinTech kopienai. Pēc piecpadsmit gadu intensīva darba dažādās bankās ir pienācis laiks pieņemt izšķirošu lēmumu un jaunus izaicinājumus finanšu tehnoloģiju sektorā, kas Latvijā strauji attīstās. Ar “SME Finance” esam izvirzījuši augstus mērķus un centīsimies sasniegt ikvienu no tiem, jo jau šobrīd varam klientiem piedāvāt pietiekami plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Centīsimies būt ne tikai konkurētspējīgi, bet arī kļūt par labākajiem partneriem uzņēmumiem, kas vēlas augt,” apgalvo J. Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Bankām sniegts skaidrojums par patērētāja pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu

Db.lv, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu vienotu kredītiestāžu un uzraudzības institūciju izpratni par pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu patērētājiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi skaidrojumu, kas nosūtīts visām Latvijas bankām un dalībvalstu banku filiālēm Latvijā.

Skaidrojuma mērķis ir sekmēt pamatkonta pakalpojuma pieejamību patērētājiem, kuriem šādu pakalpojumu ir tiesības saņemt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile skaidro: "Zinām problēmas, ar kurām banku klienti sastopas, šie jautājumi ir mūsu redzeslokā un mēs meklējam tiem risinājumu. Nav pieļaujams, ka kāda fiziska persona Latvijā nepamatoti nesaņem pamatkonta pakalpojumu un līdz ar to tai ir ierobežotas iespējas, piemēram, saņemt sociālos pabalstus, veikt nodokļu nomaksu un komunālo pakalpojumu maksājumus tikai tāpēc, ka bankas šādu klientu apkalpošanu saista ar augstu risku vai tas ir komerciāli neizdevīgi."

Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina patērētājam – fiziskai personai, kas ir Eiropas Savienības (ES) rezidents, piekļuvi maksājumu konta pamata pakalpojumu klāstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bizness kā parasti jeb ārpus Covid-19 arī norit dzīve

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisku institūciju lēsto.

Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga. Jau šobrīd noskaņojuma indeksu uzlabošanās pasaulē bremzējas, dažāda veida ierobežojumi tiek pastiprināti. Tas viss atgādina neatslābt, un joprojām viena no prioritātēm ir instrumenti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos.

Vienlaikus papildu izpratnei par to, kas notiek ekonomikā, ir interesanti paskatīties arī no citas perspektīvas. Proti, vai un kā ir mainījusies aina salīdzinājumā ar pērno gadu "bizness kā parasti" rādītājos. Viens no šādiem "bizness kā parasti" indikatoriem, kas savā ziņā atspoguļo uzņēmumu aktivitāti un ilgtermiņa izaugsmes plānus, ir finanšu instrumentu apmērs, ko Altum uzņēmējiem piešķīrusi ikdienas vai, kā mēdzam teikt - miera laika finanšu instrumentos. Tas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ar grozījumiem likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau šobrīd noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja EM pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību. "Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru