Jaunākais izdevums

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Virzību diktē slinkums

Ņemot vērā šīs tendences, nākamo piecu gadu laikā bankas turpinās kļūt aizvien neredzamākas, prognozē "ING" inovāciju vadītājs Benuā Legrāns. "Jau tagad kartes izņemšana no maciņa šķiet jau vecmodīgs process, aizvien populārāki kļūst norēķini ar ierīci, kas piestiprināta pie ķermeņa vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju," viņš norādījis izdevumam "American Banker".

"ING" izveidojis start-up uzņēmumu, kas attīsta programmatūru tieši šādam mērķim - dažādām viedajām ierīcēm ļauj veikt maksājumus to lietotāja vietā. Tā var tikt iestrādāta mazās pudelītēs, kas brīdī, kad tās iztukšotas, tiek pasūtītas interneta veikalā vēlreiz. Tāpat tā var tikt instalēta automašīnā, lai, piebraucot pie degvielas uzpildes stacijas, maksājums tiktu veikts automātiski. Tāpat aizvien lielāka nozīme būs dažādiem virtuālajiem asistentiem, piemēram, "Siri", "Alexa", automašīnas vai tālruņa aplikācijām, ar kuru palīdzību varēs izrunāt ar banku sev nepieciešamos jautājumus.

"Banku pakalpojumu saņemšana ar balss asistentu palīdzību ir virziens, kurā mēs ejam. Kādēļ? Jo cilvēks ir slinks," sacījis B. Legrāns.

"Jo tālāk attīstās tehnoloģijas, jo mazāk par tām ir jārunā. Tehnoloģiju attīstības laikā tās patiesībā zaudē savu iepriekšējo nozīmi. Aizvien vairāk ir jārunā par klienta pieredzi un aspektiem, kas tad ir būtiski tieši klientam. Vai klientam ir būtiski veikt maksājumu kā procedūru? Nē. Ja viņš vēlas preci vai pakalpojumu un piekrīt darījuma nosacījumiem, atsevišķa maksāšanas operācijas nav nepieciešama. Jā, šobrīd dažāda veida maksājumu platformas – viedpulksteņi un viedtelefoni, kas savienoti ar bezkontakta norēķinu iespējām, piemēram "iOs" ierīces un "Apple Pay" partnerībā ar bankām ir ikdienas norēķinu ikona. Tomēr tā nav gala pietura maksājumiem. Nākotnes maksājumi ir tad, kad maksājumu nav. Tā ir lieka darbība, tā tiks nevis automatizēta, bet autonomizēta," skaidro "Swedbank" Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš.

"Un tad, jo vairāk autonoma finanšu ikdiena, jo lielāka loma ir finanšu kontrolei. Salīdzinājums būtu kā ar mājās esošām dažādām sadzīves ierīcēm, vēlēšanās būs iegūt vienu izcilu, intuitīvu kontroli pār pakalpojumu kopumā. Tāpēc, finansēm kļūstot iebūvētām, nemanāmām, kontrolei jākļūst daudz pilnvērtīgākai. Ar iebūvētiem brīdinājumiem, arī ar pamudinājumiem, kā dzīvot finansiāli veselīgāk," piebilst Ģ. Bērziņš.

"Būtiski saprast vēl vienu lietu. Šo visu virzību vairs neveido viens vai daži tirgus spēlētāji. Jaunā tehnoloģiskā attīstība paredz arī nozaru lomu samazināšanos. Tām būs arvien mazāka loma. Konkurences vietā ienāk kookurence ("coopetition") – kad tirgus dalībnieki var sasniegt lielāko ieguvumu sev tikai tad, kad arī partneri vai pat konkurenti ir ieguvēji. Tieši tāpēc mūsdienu pakalpojumu radīšana un piegādāšana pāriet uz atvērtu modeli, tostarp finanšu pakalpojumu jomā," skaidro Ģ. Bērziņš.

"Tomēr, lai šādai atvērtu pakalpojumu un datu kustībai pievienotos, ir būtiski jāpilnveido līdzšinējās tehnoloģijas. Ja līdz šim tehnoloģijas bija ļoti tehniskas, tad veidojās sajūta, ka cilvēks strādā tehnoloģijām. Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka tieši šis modelis mainās vietām, tehnoloģijas vairāk strādās cilvēkam," piebilst "Swedbank" eksperts.

Latvija neatpaliek

Arī Latvijā turpinās banku pakalpojumu digitalizācija, un var gaidīt jaunumus šajā jomā. "Jau šobrīd pašsaprotami mums ir tādi pakalpojumi kā, piemēram, "Mobilly" automašīnas stāvvietu apmaksai, vai "Uber" un "Bolt" taksometra pakalpojumiem. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka mēs sagaidām līdzīgas iespējas arī citās mūsu dzīves jomās - norēķinoties par precēm lielveikalos, apmeklējot kinoteātrus," saka bankas "Citadele" E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš. Jau šobrīd iespējams samaksāt izmantojot telefonu, bet kā nākamo soli varam sagaidīt pirkuma apstiprināšanu ar mūsu biometriskajiem datiem – seju, balsi, pirksta nospiedumu vai arī ar "nēsāmajām" tehnloloģijām (pulksteņi, gredzeni u.c.). Finanšu uzņēmumi Latvijā un Baltijā - gan bankas, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, aktīvi strādā, lai šos jauninājumus nodrošinātu, līdz ar to jau drīzumā varam sagaidīt aizvien jaunas norēķinu iespējas.

"Tieši maksājumu jomā visaktīvāk darbojas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas sadarbojas un konkurē ar bankām. Vienlaikus tas norāda uz tendenci, ka individuāla klātienes apkalpošana kļūs dārgāks pakalpojums, savukārt ikdienas pakalpojumi kļūs arvien digitālāki," uzskata "Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs Baltijā Normunds Rudzītis.

Pēc viņa teiktā, arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne tikai skaidru naudu, bet pat bankas kartes. Piemēram, zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis seko viņiem. Jau šobrīd ne-skaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt.

Arī bezkontakta maksājumu kartes ir kļuvusi par ikdienu. Skaidra nauda Latvijā, visticamāk, tik drīz nepazudīs, bet tās īpatsvars turpinās samazināties un ikdienas maksājumi gan sastāvēs teju tikai no bezskaidras naudas, paredz eksperts.

"Nenoliedzami, ka banku pakalpojumi digitālajā vidē būs pieejami arvien plašākā klāstā, un, ņemot vērā pieaugošo lietotāju pieredzes jeb UX (user experience) nozīmi produktu un pakalpojumu attīstībā, tie tiks vēl vairāk integrēti mūsu ikdienā un ierīcēs, ko lietojam," prognozē "SEB bankas" Digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs.

Būtisks solis tuvāk izmaiņām finanšu pasaulē Baltijā ir "Open Banking" jeb atvērtās sadarbības platforma. Runājot par attīstību tālākā nākotnē, mākslīgais intelekts varētu palīdzēt analizēt klientu uzvedību un paradumus, lai sniegtu ieteikumus efektīvākai ikdienas naudas plūsmas pārvaldībai, piemēram, iesakot izdevīgākos valūtas kursus, no kura konta labāk veikt maksājumus, kā labāk pārvaldīt rēķinus u.c., viņš min piemērus. Attīstoties tehnoloģijām, mainās arī veids, kā klienti komunicē ar uzņēmumiem. Arvien vairāk tiek izmantotas attālinātās saziņas iespējas, turklāt atbildes klienti vēlas saņemt nekavējoties, līdz ar to saziņu e-pastos vai pa tālrunim arvien vairāk aizstāj saziņa čatos vai sociālajos tīklos.

"Ja reiz "Google" katru rītu mums var paziņot, kāda ārā ir gaisa temperatūra un kas jauns noticis pasaulē, tikpat labi mēs varētu saņemt paziņojumus, ka rēķini no bankas kontiem ir apmaksāti un atlikusī nauda ir ieguldīta. Vai, piemēram, ziņot par bērnu tēriņiem un ieteikt, kur varbūt tos vajadzētu ierobežot. Taču no otras puses, neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, bankām ir būtiski saglabāt savu klātbūtnes sajūtu, jo ne visi klienti var un vēlas būt pilnībā digitāli. Cilvēki ir dažādi un tikpat dažādi ir viņu paradumi. Lai arī kā nākotnē attīstīsies tehnoloģiju sniegtās iespējas, joprojām būs svarīgas cilvēciskās attiecības un padoms, piemēram, iegādājoties pirmo mājokli vai investējot mūža uzkrājumus. Savukārt ikdienas bankas pakalpojumus gan var nebūt tik redzami un jūtami," viņš piebilst.

"Skaidrs arī tas, ka nākotne ir mobilajās ierīcēs. Finanšu pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir parādīt veidus, kā savas finanses sakārtot visefektīvākā veidā, ietaupot laiku. Klientu vēlme ir, lai visas šīs lietas darbojas intuitīvi un ļoti vienkārši – tikai tā arī var panākt to izmantošanu," paredz N. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai

Žanete Hāka, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Asociācijā ietilpstošo banku peļņa sasniegusi 24,97 miljonus eiro, kas ir par 53,2% mazāk nekā pirms gada, savukārt kopējā banku sektora peļņa sasniegusi 24,5 miljonus eiro, kas ir par 42,5 miljoniem eiro jeb 63,4% mazāk nekā pirms gada.

Pirmajā ceturksnī mainījies pelnošāko banku TOP 5, no tā izkrītot "Luminor Bank" filiālei Latvijā, kam dati nav pieejami, savukārt "Citadele banka" zaudējumu dēļ ierindojusies topa apakšgalā.

"Swedbank" peļņas samazinājumu ietekmējusi lielāku kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi. "Globālās pandēmijas ierobežošanai pieņemtie mēri atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tas atspoguļojas arī mūsu darbības rādītājos. Kaut arī kredītportfelis gada laikā ir nozīmīgi palielinājies, tomēr ekonomiskā nenoteiktība likusi mums izveidot kredītuzkrājumus, kas attiecīgi samazina bankas peļņu. Spēcīga kapitalizācija un pēdējā desmitgadē īstenotā ilgtspējīgā kredītpolitika, ļauj mums sniegt atbalstu klientiem un pārējai sabiedrībai laikā, kad visi saskaramies ar neparedzētām grūtībām – kopš ārkārtas situācijas sākuma vairāk nekā 4000 klientu ir izmantojuši iespēju atlikt kredītu pamatsummas maksājumus. Stiprinot Latvijas sabiedrības un ekonomikas spēju sekmīgi pārvarēt krīzi, arī turpmāk nodrošināsim gan kredītu pieejamību un valsts garantiju instrumentu izplatīšanu, gan atbalstu organizācijām, kuras risina akūtās problēmas," uzsver "Swedbank Latvija" vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

  • viedokļi - #Brexit ietekme
  • aktuāli - "ABLV Bank" Rīgā miljards gatavs izmaksai
  • numura tēma - skaidra nauda Latvijā
  • finanšu pakalpojumi - Latvija varētu kļūt par pievilcīgu strauji augošiem jaunuzņēmumiem
  • investors - kvalitatīvi saldumi ar augstu kakao īpatsvaru var sadārdzināties
  • energoefektivitāte - milzīgs siltuma patēriņš sabiedriskām ēkām
  • pakalpojumi - "Aerones" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē
  • e-komercija - jauns spēlētājs interneta aptieku nozarē "AZETA.lv"
  • izklaides bizness - "Aerodium" paplašina darbību un atver jaunu atrakciju parku "ADVENTURES.zone"
  • pie stūres - jaunais "Audi Q3 Sportback"
  • brīvdienu ceļvedis ar Evitu Mackeviču, Eiro Personāls valdes locekli un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmes stāstus definējam paši

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā.

Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances.

Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie ierastā

Lelde Petrāne, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie tiem pašiem preču un pakalpojumu izmantošanas, kā arī strādāšanas paradumiem, kādi bijuši iepriekš. Tikmēr 26% apgalvo, ka vairāk izmantos elektroniskos kanālus, secināts "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

Klātienē cilvēki visvairāk vēlas atkal piedalīties kultūras pasākumos, iepirkties un strādāt birojā.

"Varētu šķist, ka divi fiziskās distancēšanās apstākļos nodzīvoti mēneši lielākajai daļai iedzīvotāju varētu būt radījuši jaunus un paliekošus paradumus, kas pielāgoti digitālai un attālinātai ikdienai – pirkumiem internetā, kultūras pasākumu baudīšanai TV, datoros vai telefonos, strādāšanai no mājām vai saziņai ar banku attālināti. Taču "Luminor" aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju šos ieradumus neplāno saglabāt pēc ārkārtas situācijas atcelšanas un vēlas atgriezties pie saviem vecajiem paradumiem iepirkties un izmantot pakalpojumus klātienē – turklāt visvairāk to norādījuši seniori," stāsta Normunds Rudzītis, "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas reitingu aģentūra "R&I" paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar valsts spēcīgo ekonomikas izaugsmi.

Aģentūra Latvijas kredītreitingu paaugstināju no "A-" līdz "A", nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

"R&I" norāda, ka Latvijas ekonomikai tiek prognozēta izaugsmes turpināšanās, ko atbalstīs spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Darba tirgus saglabājas spēcīgs un strādājošo atalgojums stabili palielinās.

Pateicoties disciplinētai fiskālajai pārvaldībai, valsts budžeta deficīts samazinās un parādsaistību apmērs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) saglabājas zems, skaidro aģentūra.

Kamēr nerezidentu banku pakalpojumu sektors samazinās, rezidentu banku pakalpojumi kļuvuši par Latvijas banku dominējošo biznesu.

Vienlaikus aģentūra prognozē, ka demogrāfiskās izmaiņas radīs sarežģījumus. Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, ņemot vērā cilvēku izceļošanu uz citām eirozonas valstīm un dabisko iedzīvotāju skaita kritumu. Kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās varētu negatīvi ietekmēt sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpes izdevumus, kā arī ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centra Akropole atklāšanu Rīga ieguvusi ne vien modernāko iepirkšanās un izklaides centru, bet arī jaunu biroju ēku, kļūstot par lielāko Biznesa centru Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru.

Biznesa centrā nepilnu 10 000 kvadrātmetru platībā deviņos stāvos nomai pieejamas plašas un gaišas B+ klases biroju telpas. Lai gan daļa biroja telpu jau ir iznomātas dažādiem uzņēmumiem, Akropoles Biznesa centrā vēl ir pieejamas iznomājamās platības ēkas trīs stāvos. Atvērtais telpu plānojums un pacelto grīdu sistēma ļauj ērti pielāgot biroja plānojumu un apdari katra nomnieka vajadzībām. Viena stāva iznomājamā platība ir vidēji 1160 m2, ko iespējams sadalīt divās daļās, un nomāt telpas sākot no 500 m2. Savukārt lielāku biroju izvietošanai vairākos stāvos vienlaikus pieejamas telpas līdz pat 2320 m2 platībā.

Biznesa centrs tāpat kā iepirkšanās un izklaides centrs Akropole jau ēkas projektēšanas stadijā ieguvis prestižo BREEAM sertifikātu, kas apliecina projekta atbilstību augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot ne tikai videi un nomniekiem draudzīgākos risinājumus, bet arī zemākas komunālo pakalpojumu izmaksas. Biznesa centrs ir projektēts un uzbūvēts tā, lai dabiskais apgaismojums caur stiklotajām fasādēm iekļūtu jebkurā telpas vietā. Patīkamu mikroklimatu gan vasaras mēnešos, gan ziemā ēkā nodrošina centrālā augstas efektivitātes ūdens dzesēšanas sistēma. Turklāt ikvienā birojā ir atverami logi, kas ļauj dabiski vēdināt telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konta atvēršana pieejama pilnībā digitalizēti

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka ieviesusi iespēju kļūt par bankas klientu, veicot visas nepieciešamās darbības pilnībā attālināti.

Šāds risinājums ieviests sadarbībā ar fintech partneri "Ondato" un ļauj veikt attālinātu klienta identifikāciju. Tas nozīmē, ka kļūt par bankas klientu vai pārvaldīt savus bankas pakalpojumus var atrodoties jebkurā vietā pasaulē, galvenais ir jābūt pasei vai ID kartei un e-parakstam vai Smart-ID.

"Šis ir vēl viens solis, kas apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par mūsu ikdienu," stāsta "Luminor" ikdienas pakalpojumu pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

"Luminor" pieredze rāda, ka jau šobrīd 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt digitālā vidē. Pieaug klientu aktivitāte internetbankā, izmantojot attālinātas konsultāciju iespējas, kā arī bankas aplikācijas lietošana mobilajos telefonos. Inovatīvu, digitālu risinājumu izstrāde un piedāvāšana klientiem ir viens no bankas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules akciju cenas dramatiski krītas jaunā koronavīrusa dēļ

LETA--AFP, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ar grozījumiem likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau šobrīd noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja EM pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību. "Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE noslēdz datu uzglabāšanas infrastruktūras modernizācijas projektu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"TransferWise" ievieš tūlītējos maksājumus starp klientiem, izmantojot mobilā telefona numuru.

Kompānijas klienti ar daudzvalūtu kontiem tagad varēs veikt gan vietējos, gan starptautiskos tūlītējos naudas pārskaitījumus vairāk nekā 50 valūtās, izmantojot mobilā telefona numuru bez nepieciešamības prasīt saņēmējam bankas konta detaļas.

"Banku pakalpojumi strādā vietējā mērogā, bet starptautiska naudas vadība joprojām ir sarežģīta. Šis jaunais papildinājums ir bijis pieejams nacionālā līmenī, bet tagad tas risina starptautisko naudas sūtījumu problēmu un padara naudas vadību pāri robežām ērtāku visiem bez vajadzības pēc bankas. Sinhronizējot kontaktus telefonā ar "TransferWise" tagad ļauj veikt tūlītējus naudas sūtījumus vairāk nekā 50 valūtās par mūsu tipiski zemajām cenām. Vairs nav jāsatraucas prasīt kādam bankas rekvizītus, ja vēlies sadalīt vakariņu rēķinu, nosūtīt dāvanu dzimšanas dienā, palīdzēt kādam vai vienkārši pateikt paldies," norāda Lars Trunins (Lars Trunin), "TransferWise" produktu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru