Jaunākais izdevums

Iespējams scenārijs, ka naftas cena sarūk līdz 10 USD, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenām pagājušajā nedēļā nedaudz palielināties lika pieaugoša ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un ASV dolāra vērtības samazināšanās. Tiesa gan, šobrīd lielāka melnā zelta piedāvājuma apstākļos šī resursa krātuves pasaulē kļūst arvien pilnākas un tiek ziņots, ka drīzumā problēma, kur uzglabāt naftu, būs aktuāla ne tikai Rietumvalstīs, bet arī Ķīnā. Šīs valsts naftas un gāzes gigants Sinopec ziņojis, ka Ķīnā gan komerciālās, gan stratēģiskās naftas krātuves pašreiz esot piepildītas tuvu to maksimālajai kapacitātei. Līdz ar to pastāv viedoklis, ka uz aktuālās naftas pārprodukcijas fona varētu mazināties Ķīnas šī resursa importa apjomi. Jāpiebilst, ka līdz ar cenas samazināšanos ķīnieši pēdējā pusgada laikā naftas importa frontē bijuši sevišķi aktīvi (pat uz lēnākas ekonomikas izaugsmes fona).

Jau kādu laiku tirgū pastiprināti spriež par to, cik daudz naftas vēl varēs ieliet rietumvalstu krātuvēs. Piemēram, neskatoties uz cenas samazināšanos, naftu joprojām milzīgos apjoms gan iegūst, gan importē ASV.

Visu rakstu Barela cena var noslīdēt arī tikai līdz 10 USD lasiet 30 marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas "cenu karš" izraisa strauju naftas cenu kritumu

LETA--AFP/BLOOMBERG, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas rubļa vērtība sarukusi līdz četros gados zemākajam līmenim

LETA--AFP, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa vērtība pirmdien nokritusies līdz četros gados zemākajam līmenim, ņemot vērā naftas cenu straujo samazinājumu pēc neveiksmīgajām sarunām starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.

Rīta tirdzniecības sesijā rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies par vairāk nekā 7% - līdz gandrīz 74 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2016.gada sākuma.

Saūda Arābija nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Naftas cenas šogad balansēs ap 55 dolāriem

Žanete Hāka, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads naftas cenai un tās ieguvējiem bija dramatisku pārmaiņu pilns, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pērnā gada janvārī naftas cena sasniedza savu zemāko līmeni – 27,1 USD/b, bet līdz decembrim pamanījās pacelties līdz 57,89 USD/b. Noskaņojums nozarē uzlabojās gada otrajā pusē, kad naftas vidējā cena bija 49 USD/b, kas ļāva ASV slānekļa ieguvējiem atgūties un palielināt urbumu skaitu līdz 525. Tirgu papildus uzkarsēja OPEC lēmums par ieguves ierobežošanu, kas spekulatīvo darījumu apjomus uzdzina līdz nebijušiem augstumiem. 2016. gada laikā pasaules naftas tirgus no piedāvājuma pārpalikuma piedzīvoja pakāpenisku līdzsvarošanos.

2017. gads varētu būt mazāk dramatisks nekā 2016. gads, ja vien neīstenojas kādi ārkārtas ieguves pārtraukumi. Šogad varētu īstenoties mazāk izteikts apgriezts pērnā gada scenārijs. Naftas krājumi gada pirmajā pusē saruks, kas spiedīs uz cenu, savukārt ASV slānekļa naftas ieguve turpinās atgūties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ziemeļjūras naftas markas Brent cena paslīdēja zem 54 dolāriem par barelu, dzēšot iepriekš tirdzniecības sesijā gūtos plusus, raksta Reuters.

Tāpat samazinājās arī ASV vieglās jēlnaftas WTI cena. Cenu kritumu veicina tirgus dalībnieku bažas par augošo piedāvājuma apjomu tirgū.

«Naftas tirgus patlaban ir pārmērīgi piesātināts, ko lielākoties veicina Ziemeļamerikas naftas ražotņu darbība,» norāda Morgan Stanley eksperti. ASV naftas atradņu skaits pagājušajā nedēļā saruka līdz 1125, salīdzinot ar 1809 pirms gada, taču iepriekšējā pieredze liecina, ka ir jāpaiet laikam, kamēr skaita samazināšanās atspoguļojas datos.

Brent cena samazinājās par 35 centiem līdz 53,59 dolāriem par barelu, bet WTI cena saruka par 47 centiem līdz 43,41 dolāram par barelu. WTI cena sarūk jau sesto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, un patlaban turas tikai nedaudz virs sešu gadu zemākās atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro pirkšanai šobrīd ir grūti atrast iemeslus, norāda eksperti

Eiro cenas kritums, šķiet, nu jau ielicis ātrumkārbas piektajā «robā», un kopējai valūtai ar ASV dolāru īpaši tālu vairs nav atlicis līdz daudz aprunātajai paritātei. Jau šo trešdien eiro cena paslīdēja zem 1,06 ASV dolāru līmeņa (jauns zemākais 12 gadu līmenis), lai gan šā mēneša sākumā eiro cena atradās vēl virs 1,12 ASV dolāru atzīmes un gada sākumā – pie 1,22 ASV dolāru atzīmes. Tādējādi kopš šā mēneša sākuma eiro cena ASV dolāros ir samazinājusies par 5,4%, bet kopš gada sākuma – jau vairāk nekā par 13%. Jāatgādina, ka tieši pirms gada kopējās valūtas cena atradās 1,39 ASV dolāru atzīmes tuvumā, kas nozīmē, ka 12 mēnešu skatījumā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi jau gandrīz par ceturto daļu. Eiro zaudē pozīcijas ne tikai attiecībās ar ASV dolāru. Kopējās valūtas vērtība sabrūk arī britu mārciņās un daudzās citās pasaulē visvairāk tirgotajās valūtās. Pēdējo nedēļu laikā guvumus pret eiro spēj demonstrēt pat Krievijas rublis!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrību kopējie ienākumi 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 74,33 miljoni ASV dolāru (2015. gada pirmajos 9 mēn. – USD 68,93 milj.), šajā periodā sasniedzot stabilu neto reisu rezultātu 68,03 miljonu dolāru apmērā, informē uzņēmums.

LK koncerna neto zaudējumi sasniedza USD 19,33 milj. Rezultāts galvenokārt skaidrojams ar zaudējumiem no flotes vērtības pārvērtēšanas USD 18,26 milj. apmērā un ar USD/EURO valūtas kursa negatīvo ietekmi USD 3,67 milj. apmērā.

Flotes pamatdarbības peļņa pārskata periodā ir palielinājusies salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2015. gadā un sasniedza USD 43,47 milj. (2015. gada pirmajos 9 mēn. – USD 39,39 milj.). LK koncerna flotes kopējā neto uzskaites vērtība 2016. gada 30. septembrī bija USD 282,50 milj. (2015. gada beigās – USD 364,75 milj.). LK vadība ir pārskatījusi esošo metodoloģiju flotes vērtības noteikšanai un, lai nodrošinātu pilnu caurspīdīgumu ieguldītājiem un citām ieinteresētajam pusēm, nolēmusi atteikties bilancē no flotes vērtības noteikšanas, izmantojot augstāko no tirgus vērtības vai tās lietošanas vērtības, kas aplēsta pieņemot, ka kuģu lietderīgās izmantošanas laiks ir 15 gadi. Iepriekšējā metodoloģija ļāva izmantot augstāko no diviem vērtējumiem finanšu pārskatu vajadzībām. Izvērtējot būtisko aktīvu vērtības samazinājumu, pārskata periodā ir piemērota tirgus vērtība, un, ņemot vērā kuģniecības nozares negatīvās perspektīvas, tiek gaidīts, ka šāda vērtēšanas metode tiks pielietota arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā melnā zelta cena var sarukt zem 30 dolāru atzīmes, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Melnā zelta cena dodas arvien zemāk, kas licis pastiprināties spekulācijām, ka šī resursa ieguvēju nozari varētu pāršalkt bankrotu vilnis. Šonedēļ Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta vērtība Londonas preču biržā uz brīdi atzīmējusies zem 31 ASV dolāru par barela līmeņa, un pašlaik visai ticama izskatās iespējamība, ka naftas cena nonāk zem 30 ASV dolāriem par barelu. Vēl tuvāk šim līmenim šonedēļ Ņujorkas preču biržā atrodas ASV vieglās jēlnaftas vērtība (West Texas Intermediate).

Šobrīd arvien vairāk investīciju pasaules milži prognozē vēl zemākas naftas cenas scenāriju. To, ka naftas cena saruks zem 30 ASV dolāra par barelu līmeņa, paredz tādas finanšu iestādes kā Morgan Stanley, Goldman Sachs un Citigroup.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētāju prognozes neliecina par gaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem un ir šķietami labvēlīgas pasaules ekonomikas attīstībai

Šķiet, ka šī desmitgade globālajos izejvielu tirgos ievērojami atšķirsies no iepriekšējās, kad vispārēja finanšu burbuļa ietekmē cenas uzskrēja līdz jauniem vēsturiskiem rekordiem. Atziņa par to, ka šajā dekādē varētu būt citādi rodas ne tikai tāpēc, ka pēdējie gadi pasaules preču biržos ar cenu kāpumu vainagojušies tikai tām izejvielām, pēc kurām vērojams izteikts deficīts, piemēram, niķelim, bet arī prognožu dēļ, ko sniedz tie, kas lielā mērā nosaka naftas cenas pasaulē. Melnā zelta eksportētāju valstu apvienība OPEC jau ir nākusi klajā ar prognozēm, ka, visticamāk, nākamajos desmit gados naftas cena pārsvarā atradīsies zem 100 ASV dolāru robežas par barelu un vidēji varētu svārstīties ap 76 dolāru atzīmi. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka, sagaidot 2025. gadu, šī stratēģiski svarīgā viela varētu maksāt ap 40 dolāriem barelā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnās naftas un tās produktu krātuves liek domāt par zemāku cenu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc straujas cenu samazināšanās pagājušā gada beigās un šā gada pašā sākumā nu ir vērojama nosacīta naftas cenas stabilizēšanās, kur šī resursa vērtība jau vairākas nedēļas dzīvojas 60 ASV dolāru par barelu atzīmes tuvumā. Līdz ar šādu situāciju radušies jautājumi – vai naftas cenas zemākie punkti jau ir aiz muguras? Jāatgādina, ka janvāra vidū Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu vērtība devas 45 ASV dolāru par barelu atzīmes virzienā. Tikmēr uz 40 ASV dolāru par barelu atzīmi tēmēja otra naftas tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate) – cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā virzība fondu un naftas tirgos liek domāt, ka cenu lejupslīde varētu ieilgt, iespējams, novedot pie jaunas finanšu krīzes

Neraugoties uz to, ka pagājušais gads pasaules fondu tirgos un arī reālajā ekonomikā vēl noslēdzās uz puslīdz optimistiskas nots, gada sākums daudziem varētu būt izraisījis pamatīgu vilšanos. Gaidītā «janvāra efekta» vietā, kas gada sākumā pasaules tirgos sevi piesaka ar jaunu investīciju pieplūdumu un finanšu aktīvu vērtības pieaugumu, ir noticis pilnīgi pretējais – kārtējā nedēļa ir noslēgusies ar jaunu kritumu.

Gada pirmo divu nedēļu bilance nav visai iepriecinoša – Volstrītas galvenie indeksi kritušies apmēram par 8%, bet šaipus Atlantijas okeānam, piemēram, Vācijā zaudējumi ir vēl iespaidīgāki, vietējam biržas barometram DAX zaudējot 11% vērtības. Lai arī nereti ir uzskats, ka biržu svārstības ir visai attālas no ikdienas dzīves, taču iepriekš minētie skaitļi norāda, ka šādi kaut vai tikai «uz papīra» varētu būt samazinājušās īpašuma vērtības daudziem kredītņēmējiem vai arī tiem, kuri pie aizdevuma tikt vēl tikai plāno. Ja viss aprobežojas ar pašreizējiem notikumiem un situācija nepasliktinās, nekas ļauns jau nenotiek. Taču, ja kritums turpinās, diezin vai var cerēt uz kreditēšanas tirgus izaugsmi Rietumeiropā vai Ziemeļamerikā. Latviju tas uzreiz tiešā mērā neskar, taču pašreizējo procesu ieilgšana var nobremzēt ekonomikas attīstību pie mūsu eksporta partneriem, negatīvi atsaucoties uz mūsu valsts ārējās tirdzniecības datiem un investīciju plūsmu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādā virzienā dosies naftas cenas?

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā virzienā dosies naftas cenas - tāds ir pastāvīgs tirgus dalībnieku, analītiķu un citu vērotāju jautājums, mēģinot uzminēt naftas cenas virzību.

Pašreizējie naftas cenas perspektīvu vērtējumi ir krietni atšķirīgi. Cenu kāpuma atbalstītāji sagaida pieaugošu ieguves kritumu ne-OPEC valstīs, kas veidos deficītu un attiecīgi balstīs cenu kāpumu. IEA (Starptautiskā enerģētikas aģentūra) pēdējā ziņojumā ieskicē nedaudz citu ainu, kas šādu scenāriju neparedz. Tādēļ jautājums ir, vai IEA spēj laicīgi notvert briestošās izmaiņas tirgū. Neatkarīgie naftas tirgus analītiķi norāda uz pieaugošo izstrādes maksimumu sasniegušo urbumu skaitu, kas jo īpaši sāka aktualizēties aprīlī. To apliecina jaunākās attīstības tendences Ķīnas jēlnaftas ieguvē, kas, reaģējot uz zemajām cenām, maijā gada laikā kritās par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pēc uzbrukumiem Saūda Arābijas atradnēm naftas cena uzkāpj par 20%

Žanete Hāka, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, reaģējot uz brīvdienās notikušajiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas atradnēm, naftas cena pieauga par 20%, raksta Business Insider.

Bloomberg aplēses liecina, ka mērķētie dronu uzbrukumi ietekmējuši aptuveni 6 miljonus barelu naftas jeb aptuveni 5% no kopējā pasaules naftas tirgus. ASV amatpersonas paziņojušas, ka uzbrukumi visdrīzāk bijuši no Irānas puses, kaut arī sākotnēji kā uzbrukumu iniciators pieteikusies Yemeni Houthi group. Šis solis seko laikā, kad Saūda Arābijai piederošais naftas gigants Saudi Aramco plāno pasaulē lielāko akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Pēc uzbrukuma Saūda Arābijas naftas piegādes apjomi saruka uz pusi.

Pēc sākotnēji straujā pieauguma, Brent cena atslāba un bija par 8,4% augstāka nekā iepriekšējā dienā, sasniedzot 65 dolārus par barela, bet WTI pieaugums sasniedza 7,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena jau kādu brīdi atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms šī tirgus septembra šoka

Septembra vidus naftas tirgus šoks, ja vērtē šī resursa cenas izmaiņu, nu izskatās nedaudz sagremots. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo otrdien atradās pie 59 ASV dolāru atzīmes par barelu. Tas ir aptuveni turpat, kur tā bija pirms uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai. Tādējādi jāsecina, ka cena visai strauji planējusi zemāk pēc tam, kad tā septembra vidū sesijas laikā palēcās par piekto daļu un paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd naftas cena no tā brīža augstākajiem punktiem ir atkāpusies par 18%.

Iespējams, var secināt, ka mūsdienās, kad melnais zelts globālā apmērā tiek iegūts papilnam un valstu naftas uzkrājumi ir gigantiski, pat dramatiski piegāžu traucējumi nespēj šī resursa vērtību augstu noturēt ilgstoši. Tirgus pēdējos gados vēl ir sadzīvojis gandrīz ar pilnīgu Venecuēlas naftas ieguves sabrukumu un Irānas šī resursa eksporta apstāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz ieguves ierobežošanu, naftas tirgum nav izdevies atrast līdzsvaru, līdz ar to nevar izslēgt, ka visai drīz melnais zelts kļūs lētāks

Situācija pasaules naftas tirgū aizvien ir sarežģījumu pilna, un šķiet, ka cīņa par līdzsvara atrašanu starp pieprasījumu un piedāvājumu būs ilga. Pērn novembra beigās OPEC, Krievija un citi lielie naftas eksportētāji vienojās samazināt melnā zelta ieguvi par 1,8 miljoniem barelu dienā, un, ja šī vienošanās tiktu izpildīta pilnībā, tirgum izdotos tikt ne vien pie līdzsvara, bet pat pie neliela pieprasījuma pārsvara pār piedāvājumu. Toreiz tika lēsts, ka ieguves apjomi sasniedz ap 98 miljoniem barelu naftas diennaktī, kamēr patēriņš sasniedz vien 97 miljonus barelu. Jau pagājušā gada pavasarī tirgu sasniegušās ziņas par to vien, ka kaut kāda ieguves mazināšana tiek plānota, bija pietiekami sekmējošas pircēju aktivitātes pieaugumam, ko nostiprināja arī pašas vienošanās panākšana. Tā rezultātā no zemākā punkta pagājušā gada janvārī līdz gada beigām naftas cena spēja divkāršoties. Tomēr pie 57-58 dolāru robežas par barelu cenas pieaugums iestrēga un nespēja šo līmeni pārvarēt. Pircēju aktivitāte naftas tirgū ir atslābusi, kā rezultātā cena pietuvojusies gandrīz 50 dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiku pa laikam dzirdam par neparastiem veiksmes stāstiem, kad kāds īsā laikā kļuvis bagāts. Patiesībā vieglais ceļš uz panākumiem ir krietni pārspīlēts, skaidro Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu konsultāciju un risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs.

Domājot par investīcijām, nereti tiek izlaistas svarīgas detaļas, proti, smags darbs ilgtermiņā un zināšanas, kas likumsakarīgi var novest pie labiem rezultātiem.

Noklusējot negatīvo, veiksmes koeficients nereti tiek pārspīlēts, jo panākumu pamatā mēdz būt arī neveiksmes. Neobjektīva informācija rada ilūziju, ka investējot tikt pie bagātības ir vienkārši un to var izdarīt īsā laika posmā. Nereti iesācēji sagaida neiespējami augstus rezultātus, tajā pat laikā neko nezinot par riskiem. Piemēram, daži tic, ka visa nauda jāiegulda tikai populārākajās akcijās, kamēr citi ir pārliecināti, ka bagātus padarīs īstermiņa spekulācijas ar vērtspapīriem.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds būs īpaši veiksmīgs un iegūs ātru spekulatīvo peļņu, gluži tāpat kā pastāv iespēja laimēt loterijā. Tomēr, loterija nav dzīvotspējīga stratēģija, jo iespēja zaudēt ir tikpat liela, cik iegūt. Tas pats attiecas arī uz īstermiņa spekulācijām ar vērtspapīriem. Saskaņā ar kompānijas CRB Trader datiem, ko prezentējis Roberts Dīls (Robert Deel), 92% īstermiņa investoru cieš neveiksmi. Spekulatīva tirdzniecība ir balansēšanas spēle – tas, ko kāds nopelna, nāk no kāda, kas zaudē. Un šajā jomā ir jāsacenšas ar daudziem profesionāļiem, kas velta ļoti daudz laika un naudas, lai rūpīgi apzinātu visas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa.

Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan pasaulē izaugsmes resursu bāze kļūst arvien noslogotāka. Pasaules mērogā notiek cenu kāpums ekonomikai svarīgiem dabas resursiem, bet Latvijā arvien dārgāks kļūst cilvēku laiks. Vai tas ir labi vai slikti, lielā mērā ir interpretācijas jautājums. Savukārt nākotnē vērtējumu šiem notikumiem noteiks politikas veidotāju spēja reaģēt, pārvaldot riskus un uzturot sabalansētas izaugsmes iespējas.

3. oktobrī Brent naftas barela cena sasniedza 86 dolārus, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra. Pakāpeniski paātrinās algu kāpums ASV, signalizējot par pārkaršanas riskiem pasaules lielākajā ekonomikā. Tas savukārt nozīmē augstāku naudas cenu jeb procentu likmes ASV dolāros un ar to saistītajās valūtās. Šis rezultāts novedīs pie investīciju finansēšanas izmaksu sadārdzināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftai jauni rekordi, šogad prognozē lielāku svārstīgumu

Žanete Hāka, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru