Amerikā dzīvojošā krievu izcelsmes miljonāra Leonīda Rožeckina noslēpumainā pazušana no viņa villas Jūrmalā nav vienīgais mīklainais notikums saistībā ar šo uzņēmēju. Pusgadu pēc paša L. Rožeckina pzaušanas ne mazāk dīvainos apstākļos pazuduši arī viņa sieva un bērns, raksta laikraksts Telegraf.

Kopā ar Rožeckinu pazudusi arī viņa sievu un dēlsL. Rožeckina sieva Natālija Belova kopā ar trīsgadīgo bērnu Maksimilianu un pieciem miesassargiem pazuduši no dzīvokļa Londonā.

Laikraksts Telegraf raksta, ka L. Rožeckina nāve, iespējams, bijusi inscenēta. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka biznesmenis un viņa ģimene iekļauti ASV liecinieku aizsardzības programmā.

Db.lv jau rakstīja, ka Krievijas izcelsmes ASV miljonārs aizdomīgos apstākļos pazuda šī gada 16. marta naktī, un viņa Jūrmalas mājā tika atrastas asins pēdas. Ekspertīze apstiprināja - tās pieder pazudušajam. 19. martā uzsākto kriminālprocesu par personas pazušanu pārkvalificēja par slepkavību. Aprīlī pat aizdomās par miljonāra Leonīda Rožeckina slepkavības atbalstīšanu apcietināts kāds vīrietis.

Zolitūdē, lielveikalā «Maxima», kur ceturtdienas vakarā iebruka ēkas jumts, atņemot dzīvību vismaz 45 cilvēkiem, ceturtdien strādājuši arī divi cilvēki no Jelgavas un viens no Ozolnieku novada, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Diviem jelgavniekiem izdevies izglābties, bet aptuveni 30 gadus veca sieviete no Brankām joprojām atrodas zem drupām un pagaidām tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu.

Jaunietim no Jelgavas piektdien darba laiks lielveikalā «Maxima» Zolitūdē beidzās piecos pēcpusdienā un viņš bija devies prom uz citu lielveikalu, lai samaksātu rēķinus. «Man piezvanīja kolēģis un teica, lai ātri nāku pēc automašīnas, ko biju atstājis pie savas darba vietas, jo veikalam iebrucis jumts. Zinu, ka bojā gājuši trīs kolēģi. Kolēģe no Brankām pagaidām tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu, bet viņa notikuma brīdī bija veikalā. Pašlaik jau esmu atpakaļ Rīgā un kopā ar citiem kolēģiem atrodamies netālu no notikuma vietas un cits citu morāli atbalstām,» šorīt telefonsarunā portālam zz.lv stāstījis jelgavnieks.

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

«Plānoju drīzumā pārtraukt studijas Valsts policijas (VP) koledžā, jo prakses laikā redzētais sagrāva manu sapni sargāt likumu,» Dienai atklāj kāda šīs mācību iestādes kursante, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc sauksim viņu par Lāsmu. Jauniete apgalvo, ka obligātās prakses laikā ne reizi vien manījusi, kā viņas vecākie kolēģi saņem kukuļus no autovadītājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.

«Vairākas situācijas bija nepārprotamas. Piemēram, reiz panācām ātruma pārkāpēju. Pie viņa piegāja viens no diviem policistiem, ar kuriem todien strādāju. Saruna ilga vairākas minūtes, pēc tam policists iesēdās pārkāpēja mašīnā un drīz vien atgriezās, man paskaidrojot, ka tas esot bijis ārzemnieks, tāpēc palaists it kā nesodīts. Vēl kādā reizē citi policisti savā starpā kārtoja kaut kādus rēķinus, dalot banknotes,» atceras Lāsma un piebilst, ka īpašu piesardzību jaunās kolēģes priekšā likumsargi neesot ievērojuši: «Radās iespaids, ka visus policistus viņi uztver kā sev līdzīgus - tādus, kuri uz šo darbu tiecas, lai, it kā sargājot likumu, gūtu pretlikumīgus labumus. Es tāda negribu būt, tāpēc mainīšu profesiju un policijā nestrādāšu principa pēc.» Lāsma arī novērojusi, ka vecākie kolēģi īpaši naski bijuši uz luksusa klases automobiļu apturēšanu, kuru vadītāju pārbaudīšana ne reizi vien beigusies glaunajos salonos. Jautāta, vai viņa par redzēto ziņojusi VP vadībai, jauniete atbild noliedzoši un paskaidro: «Kādu laiku esot tajā vidē, kļūst skaidrs, ka tā ir daudzos līmeņos organizēta sistēma un visi par to zina. Reizi pa reizei kāds tiek upurēts, uzliekot sodu, taču man šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku spodrināt policijas tēlu sabiedrības acīs.»

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Kāda 19 gadus veca Šveices iedzīvotāja ir kļuvusi par pirmo personu valstī, kura ir notiesāta par kiberlamāšanos. Jauniete izmantoja Facebook, lai apvainotu kādu vīrieti, kuram bija iebildumi pret vietējā naktskluba skaļajām ballītēm visas nakts garumā, vēsta The Local.

Tiesa jaunietei ir piespriedusi 210 Šveices franku (240 ASV dolāri) lielu naudas sodu, viņai arī jaapmaksā tiesas izdevumi 1,2 tūkstošu franku apmērā. Jauniete vīrieti bija nosaukusi par idiotu un muļķi.

Konflikts radās, kad kāds Šveices pilsētas Sanktgallenes iedzīvotājs iesniedza sūdzību vietējā pašvaldībā par to, ka pilsētas naktsklubs traucē viņa naktsmieru. Pilsētas vadība klubam aizliedza rīkot pasākumus agrās rīta stundās. Tomēr naktskluba atbalstītāji ar to bija nemierā un Facebook uzsāka kampaņu pret pilsētas lēmumu, kuras ietvaros dažādi piedraudēja un apveltīja ar lamuvārdiem pret klubu noskaņoto vīrieti.

Jana Jaskeviča ir jauniete, kas ieguvusi audiologopēda kvalifikāciju Rīgas Stradiņa universitātē. No ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka daudz laika viņa velta Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) aktivitātēm, dzied politiskā spēka korī Degsme. Augustā šiem ierakstiem pievienojās prieks par darbu valsts akciju sabiedrībā Latvijas gaisa satiksme (LGS), kur Jaskeviča pieņemta darbā par «novērotāju» Meteoroloģijas nodaļā. Amatā, kuram viņa profesionāli nekvalificējas, vēsta laikraksts Diena.

«Mani par to laikus neinformēja,» Dienai sacījis LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš tobrīd atradies komandējumā. Jaskeviča esot pieskaitāma «elementāram tehniskajam personālam, kas mehāniski ievada datorā datus», amatā viņa būšot uz laiku, kamēr bērna kopšanas atvaļinājumā atrodas līdzšinējā darbiniece. Pati Jaskeviča, sazvanīta darbā, pasaka tikai, ka darbu ieguvusi pēc tam, kad nosūtījusi CV. Saruna divreiz pārtrūkst, jo jauniete nomet klausuli. LGS Iepirkumu nodaļas vadītājs Ēriks Ezeriņš ir vēl viens NA biedrs, kas šajā Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā nonācis laikā, kad tās valdē darbojās NA politiķe Baiba Broka, un uzņēmumā neoficiāli runā, ka Jaskeviča par darbu var pateikties tam, ka ir Ezeriņa draudzene. Viņš Dienai atbild: «Privātu dzīvi es nekomentēšu.»

Smalka otiņa un krāsu palete Beātes Vecvagares rokās ir kopš 2009. gada vasaras. Ķermeņa apgleznošana liepājniecei pašreiz ir ļoti saistošs hobijs, un Body Art By Beta gribētu attīstīt nopietnāk, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Fotogrāfs Hardijs Kulmanis, kuram lūdzu iemācīt fotografēt, pajautāja, ko vēl daru, un piedāvāja apgleznot kāju kādai foto modelei. Dažādos pasākumos, sporta spēlēs biju apzīmējusi bērnus, bet nezināju, ka tas interesē arī pieaugušos un ka ar to var pelnīt. Pamēģinājām un – aizgāja,» atceras Beāte.

Nodarbe gājusi plašumā pēc iesaistīšanās radošu liepājnieku Raivja Bruža un Dinas Brences izveidotajā «Svinam kopā», kas piedāvā svētku un pasākumu organizēšanu. Katru otro nedēļas nogali jauniete kuplina kādu bērnu burziņu Liepājā, pēdējā lielākā darbošanās bijusi izstādē «Ražots Liepājā». Divus gadus tikusi aicināta uz labdarības pasākumiem Rīgā.

Ogres rajona policijas pārvaldes darbinieki meklē bezvēsts pazudušo nepilngadīgo, 1993.gadā dzimušo Alisi Seļaņinu, kura pēdējo reizi redzēta šāgada 7.martā Ogrē, pie Rīgas - Daugavpils šosejas.

Meitenes pazīmes: augums aptuveni 160 centimetri, vidēja miesas uzbūves,

brūni mati līdz pleciem.

Bija ģērbusies: tumši zilā džinsa auduma virsjakā, zilās džinsa auduma biksēs, kājās melni puszābaki.

Alises Seļaņinas šī brīža iespējāmā atrašanās vieta ir Krāslavas rajonā.

Ja Jūsu rīcībā ir informācijas par Alises Seļaņinas pašreizējo atrašanās vietu, lūgums zvanīt Ogres rajona policijas pārvaldes darbiniekiem: 5002400, 112 (visu diennakti), 5002417 (darba laikā), vai personīgi vērsties tuvākajā policijas iecirknī.

Ogres rajona policijas pārvaldes darbinieki meklē arī bezvēsts pazudušo, 1948.gadā dzimušo Nikolaju Seļaņinu, kurš pēdējo reizi redzēts Ogrē, pagājušā gada novembrī.

Japānas Fukušimas atomelektrostacijas (AES) tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju evakuācija būs ilgtermiņa, atsaucoties uz Japānas valdības paziņojumu, vēsta BBC.

Valdības paziņojums seko pēc tam, kad gruntsūdeņos netālu no bojātās AES tika atklāts augsts radiācijas līmenis. No divdesmit kilometru drošības zonas, kas noteikta ap bojāto AES, jau ir evakuēti 70 tūkstoši iedzīvotāju. Evakuācija būs ilgtermiņa pasākums, skaidroja Japānas galvenais kabineta sekretārs Jukio Edano (Yukio Edano). «Tāpēc mēs pašlaik lemjam par to, kā turpināt bērnu izglītību un nodarbināt cilvēkus, kas nevar strādāt evakuācijas dēļ,» stāstīja J. Edano.

Lielākā daļa cilvēku, kas tika evakuēti no Fukušimas AES apkaimes, pašlaik dzīvo pagaidu patvertnēs.

No AES turpina izplūst radiāciju saturošs ūdens, kas jau ir sācis piesārņot gruntsūdeņus zem pirmā reaktora. Pastāv bažas, ka tas ar laiku varētu ietekmēt dzeramo ūdeni. Jūrā pie kodolspēkstacijas radioaktīvā joda līmenis pieaudzis 4,3 tūkstošus reižu virs normas.

Japānas valdība ir likusi Fukušimas atomelektrostacijas (AES) operatoram energokompānijai Tokyo Electric Power Corp. (TEPCO) izmaksāt kompensācijas iedzīvotājiem, kuri kodolkatastrofas dēļ bija spiesti pamest savas mājas, raksta BBC. TEPCO katrai mājsaimniecībai izmaksās vienu miljonu jenu (12 tūkstoši ASV dolāru).

Paredzams, ka kopējā kompensāciju summa sasniegs 600 miljonu ASV dolāru, kas tiks izmaksāta ap 48 tūkstošiem ģimeņu, kuras dzīvoja 30 kilometru evakuācijas zonas ietvaros.

Kompensācijas mājsaimniecībām ir tikai neliela daļa no tā, ko TEPCO nāksies izmaksāt, lai likvidētu katastrofas sekas, raksta BBC. Kopumā operators dažāda veida kompensācijās maksās ap 24 miljardiem ASV dolāru šajā gadā vien. Nauda būs paredzēta lauksaimniekiem, zvejniekiem un citiem, kuru dzīves un darbību ir ietkemējusi kodolkatastrofa.

Liela daļa iedzīvotāju, kas bija spiesti pamest savas mājas, joprojām dzīvo evakuācijas centros.

Tikmēr joprojām turpinās Fukušimas AES reaktoru dzesēšana un bezvēsts pazudušo meklēšana. Pēc oficiālajiem datiem zemestrīcē dzīvību zaudēja un bezvēsts pazuda ap 27 tūkstošiem cilvēku, vairāk nekā 15 tūkstoši ir palikuši bez pajumtes.

Valsts policijas (VP) Cēsu rajona policijas pārvalde (RPP) lūdz iedzīvotāju palīdzību bezvēsts pazudušas ģimenes meklēšanā.

VP Cēsu RPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas darbinieki meklē bezvēsts pazudušo ģimeni:

Tēvu – 1972.gadā dzimušo Pakistānas pilsoni Arif Muhammad Khan;

Meitu – 1997.gadā dzimušo Mariju Hanu;

Dēlus – 1999.gadā dzimušo Usmanu Hanu un 2003.gadā dzimušo Vari Hanu.

Pēdējo reizi ģimene redzēta šā gada 25.janvārī Cēsīs un kopš tā laika viņu atrašanās vieta nav zināma.

Iespējams, ka ģimene varētu atrasties Rīgā.

Policija lūdz rūpīgi aplūkot attēlos redzamo ģimeni un aicina visus iedzīvotājus, kuru rīcībā ir informācija par minētās ģimenes atrašanās vietu, zvanīt pa tālruņiem 64101238, 64101202, 28307052, 112 vai vērsties tuvākajā policijas nodaļā.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis 23.februārī uzdevis izveidot izmeklēšanas grupu, kas izvērtēs Iekšlietu ministrijas dienestu darbu, novēršot ugunsnelaimi Alsungas pagasta sociālās aprūpes centrā Reģi, Db.lv informēja Iekšlietu ministrija.

„Sākotnējā informācija rada iespaidu, ka visi Iekšlietu ministrijas dienesti strādāja labi un izdarīja visu iespējamo, taču pilnīgas pārliecības iegūšanai un secinājumiem nepieciešams veikt detalizētu analīzi un izvērtēt katra dienesta veikumu gan tieši glābšanas darbu laikā, gan arī pirms tam, veicot pārbaudes un uzraugot ugunsdrošības prasību ievērošanu,” norāda ministrs.

Izmeklēšanas grupu vadīs Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Bluķis un tajā strādās IeM Galvenās inspekcijas, Stratēģijas un Juridiskā departamenta, Personāla un kvalitātes vadības nodaļas, kā arī Ministra biroja pārstāvji. Izmeklēšanas grupa darbu varētu pabeigt mēneša laikā.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā nav pilnīgi miris, taču cerības uz bagātajiem krieviem, kas atbrauks un pa tīro izpirks kūrortpilsētas īpašumus, gan vairs nav dzīvas.

Par to liecina Baltic Screen apkopotie dati par nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā pagājušā gada otrajā pusē.

"Jūrmalā viss ir vēl dramatiskāk nekā Rīgā: tur īpašumi bija orientēti uz Krievijas pircēju, līdz ar to pašlaik tur faktiski pieprasījuma nav. Tie, kas īpašumus nopirkuši, lielākoties tur arī dzīvo, jo pārdot jau nevar – cenas ir nokritušās, bet bankai jāatdod kredīts," saka SIA Immostate pilnvarotā persona Ilze Mazurenko, un tikpat skeptisks ir arī nekustamo īpašumu uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš: "Jūrmalā joprojām ir drausmīgi augstas cenas, bet kvalitāte līdzīga kā Rīgā. 4 000 eiro par kvadrātmetru ir neadekvāta cena. Cenas noteikti kritīs."

Vismaz 22 cilvēki miruši un 46 bezvēsts pazuduši, kad Ķīnā celtniecības darbu laikā sabrucis tilts, vēsta BBC.

Tiltu, kas atrodas populārā tūrisma vietā Hunan provincē, bija plānots atvērt šā mēneša beigās.

Uz tilta atradušies 123 strādnieki, kas tajā brīdī ņēmuši nost sastatnes.

"Es redzēju daudz līķu guļam uz ielas, daži no tiem bija strādnieki, daži garāmgājēji... asinis bija visur," tā notikuma vietu aģentūrai Reuters raksturojis kāds aculiecinieks.

Lielākā daļa no strādniekiem bijuši vietējie fermeri, kas nolīgti darbam šajā projektā. Tilta izmaksas bija 1,58 miljoni ASV dolāru.

Pagaidām nav zināms, kas izraisījis tilta sabrukšanu.

Ķīnā identificēti vairāk nekā 6,000 tiltu, kas pašlaik ir bojāti vai citādi dzīvībai bīstami. Ķīnas valdība ir noteikusi, ka visi šie tilti ir jāsalabo līdz 2010.gadam.

Šā gada 13. aprīlī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki atrada iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967. gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.

Izmeklējot kriminālprocesu par bijušās prokurores Birutas Lozes iespējamo slepkavību, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (GKrPP KIP) darbinieki 2018. gada 11. aprīlī aizdomās par to aizturēja 1967. gadā dzimušu vīrieti. Aizdomās turētais ir bijis pazīstams ar Birutu Lozi un iepriekš nav sodīts.

Turpinot izmeklēšanu un veicot apjomīgus operatīvos pasākumus un speciālās izmeklēšanas darbības, jau pēc divām dienām, 13. aprīlī, likumsargi atrada Birutas Lozes līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Līķis bija aprakts Saulkrastu novadā, kāpu zonā. Izmeklējamā nozieguma viena no galvenajām versijām – slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Valdība un Saeima ignorē sagatavotos priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

To neredzot grozījumu projektu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», ko sagatavoja Tautsaimniecības padome un Ekonomikas ministrija, atzīst vairāki aptaujātie uzņēmēji. «Žēl, ka 2008. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē šādu grozījumu nav, jo šīs izmaiņas eksportētāju atbalstam ir vajadzīgas nekavējoties, nevis pēc n-tiem gadiem, lai veicinātu to konkurētspēju,» atzīst vairāki uzņēmēji un vienlaikus secina, ka valdības solītais eksporta atbalsts kārtējo reizi ir palicis tikai runu līmenī, jo darbi tām nav sekojuši. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nekavējoties pārskatīt nodokļu normas, kas rada nepamatotus šķēršļus eksportētājiem, tādējādi mazinot to konkurētspēju, it īpaši pašreizējā situācijā, kad importa pārsvars pār eksportu ir miljardos Ls mērāms.

ASV tehnoloģiju kompānijas Apple «šķiršanās» no Google tuvojas noslēgumam – šoreiz no jaunākās Apple operētājsistēmas iOS 6 beta versijas pazudusi YouTube lietotne. Kompānija Apple norādījusi, ka šāds solis sperts, jo beidzies YouTube lietojumprogrammas licences termiņš, vēsta betanews.com.

Ziņas par YouTube lietones pazušanu no iOS 6 Beta 4 programmatūras nāk klajā neilgi pēc tam, kad Apple pavēstīja, ka kompānija atteiksies no Google Maps par labu savam piedāvātajam karšu risinājumam.

Abas kompānijas - Apple un Google - cenšas norobežoties viena no otras, jo pēdējā laikā sevišķi pieaugusi uzņēmumu sāncensība viedtālruņu tirgū. Pēdējie dati liecina, ka Google radītā Android sistēma ieguvusi lielāku tirgus daļu nekā Apple iOS. Tāpat jau vēstīts, ka Apple iesaistījusies vairākā stiesvedībās ar tehnoloģiju kompānijām, kuru ražotās ierīces darbojas uz Google radītās Android bāzes, savukārt bijušais Apple vadītājs Stīvs Džobss vēl pirms savas nāves norādījis, ka vēlas «iznīcināt» Android.

Pilsētmāju Institūts Urban Art Nekustamo īpašumu projektu attīstības nodaļas vadītājs un Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā saistībā ar jauno mājokļu projektiem ir sagaidāmas tiesāšanās, informē žurnāls Kapitāls.

"Ir izveidojusies situācija, kad inflācijas iespaidā daļa naudas ir pazudusi. Attīstītājs būvnieku ir nolīdzis par vienu cenu, bet pārdot dzīvokļus ir spiests pavisam par citu cenu, nekā sākotnēji plānojis. Izveidojas starpība, kas faktiski ir pazudusi. Rodas jautājums - kurš par to maksās? Attīstītājs, būvnieks vai pircējs? Šādos gadījumos noteikti būs strīdi, kas novedīs pie tiesāšanās dažādās kombinācijās - būvnieks pret attīstītāju, gala pircējs pret attīstītāju, apakšuzņēmēji pret ģenerāluzņēmēju," stāstījis I. Metnieks.

Viņš tomēr domā, ka tā nebūs masveidīga tendence un kopējo tirgus situāciju pārāk nemainīs, jo lielākajā daļā gadījumu noteikti tiks meklēti un atrasti kompromisi. Tirgum tas drīzāk nākšot par labu, jo sniegs zināšanas un pieredzi.

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Austrālijas patruļlidmašīna Orion ir pamanījusi aizdomīgus objektus Indonēzijas Javas jūras rajonā, kur tiek meklēta svētdien pazudusī zemo cenu aviosabiedrības Air Asia pasažieru lidmašīna ar 162 cilvēkiem, pirmdien paziņoja Indonēzijas armijas pārstāvji.

Aizdomīgie objekti atrasti apmēram 1100 kilometrus no vietas, kur lidmašīna Airbus A320-200 atradās, kad tās piloti pēdējoreiz kontaktējās ar aviācijas dispečeriem. Vēl nav zināms, vai šie objekti ir pasažieru lidmašīnas atlūzas.

Britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Indonēzijas gaisa spēkiem, ziņoja, ka ir atrasti degvielas plankumi. Speciālisti vēl nav noskaidrojuši, vai šos plankumus atstājusi šī lidmašīna vai citi transportlīdzekļi, piemēram, kuģi.

Jau ziņots, ka lidmašīna Airbus A320-200 svētdienas rītā pazuda virs Javas jūras stundu pēc tam, kad tā bija pacēlusies no Surabajas lidostas Indonēzijā un devusies uz Singapūru. Drīz pēc pacelšanās apkalpe lūgusi atļauju lidot lielākā augstumā nekā paredzēts lidojuma plānā, lai izvairītos no sliktiem laika apstākļiem.

No kādas bankas Bagdādē Zagļi nozaguši 300 miljonus USD. Notikusī zādzība ir viena no lielākajām Irākā pēdējo četru gadu laikā, ziņo Reuters.

Policijas pārstāvji apgalvo, ka zagļi bijuši trīs bankas apsargi, kuri strādāja privātajā Dar Es Salaam bankā Bagdādē Karradas apgabalā.

Kad bankas darbinieki no rīta ieradušies darbā, tie konstatēja, ka bankas ieejas durvis ir vaļā un nauda pazudusi. Arī apsardzes darbinieki bija pazuduši.

Bankas pārstāvji apgalvo, ka no bankas nozagti 300 miljoni USD, kā arī 220 miljoni Irākas dināru (176 000 USD).

Pagaidām arī nav noskaidrots, kāpēc bankā atradās tik daudz skaidras naudas.