Citas ziņas

Bičkovičs tiksies ar iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu

Elīna Pankovska, 15.06.2010

Jaunākais izdevums

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 15.jūnijā plkst.15 tiksies ar iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu, DB pastāstīja Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Iespējams pēc tikšanās varētu sekot kāds paziņojums, pieļāva R.Zvejniece. Jāatgādina, ka iepriekš I.Bičkovičs, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata pretendentu, Jāni Maizīti bija uzaicinājis uz tikšanos AT. Savukārt pēc tikšanās sekoja paziņojums, ka viņš tiks virzīts ģenārprokurora amatam.

Šā gada 15.aprīlī J.Maizītis netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti balsoja aizklāti ar vēlēšanu zīmēm un noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, bet 47 deputāti nobalsoja pret.

Jau vēstīts, I.Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā AT priekšsēdētāja lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Pirmo reizi Saeima J. Maizīti ģenerālprokurora amatā ievēlēja pirms gandrīz 10 gadiem, 2000. gada maijā. Toreiz plašākai sabiedrībai maz zināmo Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru šim amatam izvirzīja toreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. 2005. gada martā Saeima J. Maizīti apstiprināja ģenerālprokurora amatā vēl uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Politiķi pieļauj, ka Maizītis varētu nebūt vienīgais kandidāts, viedokļi dalās

, 08.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšana būtu pozitīva stabilitātes dēļ, tomēr daži politiķi pieļauj, ka J.Maizītis varētu nebūt vienīgais kandidāts, bet citiem rodas divējādas sajūtas.

Ja Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzīs ģenerālprokurora amatam J. Maizīti uz trešo pilnvaru termiņu, viņam ir izredzes iegūt nepieciešamo balsu vairākumu, paredz Saeimas deputāti, kuriem būs jābalso par kandidātu, piektdien raksta Diena.

Jāatgādina, ka J.Maizītis ceturtdien paziņoja, ka piekritīs kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, ja tiks izvirzīts. Uz viņa iecelšanu iespaidu varētu atstāt attiecības koalīcijā, kurā martā, kad Saeima varētu balstot par ģenerālprokuroru, prognozē to saasināšanos.

Savukārt žurnāls Lietišķā Diena un Dienas bizness piektdien raksta, ka J.Maizīša pārvēlēšana būtu pozitīva stabilitātes dēļ. Tā norādīja vairāki, taču ne visi aptaujātie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti žurnālistiem paziņoja, ka 11.maijā, kad beidzas J.Maizīša pilnvaras amatā, viņš prokuratūras vadību uzticēs Krimināltiesiskā departamenta vadītājam virsprokuroram Arvīdam Kalniņam, ziņo Diena.lv.

Atbilstoši prokuratūras likumam par vienu no ģenerālprokurora vietas izpildītājiem var iecelt kādu no trim prokuratūras departamentu virsprokuroriem – A.Kalniņu, Juri Pēdu, Arvīdu Kalniņu vai Rudīti Āboliņu. A.Kalniņš izvēlēts, jo krimināltiesiskie jautājumi, pēc I.Bičkoviča domām, ir ļoti nozīmīgi.

I.Bičkovičs joprojām neatklāj, kuru ģenerālprokurora amata kandidātu varētu nosaukt, un, visticamāk, to neizdarīs līdz nākamās nedēļas nogalei, kad paredzēta Valts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar tiesībsargājošo iestāžu un Saeimas partiju pārstāvjiem. Tajā piedalīsies arī I.Bičkovičs.

I.Bičkovičs pateicās J.Maizītim par darbu un uzsvēra, ka pašreizējais ģenerālprokurors nav svītrots no kandidātu saraksta. Uz jautājumu, vai I.Bičkovičs izteicis kādu darba piedāvājumu, J.Maizītis atbildēja noraidoši, uzsverot, ka viņš nav saņēmis nevienu darba piedāvājumu tiesībsargājošajās iestādēs. J.Maizītis arī norādīja, ka viņam ir ļoti ierobežotas iespējas darboties biznesā, jo divus gadus viņš nevar strādāt uzņēmējsabiedrībās, saistībā ar kurām ir pieņēmis lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētais Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, kurš pērn neguva Saeimas atbalstu un palika bez paaugstinājuma, tomēr ticis pie kārotā amata Augstākajā tiesā.

Nra.lv raksta, ka Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izdevis rīkojumu, uz laiku iecelt M. Vīgantu par AT tiesnesi. Viņa darbības termiņš nebūs ilgāks par diviem gadiem, skaidro AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

R. Zvejniece neatklāj, vai M. Vīgants bija vienīgā kandidatūra šim postenim. Viņa arī nekomentē, kāpēc I. Bičkovičs rīkojies pretēji Saeimas noraidošajam lēmumam, kas pērnā gada 22. oktobrī M. Vīgantu atzina par nepiemērotu darbam AT. Viņš jauno amatu ieguvis, pateicoties Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvajam atzinumam. «Šādi gadījumi ir bijuši arī agrāk,» piebilst R. Zvejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bičkovičs Maizīša pārvēlēšanas dienā bijis apslimis; savu viedokli sola pēcpusdienā

Baiba Rulle, speciāli Db.lv, 16.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu viedokli par negaidīto Saeimas balsojumu pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša termiņa pagarināšanu sola sniegt šodien ap pulksten trijiem pēcpusdienā. I.Bičkoviča viedoklis tikšot pausts viņa rakstiskā paziņojumā, informēja Augstākajā tiesā.

Pēc preses dienesta sniegtās informācijas, I.Bickovičs šodien ieradies darbā. Vakar, kad notika Saeimas balsojums, I.Bičkovičs tomēr nav bijis komandējumā Baltkrievijā, kā vēstīts, bet gan atradies Latvijā, jo viņam radušās veselības problēmas.

Tieši I.Bičkovičam ir galvenā loma tālākajā notikumu gaitā saistībā ar ģenerālprokurora pārvēlēšanu, jo likums nosaka, ka viņš izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu.

Savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

J.Maizīša kļūšana par ģenerālprokuroru ir svarīga, jo ar to tiek saistīta prokuratūras neatkarība. Asi pret J.Maizīša pārvēlēšanu iestājies smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar kura interešu lobēšanu tiek saistīts vakardienas Saeimas balsojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zināt zinu, bet neteikšu — aptuveni tā varētu raksturot šābrīža Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcību attiecībā uz jauna ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu.

Protams, izvēlēties cilvēku šādam amatam ir ļoti atbildīgs solis, ko nevar veikt vienā vai divās dienās — tam ir vajadzīgs laiks. Taču laika jau nu Bičkovičam ir bijis atliku likām.

Pirmkārt, jau trešo reizi izvirzot ģenerālprokurora amatam Jāni Maizīti, vajadzētu būt arī tā saucamajam plānam «B». Otrkārt, kopš Maizīša kandidatūras noraidīšanas Saeimā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām arī pagāja zināms laiks, ko arī varēja izmantot jauna kandidāta meklēšanai. Treškārt, nevarētu teikt, ka Bičkovičs Latvijas tieslietu sistēmā strādātu pirmo nedēļu un tāpēc viņam tā īsti nebūtu ne jausmas, kam ko var, bet kam — nevar uzticēt. Turklāt Latvija nav tik liela valsts, lai tieslietu sistēmā ilgstoši strādājoši cilvēki nesaprastu, kas ir kas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus - vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļā gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vīgants tomēr strādās par tiesnesi AT

, 25.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesneša pienākumus Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā no 25.janvāra uz laiku sāk pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzdevis M.Vīgantam uz laiku aizstāt tiesneša vakanci Civillietu tiesu palātā likuma «Par tiesu varu» 79.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Šis pants nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā AT priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu, pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.

Šā likuma 79.panta otrajā daļa nav noteikt termiņš uz cik ilgu laiku tiesnesis var aizstāt tiesneša vakanci, taču šī paša panta pirmajā daļā ir norādīts, ka pagaidu darba termiņš nevar pārsniegt divus gadus. It kā pēc analoģijas šis termiņš varētu būt attiecināms arī uz šo gadījumu, bet tikpat to varētu arī neattiecināt, Db uzzināja AT Komunikāciju nodaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākajai tiesai pērn bijusi pārslodze

Elīna Pankovska, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē, to, atskatoties uz lietu skaitu un to atlikumu, norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji.

Pagājušajā gadā Augstākajā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, gadu pabeidzot, neizskatītas Augstākajā tiesā bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums Augstākajā tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu, skaidro Augstākā tiesa.

Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Virza uz priekšu ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.

Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.

Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.

Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bičkovičs: līdz Maizīša pilnvaru beigām jebkura kandidāta izvirzīšana būtu sasteigta

Elīna Pankovska, 16.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām jebkura kandidāta izvirzīšana būtu sasteigta, tāpēc līdz 11.maijam tas netikšot darīts, norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs .

Šajā situācijā viņš rīkošoties saskaņā ar Prokuratūras likumu un izvēlēsies vienu no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem, kurš līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai pildīs ģenerālprokurora pienākumus. Viņa vārds tiks paziņots maija sākumā.

«Saeimas pieņemtos politiskos lēmumus kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs neesmu komentējis un arī šoreiz nekomentēšu. Uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams laiks, lai saprastu notiekošos procesus Saeimā, prokuratūrā un sabiedrībā,» norādījis I.Bičkovičs.

Jāatgādina, ka savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien ģenerālprokurora amatam izvirzīja pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

Par Maizīša iecelšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu balsos Saeima. Pats J.Maizītis bija apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt ģenerālprokurora amatam uz trešo amata termiņu.

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece apstiprināja, ka I.Bičkovičs izvirzījis J.Maizīti, norādot, ka viņa līdzšinējā pieredze, profesionālās spējas, izglītība, divu termiņu laikā iegūtās prasmes un spēja vadīt lielo prokuratūras kolektīvu ne tikai pietiekama finansējuma apstākļos, bet arī krīzes laikā dod pamatu cerēt, ka J.Maizītis labi tiks galā ar saviem pienākumiem arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bičkovičs pērn nopelnījis vairāk nekā 24 tūkstošus latu

Elīna Pankovska, 28.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pērn algā saņēmis 24,33 tūkst. Ls, kas ir par 10,16 tūkst. Ls mazāk nekā 2009.gadā liecina VID mājaslapā pieejamā amatpersonu deklarācija.

I.Bičkovičs arī deklarējis 237 Ls ienākumus no apdrošināšanas atlīdzības. Viņam pieder viens dzīvoklis Rīgā un vēl viens kopīpašumā ar māsu. AT priekšsēdētāja valdījumā atrodas arī 2007.gada Audi A4 automašīna.

Priekšsēdētāja parādsaistības ir nedaudz vairāk nekā 9 tūkst.Ls, tas nozīmē, ka tās ir palielinājušas, jo 2009.gada deklarācijā norādītās parādsaistības bija 6,67 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta Juridiskā komisija trešdien aizklātā balsojumā apstiprināja pašreizējā ģenerālprokurora apstiprināšanu arī nākamajam termiņam.

Balsojums par J.Maizīša kandidatūru vēl jāveic arī Saeimas plenārsēdē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu lēmumu virzīt J.Maizīti ģenerālprokurora amatam pamatoja ar viņa darba pieredzi, profesionalitāti, kā arī pienesums prokuratūras darbā, kā arī personiskās īpašības ir lietas.

Viņš sacīja, ka kandidātu loks bija plašs, tomēr arī ne bezizmēra - starp 100 un 200 cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā un var kvalificēties šajā amatā. I.Bičkovičs izvērtējis teju visu Augstākās tiesas, apgabaltiesas tiesnešu un prokuroru piemērotību ģenerālprokurora amatam, viņš skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AT Dombrovska izteikums izprot kā pašiem izdevīgi un nekomentē

Elīna Pankovska, 09.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nekomentē ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) izteikto viedokli saistībā ar ģenerālprokurora iecelšanu amatā.

Tiesas pārstāve Rasma Zvejniece vērsa uzmanību uz to, ka no publiskajā telpā izskanējušās informācijas saprotams, ka V. Dombrovskis nevis norāda uz AT priekšsēdētāja atbildību par radušos situāciju, bet tikai to, ka I.Bičkovičs esot atbildīgs par ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanu.

Jāatgādina, ka premjers LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka situācija ar ģenerālprokurora iecelšanu amatā ir novilcināta, jo pienākumu izpildītājs tikai daļēji varot risināt problēmas, kas rodas iestādē, kura ilgstoši ir bez vadītāja. Tomēr atbildība par to jāuzņemas AT priekšsēdētājam I. Bičkovičam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Maizīša likteni izšķīra divas tukšas vēlēšanu aploksnes

Agnese Margēviča, 15.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti šorīt balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija balsošanas komisijas sastāvā, Db pastāstīja, ka divas par nederīgajām atzītās vēlēšanu zīmes bija ieliktas aploksnē tukšas. Pēc I. Līdaka domām, tas izdarīts mērķtiecīgi, lai ietekmētu balsošanas rezultātus.

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokurora amatam virza Kalnmeieru - papildināta

Agnese Margēviča, 15.06.2010

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā virzīt prokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Raitis Puriņš, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokurora amatam varētu teik izvirzīts prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā virzīt prokuroru Ēriku Kalnmeieru. I.Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā, vēsta diena.lv.

Laikraksts Diena iepriekš rakstīja, ka pret viņa kandidatūru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Ē. Kalnmeiere CV:

Dzimis 1960.gadā

Izglītība

2003.g. līdz 2004.g. – Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē;

1982.g. līdz 1987.g.  Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte, tiesību zinātne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Maizīša neievēlēšana bijusi rūpīgi izplānota

Guna Gleizde; Dace Preisa, 15.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā laika frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pauda pārliecību, ka J.Maizīša neievēlēšanu rūpīgi izplānojusi opozīcija, kas arī rosināja balsojumu par ģenerālprokurora pārvēlēšanu veikt ar vēlēšanu zīmēm, nevis elektronisko balsošanas iekārtu. Viņa pauda nožēlu, ka deputātu darbi tik krasi atšķiras no vārdiem.

Db jau rakstīja, ka priekšlikumu balsot ar vēlēšanu zīmēm parlamentam iesniedza opozīcijas deputāti, vairums no kuriem ir LPP/LC deputāti un šo priekšlikumu atbalstīja 58 deputāti.

Savukārt J. Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu, jo divas no 94 izsniegtajām vēlēšanu zīmēm tika atzītas parnederīgām. Tādejādi par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret.

Taču Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs drīkst atkārtoti apstiprināšanai Saeimā virzīt to pašu ģenerālprfokurora amata kandidātu. Likums neaizliedz virzīt atkārtoti personu, kura nav guvusi Saeimas atbalstu balsojumā. «Bet tad jābūt pamatojumam – kāpēc,» skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnmeiers pārliecina Juridisko komisiju

Dienas Bizness, 28.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā un lūgs Saeimas prezidiju lēmuma projektu iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā, ziņo Diena.lv.

Aizklātā balsojumā par Ē.Kalnmeieru balsoja septiņi deputāti, pret bija viens un atturējās divi deputāti.

Ē.Kalnmeiers sēdē uzsvēra – ja viņu apstiprinās amatā, viņš neplāno veikt prokuratūras reorganizciju, taču uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta prokuroru apmācībai.

«Pašlaik nevar būt par reorganizāciju, katra reorganizācija ir maza revolūcija. Pat domas nevar būt par to,» teica Ē.Kalnmeiers.

Ē.Kalnmeiers šo piedāvājumu ir pieņēmis, jo uzskata, ka ģenerālprokuroram ir jānāk no prokuratūras. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šāds piedāvājums ir izteikts arī Arvīdam Kalniņam, bet viņš «to ne pārāk vēlējās».

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

KNAB aizturētais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Strazds nesniedz liecības

LETA, 08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu, liecības nesniedz, norāda viņa advokāte Irina Voronova.

Voronova plašāku informāciju par sākto procesu atteicās sniegt, jo ir parakstījusies par informācijas neizpaušanu. Viņa vien sacīja, ka Strazdam vēl nav izraudzīts drošības līdzeklis.

KNAB preses pārstāve Ieva Kucika apliecināja, ka KNAB darbinieki ir aizturējuši kādu Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ir veiktas arī vairākas kratīšanas un citas kriminālprocesuālas darbības.

Kriminālprocess pret diviem tiesnešiem sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmes pagaidu valdē iecelts Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Armands Krūze

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē kā ceturtais loceklis iecelts pašreizējais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze, aģentūra LETA pastāstīja Rīgas mēra Nila Ušakova (S) pārstāve Laila Ivāna.

Ušakova ieskatā, Krūzem ir atbilstoša pieredze starptautiskās sadarbības, menedžmenta, pilsētas attīstības un autotransporta jomā.

Krūze amata pienākumus sāks pildīt no šodienas. Tikmēr viņa vietā departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs būs departamenta direktora biroja vadītājs Dāvis Bičkovičs.

Tuvākajā laikā tiks sludināts konkurss uz uzņēmuma padomes locekļu amatu vietām. Tieši padomes pārziņā būs arī jaunās valdes sastāva izveide.

Kā informēja Ivāna, no 2007. līdz 2012.gadam Krūze strādāja Jelgavas autobusu rūpnīcā «Amo Plant» Eiropas Savienības projektu vadītāja un protokola dienesta vadītāja amatā. Savukārt no 2008.-2014.gadam viņš divreiz tika ievēlēts par Latvijas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas valdes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stendzeniekam būs jāstājas tiesas priekšā

LETA; Dace Preisa, 29.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras !MOOZ radošajam direktoram, kustības Par labu Latviju! padomes loceklim un politiskā reklāmas saukļa (AŠ)² autoram Ērikam Stendzeniekam būs jāstājas tiesas priekšā par policijas prasību nepildīšanu.

Valsts policija (VP) viņam noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.

Šis protokols Stendzeniekam noformēts tāpēc, ka policijas darbinieki viņam vairākkārt nosūtījuši uzaicinājumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus saistībā ar automašīnas Land Rover novietošanu neatļautā vietā šā gada 28.aprīlī, taču Stendzenieks uz uzaicinājumiem ierasties paskaidrojumu sniegšanai neesot atsaucies, aģentūra LETA uzzināja VP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunais ģenerālprokurors Kalnmeiers sāks ar virsprokuroru darba uzlabošanu

Agnese Margēviča, 12.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno ģenerālprokuroru ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima apstiprinājusi Ēriku Kalnmeieru. Par viņu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 25, bet 12 deputāti atturējās. Balsojums bija slēgts, tādēļ katra deputāta personiskā izvēle nav zināma.

Tomēr iepriekš vairāku frakciju pārstāvji, piemēram, no ZZS, Tautas partijas, LPP/LC un Sasaņas centra sliecās Ē. Kalnmeieru atbalstīt. Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija arī pārliecinoši atbalstīja lēmumprojektu par viņa virzīšanu Saeimas balsojumam. Neoficiāli DB zināms, ka komisijas slēgtajā balsojumā atturējās atsevišķi Vienotības deputāti. Ē. Kalnmeiers tūlīt pēc balsojuma kā pirmo savu uzdevumu stājoties amatā žurnālistiem minēja virsprokuroru darba uzlabošanu.

Kā zināms, aprīlī Saeima aizklātā balsojumā nepārvēlēja uz trešo termiņu līdzšinējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kurš nolēmis pievērsties pasniedzēja darbam. Atšķirībā no balsojuma par J. Maizīti, pirmdien neviens deputāts neuzstāja uz balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, kas garantē lielāku anonimitāti, jo kolēģi nevar redzēt, kuru balsošanas pogu nospiež blakussēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Esam varastrīces priekšvakarā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai vairākos vadošos valsts aparāta amatos notiks pilnīga vai daļēja personāliju nomaiņa, varam cerēt uz jaunām sejām

Paralēli ES prezidentūrai un ģeopolitiskajām turbulencēm Latvijā arī iekšpolitiski šis nav mierīgs laiks. Tuvākajā laikā izšķirsies, kurš sēdēs tieslietu sistēmas divu augstu amatpersonu krēslos. Jau šodien Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs gatavojas nosaukt savu ģenerālprokurora amata kandidātu. Pašlaik uz šo ietekmīgo posteni pretendē esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs Jānis Ilsters. Taču arī paša Bič- koviča pilnvaru termiņš beidzas šovasar un arī viņam uz šo amatu ir vismaz viens spēcīgs konkurents – bijušais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, kurš diez vai startētu uz šo amatu bez attiecīgas «aizmugures». Politiskās simpātijas abiem kandidātiem atšķiras, turklāt gan ģenerālprokurora, gan AT priekšsēdētāja izvēlē pirmo reizi savas spējas būs jādemonstrē Tieslietu padomei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru