Citas ziņas

Bijušais mežradznieks, politologs Ījabs: politikā nav iespējams vienkārši iet un izkārtot sev miljonus

Dienas Bizness, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

«Mums bieži vien, it īpaši par tā saukto oligarhu laiku, ir izveidojies priekšstats, ka politika ir mašīna, ar kuras palīdzību kļūt bagātam. 95 procentos gadījumu tas ir garām,» tā intervijā žurnālam Playboy saka politologs Ivars Ījabs.

«Pirmkārt, publiskos politiskos amatos ir mazas algas. Protams, var izmantot politisko resursu materiālu labumu gūšanai, bet ir jāzina, kā to darīt. Nav iespējams vienkārši iet un izkārtot sev baigos miljonus. To, kuri kaut ko tādu spējīgi darīt, Latvijā nav daudz. Saeimā tagad gandrīz puse deputātu ir ienākuši, tā sakot, no ielas. Iedomāties, ka šādi ļaudis var izkārtot tādas ekonomiskās rebes, lai atlikušo mūžu varētu pavadīt Maldivu salās… Aizmirstiet, tas tā nav!» viņš skaidro.

«Ja runā par paša došanos politikā, nebūtu īpašas problēmas pārdot savu reputāciju. Latvijā ir diezgan maz cilvēku, kas to grib un vienlaikus arī objektīvi var darīt, līdz ar to katrās vēlēšanās viņiem parādās kārdinošais piedāvājums pārdot savu reputāciju,» intervijā norāda populārais politologs.

Jautāts, vai ir bijuši šādi piedāvājumi, viņš saka: «Tiešā veidā ne, netiešā – jā. Taču man reputācijas pārdošanas elements neliekas īpaši pievilcīgs egoistisku apsvērumu dēļ – ja paskatās uz tiem jaunajiem, kas ir gājuši politikā reputācijas pārdošanas nolūkā, viņu scenāriji nav īpaši veiksmīgi. Ļoti retos gadījumos tas sakrīt ar dabisku talantu, piemēram, žurnālista Ušakova iešana politikā.»

«Cits jautājums, ja tev gribas nevis vienkārši pārdot reputāciju, bet kaut ko mainīt, ietekmēt procesus. Man patlaban nav tādas pārliecības, ka es politikā varētu kaut ko mainīt arī jautājumos, kas man tiešām šķiet būtiski, kaut vai tajā pašā augstākajā izglītībā. Ķīlis, protams, ir specifisks kadrs, viņa piemērs daudziem var kalpot par mācību, kā nevajag darīt,» turpina I. Ījabs.

Intervijā Playboy viņš arī atklāj, ka viņa «pirmā profesija ir mūziķis – esmu beidzis Mediņa mūzikas vidusskolu un līdz 25 gadu vecumam biju profesionāls mežradznieks pūtēju orķestrī Rīga un Liepājas simfoniskajā orķestrī».

«Tas bija darbs, kuru varēja savienot ar citām interesēm, jo pēc rīta mēģinājuma bija daudz brīva laika, varēju lasīt. Muzikanta darbā apguvu precizitāti, spēju nekavēt un ansambļa izjūtu. Tad ilgi mācījos filozofiju, 2003. gadā beidzu Universitātes filozofus, bet jau no bakalaura pēdējiem gadiem te biju maz, jo studēju Vācijā. Tur kļuvu par ģermanofīlu – tas, kas notiek Vācijā, man ir daudz saprotamāks nekā pārējā Eiropa. Atbraucis atpakaļ no kārtējā studiju semestra Vācijā, faktiski mētājos uz ielas, jo savu mežragpasākumu biju nolicis uz ledus un vairs nevarēju atdzīvināt. Tad uz ielas satiku savu labu kolēģi Juri Rozenvaldu, kurš mani aicināja pie sevis nodarboties ar politikas teoriju,» par savu karjeru stāsta politilogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Politologs: Eiro ieviešanai nebūs lielas ietekmes uz politisko situāciju valstī

LETA, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī mērķis ieviest eiro līdz šim ir bijis nozīmīgs konsolidējošs un disciplinējošs elements valdošās koalīcijas darbā, pēc mērķa sasniegšanas politisko situāciju valstī tas nemainīs, uzskata politologs Ivars Ījabs.

«Domāju, ka lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā eiro funkcionēs. Es ieteiktu valdībai rūpīgi sekot, lai eiro ieviešana, īpaši mazumtirdzniecībā, notiktu daudz maz godīgi un saprotami, kas ir valdības uzdevums, un par to jārunā ar pašiem tirgotājiem,» saka Ījabs.

«Nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās eiro nebūs uzmanības centrā, ja vien ar to nenotiks kas slikts, un es nedomāju, ka tuvākā gada laikā kaut kas tāds varētu notikt,» piebilda politologs.

Pēc Ījaba domām, būtiskas izmaiņas valdībā pagaidām nav gaidāmas: «Varbūt ministru vidū kāds varētu pamainīties, bet domāju, ka Valdis Dombrovskis (V) būs premjers līdz nākamajām vēlēšanām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varbūt kļūdos, taču šķiet, ka Valdis Dombrovskis ar visām savām priekšrocībām un trūkumiem Latvijai ir jau zaudēts,» intervijā laikrakstam Diena saka politologs Ivars Ījabs.

Kā vēstīts, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, V. Dombrovskis (V) pagājušā gada nogalē paziņoja par demisiju. Dombrovskis valdību vada kopš 2009.gada marta.

«Protams, viņš ir bijis Vienotības galvenais resurss. Taču, ņemot vērā mūsu vārgo partiju sistēmu, viņam arī nevar pārmest vēlmi pastrādāt kādā mierīgākā vietā. Galu galā ne jau viņš viens tāds. Te jau vesels bars kvēlu patriotu grib pa kluso nosvīst uz Briseli - un Dombrovskis atšķirībā no vairākuma patiešām to ir pelnījis,» intervijā laikrakstam paudis Ījabs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Aptaujā par premjera kandidātiem līderos Lembergs un Ušakovs

Dienas Bizness, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas pilsoņiem būtu iespēja balsot par premjerministru, ceturtā daļa - 25,3% - izvēlētos atbalstīt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība), bet vairāk nekā piektdaļa - 21,3% - Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa), liecina pēc Dienas pasūtījuma veiktā tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti aptauja. Pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) ir tikai trešajā vietā ar 13,8%, turklāt viņai uz papēžiem min bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) ar apaļiem 13%.

To, ka skandalozais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir stabils līderis potenciālo premjeru reitingā, politologs Ivars Ījabs neuzskata par kaut ko pārsteidzošu: «Lembergs ir populārs ne tikai latviešu, bet arī krievu vidū, pietiekami atraktīvs un cilvēkiem patīk. Viņš ir mutīgs vīrelis, kuram ir smuka pilsēta un kurš nebaidās teikt pietiekami šerpas lietas.» Pēc politologa teiktā, aptaujas respondenti ar politiku lielākoties saskaras ikdienas vajadzību līmenī, tāpēc fakts, ka A. Lembergam jau vairākus gadus kā drošības līdzeklis piemērots liegums vadīt Ventspils domi, nevar ietekmēt vēlētāju viedokli par viņu kā potenciālo premjeru. Turklāt A. Lembergs metodiski strādā ar savu publisko tēlu un rūpīgi seko tam līdzi. «Man šķiet, ka tas ir nevis Lemberga panākums, bet Straujumas un Sudrabas krietni sliktāks rezultāts,» jaunākos iedzīvotāju aptaujas datus vērtē I. Ījabs. Viņš īpaši vērš uzmanību uz to, ka Ingunas Sudrabas popularitāte, ja to salīdzina ar situāciju pirms gada, ir piedzīvojusi kritumu, jo viņa savulaik bijusi vienā līmenī ar pašreizējiem reitingu līderiem A. Lembergu un N. Ušakovu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas savienība (ES) gatavojas ieviest jaunus noteikumus īstermiņa mājokļu īrei, nosakot "Airbnb" un līdzīgo mājokļu datu uzskaiti un vākšanu, informē Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).

Par jaunajiem noteikumiem 16.novembrī, vienojās EP un ES Padomes pārstāvji. Eiropas politisko grupu "Renew Europe" šajās sarunās pārstāvēja Ijabs.

"Šie noteikumi ļaus pilsētām jēdzīgāk regulēt mājokļu īri, bet cilvēkiem - drošāk saņemt labus, viesnīcām alternatīvus pakalpojumus. Tas ir svarīgi laikā, kad viesnīcu cenas ir strauji palielinājušās un daudzas ģimenes vairs nevar atļauties ceļojumus," uzsver deputāts.

Īslaicīgā mājokļu īre Eiropas Savienībā ir strauji attīstījusies. To lielā mērā veicina tādas platformas kā "Airbnb", kas palīdz gan izīrētājiem, gan ceļotājiem. Tomēr tās rada arī problēmas, piemēram, nereti nāks saskarties ar dzīvokļu piedāvājuma trūkumu vietējiem iedzīvotājiem, strauji pieaugošām cenām vai pārmērīgām tūrisma plūsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ministri norādījuši, ka viņu atalgojums šobrīd ir neadekvāti zems. Tam esot jābūt divas trīs reizes lielākam, proti, 3,5 tūkstošiem latu «uz rokas».

Valdības pārstāvji norādījuši, ka lielākas algas saņemot pat valsts uzņēmumu departamentu direktori, un, lai gan jautājums par ministru algām cilāts jau vairākkārt, tas vienmēr esot atdūries pret politiskajām bailēm, vēsta telekompānijas LNT ziņas.

Šobrīd ministri saņem aptuveni 1,2 tūkstošus latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Premjera Valda Dombrovska mēnešalga vidēji ir 1,3 tūkstoši latu mēnesī. Par šādu algu privātajā sektorā tiekot nodarbināti mārketinga menedžeri un loģistikas speciālisti. Lielākas algas esot pat Ministru kabineta juridiskā departamenta darbiniekiem.

Kā sarunā ar LNT ziņām sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, slodze esot ļoti liela un darba stundas netiekot skaitītas. Viņa uzsvēra, ka agrāk vai vēlāk, bet šis jautājums būs jārisina. Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele, lai arī norādīja, ka viņas ģimenes budžets ir sabalansēts, pieļāva, ka kolēģiem, kuriem ir apjomīgas kredītsaistības, tas [algu līmenis] var nākotnē sagādāt grūtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā veselības ministre Anda Čakša alkst strādāt stresa apstākļos; sola būt paklausīga valdības rīcības plānam

Pašlaik bez burvju nūjiņas veselības nozarei var palīdzēt vienīgi papildu finansējums, intervijā DB saka A. Čakša. Līdzšinējā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja apņēmusies veselības aprūpes «ziloni» sadalīt gabalos.

Fragments no intervijas

Jums nevajadzēs ilgu iesildīšanās periodu, novērtējis Ministru prezidents Māris Kučinskis, bet kandidatūras oponenti bāž acīs politiskās pieredzes un aizmugures neesamību. Esat nozares profesionāle, bet ne politiķe. No šādām pozīcijām ir liela drosme startēt šajā amatā, ņemot vērā to, kā ministrus „sit”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Atklāta Latvijas paviljona ideja Venēcijas arhitektūras biennālē

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Juglas būvniecība Rīgā, 1970. gadu sākumā. foto – autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Foto: Autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru