Investors

Biržu indeksi krītas pēc bažām par konfliktu starp Itāliju un ES

LETA--AFP, 29.05.2019

Foto: imago/Christian Ohde/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

ASV patērētāju pārliecības indekss šā gada maijā palielinājies līdz 102,4 punktiem salīdzinājumā ar 97,2 punktiem aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 gados. Citos ASV ekonomikas segmentos, tostarp biznesa investīcijās un saražoto preču noietā, kā arī pakalpojumu nozarē, situācija pēdējā laikā ir radījusi bažas.

Milānas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka, atjaunojoties satraukumam par Itālijas parādu. Kritās arī Londonas biržas indekss, bet tā kritumu nedaudz bremzēja britu mārciņas kursa samazināšanās pret ASV dolāru.

«Itālija atkal kļūst par problēmu eirozonai,» sacīja tirdzniecības firmas ADSS analītiķis Konstantins Antis.

Šie kritumi tomēr bija ierobežoti, jo bailes par populistu grupējumu ievērojamiem panākumiem EP vēlēšanās nepiepildījās.

«Eiropas akciju tirgos ir kritums, Itālijas valdības obligāciju ienesīgumam palielinoties pēc bailēm par politisku cīņu starp Romu un Briseli,» teica «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Medens.

«ES ir brīdinājusi Itālijas valdību, ka tai var tikt noteikts naudassods (..) par sava parāda līmeņa neierobežošanu, un Itālijas viceoremjers Mateo Salvīni paziņoja, ka viņš izmantos visu savu enerģiju, lai cīnītos pret ES noteikumiem.»

Salvīni otrdien prognozēja, ka ES noteiks trīs miljardu eiro naudassodu par valsts augošajiem parāda un strukturālā deficīta līmeņiem.

«Laikā, kad jaunatnes bezdarbs dažos reģionos sasniedz 50% (..) kāds Briselē pieprasa, saskaņā ar vecajiem noteikumiem, trīs miljardu eiro naudassodu,» Salvīni paziņoja raidstacijai «RTL 102.5».

«Visa mana enerģija tiks izmantota, lai mainītu šos noteikumus no pagātnes,» sacīja Salvīni, kuru ir iedrošinājusi viņa labējās partijas Līga uzvara EP parlamenta vēlēšanās Itālijā.

Naftas cenas pieauga Ņujorkas biržā, bet nemainījās Londonas biržā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,51 dolāru līdz 59,14 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā nemainījās un bija 70,11 dolāri par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien kritās par 0,9% līdz 25 347,77 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,8% līdz 2802,39 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,4% līdz 7607,35 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,1% līdz 7268,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,4% līdz 12 027,05 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,4% līdz 5312,69 punktiem. Milānas biržas indekss FTSE MIB kritās par 0,5% līdz 20 260,98 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1194 līdz 1,1162 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2679 līdz 1,2655 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 109,51 līdz 109,37 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 88,28 līdz 88,22 pensiem par eiro.