Finanses

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, britu mārciņas vērtība sarūk

LETA, 17.07.2019

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

«[Indekss] «S&P 500» ir iesniedzies pārāk augstu cenu teritorijā, kas mudina uzskatīt, ka tieši priekšā var būt konsolidācijas un palielinātas nestabilitātes periods,» brīdināja «Cannacord Genuity» akciju stratēģis Tonijs Dvaiers.

Eiropas biržu indeksi pieauga un Londonas biržas indekss kāpa pat par 0,6%, britu mārciņas vērtībai samazinoties pēc bažām par bezvienošanās breksitu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 1,2397 dolāriem par mārciņu, kas ir zemākais līmenis kopš 2017.gada aprīļa. Tas noticis laikā, kad abi Lielbritānijas premjera amata kandidāti ir pieņēmuši stingru līniju attiecībā uz sarunām ar ES.

Naftas cenas krasi saruka pēc mazāk asas ASV retorikas pret Irānu. Tramps sacīja, ka ASV centīsies atturēt Irānu no kodolieroču iegūšanas, bet nemēģinās panākt «režīma maiņu» šajā valstī.

«JPMorgan Chase» akcijas cena pieauga par 1,1% pēc tam, kad banka bija ziņojusi par rekordlielu otrā ceturkšņa peļņu 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

«Wells Fargo» akcijas cena saruka par 3,0%, bet «Goldman Sachs» akcijas cena pieauga par 1,9% pēc ziņojuma par peļņu, kas bijusi labāka par gaidīto.

«Johnson & Johnson» akcijas cena samazinājās par 1,6%.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās. Eiro kurss pret britu mārciņu pieauga.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 3,3% līdz 57,62 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 3,2% līdz 64,35 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien kritās par 0,1% līdz 27 335,63 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» saruka par 0,3% līdz 3004,04 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,4% līdz 8222,80 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,6% līdz 7577,20 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,4% līdz 12 430,97 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,7% līdz 5614,38 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1258 līdz 1,1211 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2518 līdz 1,2408 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 107,91 līdz 108,26 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,95 līdz 90,32 pensiem par eiro.