Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Turpinot jauno mājokļu ciemata “Dreilinga mājas” Dreiliņos attīstību, nekustamo īpašumu uzņēmums “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā projekta četrpadsmito daudzdzīvokļu ēku ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kopējam pabeigto dzīvokļu skaitam ciematā sasniedzot 630.

Projekta noslēdzošo divu ēku būvniecības darbus plānots uzsākt nākamajā gadā, tādējādi palielinot dzīvokļu kopējo skaitu projektā par vēl 121 vienību. Ciemata “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 55 miljonus eiro.

Jaunuzbūvētajā ēkā dzīvokļi pašlaik pieejami iegādei, sākot no 93 000 eiro.

“Dreilinga mājas” ir līdz šim lielākais būvniecības stadijā esošais “Bonava Latvija” projekts, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas mūsdienīga dzīvesvieta tiks nodrošināta vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.

"Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un sasniedza 4,998 miljonu eiro.

Nodota ekspluatācijā otrā ēka nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" jaunajā projektā Teikā, vēsturiskās "Vidzemes maiznīcas" teritorijā Ropažu ielā, informēja "Bonava Latvija" pārstāvji.

Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Katrā ēkas kāpņu telpā pieejams lifts, savukārt katrā dzīvoklī izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai terasi. Tāpat ēkā izbūvēta ventilācijas sistēma ar gaisa apmaiņas un rekuperācijas funkciju. Ēkas pagrabstāvā izbūvētas un pieejamas arī individuālās noliktavas telpas. Ropažu ielas projekts ir arī viens no pirmajiem, kur elektroenerģijas izmaksu samazināšanas nolūkā uz abu līdz šim izbūvēto ēku jumtiem uzstādīti saules paneļi.

Patlaban Ropažu ielas otrajā ēkā pārdoti vai rezervēti jau vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 110 000 eiro.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" sācis mājokļu projekta "Čiekuru mājas" būvniecību Mežciemā, Druvienas ielā, informē attīstītāja pārstāvji.

Investējot vairāk nekā piecus miljonus eiro, projektu paredzēts realizēt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Projekts "Čiekuru mājas" būs viena paaugstināta komforta četru un piecu stāvu ēka ar kopumā 45 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 46 līdz 92 kvadrātmetriem.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas slēdzamas individuālās noliktavas telpas. Ēkā būs pieejamas arī divas koplietošanas telpas. Tāpat katram dzīvoklim būs personīgais balkons. Savukārt projekta labiekārtotajā, slēgtajā un apzaļumotajā teritorijā atradīsies velonovietnes, bērnu rotaļu laukumi un lapene pikniku rīkošanai.

Attīstītāji informē, ka ikvienā dzīvoklī būs ierīkota individuāla ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju un individuāli regulējama zemgrīdas apkure, savukārt daļa no projekta pagalmā paredzētajām autostāvvietām tiks aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru. Ēku papildinās arī saules paneļi.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" februārī Ziepniekkalnā sācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā "Pīlādžu mājas", kurā kopumā paredzēts investēt aptuveni 16 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Projekta pirmo sešu stāvu ēku Tumes ielā 25, kurā būs 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38,4 līdz 79,5 kvadrātmetriem, plānots nodot ekspluatācijā līdz 2024.gada vasarai. Savukārt visā projektā paredzēts uzbūvēt divas sešu stāvu un vienu četru stāvu ēku ar kopumā 190 dzīvokļiem. Būvniecību plānots pabeigt līdz 2025.gada vasarai.

Tuvāko mēnešu laikā tiks sākta arī teritorijai klāt esošā Tumes ielas posma pilna rekonstrukcija, izbūvējot pilsētas ūdens, kanalizācijas un siltumtrases tīklu sistēmu, ierīkojot ielu apgaismojumu un veicot ielas posma cietā seguma un gājēju ietvju izbūvi.

Projektā katras ēkas pagraba līmenī iedzīvotājiem būs pieejamas individuālas noliktavas, kur novietot velosipēdus un ikdienā mazāk nepieciešamas lietas. Tāpat katrā ēkā būs pieejama arī atsevišķa telpa bērnu ratiņu novietošanai. Savukārt mājokļos uzmanība tiks pievērsta patīkama klimata un komforta radīšanai, ko nodrošinās iebūvēta gaisa apmaiņas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Tāpat katram dzīvoklim būs izeja uz personīgo balkonu.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” Krīdenera dambī.

Savukārt piektās ēkas būvdarbus plānots pabeigt šī gada vasarā – tas būs attīstītāja pirmais īres nams. Vienlaikus aprīlī uzsākta arī projekta sestās ēkas būvniecība: deviņu stāvu ēka ar 92 funkcionāliem un energoefektīviem divu līdz četru istabu dzīvokļiem būs pēdējā ēka šajā projektā. Vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtais projekts “Krasta kvartāls” ir viens no lielākajiem un pieprasītākajiem jauno mājokļu projektiem Maskavas forštatē un Krasta masīvā, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas modernu dzīvesvietu radīs vairāk nekā 1400 iedzīvotāju.

Turpinot projekta “Krasta kvartāls” attīstību, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku ar kopumā 92 ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38,2 līdz 81,3 kvadrātmetriem. Iedzīvotāju labsajūtas un ērtību radīšanai katrs dzīvoklis aprīkots ar individuālu ventilācijas sistēmu ar rekuperācijas funkciju, savukārt ēkas pagrabstāvā katrai ģimenei pieejama slēdzama personīgā mantu glabātava, kas iekļauta dzīvokļa cenā.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Šampēterī tuvāko trīs gadu laikā iecerējis uzbūvēt jaunu dzīvojamo ēku projektu, kas sastāvēs no trīs piecu stāvu un vienas četru stāvu mājas ar kopumā 158 moderniem un energoefektīviem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta kopējās investīcijas plānotas aptuveni 15 miljonu eiro apmērā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs šī gada nogalē plāno uzsākt jauna dzīvojamo māju projekta būvniecību Pārdaugavā, Stendes ielā.

Ņemot vērā zemesgabala atrašanās vietu un dabas daudzveidību tajā, projektā īpaša uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgas un kvalitatīvas apkārtējās vides izveidei, maksimāli saglabājot teritorijā augošos kokus – liepas, kastaņu rindas un pamatīgos ozolus – un integrējot tos projekta labiekārtojuma koncepcijā.

Apbūvei paredzētajā 1,5 hektāru plašajā teritorijā pašlaik atrodas vairākas degradētas ēkas un inženierbūves, kas, uzsākot zemesgabala attīstību, tiks demontētas.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, paplašinot un diversificējot piedāvājumu, šī gada vasarā nodos ekspluatācijā pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku, kurā būs pieejami 96 divu un trīs istabu dzīvokļi.

Vairāk nekā 8 miljonus eiro vērtais īres nams atradīsies projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā 17.

Tuvāko gadu laikā atkarībā no tirgus situācijas attīstītājs plānojis vēl vairāku īres namu būvniecību dažādās Rīgas apkaimēs.

“Saskaņā ar tirgus datiem šobrīd īrētā mājoklī mitinās 25,8% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 52% dzīvo Rīgā un Pierīgā. Vienlaikus dzīvojamais fonds galvaspilsētā ir novecojis, pirmskara un padomju laikos celtās ēkas pārsvarā nav renovētas, tām ir zema energoefektivitāte un citas tehniska un sadzīviska rakstura nepilnības. Savukārt mājokļi jaunajos projektos, kur ir padomāts par kvalitatīvas un funkcionālas dzīves vides nodrošināšanu, līdz šim lielākoties bija pieejami tikai iegādei. Piesakot sevi īres segmentā, piedāvāsim cilvēkiem iespēju izbaudīt jaunā mājokļa priekšrocības jebkurā dzīves posmā, turklāt uz elastīgiem nosacījumiem un bez kredītsaistību uzņemšanās, nepiesaistot savu dzīvi konkrētam dzīvoklim,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", ieguldot 5,9 miljonus eiro, nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu ēku jaunajā dzīvojamo māju projektā "Blūmendāles mājas" Ķengaragā, Prūšu ielā.

Piecu stāvu ēkā izbūvēti 58 energoefektīvi, funkcionāla plānojuma divu līdz četru istabu dzīvokļi. Projekta attīstības ietvaros apkaimē rekonstruētas arī vairākas ielas un izbūvēti jauni inženiertīkli. Visu projektu, kas sastāvēs no četrām ēkām, paredzēts pabeigt līdz 2026.gada beigām.

Pašlaik projektā pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 92 000 eiro.

"Vietā, kur pašlaik slejas projekta "Blūmendāles mājas" pirmā ēka, vēl nedaudz vairāk nekā pirms gada atradās nekopta un apraktiem būvgružiem piesārņota teritorija, kas degradēja apkaimi. Tāpēc esmu lepns, ka tik salīdzinoši īsā laikā esam spējuši pabeigt projekta pirmās kārtas būvniecību, radot ilgtspējīgu dzīvesvietu vairāk nekā 100 cilvēkiem, kuriem būs iespēja novērtēt ne tikai augsti attīstīto apkaimes infrastruktūru, bet arī tuvumā esošos pakalpojumu, tirdzniecības un rekreācijas objektus, piemēram, brīnišķīgo Daugavas promenādi. Tāpat jaunās mājas iemītnieki un jo īpaši jaunās ģimenes varēs priecāties par burtiski blakus esošo stadionu, pamatskolu un diviem bērnudārziem," pauž "Bonava Latvija" projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.

Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Jauno projektu mājokļu tirgū cenu kritums nav gaidāms, trešdien diskusijā "Kā inflācija ietekmē mājokļu vērtību?" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis, Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņaprāt, šogad varētu būt vērojama neliela cenu kāpuma sabremzēšanās, taču nekāda jauno mājokļu tirgus pārkaršana un cenu kritums nav gaidāms. Viens no iemesliem ir tas, ka jauno projektu segments Latvijā attīstās lēni un smagi, tāpēc pieprasījums ir nemainīgi augsts.

Savukārt sērijveida dzīvokļu tirgū iespējams, ka šogad varētu sagaidīt nelielu cenu pazemināšanos, bet ne lielāku par 5%, prognozēja Laukalējs.

Eksperts norādīja, ka nesenie notikumi ar jumta paneļu iebrukšanu lietuviešu projekta mājai Bolderājā un pēc šī notikuma veiktie apsekojumi aktualizējuši jautājumu, vai sērijveida dzīvokļu mājām nepasliktināsies to tehniskai stāvoklis, jo problēmas krājas un parādās arvien biežāk.

Rīgā šogad otrajā ceturksnī iegādes darījumu skaits ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem pirmreizējā tirgū pirmo reizi pārsniedza būvniecības stadijā esošo dzīvokļu rezervāciju skaitu, liecina nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas "Colliers" dati.

Pirmreizējā tirgū iegādei ir pieejami aptuveni 4000 dzīvokļu. No tiem aptuveni 1950 dzīvokļu ir nodoti ekspluatācijā un pieejami iegādei uzreiz, savukārt aptuveni 2000 dzīvokļu ir būvniecības stadijā un ir pieejami rezervēšanai. Saglabājoties esošajam jauno mājokļu pārdošanas tempam, lai iztirgotu šādu dzīvokļu daudzumu, būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, liecina "Colliers" apkopotā informācija.

2023.gada otrajā ceturksnī Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū kopumā reģistrēti 540 dzīvokļu iegādes darījumu, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada (519 darījumi), savukārt dzīvokļu rezervāciju skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (263 rezervācijas), samazinājies par 11% un veidoja 234 rezervācijas. Situācija, kad pirmreizējā tirgū mājokļu iegādes darījumu skaits pārsniedz dzīvokļu rezervāciju skaitu, nebija novērota ilgu laiku.