Jaunus dzīvojamos namus vajadzēs un aizvien vairāk. Rīgai un arī Latvijai kopumā ir izaicinājumi un problēmas, kas jārisina visiem kopā, vairāk domājot, kā būvēt, un mazāk par to, kam tas varētu traucēt.

Par mājokļu būvniecību, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas lielākā mājokļu attīstītāja SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Fragments no intervijas

Bonava Latvija ir lielākais attīstītājs valstī? Precizējiet profilu – tikai dzīvojamo ēku, vai ir vēl kaut kas?

Mēs esam lielākais dzīvojamā fonda attīstītājs un darbojamies tikai šajā sektorā. Savā nišā no citiem, iespējams, atšķiramies ar to, ka darbojamies visā spektrā – sākot no zemes iegādes nama būvniecībai, turpinot ar projektēšanu un būvniecību, beidzot ar dzīvokļu pārdošanu un garantijas servisu.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu sešu miljonu eiro apmērā “Bonava” īres dzīvokļu ēkai projektā “Krasta kvartāls”, kas ir lielākais jaunais dzīvojamais projekts Latgales priekšpilsētā Rīgā.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots uzņēmuma pašu investīciju refinansēšanai, lai veiktu ieguldījumus citos dzīvojamo ēku attīstības projektos, piedāvājot jaunas mājvietu iespējas rīdziniekiem.

“Baltijas īres tirgus pēdējos gados ir pieredzējis būtiskas pārmaiņas, un ir kļuvis skaidrs, ka šajā segmentā pastāv ievērojams izaugsmes potenciāls. Kaut arī tradicionāli īres piedāvājumu lielākoties veidojuši privātīpašnieku individuālie piedāvājumi, tirgū arvien vairāk ienāk profesionāli attīstītāji, kuri ne tikai būvē mājokļus, bet arī rūpējas par to pārvaldību. Šis attīstītāja un bankas darījums apliecina, ka mūsu izstrādātais īres biznesa modelis tiek augstu novērtēts un banka saredz tā perspektīvu nākotnē,“ piebilst Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Gada nogalē ekspluatācijā nodota pēdējā no nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Ropažu 16” trim piecstāvu daudzdzīvokļu mājām bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā.

Ieguldot 10 miljonus eiro, ēkā izbūvēti 100 moderni un energoefektīvi dzīvokļi. Iecerēts, ka savu mājokļu atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt šī gada martā.

Divu gadu garumā ilgušo būvdarbu laikā piecstāvu ēkā Ropažu ielā 16 izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem. Tā papildina trīs māju ansambli, noslēdzot aptuveni 22 miljonu eiro vērtā projekta attīstību vienā no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm – Teikā.

“Piecu gadu laikā mums izdevies sakopt un revitalizēt savulaik degradēto Vidzemes maiznīcas teritoriju, radot mūsdienīgu un energoefektīvu projektu, kas drīzumā kļūs par jaunām mājām aptuveni 500 rīdzinieku,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Projekta pirmajā mājā visi dzīvokļi jau ir pārdoti, bet otrajā mājā pieejami vien pēdējie trīs dzīvokļi.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis projekta “Pīlādžu mājas” otrās un noslēdzošās kārtas būvniecību sev piederošajā zemesgabalā Tumes ielā Ziepniekkalnā, kur līdz nākamā gada beigām plānots uzbūvēt divas dzīvojamās mājas – vienu četrstāvu un otru sešstāvu ēku ar divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem..

Projekta īstenošanā plānots investēt 10,7 miljonus eiro

Tās laikā taps divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem. Paredzēts, ka iedzīvotāji savu jauno mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

Šobrīd teritorijā norit būvlaukuma iekārtošana un zemes darbi, lai tuvākajā laikā varētu sākt pamatu izbūvi.

Dzīvokļu pārdošana otrajā kārtā tika uzsākta pērnā gada oktobrī. Šobrīd mājokli projektā iespējams iegādāties par cenu no 82 000 eiro.

“Bonava Latvija” pagājušajā gadā strādāja ar 33,058 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5 % mazāk nekā 2022. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes – līdz 2,126 miljoniem eiro.

“Bonava Latvija” īsteno gan ekonomiskā, gan biznesa segmenta mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā. “Bonava Latvija” mātesuzņēmums “Bonava” ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ziemeļeiropā. Kompānija strādā Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 2023. gadā sasniedzot apgrozījumu 1,2 miljardu eiro apmērā. “Bonava” akcijas kotē “Nasdaq” biržā Stokholmā.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Ekspluatācijā nodota mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Blūmendāles mājas” otrā dzīvojamā ēka Ķengaragā, Rīgā. Piecstāvu mājā, kuras tapšanā investēti 5,3 miljoni eiro un dzīvokļu atslēgas jauno īpašnieku rokās iecerēts nodot šī gada nogalē.

Līdz ar otrās ēkas pabeigšanu galvaspilsētas mājokļu fonds papildināts ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 42,7 līdz 74 kvadrātmetriem. Atlikušie dzīvokļi iegādei pieejami par cenu no 91 000 eiro.

“Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu samazināt Euribor procentlikmi redzam, ka pieprasījums pēc nekustamā īpašuma pakāpeniski aug. “Blūmendāles mājas” kvartāla pirmajā mājā pārdoti un rezervēti jau 93% dzīvokļu, savukārt otrajā ēkā būvniecības stadijā pārdoti un rezervēti jau 15% mājokļu,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Iecerēts, ka projekts kopumā sastāvēs no četrām piecstāvu ēkām ar 232 dzīvokļiem, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2027. gada beigām, nodrošinot jaunas mājvietas aptuveni 500 rīdziniekiem.

Ieguldot vairāk nekā 17 miljonu eiro, Pārdaugavā taps pirmais attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju projekts – “Šampētera kvartāls”.

Projektu ar četrām dzīvojamām ēkām un 177 energoefektīviem dzīvokļiem starp Stendes un Šampētera ielu plānots īstenot trīs kārtās.

Darbs pie pirmās mājas tiks uzsākts aprīlī, bet visa projekta būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2028. gada beigām.

Būvniecības pirmajā kārtā tiks izbūvēta sešstāvu māja ar 48 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38 līdz 80 kvadrātmetru. Ēkas būvniecību plānots uzsākt aprīlī, bet pabeigt – 2026. gada beigās. “Redzam, kā Šampēteris dinamiski attīstās, un pieprasījums pēc moderniem, energoefektīviem mājokļiem šeit turpina pieaugt. Tāpēc esam gandarīti, ka, neskatoties uz izaicinošajiem tirgus apstākļiem, varam uzsākt daudzsološa un ilgtspējīga projekta būvniecību,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Ieskicējot 2025. gada tendences mājokļu tirgū Latvijā, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš aicina potenciālos mājokļu pircējus iegūt dažādu banku piedāvājumus, lai saņemtu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus.

Savukārt tos, kuri jau ir kredītņēmēji, – būt aktīviem un aicināt savas bankas uz diskusiju par mājokļa kredīta likmes pārskatīšanu. Jaunais gads nesīs zemākas Euribor likmes un labvēlīgākus mājokļa pirkšanas apstākļus.

Potenciāliem mājokļu pircējiem ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām

Pārmaiņas nozarē paver iespējas jaunajiem mājokļu pircējiem. Tomēr, lai dabūtu labāko piedāvājumu, ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām, salīdzināt nosacījumus un nebaidīties izvēlēties banku, ar kuru iepriekš sadarbība nav bijusi. Pieredze rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir raduši kredītu ņemt “savā” bankā, kura ne vienmēr piedāvā izdevīgāko risinājumu.

Martā ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Dreilinga mājas” 15. dzīvojamā ēka – Mazajā Robežu ielā, Rīgā.

Tā papildina ciemata dzīvojamo fondu ar vēl 58 dzīvokļiem. Paralēli turpinās darbs pie projekta noslēdzošās, 16. ēkas būvniecības, kuras pabeigšana plānota līdz šī gada beigām.

Projekta “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 59 miljonus eiro.

“Kad 2017. gadā uzsākām projekta “Dreilinga mājas” būvniecību, Dreiliņu apkaime vēl tikai sāka veidoties un attīstīties. Tagad, septiņus gadus vēlāk, tā ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām, zaļākajām un ģimenēm draudzīgākajām apkaimēm Rīgā un Pierīgā. Lielais pieprasījums pēc dzīvokļiem projekta pēdējās mājās skaidri apliecina, ka iedzīvotāji augstu novērtē šīs vietas priekšrocības,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu jaunajā projektā “Valterciems”, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus pirmajā ciemata daudzdzīvokļu ēkā Ēvalda Valtera ielā.

Sešstāvu mājā, kuru plānots nodot ekspluatācijā šī gada beigās, paredzēts izbūvēt 42 dzīvokļus.

Līdz 2030. gadam ciematā paredzēts uzbūvēt vēl 14 energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas, nodrošinot mājvietu vairāk nekā 1800 rīdzinieku.

“Projekts “Valterciems” tiks īstenots piecās kārtās. Kā projekta sirds kalpos centrālais rekreācijas laukums ar daudzfunkcionālām atpūtas un sporta zonām – basketbola un pludmales volejbola laukumiem, āra fitnesa staciju ar brīvo svaru zonu un tribīnēm skatītājiem. Vizuālu un emocionālu vērtību videi piešķirs tēlnieka Pētera Ķimša veidotie vides mākslas objekti,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, piebilstot, ka darbs pie šo objektu īstenošanas sāksies jau tuvākajā laikā.

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Ieguldot 9 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" aprīlī uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta "Nīcgales mājas" būvniecību Purvciemā.

Projektu veidos divas paaugstināta komforta sešstāvu ēkas ar 74 dzīvokļiem Nīcgales ielā. Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada vasarā.

Līdz ar jaunā dzīvojamo māju projekta "Nīcgales mājas" attīstību Rīgas dzīvojamais fonds tiks papildināts ar 74 divu līdz četru istabu dzīvokļiem 45,9 līdz 91,7 m² platībā, nodrošinot mājvietu gandrīz 200 iedzīvotājiem. Projekta būvniecība uzsākta šā gada aprīlī, un viens no "Bonava Latvija" galvenajiem mērķiem tajā ir esošās zaļās vides saglabāšana.

Euribor likmju pakāpeniskais samazinājums aktivitāti mājokļu tirgū rosina gausi – jaunu projektu uzsākšana notiek kūtri, būvniecības apjomi samazinās, pieaugumu uzrāda vienīgi veikto darījumu cenas. Nozares eksperti pieļauj, ka cenas varētu paaugstināt arī plānotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudziem draud palielināt no kapitāla pieauguma nodokļa maksājamās nodevas apmēru.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Būvniecība

Projektu bads saasina konkurenci. SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš

Intervija

Jauno mājokļu konkurenti ir padomju laika nami. SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Mājokļu tirgus

Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Finanses

Vai līdz ar kapitāla nodokli nepieaugs arī vēlme “shēmot”?

Arhitektūra

Sasniegusi briedumu. Arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce

Pēdējā pusgada laikā mājokļu tirgū Latvijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas būtiski mainījušas spēles noteikumus un padarījušas mājokļu iegādi pieejamāku lielai daļai iedzīvotāju. Euribor likmes samazinājums no 4,1% pīķa pagājušajā rudenī līdz 2,7% šoruden ir radījis būtisku atvieglojumu kredītņēmējiem, mazinot gan finansiālo slogu, gan ļaujot pārkāpt psiholoģisko barjeru, kas iepriekš daudzus ir atturējusi no lēmuma iegādāties mājokli.

Pozitīvās pārmaiņas it īpaši ir skārušas gatavo mājokļu tirgu, kā arī radījušas lielāku interesi par projektiem būvniecības stadijā.

Euribor kritums – zemākas izmaksas un lielāka pārliecība

Euribor procentlikme sešu mēnešu laikā samazinājusies par procentu un ir atbalss izmaiņām, kas skar inflāciju un ekonomiku. Likmes kritums nozīmē, ka mājokļu kredītu maksājumi ir kļuvuši ievērojami zemāki. Vēl pirms pusgada lielāko daļu ikmēneša maksājumu kopsummas veidoja procenti, taču tagad situācija ir uzlabojusies – procentu maksājumi ir kļuvuši mazāki par pamatsummu.

Minētās izmaiņas ievērojami atvieglo izdevumu slogu, piemēram, ikmēneša maksājums mājokļa kredītam 150 000 eiro vērtībā tagad ir par aptuveni 100 eiro mazāks nekā pirms pusgada. Euribor likmju kritums stiprina arī pircēju pārliecību par ieguldījuma ilgtermiņa vērtību, palīdzot vieglāk pieņemt lēmumu par mājokļa iegādi tagad, nevis atlikt to. Ir redzams, ka pārmaiņas labvēlīgi iespaido jauno ģimeņu lēmumu pārcelties uz plašāku vai modernāku mājokli. Esam novērojuši arī pirmspensijas vecuma cilvēku interesi: tiek pārdoti lielie dzīvokļi vai privātmājas pēc bērnu došanās dzīvē un pieņemts lēmums pārcelties uz mazākiem energoefektīviem mājokļiem.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!