Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodevis Ēvalda Valtera ielas pirmo posmu Dreiliņos, Rīgā, kura izbūvē ieguldīti 1,05 miljoni eiro, informēja attīstītājs.

Projekta īstenošanas gaitā izbūvēta brauktuves daļa, veloceliņš un gājēju ietve.

Iecerēts, ka jaunizbūvētais ielas posms satiksmes dalībnieku rīcībā tiks nodots novembrī.

Ēvalda Valtera ielas pirmais posms 221 metra garumā izbūvēts paralēli daudzdzīvokļu māju projekta "Valterciems" pirmās kārtas realizācijai. Tas nodrošina iedzīvotājiem tiešu piekļuvi pirmajai ciemata ēkai Ēvalda Valtera ielā 44A, vienlaikus veidojot būtisku posmu nākotnes transporta savienojumiem starp Biķernieku un Dzelzavas ielu.

Projekta īstenošanas laikā papildus ceļa infrastruktūrai izbūvēti arī jauni centralizēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī atjaunoti lietus kanalizācijas un siltumtīkli.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu posma pabeigšanu, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nosvinējis spāru svētkus pirmajā projekta “Šampētera kvartāls” daudzdzīvokļu ēkā Stendes ielā. Ēkas būvniecībā iecerēts investēt 4,5 miljonus eiro, un to plānots nodot ekspluatācijā 2026. gada vasarā.

Uz sešstāvu ēkas jumta tika pacelts tradicionālais spāru svētku zāļu vainags, kas simbolizē veiksmīgu būvniecības procesa virzību un būtiskāko - nesošo konstrukciju - pabeigšanu. "Izvērtējot mūsu līdzšinējo pozitīvo pieredzi, īstenojot projektu pavisam netālu – Zasulauka ielā, tapa skaidrs, ka Šampēteris ir kļuvis par vienu no dzīvošanai pieprasītākajām Rīgas apkaimēm," stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Eglājs.

Pirmajā projekta ēkā, kuras būvniecība tika sākta šī gada pavasarī, top 48 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 41,5 līdz 80 kvadrātmetriem. Šobrīd, mājai esot būvniecības stadijā, pārdota un rezervēta vairāk nekā puse mājokļu. Plānots, ka to atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt nākamā gada rudenī.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Centrus Real Land” uzsāk CENTRUS kvartāla noslēdzošās kārtas būvniecību. Projektā top piecas jaunas dzīvojamās ēkas ar augstas kvalitātes dzīvokļiem un komerctelpām ēku pirmajos stāvos.

Attīstītājs jauno kvartālu plāno pabeigt līdz 2027. gada nogalei.

Ēku arhitekti ir birojs “Layout17”, būvdarbus kvartālā veic būvuzņēmums “Monum”.

Projekta 2. kārtas kopējās investīcijas sasniegs 30 miljonus eiro, no kuriem 25 miljonu eiro finansējumu kopīgi nodrošina BluOr Bank un Signet Banka.

CENTRUS atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un K. Barona ielas.

“Sākot CENTRUS būvniecības noslēdzošo kārtu, mēs attīstām un pabeidzam mājīgu un ērtu kvartālu, kas iemieso Rīgas centra dzīves kvalitāti. Proti, iespēju būt dažu soļu attālumā no kultūras, izklaides, izglītības un atpūtas vietām, vienlaikus baudot privātumu, labiekārtotu promenādi, kvalitatīvu, modernu un drošu vidi,” uzsver “Centrus Real Land” valdes loceklis Bruno Bergmanis.

Ieguldot 4 miljonus eiro, 22. oktobrī ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Valterciems” pirmā māja Ēvalda Valtera ielā.

Ēkā izbūvēti 42 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Iecerēts, ka jauno mājokļu iedzīvotāji atslēgas saņems novembrī.

“Bonava Latvija” “Valterciema” pirmās kārtas būvniecību uzsāka 2024. gada septembrī, un nedaudz vairāk nekā gada laikā tapuši 42 energoefektīvi un funkcionāli dzīvokļi platībā no 41,5 līdz 81,7 m².

Paralēli ēkas izbūvei labiekārtota piemājas teritorija, kā arī izbūvēts pirmais Ēvalda Valtera ielas posms 221 metra garumā. Tas nodrošina tiešu piekļuvi pirmajai ciemata ēkai un kalpo kā nozīmīgs posms nākotnes transporta savienojuma izveidei starp Biķernieku un Dzelzavas ielu.

Gan projekta pirmajā, gan otrajā mājā būvniecības stadijā pārdota un rezervēta vairāk nekā puse dzīvokļu.

UAB Preses Nams, Lords LB Special Fund V meitas uzņēmums, ir pilnībā dzēsis obligācijas no iepriekšējās Preses Nama Kvartāla obligāciju programmas, kas tika uzsākta 2023. gadā un investoriem nodrošināja 10 % gada ienesīgumu. Projekta finansēšana tagad turpinās, izmantojot tikai AS PN Project jauno publisko obligāciju programmu Latvijā, kurā jau ir piesaistīti 42 miljoni eiro – aptuveni 70 % no nepieciešamā finansējuma A fāzes attīstībai. Preses Nama Kvartāla būvniecība norit pēc plāna, un arvien vairāk uzņēmumu izvēlas šo projektu kā vietu savam nākotnes birojam.

“UAB Preses Nams obligāciju pilnīga dzēšana ir nozīmīgs notikums gan mums, gan investoriem. Tas apliecina mūsu apņēmību realizēt disciplinētu finanšu pārvaldību un pildīt solīto. Šī posma noslēgšana ļauj pilnībā pāriet uz jauno obligāciju programmu Latvijā un turpināt Preses Nama Kvartāla attīstību ar spēcīgu, vienkāršu un caurspīdīgu finansējuma struktūru,” norāda Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

UAB Preses Nams obligāciju dzēšana nozīmē, ka AS PN Project obligācijas tagad ir vienīgās, kas nodrošinātas ar hipotēku uz Preses Nama Kvartāla īpašumu, tādējādi stiprinot AS PN Project obligāciju nodrošinājumu.

Preses Nama Kvartāla būvlaukumā 29. augustā norisinājās svinīgā zvana ceremonija, atzīmējot Latvijas uzņēmuma AS PN Project obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Īstenojot publisko obligāciju piedāvājumu investoriem Baltijā, Preses Nama Kvartāla attīstītājs PN Project trīs laidienos jau ir veiksmīgi piesaistījis 26,1 miljonu eiro. Tuvākajos mēnešos plānoti nākamie obligāciju laidieni, lai nodrošinātu pakāpenisku projekta attīstību. Katras obligācijas nominālvērtība ir 1000 EUR, gada procentu likme ir 10% ar kuponu izmaksu reizi pusgadā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Trīs pirmajos obligāciju laidienos jau piedalījušies vairāk nekā 1200 investoru.

Simboliskā Nasdaq zvana ceremonija norisinājās Preses Nama Kvartāla biroju ēkas 9. stāvā ar lielisku skatu uz Rīgas panorāmu, un tajā pulcējās projekta komanda, Nasdaq pārstāvji, kā arī pārstāvji no tādiem uzņēmuma partneriem kā Eversheds Sutherland Bitāns, Artea Bank, Orion Securities un Redgate Capital.

Atzīmēts jauno mājokļu projekta “Dreilinga mājas” būvniecības noslēgums, informē nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”.

Papildinot dzīvojamo fondu ar 751 mūsdienu energoefektivitātes un komforta standartiem atbilstošu dzīvokli, šoruden noslēgusies nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju ciemata “Dreilinga mājas” izbūve Dreiliņos.

Projektā, kas tika uzsākts 2019. gadā, uzbūvētas 16 daudzdzīvokļu ēkas, kurās mājvietu raduši teju 2000 iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka mājokļu pieejamība Latvijā pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktuāliem izaicinājumiem un tirgus analītiķu vērtējumā ik gadu Rīgas reģionā vien trūkst ap 2000–3000 jaunu dzīvokļu.

“Projekts “Dreilinga mājas” ir kā pašpietiekama, mūsdienīga mazpilsēta Rīgas pievārtē - vieta, kas kļuvusi par mājām gandrīz 2000 cilvēkiem. Tas ir aptuveni tikpat, cik dzīvo Jaunjelgavā vai Apē. Šis projekts ir spilgts mūsdienīgas pilsētbūvniecības piemērs, kur priekšplānā izvirzīts cilvēks un viņa ērtības - vieta, kur iespēja dzīvot un strādāt lielpilsētā harmoniski saplūst ar dzīvi dabas tuvumā,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un būtiskāko būvdarbu posmu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus projektā “Nīcgales mājas”. Investējot 9 miljonus eiro, vienlaikus top divas sešstāvu dzīvojamās ēkas ar 74 dzīvokļiem.

Paredzēts, ka jaunie īpašnieki savu mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

“Centra tuvums un attīstītā infrastruktūra padara Purvciemu par vienu no Rīgas dinamiskākajām un dzīvošanai pieprasītākajām apkaimēm. Tā kā lielu daļu tās teritorijas šobrīd veido novecojusi padomju laika apbūve, ar projekta “Nīcgales mājas” attīstību vēlamies veicināt mūsdienīgu un energoefektīvu mājokļu pieejamību gan šajā mikrorajonā, gan galvaspilsētā kopumā,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Projektā “Nīcgales mājas” pirmo reizi klientiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties slēdzamas privātās garāžas, kas tiks izbūvētas abu ēku pirmajos stāvos.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs, turpina obligāciju programmu un uzsāk ceturto obligāciju laidienu. Tas investoriem piedāvā 10 % gada ienesīgumu, un piesaistītais finansējums tiks izmantots nākamajiem biroju ēkas būvniecības posmiem, turpinot darbu pie jauna, moderna biznesa centra attīstības Rīgā.

Ceturtā obligāciju laidiena parakstīšanās periods ilgst no 2025. gada 8. līdz 19. septembrim. Obligāciju ienesīgums – 10 % gadā ar kupona izmaksu divreiz gadā, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 2,5 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums ir viena obligācija ar emisijas cenu 1 030,4109 eiro (nominālvērtība 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank (iepriekš Šiaulių Bankas), bet pārdošanas aģenti ir Orion Securities UAB un Redgate Capital AS.

Kopš obligāciju programmas sākuma Preses Nama Kvartāla attīstībā ir sasniegti vairāki būtiski atskaites punkti. Ir pabeigta 11 stāvu A klases biroju ēkas nesošo konstrukciju izbūve un aizvadīti spāru svētki. Pašlaik notiek fasādes elementu montāža, kas jau ļauj gūt iespaidu par to, kā ēka izskatīsies, kad tiks pabeigta. Savukārt PN Project obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot investoriem caurskatāmību un likviditāti.

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas ceturto laidienu, piesaistot 3,85 miljonus eiro un par 50 % pārsniedzot sākotnējo mērķi – 2,5 miljonus eiro. Lielais pieprasījums apliecina Baltijas valstu investoru uzticību un interesi par projektu.

Ceturtajā obligāciju laidienā tika pārdotas 3745 obligācijas, piesaistot 3,85 miljonus eiro. Pusi no šīs summas ieguldīja Lietuvas investori, bet otru pusi – no Latvijas un Igaunijas. Iegūtie līdzekļi nodrošinās papildu finansējumu nākamajām būvniecības fāzēm, lai turpinātu 11 stāvu augstā A klases biznesa centra attīstību Ķīpsalā, Rīgā.

“Redzot, ka pieprasījums pēc Preses Nama Kvartāla obligācijām pārsniedz sākotnējo mērķi, mēs vēlreiz pārliecināmies par investoru stabilo un noturīgo atbalstu projekta īstenošanai. Investoru uzticība iet roku rokā ar redzamu progresu – pēdējos mēnešos ir pabeigta biroju ēkas konstrukciju izbūve, nosvinēti spāru svētki, uzsākta fasādes elementu montāža, kā arī mūsu obligācijas veiksmīgi iekļautas Nasdaq Baltijas biržā,” stāsta Lords LB Special Fund V vadītājs Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius).

Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.

Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsāk projekta “Blūmendāles mājas” trešās un līdz šim lielākās ēkas būvniecību Prūšu ielā, kuras attīstībā iecerēts investēt 6,3 miljonus eiro.

Līdz ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, kas plānota 2026. gada beigās, Rīgas dzīvojamais fonds tiks papildināts ar 70 energoefektīviem dzīvokļiem.

Projekta pirmajās divās piecstāvu ēkās izbūvēti 58 dzīvokļi, savukārt trešā māja būtiski atšķirsies - tā būs līdz šim lielākā un augstākā. Ēkā paredzēti seši stāvi un 70 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 74 kvadrātmetriem. Pirmo reizi projekta ietvaros mājā tiks izbūvēts lifts.

“Rīgai ir nepieciešams jauns, energoefektīvs dzīvojamais fonds, kas atbilst mūsdienu iedzīvotāju vajadzībām un dzīvesstilam. Projektu “Blūmendāles mājas” par savu mājvietu izvēlējušās jau 130 ģimenes un augstais pieprasījums apliecina, ka Ķengarags kļūst par vienu no dzīvošanai pieprasītākajām galvaspilsētas apkaimēm,” secina “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) ekspluatācijā nodevis otro projekta “Kaivas kvartāls” ēku Dreiliņu apkaimē Rīgā.

Jaunajā “Kaivas kvartāla” namā pieejami 72 dzīvokļi, no kuriem šobrīd jau pārdoti un rezervēti 16 %, kas attīstītāja ieskatā apliecina pieaugošu pircēju interesi par dzīvošanu Dreiliņos, kas kļūst par vienu no galvaspilsētas perspektīvākajām un modernākajām jaunās apbūves teritorijām.

YIT plāno līdz 2030. gadam pilnībā pabeigt “Kaivas kvartāla” attīstību, radot kopumā piecu namu kompleksu. “Kaivas kvartāla” otrajā namā, kas atrodas Rīgā, Kaivas ielā 48B, pieejami 72 mājokļi ar dažādu plānojumu — 2, 3 un 4 istabu, ar iekštelpu platību no 44 līdz 85,5 m2. Visi dzīvokļi pieejami ar pilnu iekšējo apdari, piedāvājot divas apdares materiālu kolekcijas, kā arī ar izbūvētiem balkoniem. Atsevišķos dzīvokļos cenā ir iekļauta pilnībā iekārtota virtuve. Pircējiem pieejamas gan pagalma, gan pazemes autostāvvietas, tostarp iespēja ierīkot elektroauto uzlādes staciju, kā arī mantu glabātuves. Jauno mājokļu cenas – sākot no 110 500 eiro.

31. oktobrī noslēgsies pieteikšanās Preses Nama Kvartāla attīstītāja AS PN Project obligācijām, kas piedāvā investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Šajā obligāciju laidienā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam ir spēkā līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project uzsāk piekto obligāciju programmas laidienu, piedāvājot investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Projekta būvniecībā šobrīd paveikti vairāk nekā puse darbu un piesaistīta puse no obligāciju programmas finansējuma, līdz ar to projekts ieiet nākamajā attīstības posmā. Šī obligāciju laidiena ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam notiks no 2025. gada 14. līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Angern" daudzdzīvokļu ēku projekta "Muuna" otrās un trešās kārtas būvdarbus Mārupē plānots pabeigt 2026.gada pavasarī, informē uzņēmumā.

Pavasarī ekspluatācijā tika nodoti pirmajā būvniecības kārtā uzbūvētie dzīvokļi, un jūnijā, nākamo divu daudzdzīvokļu māju pamatos svinīgi tika iemūrētas laika kapsulas. Tagad projektā atzīmēti spāru svētki, jo ir pabeigti apjomīgāko konstrukciju būvdarbi. Otrajā un trešajā kārtā kopumā tiks uzbūvēti 80 jauni dzīvokļi ar pilnībā pabeigtu dizaina apdari.

Plānots, ka jau nākamā gada pavasarī 80 jaunie dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā, un attīstītājs turpinās projekta ceturtās kārtas būvniecību. Kopumā visa kvartāla apbūve tiks īstenota piecās kārtās, pēdējā no tām plānots būvēt arī rindu mājas.

Būvniecībā galvenokārt tiek izmantoti Latvijā, Zviedrijā, Igaunijā un Šveicē ražoti būvmateriāli. Topošās jaunās kārtas ēkas atšķiras ar to, ka šīm ēkām augšstāvos tiek izmantoti inovatīvie un videi draudzīgie CLT jeb krusteniski līmētie koksnes paneļi, kuriem ir estētisks dabīga koka izskats un kuri izceļas ar izturību un augstiem ugunsdrošības rādītājiem.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” biznesa klases kvartālā “Arena Garden Towers” , kas top Skanstē, vēl pirms pirmās ēkas pabeigšanas jau rezervēti gandrīz 80 % dzīvokļu, tostarp visi penthouse mājokļi.

Projekts attīstās pēc grafika un 2025. gada 10. septembrī tas atzīmējis divus nozīmīgus notikumus – A1 ēkā svinēti spāru svētki, bet A2 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula.

Projekta A1 ēka ir pēdējo desmit gadu laikā augstākā dzīvojamā ēka labajā Daugavas pusē. Ēkas būvniecība norit saskaņā ar plānu – ēkai uzlikts jumts, pabeigti galvenie konstrukciju darbi un uzstādīti logi, savukārt iekšpusē notiek starpsienu izbūve un apdares sagatavošana. Paralēli paveikti arī būtiski inženierkomunikāciju darbi – līdz 11. stāvam izbūvētas komunikācijas, līdz 7. stāvam iebetonētas klona grīdas, kā arī sakārtota ārējā infrastruktūra. Ēku paredzēts pabeigt un nodot ekspluatācijā 2026. gada pavasarī.

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jēkabpils situācijā medijos izskanēja informācija, ka uz privātas zemes ir veikti būvdarbi - izbūvēts ieslodzīto pastaigu laukums un veikta ventilācijas sistēmas ierīkošana, taču bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Būvniecības valsts kontroles birojs pēc iesnieguma pārbaudīja objektu un informāciju nodeva Jēkabpils pilsētas būvvaldei, kas konstatēja faktisku piebūvi pie soda izolatora ēkas. Pēc paskaidrojumu saņemšanas no cietuma vadības būvvalde pieņēma lēmumu atļaut būvniecību legalizēt, zemes īpašnieka saskaņojumu neprasot un viedokli pat nenoskaidrojot.

Kas likumā noteikts par būvniecību uz svešas zemes?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, būvniecību var ierosināt tikai zemes vai būves īpašnieks, tās tiesiskais valdītājs vai persona, kurai ar līgumu piešķirtas būvēšanas tiesības. Kopš 2017. gada Latvijā ir noteikta arī skaidra apbūves tiesību nodibināšanas kārtība, ja būvniecība tiek veikta uz citas personas zemes, obligāti jābūt līgumam, kas ierakstīts zemesgrāmatā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

Turpinot attīstīt modernu un ilgtspējīgu pilsētvidi Rīgā, uzņēmums New Hanza Development oktobrī uzsācis New Hanza apartamentu būvniecību Gustava Kluča ielā 10.

Četrās ēkās, kas tiks būvētas vienlaicīgi, būs pieejami 258 dzīvokļi, 6 tirdzniecības komerctelpas un 185 stāvvietas. Papildu tam tiks izveidots apartamentiem pieguļošs Hanzas parks, kā arī pabeigta kvartāla ielu un komunikāciju izbūve.

New Hanza apartamentus veidos četras energoefektīvas A klases ēkas ar moderniem dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari. Piedāvājumā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi, kas piemēroti gan jaunām ģimenēm, gan aktīviem pilsētniekiem, kuri novērtē komfortu un augstu dzīves kvalitāti.

Dzīvokļi tiks aprīkoti ar gudrās mājas sistēmu, kas dos iespēju īpašniekam attālināti vadīt dzīvokļa apkuri, ventilāciju, siltās grīdas, elektrību, drošības signalizāciju, domofonu, ugunsgrēka signalizāciju. Dzīvokļi būs aprīkoti ar augstākās kvalitātes gaisa rekuperācijas sistēmu. Dzīvokļu viesistabās un guļamistabās būs iespēja uzstādīt kondicionierus. Tiek paredzēta augstvērtīga apdare ar koka/alumīnija logiem, parketa grīdas segumu, finierētām koka grīdām ar panelējumu līdz griestiem.

Pēc vairāk nekā četru gadu izpētes, plānošanas un projektēšanas Torņakalnā top Lenta kvartāls, kur pirmajā ēkā - "Grata Namā" - atzīmēti spāru svētki un 1. kārtas būvniecības darbu posma noslēgšana.

Pirmajā kārtā pieejami 12 dzīvokļi un trīs komerctelpas – restorānam, beķerejai un komerctelpas skaistumkopšanas salonam vai citiem mērķiem.

Kvartāla pirmajā kārtā top trīs nami - Devendrusa nams, Ludviga nams un Grata nams.

“Redzot, kas notiek apkārt, kā vēsturiskās ēkas citviet tiek nojauktas, šeit situācija ir pilnīgi citāda. Vēsturiskās ēkas tiek rūpīgi saglabātas, materiāli pārizmantoti un celti godā. Ikvienam būs iespēja redzēt autentiskumu, pieskarties vēsturiskajam materiālam un sajust laika faktūru. Faktiski, mēs šobrīd radām LENTA kvartālā dzīves scenogrāfiju. Viss kvartāls, apbūve, labiekārtojums – tā būs kā dzīves skatuve cilvēkiem, kas varēs to te arī baudīt,” teic Uldis Lukševičs, NRJA biroja galvenais arhitekts.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.