Šī gada sākumā koncertzāle “Cēsis” un Rietumu Banka ir uzsākušas sadarbību, apvienojot kopīgas vērtības un ilgtermiņa redzējumu par kvalitatīvas kultūras un profesionālās mākslas nozīmi sabiedrības attīstībā.

Partnerības mērķis ir stiprināt augstvērtīgu kultūras procesu pieejamību reģionos un veicināt jaunu, nozīmīgu mākslas projektu tapšanu Latvijā.

Koncertzāle “Cēsis” jau 12.gadu ir viens no nozīmīgākajiem profesionālās mākslas centriem Latvijā, piedāvājot daudzveidīgu un kvalitatīvu programmu mūzikā, teātrī, kino un vizuālajā mākslā. Savukārt Rietumu Banka savā darbībā konsekventi atbalsta iniciatīvas, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību, izglītību un kultūras pieejamību.

Abas organizācijas vieno pārliecība, ka ieguldījums kultūrā ir ieguldījums sabiedrības izaugsmē, radošumā un nākotnē. Sadarbība balstās savstarpējā izpratnē par profesionalitātes un atbildīgas attīstības nozīmi, kā arī vēlmē stiprināt Latvijas kultūrtelpu.

Par Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētāju 30. martā iecelta Līva Stūrmane, iezīmējot jaunu attīstības posmu asociācijas darbībā.

Asociācija ir viena no ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā, apvienojot eksportējošus uzņēmumus ar kopējo apgrozījumu aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns turpinās darbu asociācijas padomē pildot padomes priekšsēdētāja amatu, nodrošinot stratēģisko pēctecību un nepārtrauktību, kā arī sniedzot pieredzē balstītu atbalstu organizācijas ilgtermiņa mērķu īstenošanā.

Jaunais padomes sastāvs pulcē spēcīgus eksportējošo uzņēmumu vadītājus: padomes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns (UPB Nams), Jānis Ošlejs (Primekss), Toms Auškāps (Balticovo), Liene Gaspažiņa (Silmor), Mārtiņš Tiknuss (Gateway&Partners) un Arnis Ozols (Aleph).

Draugiem Group uzņēmums “Mājas Cēsīs” ir pabeidzis pirmās kārtas atjaunošanas darbus topošajā Konrāda kvartālā, atklājot atjaunoto dizaina viesnīcu “Mācītāja māju”.

Visa kvartāla pabeigšana plānota nākamgad, radot jaunu kultūras un mākslas telpu pašā Cēsu vecpilsētas sirdī.

Konrāda kvartāls ir četru ēku ansamblis. Jaunbūvē “Draugu nams” tiks izveidotas telpas darbam, kultūras pasākumiem un mākslas galerijai pie atsegta viduslaiku mūra. Nama augšstāvā atradīsies divi ekskluzīvi apartamenti īstermiņa īrei. Savukārt “Mācītāja mājā” un tās pagalmā esošajā “Ratu mājā” būs pilnībā aprīkoti dizaina viesnīcas apartamenti, kas apvienos mūsdienu tehnoloģijas ar vairāku gadsimtu koka arhitektūru, radot dzīvu arhitektūras mākslas darbu.

Konrāda nama pirmajā stāvā būs kafejnīca un pašapkalpošanās veikals, bet augšējos stāvos – ilgtermiņa īres dzīvokļi ar unikāliem skatiem uz Sv. Jāņa baznīcu un Cēsu pils dārzu. Visi Konrāda kvartāla īres dzīvokļi, apartamenti, publiskās telpas un kafē ir ģimenēm un mājdzīvniekiem draudzīgas vietas.

Cēsīs, Lāču ielā 9, iemūrēta laika kapsula topošajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai, kas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem pieejamā mājokļa projektiem reģionā pēdējo gadu laikā.

Jaunā ēka tiek īstenota Atveseļošanas fonda līdzfinansētās programmas ietvaros, kas paredz pieejamu un kvalitatīvu mājokļu izbūvi Latvijas reģionos, tādējādi veicinot sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību ārpus lielākajām pilsētām.

Projekta attīstītājs uzsver, ka šī māja ir būtisks ieguldījums ne tikai pilsētas, bet visa Vidzemes reģiona sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, jo pieejamu mājokļu trūkums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

SIA Lado Māja valdes loceklis Mārcis Dobrājs uzsver: “Šis projekts ir apliecinājums tam, ka Cēsis un reģions spēj domāt ilgtermiņā — par cilvēkiem, kuru dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no pieejama, energoefektīva un droša mājokļa. Mēs ticam, ka ar šo projektu esam pierādījuši savu profesionalitāti un spēju būt spēcīgam un uzticamam partnerim šādu mājokļu attīstībā. Ņemot vērā pieprasījumu un acīmredzamo nepieciešamību pēc šādiem dzīvokļiem, mēs noteikti turpināsim dalību programmā un jau gatavojamies pieteikties papildu finansējumam vēl vienas šādas ēkas izbūvei tepat Cēsīs.”

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.

Būvniecības, remonta un mājsaimniecības preču tīkls “Kesko Senukai” turpina izaugsmi. Pēc rekonstrukcijas durvis vēris “K Senukai” veikals Cēsīs, kura aprīkojumā un darba vides uzlabošanā investēti vairāk nekā 500 000 eiro.

Veikalā Cēsīs pēc rekonstrukcijas paplašināts sadzīves tehnikas, mājsaimniecības preču, tekstila un citu kategoriju sortiments, tostarp visu ar apdari un būvniecību saistīto preču klāsts. Papildus tam klientiem ir iespēja veikalā uz vietas vēl ērtāk saņemt preces, kas iegādātas “K Senukai” interneta veikalā.

Rekonstrukcijas gaitā uzlabotas telpas un infrastruktūra veikala darbiniekiem, radot ērtākus un drošākus ikdienas darba apstākļus. Būtiska investīciju daļa ieguldīta resursu taupīšanā un ietekmes uz vidi mazināšanā, nomainot veikala apgaismojumu uz energoefektīvāku risinājumu: veikala telpās uzstādīts energoefektīvs LED apgaismojums, kas samazinās elektroenerģijas patēriņu.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tiek vērtēta iespēja sieviešu cietuma vajadzībām būvēt jaunu korpusu Cēsīs, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins.

Cēsis, kur patlaban atrodas audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, tiek izskatītas kā viens no variantiem, kur būvēt jauno sieviešu cietumu. Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas, tāpēc galīgais plāns nav līdz galam skaidrs, piebilda Kaļins.

Viņš atzina, ka jaunas infrastruktūras izbūve ieslodzījumā un apcietinājumā esošajām sievietēm ir viena no galvenajām IeVP prioritātēm nākamajam periodam. Oktobrī par šo ieceri plānots parakstīt memorandu ar Norvēģijas grantu programmas pārstāvjiem.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru ieslodzītajām sievietēm, jo jaunais Liepājas cietums būs paredzēts tikai vīriešiem.

Kamēr rietumi plaukst, austrumi stagnē – mājokļu tirgus Latvijas reģionos iezīmē būtiskas atšķirības. Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni eiro, savukārt Latgalē darījumu summa sasniegusi vien nepilnus 48 miljonus eiro, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits.

Kā liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotie dati, puse darījumu reģionos joprojām notiek par summām līdz 20 000 eiro. Eksperti uzsver: oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo daļa darījumu arvien notiek ar skaidru naudu ārpus publiskajiem sludinājumiem.

Visvairāk darījumu ar dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas pērn reģistrēti Kurzemē (2700 darījumi), kur vidējā cena par kvadrātmetru pilsētās svārstās no 600-1050 EUR. Tāpat reģionā bijusi apjomīgākā darījumu summa, pircējiem iegādājoties mājokļus par kopumā 119 miljoniem EUR (+13%, salīdzinot ar gadu iepriekš).

Līdere darījumu ziņā bijusi Liepāja, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un piedāvājuma trūkuma dēļ pārdošanas cenas kvalitatīviem, renovētiem īpašumiem kāpušas pat par 9%. Pieprasījuma augšgalā saglabājās trīsistabu dzīvokļi, kā arī nelieli mājokļi investīcijām.Aktīvs tirgus pērn bijis arī Zemgalē. Tur kopējā darījumu summa pārsniegusi 90,2 miljonus EUR (+11%, salīdzinot ar 2024. gadu), savukārt darījumu skaits saglabājies teju nemainīgs (2850).

Iecerētās izaugsmes īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides uzkopšanas segmentā tiks veikta obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro, kur daļa piesaistītās naudas tiks atvēlēta jaunu kompāniju kapitāldaļu iegādei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš norāda, ka tālāko izaugsmi iecerēts fokusēt vairākos virzienos, tostarp realizējot reģionālu paplašināšanos Baltijā, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Kāda ir situācija nozarē?

Vienā vārdā – dinamiska. CleanR Grupa strādā divās Latvijas vides pakalpojumu sfērās: atkritumu apsaimniekošanā un pilsētvides uzturēšanā, kā arī komerctelpu uzkopšanā. Atkritumu apsaimniekošanā CleanR Grupa nodrošina pilnu ciklu — no savākšanas un šķirošanas līdz pārstrādei, kur atkritumi kļūst par izejvielu – resursu – jauniem produktiem. Savukārt vides pakalpojumu segmentā darbojamies no telpu uzkopšanas līdz pilsētvides uzturēšanai un ceļu apsaimniekošanai. Atkritumu segmentā galvenie izaugsmes faktori balstās kopējā tautsaimniecības attīstības situācijā. Latvijā šīs izaugsmes temps nav tik straujš, kā varētu vēlēties, tomēr cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz atkritumu šķirošanu, kas ļauj tos izmantot kā otrreizēju izejvielu, pieaug un līdz ar to ļauj augt arī CleanR Grupai. Savukārt vides pakalpojumu segmentā notiek pāreja uz citu biznesa modeli, kur iepriekš cilvēki visu vēlējās darīt paši ar saviem spēkiem, taču tagad šo pakalpojumu veikšanai piesaista specializētus uzņēmumus. Tas notiek ne tikai uzņēmumu, bet arī pašvaldību līmenī. To rāda arī dati, jo 2024. gadā CleanR Grupas finanšu rādītāji (apgrozījums un peļņa pirms nodokļiem, amortizācijas atskaitījumi) bija divas reizes lielāki par 2022. gadā iespēto. Arī 2025. gada pirmā pusgada dati (apgrozījums - 68,6 milj. eiro, kas ir par 23% vairāk, nekā tika iespēts analogā laika posmā 2024. gadā) liecina, ka šis process turpinās. Salīdzinājumam: 2024. gadā Grupa guva ieņēmumus 121,1 miljona eiro apmērā, EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) sasniedza 25,5 miljonus eiro, to balstīja stabils pašu kapitāla īpatsvars (51%) un ļoti zems aizņēmumu līmenis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi MICHELIN Guide par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā no 2026. līdz 2028. gadam.

Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

“Dalība MICHELIN ceļvedī dod izmērāmu atdevi Latvijas ekonomikai un tūrisma nozare šo iniciatīvu novērtē kā būtisku ieguldījumu Latvijas tūrisma tēla veidošanā. Starptautiskā prakse liecina, ka gastronomijas tūrisms kļūst par arvien nozīmīgāku segmentu, turklāt viesi, kas ceļo augstvērtīgas virtuves dēļ, mēdz uzturēties ilgāk un tērēt vairāk, tādēļ turpināsim sadarbību ar MICHELIN,” tā LIAA pārstāve Vita Balode-Andrews, piebilstot, ka tiks turpinātas sarunas par kopīgu Baltijas valstu iekļaušanos MICHELIN ceļvedī, lai efektīvāk uzrunātu ārvalstu viesus kā vienotam Baltijas tirgum.

Šogad apavu tirgotājs SIA "Euroskor Latvijā" sāks likvidāciju, liecina informācija uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Uzņēmumā informēja, ka likvidācijas process sāksies tuvākajā mēneša laikā, taču plašāku komentāru par likvidācijas iemesliem uzņēmumā nesniedza.

Iepriekš vēstīts, ka pērn "Euroskor Latvijā" pakāpeniski slēdza septiņas tirdzniecības vietas, tostarp divas Ventspilī un pa vienai Saldū, Madonā, Kuldīgā, Tukumā un Cēsīs.

Pagājušā gada vadības ziņojumā teikts, ka 2025. gada beigās "Euroskor Latvijā" mazumtirdzniecības tīklu veidoja divi "Euroskor" apavu veikali.

Jau ziņots, ka "Euroskor Latvijā" pērn strādāja ar 1,596 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2024. gadā, vienlaikus uzņēmuma zaudējumi pieauga par 64% un bija 334 778 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Latvijā vadošā vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa” 2025. gadā turpināja stabilu izaugsmi, sasniedzot 144,5 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu – par 23,4 miljoniem eiro jeb 19 % vairāk nekā gadu iepriekš, un EBITDA – 32,2 miljonus eiro.

Izaugsmi veicinājušas mērķtiecīgas investīcijas modernizācijā, darbības efektivitātes uzlabošanā un biznesa diversifikācijā, liecina Grupas auditētais pārskats.

Vienlaikus Grupa ir bijusi nozīmīga nodokļu maksātāja. 2025. gadā valstij nodokļos samaksāti 29,6 miljoni eiro, kas ir par 27% vairāk nekā 2024. gadā.

Būtisks aspekts uzņēmuma attīstības stratēģijā ir mērķtiecīgas investīcijas modernizācijā un darbības efektivitātes uzlabošanā.

“Pērn kopējās investīcijas Grupas attīstībā, neskaitot uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumus, sasniedza 13,2 miljonus eiro, kas ir par 19 % vairāk nekā 2024. gadā. Investējām jaunās transporta un tehnikas vienībās, robotizācijā un digitālajos risinājumos, kā arī infrastruktūrā – šķirošanas laukumos un pazemes konteineros. Šie ieguldījumi ne tikai uzlabo darbības efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti klientiem, bet arī atvieglo ikdienas darbu vairāk nekā 2000 mūsu darbiniekiem,” skaidroja “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Skrejriteņu operators "Bolt" ir ieviesis jaunu lietotnes rīku "ParkFinder", kas palīdz lietotājiem atrast tuvākās atļautās stāvvietas, piedāvājot vizuālos norādījumus un iespēju apskatīt to pieejamību reāllaikā, informē uzņēmumā.

Jaunais "ParkFinder" rīks ir izstrādāts, lai padarītu skrejriteņu novietošanu pilsētā ērtāku, ātrāku un organizētāku, vienlaikus samazinot arī potenciālos drošības riskus.

Turpmāk, tuvojoties brauciena beigām, "Bolt" lietotne automātiski izcels tuvākās atļautās stāvvietas - lietotājs varēs sekot navigācijai, kur redzama stāvvietu pieejamība reāllaikā, precīza adrese un vietas attēls. Savukārt, lai novērstu kļūdainu skrejriteņa novietošanu, pārpildītās vietas tiks norādītas pelēkā krāsā, un lietotāji saņems brīdinājumus, ja zona būs slēgta vai tajā nedrīkstēs pabeigt braucienu.

Kompānijā atzīmē, ka "ParkFinder" ir jaunākais papildinājums "Bolt" pieejai, kas apvieno mākslīgo intelektu, reāllaika datus un transportlīdzeklī integrētās tehnoloģijas, lai veicinātu atbildīgas novietošanas kultūru pilsētvidē.

No 23. septembra līdz 3. oktobrim piecās Latvijas pilsētās notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” rīkotās ideju un inovāciju ģenerēšanas darbnīcas “Jauno uzņēmēju skola 2025”.

Šajā semināru ciklā skolēniem un pedagogiem tiks sniegtas praktiskas zināšanas un iedvesma, lai uzsāktu vai attīstītu savu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU).Katra semināra laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīsies ar SMU programmas iespējām, dzirdēt jau strādājošu skolēnu mācību uzņēmumu veiksmes stāstus un saņemt vērtīgus ieteikumus no programmas absolventiem. Semināra praktiskajā darbnīcā skolēni varēs ģenerēt jaunas biznesa idejas vai pilnveidot esošās, savukārt skolotājiem paredzēta īpaša programma par skolēnu mācību uzņēmumu darbības ciklu.

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns uzsver: “Jauno uzņēmēju skola ir lieliska iespēja gan skolēniem, gan skolotājiem jau mācību gada sākumā uzzināt vairāk par dalību skolēnu mācību uzņēmumu programmā un iegūt daudz praktiskas informācijas. Šie semināri ir izcila vieta, kur iedvesmoties, saņemt atbildes uz visiem jautājumiem un izmēģināt roku biznesa ideju ģenerēšanā.”

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Pēdējo gadu laikā Latvijā pieaugusi iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi reģionos, un liela daļa hipotekāro kredītu tiek izsniegta ārpus galvaspilsētas. Bankas Citadele dati liecina, ka pēdējos divos gados ārpus Rīgas pilsētas izsniegto hipotekāro kredītu īpatsvars pieaudzis no 44 % līdz 54 %, tādējādi pirmo reizi pārsniedzot pusi no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma.

“Lai gan Rīgas tuvumā esošie novadi, tostarp Jūrmala, joprojām ir aktīvākie aiz galvaspilsētas, arī to īpatsvars samazinājies – no 31 % 2024. gadā līdz 27 % 2025. gadā. Tas norāda uz finansējuma īpatsvara pieaugumu tālākos Latvijas reģionos,” saka bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Mājokļu pieprasījuma struktūru reģionos būtiski ietekmē dzīvojamā fonda piedāvājums un īpašumu cenas. Rīgā, kur dominē dzīvokļu tirgus, pēdējā gada laikā 97 % finansējuma izsniegti dzīvokļu iegādei, savukārt tikai 3 % – privātmājām. Tikmēr lielākajās reģionālajās pilsētās, piemēram, Liepājā, Valmierā, Madonā un Rēzeknē, kur dzīvokļu īpatsvars ir mazāks, pieprasījums starp dzīvokļiem un privātmājām ir teju līdzvērtīgs. Savukārt Carnikavā, kur pēdējos desmit gados aktīvi attīstīta privātmāju būvniecība, dominē tieši privātmāju iegāde. Kopumā Latvijā ārpus Rīgas 62 % finansēto mājokļu ir dzīvokļi, bet 38 % – privātmājas.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.