Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Pusotra gada laikā "Startup House Riga" ēka Spīķeros jaunuzņēmumu kopienai ir kļuvusi par šauru. Šī gada rudenī daļa jaunuzņēmumu, kas ir paplašinājuši savas komandas, pārcelsies uz jaunajām telpām.

Tiem pievienosies arī daži jaunuzņēmumi, kas šobrīd nomā telpas citviet pilsētā. Savukārt uz mazākajām biroju telpām rindā jau gaida tie, kuri tikko metušies sava biznesa veidošanas izaicinājumā.

"Spēcīga kopiena, atbalsts un līdzīgi domājoši cilvēki apkārt - tā vienmēr ir bijusi viena no jaunuzņēmumu veiksmes atslēgām. No pirmās dienas mēs esam centušies uzņemties atbildību par visām ikdienas mazajām sadzīviskajām rūpēm, lai jaunuzņēmumi varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa izaugsmi. "Startup House Riga" komanda ir patiešām lepna par to, ka pusotra gada laikā mūsu kopienas uzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas 7 miljonu eiro apmērā," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.

Swedbank un Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir noslēguši InvestEU Ilgtspējas garantiju līgumu, atbalstot Baltijas valstu uzņēmumu un dzīvokļu īpašnieku biedrību pāreju uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.

Šis līgums vietējiem uzņēmumiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nodrošinās piekļuvi finansējumam līdz pat 300 miljonu eiro apmērā.

Ilgtspējas garantija ir viena no sešām InvestEU garantiju programmām, kas paredzēta Eiropas Savienības (ES) mazo un vidējo uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam pārejā uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Paredzams, ka šis ilgtspējas finansējums palīdzēs sasniegt ES mērķi pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un līdz 2050. gadam, pārejot uz oglekļneitrālu ekonomiku.

Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver: “Uzskatām, ka šī pāreja ir lieliska iespēja gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. EIF programmās piešķirot finansējumu jau vairāk nekā 720 miljonu eiro apmērā, turpinām būt līdzās saviem klientiem, palīdzot tiem spert nākamo soli. Finansējums būs pieejams investīciju aizdevumu veidā, kas pielāgoti mūsu klientu vajadzībām - ar InvestEU Ilgtspējas garantiju mēs varēsim piešķirt finansējumu plašākam klientu lokam, padarot ilgtspējas investīcijas pieejamākas”.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Pērn izsniegti vairāk nekā 3 000 kredīti, kopējai aizdevuma summai pārsniedzot 22 miljonus eiro. Savukārt vidējā studiju kredīta summa gada laikā pieaugusi par 12 % un sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 8 303 eiro, liecina Swedbank apkopotie dati.

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, Swedbank apkopojusi datus par studentu aizņēmumiem, kas atspoguļo pieaugošu interesi par studiju un studējošā kredītiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem*.

Swedbank ir vienīgā kredītiestāde, kas kopš 2020. gada izsniedz aizdevumus studentiem ar Altum garantiju.

“Kopumā 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 74,8 tūkstoši studentu, kas ir par gandrīz tūkstoti vairāk nekā gadu pirms tam.* Arī Swedbank dati liecina, ka jauniešiem ir svarīgi ieguldīt savā nākotnē – šī gada jūlijā un augustā esam saņēmuši jau aptuveni 2000 kredīta pieteikumu, un to skaits turpina pieaugt. Augstākā izglītība ir ilgtermiņa ieguvums arī sabiedrībai un valsts attīstībai, jo izglītoti speciālisti veido spēcīgāku ekonomiku un drošāku nākotni. Tāpēc būtiski, lai studēt gribētāji saņemtu divpusēju atbalstu – gan no valsts un finanšu institūcijām, gan no mums kā finanšu partnera, kas nodrošina ērtu un caurspīdīgu kredītu saņemšanas procesu,” norāda Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. pusgadā bija 73 miljoni eiro (iepretim 119 miljoniem pērn), informē banka.

Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa (izmaksas 36 miljonu eiro apmērā 2025. gada 1. pusgadā).

Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. pusgadā ir sasnieguši 80 miljonus eiro (81 miljons pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā (pērn 1. pusgadā tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā).

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir samazinājušies par 41 miljonu eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Dāņu mazumtirgotājs Salling Group, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Rimi Baltijas valstīs, aicina jaunuzņēmumus un inovatorus pieteikties investīciju fonda Salling Seeds finansējumam.

Uzņēmums vēlas ar kopējo investīciju ietvaru 67 miljonu eiro apmērā veicināt jaunu zināšanu, tehnoloģiju un ilgtspējīgu risinājumu attīstību vērtīgām pārmaiņām mazumtirdzniecības nozarē.

Investīciju fonds Salling Seeds dibināts 2024. gada rudenī ar mērķi atbalstīt jaunuzņēmumus un strauji augošus uzņēmumus, kas ar novatoriskiem biznesa modeļiem un inovatīvām tehnoloģijām var veicināt mazumtirdzniecības nozares attīstību. Salling Seeds meklē ambiciozus uzņēmumus ar pievilcīgu izaugsmes potenciālu un ir gatavs investēt gan jaunuzņēmumos, kuri vēl ir sava produkta izstrādes pašā sākumā, gan jau nobriedušākos augošos uzņēmumos, kuriem ir potenciāls radīt būtiskus uzlabojumus pircējiem, darbiniekiem un uzņēmuma ikdienas darbībai. Tās var būt gan jaunas tehnoloģijas, gan digitālās klientu pieredzes, ilgtspējas un dažādu patēriņa tendenču risinājumi. Pirmajā kārtā individuālo investīciju apjoms būs no 0,7 miljoniem līdz 3,5 miljoniem eiro.

Jaundibinātais iespējkapitāla fonds "Outlast Fund" piesaistījis 21 miljonu eiro, kas tiks investēti Baltijas un Ziemeļvalstu agrīnās stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

Rīgā un Stokholmā bāzētā iespējkapitāla fonda "Outlast Fund" fokuss ir gan uzņēmēji ar iepriekšēju pieredzi uzņēmumu veidošanā, gan tādi uzņēmumu dibinātāji, kuri tikai sāk savu ceļu, bet kuriem ir padziļināta izpratne par izvēlēto nozari un skaidra vīzija. Visos gadījumos "Outlast Fund" visaugstāk vērtēs uzņēmēja vēlmi risināt klientiem būtiskas problēmas.

"Outlast Fund" investēs mērogojamos tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas jau darbības sākumā fokusējas uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Investīciju apjoms būs līdz 250 000 eiro pirmssēklas stadijā un līdz 1,5 miljonam eiro nākamajos investīciju posmos. Fonds izskatīs investīcijas jebkurā nozarē, bet īpašu uzmanību pievērsīs biznesa programmatūras risinājumiem, kā arī investīcijām digitālās veselības un finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas uzņēmumi piesaistījuši 70,1 miljona eiro finansējumu, kas ir astoņas reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informēja jaunuzņēmumu vides pārstāvju organizācijā "TechChill".

Salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pirms gada finansējums, ko spējuši piesaistīt Latvijas jaunuzņēmumi, ir pieaudzis par vairāk nekā 700%. Kopējais investīciju apjoms ir 70,1 miljons eiro, kas jau tagad pārsniedz visu 2024.gadā iespēto.

Tostarp 53,2 miljonus eiro ir piesaistījis jaunuzņēmums "Aerones". Tas ir vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs, kas finansējumu piesaistījis, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu (MI) darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Vienlaikus jaunuzņēmums "Trace.Space" piesaistījis četrus miljonus eiro. Jaunuzņēmums strādā pie prasību pārvaldības platformas inženieriem, kuri izstrādā industriālus produktus. Arī šīs investīcijas galvenokārt piesaistītas, lai integrētu MI un attiecīgi uzlabotu platformas darbību.

Latvijas mūzikas tehnoloģiju uzņēmums “Sonarworks” ir starp tiem 30 pasaules uzņēmumiem, kuri ir izvirzīti Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Pasaules balvai kategorijā “Radošās industrijas”, turklāt tas ir pirmais no Latvijas uzņēmumiem, kas ir kvalificējies apbalvojuma finālam Radošo industriju kategorijā.

Kopumā WIPO Pasaules balvai tika saņemti 780 pieteikumi no 95 pasaules valstīm. Uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 11.jūlijā, Ženēvā, WIPO Ģenerālās asamblejas 66. sesijā.

“Sonarworks” līdzdibinātājs, valdes priekšsēdētājs Helmuts Bēms: “Mēs esam pagodināti, ka Sonarworks ir viens no 30 finālistiem un lepni būt pirmie no Latvijas, kas nominēti šādai pasaules līmeņa atzinībai. Sonarworks ir tehnoloģiju uzņēmums, un intelektuālais īpašums ir mūsu darbības pamats. Tas mums ļauj inovēt, aizsargāt savu tirgus pozīciju un licencēt risinājumus visā pasaulē. Šī atzinība izceļ intelektuālā īpašuma būtisko lomu tehnoloģiju inovāciju attīstībā, un mēs esam apņēmušies turpināt balstīties uz šo pamatu, lai būtu daļa no pasaules mūzikas un audio industrijas nākotnes.”

Latvijas jaunuzņēmums "HackMotion" 2025. gada pirmā pusgada noslēgumā deviņiem uzņēmuma darbiniekiem ir izmaksājis dividendes 30 000 eiro vērtībā.

Tādējādi "HackMotion" ir kļuvis par vienu no pirmajiem jaunuzņēmumiem Latvijā, kas saviem darbiniekiem izmaksājis daļu peļņas, izmantojot nesen ieviesto jaunuzņēmumu akciju opciju instrumentu. Tas nozīmē, ka darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši vismaz vienu gadu, ir saņēmuši prēmiju, kas nav tikai vienreizējs novērtējums. Uzņēmumam attīstoties, katru gadu palielinās akciju opciju vērtība, un sagaidāms, ka arī darbiniekiem izmaksāto dividenžu apjoms būtiski pieaugs.

Akciju opcijas dod darbiniekam tiesības nākotnē iegādāties uzņēmuma akcijas par cenu, kas tiek fiksēta piešķiršanas brīdī. Tas gan nav pienākums, un darbinieks šo iespēju var arī neizmantot. Taču tas nozīmē, ka uzņēmums aug, tā akciju vērtība palielinās, bet darbinieks var iegādāties akcijas par sākotnējo cenu un gūt peļņu no vērtības pieauguma.

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs Balticovo 27. jūnijā, parakstīja līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (Nordic Investment Bank – NIB) par 30 miljonu eiro aizdevumu, kas tiks ieguldīts Balticovo biznesa transformācijā un ilgtspējīgā attīstībā.

Balticovo ir pirmais privātā un vietējā kapitāla uzņēmums Latvijā, kuram NIB piešķīrusi finansējumu, tā apliecinot uzticību uzņēmuma spējai īstenot ilgtspējīgus risinājumus pārtikas ražošanas nozarē.

“Mūsu ilgtermiņa finansējums ir ļoti nozīmīgs strauji augošiem uzņēmumam, lai diversificētu finansējuma avotus un palīdzētu īstenot pastāvīgu izaugsmi,” saka Kaspars Pīlādzis, NIB vecākais baņķieris un atbildīgais par sadarbību ar Latvijas partneriem, “ieguldījumi ne tikai uzlabos Balticovo konkurētspēju tirgū, bet arī paātrinās uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ilgtspējīgāku darbību.”

NIB finansējums ir daļa no plašāka, aptuveni 150 miljonu eiro investīciju projekta, kas paredz būtiskas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas struktūrā un tehnoloģiskajā kapacitātē. Balticovo projekts ietver pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. NIB atbalsts ļaus finansēt divpadsmit ārpus sprostu dējējvistu novietņu būvniecību, no kurām katrā mitināsies ap 165 000 putnu. Jaunajās vistu novietnēs tiks ieviestas modernizētas apgaismojuma sistēmas, nepārtraukta piekļuve barībai un filtrētam ūdenim, kas būtiski veicinās dzīvnieku labturību. Papildus tam kūtis būs aprīkotas ar energoefektīvu klimata kontroles sistēmu, kas būtiski uzlabos vistu labbūtību un vienlaikus mazinās amonjaka, putekļu un oglekļa dioksīda emisijas.

Swedbank Latvija un Swedbank Lietuva kopīgi ir piešķīrušas 77,5 miljonu eiro finansējumu “Ignitis grupė” saules parku attīstībai Latvijā. Grupas meitas uzņēmumam "Ignitis renewables" piešķirtais finansējums ļaus pabeigt saules parkus Stelpē un Vārmē, kuru kopējā uzstādītā jauda sasniegs 239 megavatus (MW) un kuru darbību plānots uzsākt vēl šajā gadā.

Finansējumu bankas abās valstīs piešķīra vienādās daļās.

“Mēs esam Baltijas reģiona enerģētikas nozares transformācijas priekšgalā un tiecamies uz to, lai nākotnē tiktu izmantota tikai no atjaunojamiem resursiem ražota enerģija. Stelpes un Vārmes saules parki būs nozīmīgs solis mūsu zaļās enerģijas ražošanas kapacitātes attīstības stratēģijas īstenošanā. Uzsākot darbību, šie parki būtiski palielinās vietējās zaļās enerģijas ražošanu reģionā. Īstenojot šādus projektus, esam pateicīgi Swedbank par atbalstu, kas ievērojami palīdz nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas projektu sekmīgu realizāciju,” norāda Jonas Rimavičius, "Ignitis grupė" finanšu vadītājs.

Norēķiniem internetā Swedbank un Mastercard ievieš jaunu veidu norēķiniem internetā – Click to Pay.

Lielākie ieguvumi, izmantojot Click to Pay: katru reizi iepērkoties vairs nav jāievada kartes dati, kā arī nav jāatceras paroles, jo sistēma klienta atpazīšanu veic automātiski. Click to Pay ir pieejams daudzos internetveikalos visā pasaulē un ievērojami vienkāršo iepirkšanās procesu un vidi gan pircējiem, gan tirgotājiem.

“Viens no lielākajiem finanšu sektora izaicinājumiem ir nepārtraukti vērot cilvēku vajadzības un paradumus un piedāvāt tiem atbilstošus risinājumus. Iepirkšanās internetā šodien kļuvusi par ikdienas pieredzi gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc Click to Pay noderēs ikvienam, kas vēlas par maksājumiem internetā samaksāt vēl ērtāk un ātrāk, tai pat laikā nezaudējot drošas iepirkšanās pieredzi. Savukārt tirgotājiem tas ir vienkāršs veids, kā uzlabot iepirkšanās vidi savā interneta veikalā un tādējādi – veicināt pārdošanas rezultātus un klientu apmierinātību,” uzsver Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Šodien Rīgā notiks 12.forums “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

Forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un “Swedbank” AS Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Olga Kotova.

Diskusijās piedalīsies Aizsardzības ministrijas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC), SIA “ZZ Dats” pārstāvji u.c., ar IT drošības pieredzi dalīsies Ventspils, bet ar digitalizācijas rezultātiem, esot ceļā uz digitālu pārvaldību, Madonas pašvaldības speciālisti. Pašvaldību forumā diskusijās iekļautas kiberdrošībai un datu drošībai digitālajā vidē aktuālas tēmas, meklējot atbildes, par IKT resursu koplietošanas nozīmi, drošu, ilgtspējīgu, efektīvu risinājumu radīšanu un incidentu vadību, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pašvaldību darbā. Foruma noslēdzošajā daļā SIA “ZZ Dats” tehniskais direktors Oskars Pakers vadīs meistarklasi mākslīgā intelekta rīku pielietošanai, balstoties uz pašvaldības ikdienas darba piemēriem.

Ir piepildījusies prognoze, kuru bankas izteica pirms gadiem desmit, piecpadsmit – skaidra nauda pamazām izzūd no mūsu ikdienas, tās vietā nākot digitāliem norēķiniem. Ja uz 21. gadsimta sliekšņa šāda prognoze varētu šķist gandrīz fantastiska, šodien, pat pērkot diļļu buntīti tirgū vai saldējumu pludmalē, – monētas kabatā vairs nemeklējam.

Milzīgo pārmaiņu, kas gadu no gada ir pietuvinājusi mūs bezskaidras naudas norēķiniem apliecina statistika: Swedbank POS termināļu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 1,3 miljardus eiro (pērn šajā laikā bija par 100 miljoniem eiro mazāk).

Skaidras naudas apjoms sarūk gadu no gada

Skaidras naudas apjoms, ko viens Latvijas iedzīvotājs izmanto nedēļas laikā, šī gadā sākumā bija tikai 22 % no kopapjoma, liecina Latvijas Bankas Maksājumu radara dati . Pirms pieciem gadiem tie bija 36 %, bet 2017. gada sākumā – pat 42 %. Nepilnas desmitgades laikā skaidrās naudas apjoms iedzīvotāju norēķinos ir samazinājies aptuveni uz pusi. No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Saprotot milzīgo pārmaiņu cilvēku ikdienas paradumos, tirgotāji un bankas piedāvā jaunus un ērtākus veidus drošiem norēķiniem – populārajiem karšu maksājumiem, šodien aizvien biežāk blakus stājas arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte.Līdzās digitālajiem maksājumiem, arī skaidrai naudai ir un būs sava vieta mūsu ikdienas norēķinos, it īpaši ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus. Tomēr blaknes, ko skaidras naudas izmantošana rada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, liek no tās pamazām atteikties ikdienas norēķinos.

Latvijā radītā beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platforma “Viangoo” (SIA “Viangoo”) no Swedbank saņēmusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, daļai finansējuma summas piesaistot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu, ko uzņēmums izmantos apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, attīstības finansēšanai, kā arī “Viangoo” aplikācijas funkcionalitātes paplašināšanai.

“Mēs turpinām sekmīgu attīstību Latvijā un saņemtais finansējums ļaus uzlabot piedāvājumu mūsu klientiem. Pagājušais gads bija veiksmīgākais uzņēmuma vēsturē – SIA “Viangoo” apgrozījums sasniedza 3,37 miljonus eiro, kas divas reizes vairāk kā gadu iepriekš, bet peļņa- 160 tūkstošus eiro (+38%). Šā gada pirmo piecu mēnešu rezultāti rāda, ka mūsu izaugsme turpinās līdzīgos tempos kā pērn un šajā gadā uzņēmuma apgrozījums varētu atkal dubultoties!” uzsver Pēteris Kļaviņš, SIA “Viangoo” dibinātājs.

Pašlaik “Viangoo” savu darbību ir koncentrējis uz pozīciju nostiprināšanu un izaugsmi Latvijas tirgū, tomēr straujā izaugsme rāda, ka “Viangoo” izveidotajam biznesa modelim ir ļoti lielas attīstības iespējas arī citos tirgos, kur pašlaik beramkravu tirdzniecība un pārvadājumu digitalizācija vēl nav sasniegusi tādu līmeni kā Latvijā.

Ar mērķi paplašināt darbību Baltijas tirgū un stiprināt pozīcijas reģionā, Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” ir iegādājies Lietuvas uzņēmumu “Sangaida”, informē uzņēmuma vadība.

Līdz šim “Gemoss” vairāk nekā 10 gadus ir darbojies arī Igaunijā, tāpēc šis darījums iezīmē nākamo soli uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā Baltijā.

“Šis ir bijis rūpīgi pārdomāts un stratēģiski svarīgs solis mūsu darbībā. Tas ne tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijā, bet arī ļaus piedāvāt jaunas iespējas mūsu partneriem un klientiem. Vienlaikus tas veicinās gan Gemoss, gan mūsu partneru zīmolu klātbūtni Baltijas tirgū,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Gan “Gemoss”, gan “Sangaida” ir vairāk nekā 30 gadu pieredze viesmīlības nozarē. Uzņēmumus vieno līdzīgas vērtības, attīstības redzējums un kopīga izpratne par vietējā biznesa nozīmi. “Sangaida” specializējas profesionālas tehnikas, aprīkojuma, trauku un piederumu tirdzniecībā HoReCa sektoram, kā arī piedāvā iekārtu nomas, servisa un apmācību pakalpojumus. Uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot esošo nosaukumu. Darījums ietver 100% “Sangaida” kapitāldaļu iegādi, un tā summa ir konfidenciāla. Darījums veikts, saņemot Swedbank finansējumu.

NORDO uzsākusi plašu rekonstrukciju industriālajai ēkai Noliktavu ielā 7, Dreiliņos, kuras realizācijai piešķirts Swedbank finansējums 6 miljonu eiro apmērā. Projekts paredz 16 000 m² ēkas pilnīgu modernizāciju, pielāgojot to mūsdienu noliktavu un ražošanas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot augstus energoefektivitātes un tehniskos standartus.

Finansējuma līgums noslēgts ar Swedbank Latvija, kas saredz projektā ilgtspējīgas uzņēmējdarbības potenciālu un pievienoto vērtību industriālās vides attīstībā.

“Šādi projekti veicina ne tikai komerciāli pievilcīgas telpas uzņēmumiem, bet arī ilgtspējīgu un energoefektīvu uzņēmējdarbības vidi. Mēs redzam, ka NORDO projekts Dreiliņos ievērojami paplašina kvalitatīvu industriālo telpu piedāvājumu Rīgas tuvumā, un esam gandarīti būt par finanšu partneri šajā attīstības solī,” norāda Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs.

Vienlaikus ir noslēgts līgums ar būvkompāniju SIA EKOTEH BŪVE, kas īstenos rekonstrukcijas darbus atbilstoši plānotajam grafikam un tehniskajām prasībām. Būvniecību uzrauga ”Forma 2” SIA, kas uzsver projekta sagatavotības kvalitāti un pārdomāto risinājumu apvienojumu.